Komentēt

AtšifrējaIeva Tihovska
Pabeigts
Pārbaudīts
Labots2016-01-25 16:56:18
Atšifrējumsdakīrī čhaij te rakirla lake jov sigo
atraitnes mātes meitas un runa, nāc ātri
beš pal mīro dumo te nāšas mīre
sēdies aiz manas muguras un muksim
dādestir. Me tut miļina te našti ha-
no mana tēva. Es tevi mīlu un nevaru
redīr be tīro džīvav. Jov signedīr te beš.
bez tevis ilgāki vairs dzīvot. Nāc ātrāki un sēdies.
Džadžoskīro čhāvo nameija ne feņu pomeija, Ušča opre trunatir te
? dēls nebij miris bet tikai paģībis, uzcelies no zārka un tūlīn pēc tam
Vilidžija peskīres sivo henstos čhudža
izveda savu lepno zilo zirgu uzlika
les savaris te zen te oblijapes kļeļ
viņam iemauktus un sedlus un
ke pšilvi dakīri čhaij te lel la, te
apsolījās jāt pie atraitnes mātes meitas un ņemt viņas un aizbēgt, uz
nāšēl ano vār cudzo svetos, Te jake jov kerdža sir oblijapes.
citās svešās zemēs, un ta viņš ari darija ka bija solījies.
Lija peskirja vidikhļa te nāšča ane dūr cudžo phu te, doi džividža hāra berša peskīre miļonasa. Dodžividža čhāven te čhāvenge čhāven.
Paņēma savu izredzēto un aizbēga tālu svešā zemē, tur dzīvoja ilgus gadus ar savu izredzēto. Piedzivoja bērna bērnus.

15

Vār phenena da paramiša, so Džadžoske
Citi stāsta šo pasaku ka ?
čhāvo pomeija te zaras garudle.
dēls paģīda [paģība] un tūlīn apbēdīja.
Ano trito dīves jov atklišča rati ke pšilvi dakīri čhaij kedi nasis lakīri
Treša dienā viņš atjāja naktī pie atraitnes mātes meitas, kad nebija viņas māte
daij khēre, te dija goli: ušti te zauri tut
mājas, un sauca: celies un labi saģērbjies [saģērbies]
Fails1389-04-10
Atšifrēt tekstu
AtšifrējaIeva Tihovska
Pabeigts
Pārbaudīts
Labots2016-01-25 17:24:55
Atšifrējumsmišto menge čhebi nāšas pe cudžo
mums vajāga bēgt uz svešu
phu. Joij uradžapes hāra, jov dija
zemi. Viņa ģērbas īlgi, viņš sauca
goli; uritut sig te jov beš pal mīro
ģērbjies [ģērbies] ātri un nāc sēdi aiz manas
dumo, pe mīre greske. Joij bešča te
muguras uz mana zirga. Viņa uzsēdās
te nāšle. Po drom joij dijapes capla ke
un bēga. Uz ceļa viņa aizkaras pie
leskīro vast te strahandija, vašo dova so leskīro vast isis šilalo sir ļodos.
pie viņa rokas un sabaidijas jo viņa roka bija āuksta ka ledus.
Jov klišča po mohiļki te mohilkengīro drom isis vitrušume ružensa te pīro
Viņš jāja uz kapsētu un kapsētas celš bija izkaisīts ar rozem un pa ceļa
bregi dromeske isis zahačkirde momoļa 
malām bija sadēdzinātas sveces un uz
te po mohilki isis būt mānuša te sāre
kapsētas bija daudz cilvēku un visi
pišnes uradepen. Isis tikne, bāre, phure te
lepni ģērbušies. Bija mazi, lieli, veci un
terne, sārenge momoļa ano vasta te žakir-
jauni, visiem sveces rokā un gaida
na džadžeskīre čhāves leske milonasa
? dēlu ar savas mīļakas
Grobi sāre mūlenge isis pšīre, čuče.
Bedres visiem mirušiem bija vaļa, tukšas.
Džadžoskīro čhāvo klišča ke peskīro
? dēls piejāja pie savas
grobos dova isis pšīro te čučo
bedres tā bija vāla [vaļā] un tukša.
Jov bešča telle grestir te lija
Viņš nosēdās no zirga un ari nocēla
telle grestir peskirja milona,
no zirga savas mīlakās,
Fails1389-04-11
Atšifrēt tekstu
AtšifrējaIeva Tihovska
Pabeigts
Pārbaudīts
Labots2016-01-25 17:34:25
AtšifrējumsNe joij uže isis pšelīni straha-
Bet viņa jau bija pus sastingusi
tir. Jov sigo, sigo zagija ano
Viņš ātri, ātri iekāpa savā
peskīro mohilkengīro grobos te
kapu bedrē un
jov dija goli pe lake, kēr signidīr
viņš sauca uz viņas, taisies atrā-
mange otjača tikni brīža, sig
ki man atlicies [atlicis] maz brīdis drīz jau
bašno gabala. Lake otjača oščo
gailis dziedās. Viņai atlikas vel
duij jandraki viurjel. Bašno
divi svārkus izģerbt. Gailis
gabadža mūlengīre grobi zakerdepen.
dziedāja mirušiem kapi aizvēras.
Džadžoskīro čhāvo an do brīža dija
? dēls tai brīdī ķēra
caplam peskirja milona, saji isis
savas mīļakas kuŗa sta-
tardi pe groboko bregos, jov zadija
vēja uz kapa malas, viņš saķēra
caplam lakīri jandraka, ne leskīro
viņas svārkus, bet viņa rokā
vast jača avri phujatir te jandraka
palika ārā no zemes un svārks
zadīni caplam an leskīro vast
saķērts viņa rokā.
Pšilvi dakīri čhaij, pošli otlijapes
Atraitnes meita, pēc tam atdabūjusēs
Fails1389-04-12
Atšifrēt tekstu
AtšifrējaIeva Tihovska
Pabeigts
Pārbaudīts
Labots2016-01-25 17:49:11
Atšifrējumste jandrakatir viližidža te gija ko zvonos te lija zvoņinel būt lake fenu zar
un no svārka izlīdusi piegājusi pie zvana iesāka zvanis [zvanīt] cik jaudāja.
Pošļi nabūt hāra da zvoņunra, zajavdle gadže te līne la lidžīne khēre
Pēc neīlga laika zvanīšanās, sanāca ļaudis un aiznesa viņas mājā.
Ne pošļi nabūt dīvesa, čhaij, žaļostir te tugatir meija. Togi Džadžos mangja
Bet pēc nedaudz dienām, meita no žēluma un bailēm nomira. Tad ? lūdza
pšilve romņa me mukhel peskirja čha garuvel ke peskīro čhāvo.
atraitnes kurai bija meita mirusi, lai atvēl mirušo meitu pabēdīt pie sava dēla
Pšilvi daij dija peskirja čhā me čhuven ke peskīro mlodžikos. Pšilvi daij po grobos čhudža ruži te jačha daij žin ke paš rat ne Džadžoskīri romni po grobos
Atraitne deva savas mirušas meitas atliekas pabēdīt [apbedīt] pie sava izrēdzēta. Atraitne uz kapa uzlika rozes un palika līdz pusnakt stundas, bet ? sieva negribēja iet uz kapa jo viņa nevareja ciest nabāga atraitnes.
nakamdža džal po grobos joi nakamdža nin dikhel pe bogitko pšilve romņake.
Pe paš rat javdle sāre duij mēne. Lakīri čhaij te džamutro te phedle lake so sig Džadžos merla, te tut lela jek kuč rom.
Pēc pusnakts stundas nāca abi mirušie, viņas meita un znots un sacija vinai: drīzumā mirs un tevi precēs viens bagāts čigāns.
Jake sig dojavdža phendlo dīves. Džadžos meija te pšilve romņa lija jek kuč barvalo rom.
Ta arī ātri atnāca ta diena. ? nomira un atraitnes aprecēja [apprecēja] viens vērtīgs un
Fails1389-04-13
Atšifrēt tekstu
AtšifrējaIeva Tihovska
Pabeigts
Pārbaudīts
Labots2016-01-25 17:57:39
Atšifrējumsbagadts [bagāts] čigāns kuru pēc neilga laika izcēla cienīgā mirušā čigānu godā, bet bijuša bagatā cienīga vīra sieva, drīz vien vajādzēja griesties pie bijušās nabaga atraitnes ar želabām kura nevienu reizi netika noraidīta.
Sajes nahāra pošļi bjav, vihadīne an Džadžoskīro štetos te angledīr Džadžoskīre romņake isis najekfar jāl javel ke da džadžoskīri romni zaļinēlpes ne nijekfar nasis otbičadi.

16

Iekš jautājuma zīmes vietas vajadzēja būt vārds [vārdam] "Džadžos" bet ta ka Latviešu valodā, tāds vārds nav, tad varētu minēt ka džadžos ir bijis vairak simtu gadus iepriekš, stārp čigāniem, ka valdnieks vaij [vai] vadonis

17

ari pēc Džadžiem ir bijis viņa vietā saucāmais "šēro rom" tas ir, čigāns galva. Šis: "Šēro rom", ir izbeidzies pie mums Latvijā, gadus, trisdesmit
atpakaļ un ari noteikti nav zināms vai citās zemēs ir.
šēro rom, viņš sava apvidū, čigānus sodija, ataisnoja [attaisnoja] un ari žēloja, viņu čigāni cienija, bija viņam paklausīgi. Viņu daudz reiz čigāni apdavināija [apdāvināja] ar dažādām dāvanām. Viņš ari taisnīgs un gudris, ka ari drošsirdīgs  un veigsmigs [veiksmīgs]. Viņš vēda čigānu dzīves gaitu un rādija pārejiem čigāniem piemērīgu dzīvi.
Fails1389-04-14
Atšifrēt tekstu
Iesūtīšanas datums22.02.1933
NosaukumsDžadža dēls un atraitnes meita
Žanricittautu folklora
cittautu pasaka
ValodasLatviešu valoda
Čigānu valoda
PierakstītājsJānis Leimanis
Faili
Atslēgvārdi
Vār phenena da paramiša, so Džadžoske
Citi stāsta šo pasaku ka ?
čhāvo pomeija te zaras garudle.
dēls paģīda [paģība] un tūlīn apbēdīja.
Ano trito dīves jov atklišča rati ke pšilvi dakīri čhaij kedi nasis lakīri
Treša dienā viņš atjāja naktī pie atraitnes mātes meitas, kad nebija viņas māte
daij khēre, te dija goli: ušti te zauri tut
mājas, un sauca: celies un labi saģērbjies [saģērbies]mišto menge čhebi nāšas pe cudžo
mums vajāga bēgt uz svešu
phu. Joij uradžapes hāra, jov dija
zemi. Viņa ģērbas īlgi, viņš sauca
goli; uritut sig te jov beš pal mīro
ģērbjies [ģērbies] ātri un nāc sēdi aiz manas
dumo, pe mīre greske. Joij bešča te
muguras uz mana zirga. Viņa uzsēdās
te nāšle. Po drom joij dijapes capla ke
un bēga. Uz ceļa viņa aizkaras pie
leskīro vast te strahandija, vašo dova so leskīro vast isis šilalo sir ļodos.
pie viņa rokas un sabaidijas jo viņa roka bija āuksta ka ledus.
Jov klišča po mohiļki te mohilkengīro drom isis vitrušume ružensa te pīro
Viņš jāja uz kapsētu un kapsētas celš bija izkaisīts ar rozem un pa ceļa
bregi dromeske isis zahačkirde momoļa 
malām bija sadēdzinātas sveces un uz
te po mohilki isis būt mānuša te sāre
kapsētas bija daudz cilvēku un visi
pišnes uradepen. Isis tikne, bāre, phure te
lepni ģērbušies. Bija mazi, lieli, veci un
terne, sārenge momoļa ano vasta te žakir-
jauni, visiem sveces rokā un gaida
na džadžeskīre čhāves leske milonasa
? dēlu ar savas mīļakas
Grobi sāre mūlenge isis pšīre, čuče.
Bedres visiem mirušiem bija vaļa, tukšas.
Džadžoskīro čhāvo klišča ke peskīro
? dēls piejāja pie savas
grobos dova isis pšīro te čučo
bedres tā bija vāla [vaļā] un tukša.
Jov bešča telle grestir te lija
Viņš nosēdās no zirga un ari nocēla
telle grestir peskirja milona,
no zirga savas mīlakās,Ne joij uže isis pšelīni straha-
Bet viņa jau bija pus sastingusi
tir. Jov sigo, sigo zagija ano
Viņš ātri, ātri iekāpa savā
peskīro mohilkengīro grobos te
kapu bedrē un
jov dija goli pe lake, kēr signidīr
viņš sauca uz viņas, taisies atrā-
mange otjača tikni brīža, sig
ki man atlicies [atlicis] maz brīdis drīz jau
bašno gabala. Lake otjača oščo
gailis dziedās. Viņai atlikas vel
duij jandraki viurjel. Bašno
divi svārkus izģerbt. Gailis
gabadža mūlengīre grobi zakerdepen.
dziedāja mirušiem kapi aizvēras.
Džadžoskīro čhāvo an do brīža dija
? dēls tai brīdī ķēra
caplam peskirja milona, saji isis
savas mīļakas kuŗa sta-
tardi pe groboko bregos, jov zadija
vēja uz kapa malas, viņš saķēra
caplam lakīri jandraka, ne leskīro
viņas svārkus, bet viņa rokā
vast jača avri phujatir te jandraka
palika ārā no zemes un svārks
zadīni caplam an leskīro vast
saķērts viņa rokā.
Pšilvi dakīri čhaij, pošli otlijapes
Atraitnes meita, pēc tam atdabūjusēste jandrakatir viližidža te gija ko zvonos te lija zvoņinel būt lake fenu zar
un no svārka izlīdusi piegājusi pie zvana iesāka zvanis [zvanīt] cik jaudāja.
Pošļi nabūt hāra da zvoņunra, zajavdle gadže te līne la lidžīne khēre
Pēc neīlga laika zvanīšanās, sanāca ļaudis un aiznesa viņas mājā.
Ne pošļi nabūt dīvesa, čhaij, žaļostir te tugatir meija. Togi Džadžos mangja
Bet pēc nedaudz dienām, meita no žēluma un bailēm nomira. Tad ? lūdza
pšilve romņa me mukhel peskirja čha garuvel ke peskīro čhāvo.
atraitnes kurai bija meita mirusi, lai atvēl mirušo meitu pabēdīt pie sava dēla
Pšilvi daij dija peskirja čhā me čhuven ke peskīro mlodžikos. Pšilvi daij po grobos čhudža ruži te jačha daij žin ke paš rat ne Džadžoskīri romni po grobos
Atraitne deva savas mirušas meitas atliekas pabēdīt [apbedīt] pie sava izrēdzēta. Atraitne uz kapa uzlika rozes un palika līdz pusnakt stundas, bet ? sieva negribēja iet uz kapa jo viņa nevareja ciest nabāga atraitnes.
nakamdža džal po grobos joi nakamdža nin dikhel pe bogitko pšilve romņake.
Pe paš rat javdle sāre duij mēne. Lakīri čhaij te džamutro te phedle lake so sig Džadžos merla, te tut lela jek kuč rom.
Pēc pusnakts stundas nāca abi mirušie, viņas meita un znots un sacija vinai: drīzumā mirs un tevi precēs viens bagāts čigāns.
Jake sig dojavdža phendlo dīves. Džadžos meija te pšilve romņa lija jek kuč barvalo rom.
Ta arī ātri atnāca ta diena. ? nomira un atraitnes aprecēja [apprecēja] viens vērtīgs unbagadts [bagāts] čigāns kuru pēc neilga laika izcēla cienīgā mirušā čigānu godā, bet bijuša bagatā cienīga vīra sieva, drīz vien vajādzēja griesties pie bijušās nabaga atraitnes ar želabām kura nevienu reizi netika noraidīta.
Sajes nahāra pošļi bjav, vihadīne an Džadžoskīro štetos te angledīr Džadžoskīre romņake isis najekfar jāl javel ke da džadžoskīri romni zaļinēlpes ne nijekfar nasis otbičadi.