Komentēt

AtšifrējaIeva Tihovska
Pabeigts
Pārbaudīts
Labots2016-01-29 20:42:05
Atšifrējums

6

Sen laiku "Kurzemes, Zemgales, Vidzemes, Igaunijas un Lietavas" čigānu parašas un tikumi.
Senos laikos ta ari tagad labākas izredzes māju vietai, bija čigāniem upes tuvumā, kur laba zāle, kupla egle, pēc iespējas meža malā tuvu lazdu krūmiem. Upju tuvumā čigāni apmetās dažādu vajadzību labā ka: ūdeņa pašu un lopu vajadzībām.

7  

Čigāni ūdeni izlietoja ka dziedniecības līdzekli, sevišķi zirgu ārstēšanai, (mērcešanai).

6

Jaatzīme, ka čigāni jau no seniem laikiem
Fails1389-03-02
Atšifrēt tekstu
AtšifrējaIeva Tihovska
Pabeigts
Pārbaudīts
Labots2016-01-29 20:42:27
Atšifrējumsir lieli zivju makšķerētāji. Čhigāni [čigāni] zvejoja zivis ar palagiem, un ar rokām vilka vēžus iz upju pakrastiem. Šis čigāniem tik patīkamais darbs, ne reti ari sagādāja pašu stārpa, caur šo darbu, naidu bet driz paši atkal māceja to izlabot.
Čigānietes no savēžotiem vēžiem, nereti ari aiznesa pie tuvējām mājām un piedāvāja par labu samaksu. Čigāni labprāt mīleja iz upju pakrastēm zvejot vedzeles. Zvejot zivis tas sagādāja, viņiem lielu prieku un jautrību visiem, čigānu nometnē.
(Čigāni nevien makšķeretāji bet ļoti daudz mīlēja ķērt ar rokām vēžus un zivis iz upes pakraulēm) Zāle vajadzeja čigāniem nepieciešāmi, priekš zirgu pabarošānas, ka ari uz noganītā laukumā, noturēja savas mākslu veidus, ka sacīkstes: laušēnas [laušanās], paukošānas, celšēnas un vilkšēnas [vilkšanas], ka ari dējošāna un dziedāšana.

Upes udeni, čigāni tureja par šķīstu un nesškīstu [nešķīstu] jeb (sagānītu) it sevišķi ūdeni, kurš netek. Visvairak ūdens tika sagānīts par nesšķīstu [nešķīstu]
Fails1389-03-03
Atšifrēt tekstu
AtšifrējaIeva Tihovska
Pabeigts
Pārbaudīts
Labots2016-01-29 20:43:05
Atšifrējumsprecēta sieva, stārp vīriešiem, zīme ka vīriešiem juks valoda.

Ūdens ari nedrīkst trūkt pie čigānu nometnes, ja ūdens trūkst iz čigānu nometnes tas ir zīme jaunam meitām nebūs labs mužs,

6

ari ūdenim jabūt labam un tīram. Čigānu nometnei jabūt mežā un zem kuplas egles. Nometne mežā, dēl to lai no uguns kura dūmi nebūtu redzami un vakāros uguns gaisma, lai caur to neceltos traucējums. Kupla egle vajadzīga dēl izsargāšanas no lietus un dažada negaisa.
Čigānam nav no svara kāds laiks ari nebūtu, jeb cik ilgi ari nebūtu domājis jeb varejis palikt uz dzīvi viena vietā, tomēr čigāns ieraudzijis kuplu egli viņš ir priecīgs un jūtās laimigs un saka: nu, egle ir gan, gadu lai līst tad udens, pilīte cauri neies.
Zem egles, čigāns jūtās laimīgs. Meža mala ir laba izdevība čigānu nometnei būt dēl to lai varētu uzmanīt savus zirgus kuŗi klajā uz zāli ganas. Meža malā, mēdz savu nometni čigāns novietot dēl to lai varētu uzmanīt, vai viņu kāds neuzglūn (nenovēro un
Fails1389-03-05
Atšifrēt tekstu
AtšifrējaIeva Tihovska
Pabeigts
Pārbaudīts
Labots2016-01-29 20:43:16
Atšifrējumstad naktī viņu biedināt)
Čigānu nometnē redzamas būdas. Būdas čigāni taisa dēl dažadām vajadzībām, visu pirms būda čigānam ir vajadzīga dēl izsargāšanas no negaisa un ieturētu siltumu kurš ieplūst no uguns kuras [ugunskura] būdā. Būdas mēdz taisīt uguns kura priekšā un vakarā kad bērnus liek gulēt, (kad aukst [auksts] laiks, vēlu rudeņos un agri pavasarī) būdas priekš pusi [priekšpusi] aizklāj, lai ieplūdušais gais [gaiss] tulīn neizplūstu un lai bērni būdā jūstos silti. Čigāni būdas (taisa) cel ar dēl to lai viņus nakti niviens netraucētu, piepeši. Dienā būda izpilda klēts vietu, naktī viņā, parvērž [pārvērš] par guļamu istabu. (Būda čigānam izpilda ari klētes vietu) Telts jeb būda ir čigānu greznums un parāda viņu centību. Telti čigāni ceļ no laba audekļa, brezēntes. Priekš telts ir vajadzīgs no 12-40, metru laba audekļa. no 12, metru priekš vienas nelielas familijas, tikai priekš cilvēkiem patvērties negaisa laika un nakts guļā. Telts no 40, metriem jeb nedaudz mazāk, telti varēja izlietot priekš dažadam ērtībām ka nakts
Fails1389-03-06
Atšifrēt tekstu
AtšifrējaIeva Tihovska
Pabeigts
Pārbaudīts
Labots2016-01-29 20:43:27
Atšifrējumsguļā, viesu uzņemšanas, visas dzīves iekārtu novietošanu. Būdas taisa čigāni no lazdu atvasēm no 6-10, pēdu garām. Tapat ari alkšņu atvases der priekš būdas, tapat ari lapas priekš būdas apklāšanas. Būdas aizvien ir siltākas neka teltis. Būdas taisa tikai trūcīgie, bet partikušie taisa teltes [teltis]. Visu pirms priekš čigānu nometnes ir vajadzīgs uzmeklēt vajadzīgo nometnes vietu, ja nu atradis tādu ņemas izpucēt zem kuplās egles pazarus un dažādus saugušos [saaugušos], ka paegles un citus.
Udeni un malku piegādā skuķes, ta ka uguns nedrist [nedrīkst] noslāpt tas ir dienā un vakaros jaspīd gaišai, bet nakti kad aizgājuši gulēt tad uguni jasarauš (jaāpklāj) ar palniem [pelniem]. Rīta agrumā visu pirms ceļās meitas sataisa uguni apkopjas pati un tad visu pārejo. Jaunekļiem ar ir stingris nosacijums, agrumā jācelās jasameklē zirgus japārpiņ lai pinekļis pārāk stipri nesažņaudz zirgiem kājas. Udeni un malku t. i. uguns kuramo, meitas noteikti sagadāja, bet bij jauzmanās lai vīriešiem celu nekrustotu, šos gadijumus
Fails1389-03-07
Atšifrēt tekstu
AtšifrējaIeva Tihovska
Pabeigts
Pārbaudīts
Labots2016-01-29 20:43:37
Atšifrējumsviņas izsārgāja, lai nenotiktu kad vīrieši izjāja, jeb izbrauca uz zirgu tirgošanu, tas ir (ja tas notiktu) viens no grūtakiem noziegumiem.

6a

Laušanas bieži jo bieži ka ari paukošanās. Laušana notikās dažādos nosacijumos: izvelk apaļu strīpu, jaapsien stingri jostu ap gurniem. Iestaijoties [iestājoties] strīpas vidū jazin nosacijumu; vienu roku ieķērt aiz muguras, otru priekša, iekš jostas, ieķeroties jostā ari jazin ka katram preteniekam [pretiniekam] viena roka jabūt zem pretenieka [pretinieka] rokas, ari jazin vai brīv šaut kāju priekša pretenieka [pretinieka] virzienā un vai pretenieku [pretinieku], piedabodams [piedabūdams] pievilkt klāt, drīkst laust [lauzt] par cisku. Ir ari makslas ziņā nosacijumi: ne ievērot nekādu attalumu, šaut kāju priekša pretenieku [pretinieku] virzienam, dabot [dabūt] savu pleča galu zem pretenieka [pretinieka] krūts, lai vieglāki varētu vinu izcelt gaisa un lai pretenieks [pretinieks] nespēj darboties. ... Paukošānās jeb divkaujā jābūt diviem preteniekiem [pretiniekiem]. Galvenais priekšmets divkaujā, ir ozola vai niedras [niedres] kāts jeb taisnis spieķis, rokas garumā sakot no paduses līdz
Fails1389-03-08
Atšifrēt tekstu
AtšifrējaIeva Tihovska
Pabeigts
Pārbaudīts
Labots2016-01-29 20:44:12
Atšifrējumsto apgriešanos un iesāk dēju, dējotāja pretenieks [pretinieks], dēju pabeidzis sadodās rokas un atstāj dējas vietu. Dēja ir ļoti izveicīga un māklīga [mākslīga]. Šādu dēju atkārto vairak reiz, bet atkal citi. Dējas ari nerēti notiek dažādās citās mākslā. Dziesmas dzied vairak sēro [sēru] noskaņā ir ari jautras dziesmas, ka dēju dziesmas kad jaunieši dējo.

6

Ir ari dziesmas jautras priekš čigānu lepno zirgu uzstāšenos [uzstāšanos]. Lepno zirgu uzstašānas norisinājās tā: Zirga ipašnieks dzirdedams šādu jatro [jautro] dziesmu iekš, kuŗas min lepno zirgu un viņa vingrumu un ari paša jājēju un viņa veiksmi viņš tulīn vai nu liek atvest viņa lepno un vingro zirgu vai nu pats aiziet pie lepna zirga un uzliek šam apkaltos, iemauktus un sedlus ņem savu patāgu vai saucamo kančuku un sagatavo lepno zirgu priekš uzstāšānās, tas ir zirgu izved klajā lai nekas nebūtu pa kājām un tad, nem lepno zirgu nedaudz padresēt, tad ipāšnieks sēdās šam zirgam mugurā un
Fails1389-03-12
Atšifrēt tekstu
AtšifrējaIeva Tihovska
Pabeigts
Pārbaudīts
Labots2016-01-29 20:44:22
Atšifrējumsiejāj dziedātāju vidū un jājējam jamāk zirgu ta uzstādīt ka zirgs izrādītu to, ka zirgs pats sajūt visu to kas norisinājas, un ari pats ņem dalību šaj jautrā sapulcē. Jājējs alaž [allaž] jādams izdara kādu triku, uzjāj pa trepēm uz lievenēm jeb iejāj pa nelielam šaurām durvim un jājēis [jājējs] izrādās ka viņš it ka neka nebūtu veicis. Zirgs uzstāšanas laikā ir (ligsmis) [līksms] jautris [jautrs], sprausla, ar priekš kājam ar vienu un tad ar otru priekš kāju kārpās miņājās it ka dējotu, paceļas uz pakaļ kājam [pakaļkājām] it ka viņš būtu staigātais [staigātājs] uz pakaļ kājām. Jājēs [jājējs] uz zirga muguru ari nesnauž, ja (trāpas) gadās vajadzības ar kančuku strādāt tad ar viņam jamāk un ari jabūt kančukai kas var pildīt savu nosaukumu. Kančukai (patāgai) jabūt kāts vai no ozola koka vai niedres vai no vēršu dzīslām māklīgi izstradātām, ja nu kāts ir no ozola vai niedres tad viņš ir apliets ar svinu un vis caur [viscaur] apšūts ar ādu un izgreznots, pati pātāga ālaž [allaž] ir pagatavota no labas sermitu ādas sagriesti [sagriezti] ar nazi trijās sloksnēs
Fails1389-03-13
Atšifrēt tekstu
AtšifrējaIeva Tihovska
Pabeigts
Pārbaudīts
Labots2016-01-29 20:44:34
Atšifrējumslīdz galam, pēdējo galu atstāj veselu nepārgriestu [nepārgrieztu] ta lai varētu atliekt un cau [caur] atliekumu varētu cauri izvērts ādas valgu ar ko varētu piestiprināt pie patāgas kāta. izgriestās [izgrieztās] sloksnes iekšejo posi [pusi] labi izpuce pilnīgi mīksto daļu un atstāj tikai labo virs cieto daļu un ne platāku ka lai no trim sloknem [sloksnēm] iznāktu caur durdam ar īlēnu jeb mazu spalvas nazi un caurumu lai paplašinātu vel ar kādu cietu priekšmetu, alaž [allaž] ar cietu koku noasinātu galu iedur izdurtā sloknes [sloksnes] caurumā un sloknes [sloksnes] cauvildami [caurvilkdami] vien otrai lai iznāktu četkantiga [četrkantīga], saucamā: "durtene". Šī saucama, pātāga, ir diezgan valkana bet cieta. Pātāga piestiprināta pie kāta ar metala riņķa palīdzību. Metāla riņķis ir pievienots pie pātāgas un pātāgas kāta, la [lai] pātāga brīvi kristu pie pātāgas pacelšānas un nolaišanas, caur ko pātāgas cirtiens nāca un pastradāja neticamu dārbu.

11-13

Ir ari dziesmas priekš tādiem gadijumiem, priekš zirga un pātāgas jeb (kančukas), ka piemēr.: "Mo grastoro tut štakirla, Mi čupnori tut čhingirla". t. i. "Mans zirdziņš tevi mīs, mana
Fails1389-03-14
Atšifrēt tekstu
AtšifrējaIeva Tihovska
Pabeigts
Pārbaudīts
Labots2016-01-29 20:44:44
Atšifrējumspātādzīņa tevi kapās".

6

Zirgs, kurš bij piemērots augš minētām darbam tika dresēts lai savu pienākumu labi mācētu, ari viņš tika uzkopts lai būtu piemērots šām darbam. Zirgam pakavi bij ar riņķiem un pakavs ar riņķiem bij kalti no tērauda lai skaļāki šķindētu. Ari jātnieks nemāzāk bij piemērots tādam darbam. Viņš prata labi apieties ar zirgu. Jājējs prata notureties zirgā un līdz ar to zirgu labi vadīt. Jājēs [jājējs] bij apjozies ar sarkanu jostu un čigānu
Fails1389-03-15
Atšifrēt tekstu
Iesūtīšanas datums27.02.1933
NosaukumsSen laiku Kurzemes, Zemgales, Vidzemes, Igaunijas un Lietavas čigānu paražas un tikumi
Žanriparaža
cittautu folklora
ValodasLatviešu valoda
PierakstītājsJānis Leimanis
Faili
Atslēgvārdi