Komentēt

AtšifrējaIeva Tihovska
Pabeigts
Pārbaudīts
Labots2016-01-29 20:43:37
Atšifrējumsviņas izsārgāja, lai nenotiktu kad vīrieši izjāja, jeb izbrauca uz zirgu tirgošanu, tas ir (ja tas notiktu) viens no grūtakiem noziegumiem.

6a

Laušanas bieži jo bieži ka ari paukošanās. Laušana notikās dažādos nosacijumos: izvelk apaļu strīpu, jaapsien stingri jostu ap gurniem. Iestaijoties [iestājoties] strīpas vidū jazin nosacijumu; vienu roku ieķērt aiz muguras, otru priekša, iekš jostas, ieķeroties jostā ari jazin ka katram preteniekam [pretiniekam] viena roka jabūt zem pretenieka [pretinieka] rokas, ari jazin vai brīv šaut kāju priekša pretenieka [pretinieka] virzienā un vai pretenieku [pretinieku], piedabodams [piedabūdams] pievilkt klāt, drīkst laust [lauzt] par cisku. Ir ari makslas ziņā nosacijumi: ne ievērot nekādu attalumu, šaut kāju priekša pretenieku [pretinieku] virzienam, dabot [dabūt] savu pleča galu zem pretenieka [pretinieka] krūts, lai vieglāki varētu vinu izcelt gaisa un lai pretenieks [pretinieks] nespēj darboties. ... Paukošānās jeb divkaujā jābūt diviem preteniekiem [pretiniekiem]. Galvenais priekšmets divkaujā, ir ozola vai niedras [niedres] kāts jeb taisnis spieķis, rokas garumā sakot no paduses līdz
Fails1389-03-08
Atšifrēt tekstu
AtšifrējaIeva Tihovska
Pabeigts
Pārbaudīts
Labots2016-01-29 20:43:47
Atšifrējumspirksta galiem un lai šis ierocis būtu smāgaks un cietāks tad viņu abus galus aplei [aplej] ar svinu jeb alvu, agrāk viņu apkala ar misiņu un izgriezumiem skaistuma dēl. Nostajoties preteniekam [pretiniekam] priekša nekad nesita pirmais, ta ari nekad neuzbruka preteniekam [pretiniekam] neziņot, alaž [allaž] pretenieks [pretinieks] tika izaicināts uz dīvkauju. Izaicināts nostājās viens otram priekša salika kājām pirksta galus kopā, ka ari ieroča brīvos galus kopā un tad pretenieks [pretinieks] uzaicināja lai iesāk bet pat līdz ar to bij gatavībā pretenieku [pretinieku] sitienu sagaidīt un atsist ka ari izveicīgā kārtā meģināja pretenieku [pretinieku] sadauzīt kur, ka? pietikdams kas neviegli izdevās, bet ja īstā kaujā, tas izdevās tad tas nebij jau joki pat tik smagi sitieni ir gadijušies ka ribas ir ielaustas. Agrakos laikos ja pretenieks [pretinieks] biji [bijis] pie zemes un izsaucis diezgan tad uzvarētais vairs nedrīkstejis sist. Celšanas ir bijusi ari dažādas un mākslīgas, Visu pirms viens nogulās pie zemes uz acīm un divi nosēdas viņam līdzi pie sāniem viens vienā
Fails1389-03-09
Atšifrēt tekstu
AtšifrējaIeva Tihovska
Pabeigts
Pārbaudīts
Labots2016-01-29 20:43:55
Atšifrējumspusē, otris otrā pusi [pusē], paliek viņam kājas uz muguras, viens otram preti un uz muguras esošie saķēra viens otram kājas un atlaidās guļus uz zemi, guletais [gulētājs] uz acīm tagad bij jacenšās tikt augša ar visu savu nastu viņus abus pieturēdams lai gulētāji viņam nenoslid no muguras, bet ja gulētāji prata piespiest augšam cēleju ar kājam un paši labi atgulties tad agšām [augšām] cēlejs palika uvarēts [uzvarēts]. Tad vel celšanas norisinājas stārp diviem preteniekiem [pretiniekiem], viens nogulējies uz muguras pie zemes un labi stingri izstiepies, pretenieks [pretinieks] viņam pārkāpj ar vienu kāju, par guļošā kājām un noliecies ar abam rokām sakamj [sakampj] gulējam [gulētājam] abas kājas zem celiem un mēģina gulēju [gulētāju] pacelt kājās stāvu ja gulētais [gulētājs] māceja labi nogulties tad cēleis [cēlējs] palika uzvārēts. Divāta cēlšenas [celšanas] vel notiek viens nogulās uz izklātu dvieli un izliekās pilnīgi miris dvielim abus galus sasien kopā tad pretenieks [pretinieks] sakampj ar abam rokām pretenieku [pretinieku] ap vidu turedāmies sasietā dvielī lai gulētais [gulētājs] neizkristu iz cēleja rokām, mēgīna dabot [dabūt]
Fails1389-03-10
Atšifrēt tekstu
AtšifrējaIeva Tihovska
Pabeigts
Pārbaudīts
Labots2016-01-29 20:44:04
Atšifrējumsgulētāju sev uz plecu, ja gulētājs labi mācēs izlikties par mirušu tad cēlejs paliek uzvarēts. Vilkšanas notiek stārp diviem preteniekiem [pretiniekiem]: abi piesēdās zeme saliek kāju pēdas kopā, izstiepj rokas uz priekšu ar koku metru garumā un kokam jabūt tik resnam lai viņš izturētu lai nepārlūstu [nepārlūztu], koku noliek uz kāju pirkstu galiem krustam tad sakamj [sakampj] abi pretenieki [pretinieki] koku ta; lai rokas būtu viena aiz otras un tad lēni, reizā [reizē], sāk vilkt ikviens uz savu pusi, lai preteniek [pretinieku] būtu uzvilkt stavus uz kājam. Uzvarētais palika sēdu pie zemes.

10

Dējošana norisinājas stārp divām personām, vīrieti un sievieti jeb vīrieti ar vīrieti un sievietes dzied jautras dziesmas un dējotāja pāris, piedevuši labas rokas un cieši turedami apgriežās pāru reiz rinķī un rokas atlaiduši atkal piedod viens otram kreisas rokas un cieši turēdamies pāru reiz apgriežās uz kreiso pusi, tad rokas atlaisdami [atlaizdami], viens nostājās uz vietas un otris [otrs] dejo, tas savu dēju pabeidzi atkal atkārto minē-
Fails1389-03-11
Atšifrēt tekstu
Iesūtīšanas datums27.02.1933
NosaukumsLaušanās un paukošanās
Žanriparaža
cittautu folklora
ValodasLatviešu valoda
PierakstītājsJānis Leimanis
Faili
Atslēgvārdi
Laušanas bieži jo bieži ka ari paukošanās. Laušana notikās dažādos nosacijumos: izvelk apaļu strīpu, jaapsien stingri jostu ap gurniem. Iestaijoties [iestājoties] strīpas vidū jazin nosacijumu; vienu roku ieķērt aiz muguras, otru priekša, iekš jostas, ieķeroties jostā ari jazin ka katram preteniekam [pretiniekam] viena roka jabūt zem pretenieka [pretinieka] rokas, ari jazin vai brīv šaut kāju priekša pretenieka [pretinieka] virzienā un vai pretenieku [pretinieku], piedabodams [piedabūdams] pievilkt klāt, drīkst laust [lauzt] par cisku. Ir ari makslas ziņā nosacijumi: ne ievērot nekādu attalumu, šaut kāju priekša pretenieku [pretinieku] virzienam, dabot [dabūt] savu pleča galu zem pretenieka [pretinieka] krūts, lai vieglāki varētu vinu izcelt gaisa un lai pretenieks [pretinieks] nespēj darboties. ... Paukošānās jeb divkaujā jābūt diviem preteniekiem [pretiniekiem]. Galvenais priekšmets divkaujā, ir ozola vai niedras [niedres] kāts jeb taisnis spieķis, rokas garumā sakot no paduses līdzpirksta galiem un lai šis ierocis būtu smāgaks un cietāks tad viņu abus galus aplei [aplej] ar svinu jeb alvu, agrāk viņu apkala ar misiņu un izgriezumiem skaistuma dēl. Nostajoties preteniekam [pretiniekam] priekša nekad nesita pirmais, ta ari nekad neuzbruka preteniekam [pretiniekam] neziņot, alaž [allaž] pretenieks [pretinieks] tika izaicināts uz dīvkauju. Izaicināts nostājās viens otram priekša salika kājām pirksta galus kopā, ka ari ieroča brīvos galus kopā un tad pretenieks [pretinieks] uzaicināja lai iesāk bet pat līdz ar to bij gatavībā pretenieku [pretinieku] sitienu sagaidīt un atsist ka ari izveicīgā kārtā meģināja pretenieku [pretinieku] sadauzīt kur, ka? pietikdams kas neviegli izdevās, bet ja īstā kaujā, tas izdevās tad tas nebij jau joki pat tik smagi sitieni ir gadijušies ka ribas ir ielaustas. Agrakos laikos ja pretenieks [pretinieks] biji [bijis] pie zemes un izsaucis diezgan tad uzvarētais vairs nedrīkstejis sist. Celšanas ir bijusi ari dažādas un mākslīgas, Visu pirms viens nogulās pie zemes uz acīm un divi nosēdas viņam līdzi pie sāniem viens vienāpusē, otris otrā pusi [pusē], paliek viņam kājas uz muguras, viens otram preti un uz muguras esošie saķēra viens otram kājas un atlaidās guļus uz zemi, guletais [gulētājs] uz acīm tagad bij jacenšās tikt augša ar visu savu nastu viņus abus pieturēdams lai gulētāji viņam nenoslid no muguras, bet ja gulētāji prata piespiest augšam cēleju ar kājam un paši labi atgulties tad agšām [augšām] cēlejs palika uvarēts [uzvarēts]. Tad vel celšanas norisinājas stārp diviem preteniekiem [pretiniekiem], viens nogulējies uz muguras pie zemes un labi stingri izstiepies, pretenieks [pretinieks] viņam pārkāpj ar vienu kāju, par guļošā kājām un noliecies ar abam rokām sakamj [sakampj] gulējam [gulētājam] abas kājas zem celiem un mēģina gulēju [gulētāju] pacelt kājās stāvu ja gulētais [gulētājs] māceja labi nogulties tad cēleis [cēlējs] palika uzvārēts. Divāta cēlšenas [celšanas] vel notiek viens nogulās uz izklātu dvieli un izliekās pilnīgi miris dvielim abus galus sasien kopā tad pretenieks [pretinieks] sakampj ar abam rokām pretenieku [pretinieku] ap vidu turedāmies sasietā dvielī lai gulētais [gulētājs] neizkristu iz cēleja rokām, mēgīna dabot [dabūt]gulētāju sev uz plecu, ja gulētājs labi mācēs izlikties par mirušu tad cēlejs paliek uzvarēts. Vilkšanas notiek stārp diviem preteniekiem [pretiniekiem]: abi piesēdās zeme saliek kāju pēdas kopā, izstiepj rokas uz priekšu ar koku metru garumā un kokam jabūt tik resnam lai viņš izturētu lai nepārlūstu [nepārlūztu], koku noliek uz kāju pirkstu galiem krustam tad sakamj [sakampj] abi pretenieki [pretinieki] koku ta; lai rokas būtu viena aiz otras un tad lēni, reizā [reizē], sāk vilkt ikviens uz savu pusi, lai preteniek [pretinieku] būtu uzvilkt stavus uz kājam. Uzvarētais palika sēdu pie zemes.