#LFK-1980-2054

Nosaukums
Spīgana
Vienības Nr.
2054
Valodas
Latviešu valoda
Dialekti
Vidus dialekts
Pierakstītājs
Pierakstīšanas laiks un vieta
1967, Peldu iela 2, Strenči
Peldu iela 2, Strenči, Valmieras novads, LV-4730
Atslēgvārdi
#LFK-1980-2054
AtšifrējaSandis Laime
Pabeigts
Pārbaudīts
Labots2017-12-13 15:04:31
Atšifrējums

2054

Par spīganu.
Es nāku no Jaunā kroga pa ceļu uz māju. Skatos – uzreiz nāk viena laiva pa gaisu, uguns vis riņķī. Tāda liela, gara aste lai klāt, un uguns dzirkstis apkārt vien šķīst. Nemaz tāļu nē! Es skatos – nu riktīgi spīgana! Es tā biju dzirdējusi no veciem cilvēkiem, ka ir tādas spīganas. Tad nu viņa aizgāja aiz Trikātas ezera uz "Lezdu" mājām. Tur puiši bijuši aizgājuši meitās un dzirdējuši uzreiz, ka spīgana kliegusi:
- Kur likt? Kur likt? -
Puiši sacījuši:
- Ber tepat zemē! -
Tad nu spīgana piebērusi pillu blāķi zirņu.
Tā esot bijusi tā spīgana, kas Vijciemiešos pie Skripsta dzīvojusi uz rijas augšu. Tas bijis turīgs saimnieks, ar tās spīganas palīdzību pie turības ticis.
Riktīga spīgana bij. Kad viņas pillas, tad uguņojot; kad tukšas, tad ne.
[Teicēja tic, ka agrāk spīganas tiešām bijušas, ka vienu no tām viņai toreiz izdevies redzēt. Stāstīja ļoti izteiksmīgi ar formas ziņā stipri atšķirīgiem variantiem. Teika ir ierakstīta arī magnetofonā, stāstīta sesijas koncertā.]

2055

Kad man bijuši trīs gadi, mana māte esot dzērusi kādas kāzas plānēniešos. Te esot izdzirdējuši, ka naktī purā kāds dzied:
- Kungs apžēlojies, kungs apžēlojies,
Kāda nu ir tā pasaule! -
Gājuši lūkāt. Kā jau tuvāk pienākuši, tā dzied kaut kur tālāk. Tā gandrīz visu nakti nomakšķerējuši un nav atraduši.
Tas ir bijis kāds spoks. Nu jau laikam visi spoki ir nogalināti. Vairs viņi nav.

2056

Kad man bija 13-14 gadu, atceros, ka sestdienās pie vakara lielie puiši gāja meitās. Visiem uz vienas auss cepures, mūzika rokās (vijole vai ermonika), paši dzied līdzi:
- Es gāju sestdien vakarā
Pie savas mīļās klētsdurvīm.
Labvakar, mana mīļākā,
Vai mani ar tu gaidīji?
Paldies, paldies, mans mīļākais,
Man pašai ir savs īstais draugs. -
Tad nu šis pārskaišas:
- Tad guli tu guli,
Necelies, necelies vairs!
Lai vells tev rauj, lai govs nosper,
Kad tu pie citiem puišiem guli. -
Tās meitas, kam jau brūtgani bij iecerēti, citus puišus vairs nelaida iekšā. Kad nu tā sapulcējās, tā palika visu nakti. Reizēm dancoja, spēlēja. Vēlāk jau tā sestdienu meitās iešana tik traki daudz nebija. Manā
Atšifrēt tekstu
Atvērt

Par spīganu
Es nāku no Jaunā kroga pa ceļu uz māju. Skatos – uzreiz nāk viena laiva pa gaisu, uguns visriņķī. Tāda liela, gara aste tai klāt un uguns dzirkstis apkārt vien šķīst. Nemaz tāļu nē! Es skatos – nu riktīgi spīgana! Es tā biju dzirdējusi no veciem cilvēkiem, ka ir tādas spīganas. Tad nu viņa aizgāja aiz Trikātas ezera uz Lezdu mājām. Tur puiši bijuši aizgājuši meitās un dzirdējuši uzreiz, ka spīgana kliegusi: "Kur likt? Kur likt?" Puiši sacījuši: "Ber tepat zemē!" Tad nu spīgana piebērusi pillu blāķi zirņu. Tā esot bijusi tā spīgana, kas vijciemiešos pie Skripsta dzīvojusi uz rijas augšu. Tas bijis turīgs saimnieks, ar tās spīganas palīdzību pie turības ticis. Riktīga spīgana bij. Kad viņas pillas, tad uguņojot; kad tukšas, tad ne.
[Teicēja tic, ka agrāk spīganas tiešām bijušas, ka vienu no tām viņai toreiz izdevies redzēt. Stāstīja ļoti izteiksmīgi ar formas ziņā stipri atšķirīgiem variantiem. Teika ir ierakstīta arī magnetofonā, stāstīta sesijas koncertā.]

Kartes leģenda



Tiek rādīti ieraksti 1-1 no 1.
#VietaDateVeidsVietas tips
  
1Peldu iela 2, Strenči
(Peldu iela 2, Strenči, Valmieras novads, LV-4730)
1967Pierakstīšanas laiks un vietaĒka, māja

Šī vietne izmanto sīkdatnes, lai uzlabotu lapas lietojamību un optimizētu tās darbību. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat sīkdatņu lietošanai lulfmi.lv digitālajos resursos. Uzzināt vairāk.