#LFK-190-36

NosaukumsEs no pašas jaunības
Vienības Nr.36
KrājumsLatviešu folkloras krātuve
OrganizācijaRēzeknes Valsts skolotāju institūts
Žanrijaunāko laiku dziesmas
ValodasLatviešu valoda
Faili0190-Ciprians-Apsenieks-0010
0190-Ciprians-Apsenieks-0011
0190-Ciprians-Apsenieks-0012
IesniedzējsCipriāns Apšenieks
PierakstītājsCipriāns Apšenieks
TeicējsAnna Sockaja
Iesūtīšanas datums31.08.1926
Pierakstīšanas laiks/vieta1926
Atslēgvārdi
#LFK-190-36
AtšifrējaKristīne Po
Pabeigts
Pārbaudīts
Labots2015-07-01 01:51:11
AtšifrējumsPar vēlu par vēlu tavs bals [balss] man skan 
Es miera dusēšu, es labāk mierā dusēšu
Iekš plašas Daugavas.
Dzer manas sūrās asaras
Kur tu sen sakrājis. 

35

Priekš gadiem biju Ancītis, 
Vēl savā jaunībā
Tie danči, spēles, muziki, 
Kā tie man patika! 
Un kā tas iet ar vienu vēl, 
Man bij sirds=mīlākā
Tai bij gan maza kājiņa
Un balta rociņa, 
Mati gaiši dzelteni, 
Un zilas actiņas.
Vēl pusgads nebij pagājis, 
Jau es bez meitenes.
Tas zirgu zaglis, ratu taps!
Tam kāzas rudenī.
Par sievu ņem to meitini [meiteni],
Ko es izredzējis.
Tam elles prauļam
Vajadzējt ieskriet elles dibenā, 
Ne vēl to manu mīlu ņemt!
Kab tu izpūtētu!
Kab tev' velns norautu! 

36

Es no pašas jaunības
Mīlēju tās meitiņas. 
Lai citas, citas, ko citas gan, 
Bet viena man vismīļa gan. 
Kad viņas es neredzēju, 
Man sirds pilna skumību. 
Reiz dārzā to ieraudzīju
Un mīlīgi uzrunāju: 
Labdien, labdien, man' mīlākā!
Kā klājas tev šai brītiņā?
 
Fails0190-Ciprians-Apsenieks-0010
Atšifrēt tekstu
#LFK-190-36
AtšifrējaKristīne Po
Pabeigts
Pārbaudīts
Labots2015-07-01 18:53:06
AtšifrējumsPaldies, paldies, mans mīļakais,
Man labi klājas, man jaukākais.
- Man šāda bēda, mīlākā, 
Ir jāiet tālā svešumā. 
Ir jāiet tālā svešumā
Un pieci gadi jāreizo. 
Pieci gadi jāreizo, 
Tad varēšu tik tevi ņemt.
Ko dosi līdz par piemiņu
Uz šādu ilgu šķiršanos. - 
- Es došu tev to gredzenu, 
Kur mans vārds un sirsniņa, 
Lai nezūd mūsu mīlība. - 
- Ak, mīlā, kur tad gaidīsi, 
Kad atpakal es atnākšu! 
- Šeit apakš kupla ozola, 
Mans mīlais, es tev' gaidīšu. - 
Kad pieci gadi pagāja, 
Es atkal biju tai vietā, 
Kur mīlāko es atstāju, 
Kad svešumā es aizgāju.
Labdien, labdien tu meitiņa! 
Kāpēc tu šeitan ilgojies? - 
- Es gaidu sava mīlākā
Priekš pieciem gadiem gājuša - 
Par velti meitin gaidu tu, 
Par velti tu šei [šeit] ilgojies.
Es nācu caur to pilsētu, 
Kur iekš šām pašām dieniņām
Dzer kāzas tavam mīļākam. 
Ak, sirsnin! Ko tad vēli šam 
Par šādu lielu pievilšanu? - 
- Cik uz šā koka lapiņu, 
Cik viņam prieka dieniņu!
Fails0190-Ciprians-Apsenieks-0011
Atšifrēt tekstu
#LFK-190-36
AtšifrējaKristīne Po
Pabeigts
Pārbaudīts
Labots2015-07-01 19:18:45
AtšifrējumsSniedz rociņu un dod mutīti!
Vai pazīsti šo gredzenu?
Ko devi līdz par piemiņu, 
Kad svešumā es aizgāju...
Nu mīli kopā dzīvosim
Un saldus priekus baudīsim.
Lai prieki tā kā saule spīd, 
Un bēdas nekad sirdī mīt!
(Teicēja piezīmē: "Tā ir tik īsta mīlestība!")

37

Dārza tumšā zaļā vietā
Apkampušies sēdēja
Karlis un Anniņa tie abi
Uzticīgā mīlībā. 
Karlis teica: "Anniņ mīļā!
Mīļā kam tu raud' tik daudz?
Iekam pirmās rozes ziedies [ziedēs],
Redzēsi tu atkal mani. 
Karlis tolīdz mājā nāca
Tūlīt dārzā tecēja.
Tūlīt dārzā tecēja, 
Kurs šis Anniņu atstāja. 
Ko tad atrod tan vietā, 
Kur tas Anniņu atstāja?
- Kapu, kur uz krusta rakstīts:
Še dus Anna mirusi. 
Balts un bēdīgs Karlis teica: 
Kur nu mana Anniņa?
Ātri steidzos pie tev's atnākt, 
Raug, tu dusi kapiņā...
Tad no bēdām pārņemts, Karlis
Dienas, naktis raudāja;
Neaizmirsa dien' un nakti
Savu mīļo Anniņu. 

Pierakstīju 1926. gada vasarā no Anna Sockajs Patmalnieku ciema Bērzpils pagastā. Neskatoties uz 72 gadu vecumu, dzied dziesmas ganos iedama ar apbrīnojamu sirsnību un dedzību. Visu vasarā neiespēju pierakstīt. 
Fails0190-Ciprians-Apsenieks-0012
Atšifrēt tekstu
Atvērt

Es no pašas jaunības
Mīlēju tās meitiņas. 
Lai citas, citas, ko citas gan, 
Bet viena man vismīļa gan. 
Kad viņas es neredzēju, 
Man sirds pilna skumību. 
Reiz dārzā to ieraudzīju
Un mīlīgi uzrunāju: 
Labdien, labdien, man' mīlākā!
Kā klājas tev šai brītiņā?
 Paldies, paldies, mans mīļakais,
Man labi klājas, man jaukākais.
- Man šāda bēda, mīlākā, 
Ir jāiet tālā svešumā. 
Ir jāiet tālā svešumā
Un pieci gadi jāreizo. 
Pieci gadi jāreizo, 
Tad varēšu tik tevi ņemt.
Ko dosi līdz par piemiņu
Uz šādu ilgu šķiršanos. - 
- Es došu tev to gredzenu, 
Kur mans vārds un sirsniņa, 
Lai nezūd mūsu mīlība. - 
- Ak, mīlā, kur tad gaidīsi, 
Kad atpakal es atnākšu! 
- Šeit apakš kupla ozola, 
Mans mīlais, es tev' gaidīšu. - 
Kad pieci gadi pagāja, 
Es atkal biju tai vietā, 
Kur mīlāko es atstāju, 
Kad svešumā es aizgāju.
Labdien, labdien tu meitiņa! 
Kāpēc tu šeitan ilgojies? - 
- Es gaidu sava mīlākā
Priekš pieciem gadiem gājuša - 
Par velti meitin gaidu tu, 
Par velti tu šei [šeit] ilgojies.
Es nācu caur to pilsētu, 
Kur iekš šām pašām dieniņām
Dzer kāzas tavam mīļākam. 
Ak, sirsnin! Ko tad vēli šam 
Par šādu lielu pievilšanu? - 
- Cik uz šā koka lapiņu, 
Cik viņam prieka dieniņu!

Sniedz rociņu un dod mutīti!
Vai pazīsti šo gredzenu?
Ko devi līdz par piemiņu, 
Kad svešumā es aizgāju...
Nu mīli kopā dzīvosim
Un saldus priekus baudīsim.
Lai prieki tā kā saule spīd, 
Un bēdas nekad sirdī mīt!
(Teicēja piezīmē: "Tā ir tik īsta mīlestība!")