#LFK-910-6946

Nosaukums
Lielmāte - spīgana
Vienības Nr.
6946
Valodas
Latviešu valoda
Iesūtītājs
Pierakstītājs
Pierakstīšanas laiks un vieta
1891 - 1892, Rūjiena
Rūjiena, Valmieras novads,
"Dienas Lapas" redakcijā saņemtie, Dāvim Ozoliņam pārsūtītie materiāli (II sūtījums, 12.02.1892.). Pierakstīšanas laiks, visticamāk, bijis 1891. gads. (S. L.)

Atslēgvārdi
#LFK-910-6946
AtšifrējaSandis Laime
Pabeigts
Pārbaudīts
Izveidots2021-07-05 22:10:43
Labots2021-07-06 11:58:37
Atšifrējums[910]
60.
galotnes nokostas.

6941

Šinī vakarā arī raganas gājušas sve­šos laidaros govis slaukt. Lai raganas netiktu laidaros iekšā, tad prātīgas mājas māte, tanī vārtu galā, kur viņi attaisāmi uzspraudušas pīlādzes zaru, lai viņu tur nokostu un tādā ziņā dabūtu savu algu, bet otrā vārtu galā uzspraudušas da­dzi, lai tas ar saviem asumiem badītu, gan ragana vēlētos tur pāri tikt. Kad vārti tā nebijuši appuškoti, tad raganas varējušas laidaros ietikt. Arī vēl tagad esu ievērojis, ka dažas mājas mātes, tā savus laidaru vārtus appuško.

6941a

Reiz K. māju puisis gulēdams izdzirdis, ka govis tiek slauktas. Vēlēdamas [vēlēdamies] agro slaucēju redzēt, viņš sācis apdomīgi laida­ram tuvoties, bet tur nevienas slaucējas neatradis, iedomājies tik ka tā bijuse ragana.

6942

Beidzot vēl kādus vārdus par raganu piesiešanu un viņu vēmekļiem. Kad raganas vēmekļus atrada māju tuvumā, tad tūlīt pareģoja pie govīm šādu vai tādu nelaimi. Raganas varējuši piesiet, kad ap ieraudzītiem vēmekļiem, nemaz acis nenogriežot apvilka riņķi pārmeta krustu un virsū uzbēra sāli. Rinķis bija ar nazi vai ar citu kādu asu lietu apvelkams. Otrā dienā ap to pašu laiku ieradusēs ragana lūgdamies, lai viņai ko nebūt dodot, ja vairak ne, tad kādu ūdens lāsīti ko nodzerties. Ja ragana ko nebūt dabūja tad viņa palika vesela, ja nē, tad viņai ar lielām sāpēm vajadzēja beigt savu dzīvību.

6943

Ragana ar tūlīt beigusēs, lai miris būtu kur būdams, ja uz viņas vēl siltiem vēmekļiem ticis izžauts ar flinti.

6944

Reiz kāds mazs gana puika atradis vēmekļus, ielicis viņus savu ganu cibiņā, aiztaisījis to ciet un palicis zem akmeņa. Drīz pēc tam pienākuse kāda vecenīte lūgdamies, lai viņas [viņai] dodot kādu maizes gabaliņu, esot ļoti izsalkuse, ko arī viņš izdarījis. Vecinīte ar pateicību mazo dāvanu saņēmuse un aizgājuse. Mājās savu atgadījumu izstā­stījis dabūjis no saimnieces rājienu par to ka raganai maizi devis.

6944a

Raganām nekad sviesta un piena netrūcis un viņām

61.
bijušas ar vienu tās labākās govis.

6945

707. Par vilkaci /Rūjienā/Saimnieks devis saviem kalpiem katru dienu gaļu ēst, kalpi nezinājuši kur saimnieks tik daudz gaļas ņemot bez kā ko būtu slaktējis. Kādu reiz kalpi gribēdami zināt, kas tā par gaļu caur durvju caurumu noskatījies, kur saimnieks gaļu ņem. Pirmo nakti skatoties kalps redzējis,ka saimnieks caur logu istabā iesviedis jēru. Skatījies otru rītu, tad bijis sivēns un trešo rītu bijis suns. Jo saimnieks gājis par vilkaci, un tam jāņem par labu, ko vien atrod. Nu gan kalps pie brokasta galda negājis.

6946

708. Par vārnu. /Rūjienā/ P. Lapsiņ.
Viena gauži neganta lielmāte bijusi liela gudriniece, pratuse viesuļos spīganās iet u.t.t. Reiz viņa palikusi par vārnu un gājusi vienu mēr pie vienas kūts no lopu dzirdinājamās siles graudus un sēnalas knābt .Gan saimniece varējuse par tās dusmoties un nodzīt, bet vienu mēr tā bijuse tur klāt lasījuse sēnalas un pieķēzījusi sili. Saimnieks to re­dzot paņēmis plinti, gājis un nošāvis to vārnu. Pēc dabūjuši dzirdēt, ka tai pašā stundē lielmāte muižā ātrā nāvē no miruse.

6947

709. Ragane /Rūjienā/ P. Lapsiņs.
Ragana katru nakti pie kāda dīķa velējusēa. Kāds puisis pieguļā iedams to dzirdējis un gājis lūkot kas tur velējās. Klāt piegājis tas prasīja, ko ta tik vēlu velējot. Šī atteikuse "zīda bantes" Šis nu metis krustu priekšā un sacījis "Tik vēlu vakarā! Uz reiz ragana no zudusi un tai vie­tā cita nekā nav redzējis kā bērzu stāstes.

6948

710 Sīkstulis /Rūjienā/ P. Lapsin.
Viens tēvs bij gauži skops cilvēks un nav nekā sev un saviem bērniem uz vēlējis, tā sev lielu bagātību saguvis.
Atšifrēt tekstu
Atvērt

Par vārnu
Viena gauži neganta lielmāte bijusi liela gudriniece - pratuse viesuļos, spīganās iet u.t.t. Reiz viņa palikusi par vārnu un gājusi vienumēr pie vienas kūts no lopu dzirdinājamās siles graudus un sēnalas knābt. Gan saimniece varējuse par tās dusmoties un nodzīt, bet vienumēr tā bijuse tur klāt, lasījuse sēnalas un pieķēzījusi sili. Saimnieks, to re­dzot, paņēmis plinti, gājis un nošāvis to vārnu. Pēc dabūjuši dzirdēt, ka tai pašā stundē lielmāte muižā ātrā nāvē nomiruse.

Kartes leģenda



Tiek rādīti ieraksti 1-1 no 1.
#VietaDateVeidsVietas tips
  
1Rūjiena
(Rūjiena, Valmieras novads)
1891 - 1892Pierakstīšanas laiks un vietaPilsēta

Šī vietne izmanto sīkdatnes, lai uzlabotu lapas lietojamību un optimizētu tās darbību. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat sīkdatņu lietošanai lulfmi.lv digitālajos resursos. Uzzināt vairāk.