#LFK-190-1

NosaukumsEs stāv uz augstu kalnu
Vienības Nr.1
KrājumsLatviešu folkloras krātuve
OrganizācijaRēzeknes Valsts skolotāju institūts
Žanrijaunāko laiku dziesmas
ValodasLatviešu valoda
Faili0190-Ciprians-Apsenieks-0001
0190-Ciprians-Apsenieks-0002
IesniedzējsCipriāns Apšenieks
PierakstītājsCipriāns Apšenieks
TeicējsJēkabs Griška
Iesūtīšanas datums31.08.1926
Pierakstīšanas laiks/vieta, 1926
Atslēgvārdi
#LFK-190-1
AtšifrējaUna Smilgaine
Pabeigts
Pārbaudīts
Labots2015-03-11 11:44:42
Atšifrējums

Latviešu folklora

1

Es stāv uz augstu kalnu
Un skatos jūriņā,
Tur redzu kuģi peldam
Iekš kuŗa bij trīs brāļi.
Tas jaunākais no viņiem,
Kas uz tā kuģa bij,
Dev man zelta gredzenu (gredzenu)
Un sacīja uz man:
Tu meitiņa tik skaista,
Kaut būtu bagata;
Priekš manas augstas kārtas
Tu esi nabadze.
- Jā, nabadze es esmu
Man bagatības nav.
Tad klosterī es iešu
Un paliekš [palikš] debes brūt.
Tā klosterī iegāja,
Kā apņēmusies bij.
Kad viņš to dabuj zināt,
Tad sapēja tam sirds.
Uz klosteri viņš gāja
Pie durvim klaudzina,
Lai nāk tā jauna meita,
Kas vakar uzņemta.
- Kas šeitan iraid iekšā,
Tas ārā nevar tikt. -
- Ja viņa ārā nenāks,
Tad klosteris sāk degt.
- Vai klosteri dedzināsi?
To skaisto dieva nam'!
- Pirms tu šo grēku dari,
Lai vina ārā nāk. -
Tie iedeva tai rokā
Fails0190-Ciprians-Apsenieks-0001
Atšifrēt tekstu
#LFK-190-1
AtšifrējaKristīne LFK
Pabeigts
Pārbaudīts
Labots2015-03-09 19:00:53
Atšifrējums

To vīna biķeri.
Pirms tu ar viņu runā
Dod viņam nodzerties. -
Tā iet ar pilnu gaitu
Ar baltām kleitītēm.
Tai nogriezti bij mati,
Caur sirdi tas tam iet.
Pēc divpadesmit stundām
Tas beidz sav' dzīvību.
Ar savu sidrab nazi
Tam kapu rok,
Ar savu jauku balsi
Dzied bēru dziesmiņas.
Ak, skatat, jauni puiši!
Te gul viens bagats kungs,
Kas kāro naudu, mantu,
Tam mīlestības nav.


Teicējs Jēkabs Griška augšminētās dziesmas ir 63 gadi vecs, no Bērzpils pagasta; viņš nezina vai tā dziesma ir visa vai nav, neatminas no kā dzirdējis. Dziedot katras rindiņas pēdējo vārdu vēlreiz atkārto. Jautāju par šo dziesmu latgaliešiem (pēc ticības un izloksnes), bet tie no tās nekā nezina. Varbūt, citur.

2

Aizmirst, brāļ, tu vari visu,
Kāpdams smilšu kalniņā,
Alus kausu neaizmirsti,
To ņem līdz sev padusē!
Nāk dieniņas: līgos kalni,
Līgos jūŗa, līgos mežs,
Līgos zvaigznes debesīs.
Kam kausenis padusē,
To cel Trimpus kumeļā.
Sakāpuši kumeliņos,
Uzjāj zvaigžņu kalniņā.
Fails0190-Ciprians-Apsenieks-0002
Atšifrēt tekstu
Atvērt
Es stāv uz augstu kalnu
Un skatos jūriņā, 
Tur redzu kuģi peldam
Iekš kuŗa bij trīs brāļi. 
Tas jaunākais no viņiem, 
Kas uz tā kuģa bij, 
Dev man zelta gredzenu (gredzenu)
Un sacīja uz man:
Tu meitiņa tik skaista, 
Kaut būtu bagata;
Priekš manas augstas kārtas
Tu esi nabadze. 
- Jā, nabadze es esmu
Man bagatības nav. 
Tad klosterī es iešu
Un paliekš [palikš] debes brūt. 
Tā klosterī iegāja, 
Kā apņēmusies bij. 
Kad viņš to dabuj zināt, 
Tad sapēja tam sirds. 
Uz klosteri viņš gāja
Pie durvim klaudzina, 
Lai nāk tā jauna meita, 
Kas vakar uzņemta. 
- Kas šeitan iraid iekšā, 
Tas ārā nevar tikt. - 
- Ja viņa ārā nenāks, 
Tad klosteris sāk degt. 
- Vai klosteri dedzināsi?
To skaisto dieva nam'!
- Pirms tu šo grēku dari, 
Lai vina ārā nāk. - 
Tie iedeva tai rokāTo vīna biķeri. 
Pirms tu ar viņu runā
Dod viņam nodzerties. - 
Tā iet ar pilnu gaitu
Ar baltām kleitītēm. 
Tai nogriezti bij mati, 
Caur sirdi tas tam iet. 
Pēc divpadesmit stundām
Tas beidz sav' dzīvību. 
Ar savu sidrab nazi
Tam kapu rok, 
Ar savu jauku balsi
Dzied bēru dziesmiņas. 
Ak, skatat, jauni puiši! 
Te gul viens bagats kungs, 
Kas kāro naudu, mantu, 
Tam mīlestības nav. 

Teicējs Jēkabs Griška augšminētās dziesmas ir 63 gadi vecs, no Bērzpils pagasta; viņš nezina vai tā dziesma ir visa vai nav, neatminas no kā dzirdējis. Dziedot katras rindiņas pēdējo vārdu vēlreiz atkārto. Jautāju par šo dziesmu latgaliešiem (pēc ticības un izloksnes), bet tie no tās nekā nezina. Varbūt, citur.