#LFK-190-60a

NosaukumsDivi, divi, kas tie divi
Vienības Nr.60a
KrājumsLatviešu folkloras krātuve
OrganizācijaRēzeknes Valsts skolotāju institūts
Žanrigarās dziesmas, sākot ar 9 rindām
ValodasLatviešu valoda
Faili0190-Ciprians-Apsenieks-0017
0190-Ciprians-Apsenieks-0018
IesniedzējsCipriāns Apšenieks
TeicējsAlma Griška
Iesūtīšanas datums31.08.1926
Pierakstīšanas laiks/vieta1926, Bierzpiļs (-lis) (latgaliski)
Bērzpils, Bērzpils pagasts, Balvu novads
Atslēgvārdi
#LFK-190-60a
AtšifrējaKristīne Po
Pabeigts
Pārbaudīts
Labots2015-07-06 20:33:34
Atšifrējums

56

Diezgan plata klavam lapa  - 
Krīt zemē griezdamās. 
Gan bagāta brāļu māsa - 
Iet tautās raudādama. 

57

Ābelīte Dieva lūdza, 
Lai bagāta brāļu māsu
Šo ruden tautas ved. 
Visi zari nolūzuši
Dzīpariņas kaltējot. 

58

Ko domāji tu, kundziņ, 
Uz zobena atspiedies? 
- Kā man bij nedomāt, 
Jauni vien kaŗavīri. 
Ne tie jaudās bruņas nest, 
Ne zobenu vicināt. 

59

Bērziņš auga uz akmiņa
Sudrabeņa lapeņām. 
Strazdiņš tup galiņā, 
Lakstīgala pazarē. 
Prasa strazdiņš lakstīgalai, 
Kas tur brauc, kad zeme dimd?
- Tie ir mūsu bāleliņi, 
Kam ir jāiet zaldatos. 
Vai, Dievini! Vai Dieviņi!
Nu ir bēdu diez gan gana!

60

Ka es beju jauns puiseits, 
Es mācēju ģēgerēt. 
Suņus laidu meziņā, 
Pats pa meža malu gāju. 
Izskrien divi irbu pulki, 
Div pelēki vanadziņi. 
Zaķīts ņēma irbes meitu, 
Strazdiņš lēca panāksnos. 

60a

Divi, divi, kas tie divi, 
Tie miedziņa negulēja. 
Puisīts miega negulēja, 
Uz meitām domādams;
Fails0190-Ciprians-Apsenieks-0017
Atšifrēt tekstu
#LFK-190-60a
AtšifrējaKristīne Po
Pabeigts
Pārbaudīts
Labots2015-07-07 20:46:43
AtšifrējumsMeitiņ miega negulēja, 
Sev pūriņu darīdama, 
Raibus cimdus adīdama.
Kuŗu pāri noadīja, 
To atdeva tautiešam:
Še, tautiet, cimdu pārs - 
Mans pirmais adījums. 
Tumsā vērpu, šketerēt
Zagtin zagt māmiņai. 

61

Kaut zināj'si pirma laiks
Kāda dzīve tautiņās, 
Būt' akmeni ievēlusi, 
Ne kājiņu iespērusi.
Tautiņās ir gŗūta dzīve, 
Gaudas, gaudas asariņas. 

62

Tautiets manim laipu meta
Laipu laipas galiņā. 
Labāk tēva dubļus brienu
Ne tautieša laipu minu. 
Tēva dubļi sidraboti, 
Tautu laipa asarota. 

62a

Tēvs man pirka zīda kleitu, 
Gāju zemi slaucīdama. 
Pirks tautietis, nebūs tāda, - 
Pirks naudiņu žēlodams. 

63

Savij manim, māmuliņa, 
Visu puķu vainadziņu.
Ābeļu ziedu vien nevij, 
Tas raud gauži nesajot. 

64

Bitit manu, kamenīti, 
Kad man tevi pamanīt!
Grauz akmeni, dzer ūdeni, 
Tad tu mani pamanīsi. 

65

Jauni puiši mutes deva
Pelēkam akmiņam,
Domādami meitu māti
Ar pelēku villainīt'.

66

Es izvilkšu zīda diegu
Caur pelēku akmentiņu, 
Es izvilkšu puiša domas
Pirmo nakti gulēdama. 
Fails0190-Ciprians-Apsenieks-0018
Atšifrēt tekstu
Atvērt
Divi, divi, kas tie divi, 
Tie miedziņa negulēja. 
Puisīts miega negulēja, 
Uz meitām domādams;Meitiņ miega negulēja, 
Sev pūriņu darīdama, 
Raibus cimdus adīdama.
Kuŗu pāri noadīja, 
To atdeva tautiešam:
Še, tautiet, cimdu pārs - 
Mans pirmais adījums. 
Tumsā vērpu, šketerēt
Zagtin zagt māmiņai.