Komentēt

AtšifrējaIeva Tihovska
Pabeigts
Pārbaudīts
Labots2016-01-27 01:31:48
Atšifrējums

18

Latvijas un Lietavas [Lietuvas] čigānu parašas [paražas].
pieši zabākos. Zirgam un jājējam par goda zīmi uzlēja alu jeb (branvīna) [brandavīna] degvīna uz zirga galvu. Šādas ceremonijas norisinājās krogos. Ari jaatmin ka bieži tas pats norisinājas čigānu nometnē. Trikus ar zirgu, nometnē izdarīja, pārlekdams caur uguns kuru [ugunskuru], stārp pārējiem čigāniem, nivienu [nevienu] neaizkārdams [neaizskardams]. Visvairāk šīs ceremonijas notikās uz gada tirgiem.
Uz tirgu sagatavodamies čigāns visu pirms [vispirms] viņš nokārtojās ar drošu nometnes vietu, sagādāja ģimenei pārtiku, sagatāvoja savu saimniecības iekārtu, lai
Fails1389-04a-02
Atšifrēt tekstu
AtšifrējaIeva Tihovska
Pabeigts
Pārbaudīts
Labots2016-01-27 17:37:46
Atšifrējums(Paramiša vaš domarde "džadžoske te leskīri čhake.)
tirgū iebraugdams [iebraukdams] vis [viss] spīdētu un laistītos.
Tirgus vakarā čigāni sabrauca vai nu uz tirgus laukumu vai tuvējā mežā. Ja čigānam bij [bija] labaku zirgu tad viņš jau uz tirgu ieradās jau dienas laikā, bet ja viņam bij [bija] zirgs ar vainem [vainām] t. i. klibs, stulbs niķaiņš u. t. t. tad viņš ieradas tirgu vakara tumsā. Čigāns tirgū ieradās alaž [allaž] galvu pacelis, pilns cerību, tiko [tikko] tirgu ar pirmo ac [acs] uzmetienu ieraudzijis, viņš tulīn cepuri pacēlis saka: "Dievs dod šim tirgum laimigam būt". Čigāniem laimigakais tirgus, kur daudz sabrauc tirdzenieki [tirdzinieki] un ja tirgus tuvumā ir mežš ar atļauju tirdzeniekiem [tirdziniekiem] nomesties tirgus laikai [laikā], tad šaj [šajā] tirgū laikā čigāns jūtās ļoti laimīgs, lai ar viņš būtu kādā materialā trūkumā.
Čigāns atbraucis mežā, tirgus tuvumā, viņš jūtas ka mājās izturās ar galvu uz augšu bet uzmanīgi, uztvērdams kas tuvumā notiek. Čigāni tiko [tikko] mana ka atbraucis atkal no jauna čigāns, cenšās novērot viņa zirgus kādi tie, lai varētu sagatavoties, iestājoties vakaras tumsā uz zirgu tirgošānos, kas alaž [allaž] notiek čigānu stārpa.
Fails1389-04a-03
Atšifrēt tekstu
AtšifrējaIeva Tihovska
Pabeigts
Pārbaudīts
Labots2016-01-27 17:41:05
AtšifrējumsČigānu parašās [paražās], neatteikties no zirgu andelešanas vai būtu diena vai tusa [tumša] nakts. Ir ari sakams vārds:

19

"Kon parubnastir otphenelapes, dova gres menarikirel", tas ir: "Kas no mitus (andelēšenas [andelēšanas] ar zirgiem) atteicās, tas lai zirgu netura."

18

Un ja viens otru krietni piešmaucis, tad atkal ir sakams vārds:

20

"Pšal pšales nažaļini, dād čhāves", t. i., brālis brāli nežēlo tēvs dēlu.

18

Un ja kuŗš, par savu apsmiekli pāri kāpj un lūdzās lai atmaina, tad ir sakams vārds:

21

"Nalava me, lela vār", tas ir; neņemšu es ņems cits. Vel ir sakams vārds;

22

Keļļi dūral dava golli: "avri parudo", togi isi vipārudo, tas ir; (kad) ja notalienes [no tālienes] saukšu: "izmīts", tad ir izmīts. Un vel sakams vārds:

23

"Ja palcenge konci, vaš grengo paruben) zapēne khetane, togi uže niso nakeresa", tas ir "ja pirkstu gali, (t. i. zirgu andel) sakrituši kopā, tad jau nika [nekā] nedarīsi".

18

Augš [augstāk] minetos sakam vārdus [sakāmvārdus] lieto tikai pie zirgu andelēšenas [andelēšanas]. Par piešmaukšanu zirgu tirgošanos, čigānu stārpā, čigāns nekad nepārādās noskumis, bet pretenieki [pretinieki] atkal dodās katris [katrs] uz savu pusi turpināt zirgu tirgošenos [tirgošanos]. Čigānu meitas un puiši tirgus naktī alaž [allaž] izdara
Fails1389-04a-04
Atšifrēt tekstu
AtšifrējaIeva Tihovska
Pabeigts
Pārbaudīts
Labots2016-01-27 17:43:08
Atšifrējumsbēgšanu t. i. notiek precešānas, ja čigānu puisis sev iredzējis [izredzējis] sev pa prātam vienu čigānu meitu, un ja viņu vecākie nebij ar to mierā tad jaunieši, priekš tam jau sarunājušies un sagatavojušies uz norunatā tirgu bēgt. Parašas [paražas] begšena [bēgšana] notika, tirgus naktī priekš gaismas tai laikā kad jau bija lielais tracis rimies. Jaunais pāris nika [nekā] līdz neņemdami ka tikai zirgu un ratus. Zirgs un rati ka ari zirga saimniecības piederums, vajadzēja būt pašam jaunēklim un ja tas ta ari viņam nebija tad no paša piedērīgo puses deva zirgu un ratus ka ari (pavadīja) izvadīja. Jaunais pāris bēga pie paziņām un tur dažas dienas vai nu nedeļu pavadijuši griezās atpakaļ pie, parasti pie sievas vecākiem. Vecākie araduši [atraduši] ka jaunais pāris aizbēdzis jemas [ņemas] savā stārpā lamāties līdz kautiņam. Parasti lamājās meitas vecākie, dēl to ka viņiem jau parasti zinams ka nu jagatāvo mantu priekš jauno pāri. Bija ari tādi gadijumi ka puiša vecākie aizkārti [aizskarti] līdz pēdejam caur dēlu aizbēgšenu [aizbēgšanu], bet ari tad sievas vecakie likdamies ka ari viņi nav apmierināti pukojas uz savas aizbēgušās meitas,
Fails1389-04a-05
Atšifrēt tekstu
AtšifrējaIeva Tihovska
Pabeigts
Pārbaudīts
Labots2016-01-27 17:47:54
AtšifrējumsAtgriesdamies [atgriezdamies] aizbēgušie, jaunais pāris mēdza pielūgt vecākos bet gadijumā ja nu vecākie nebij [nebija] apmierināti, puisis meitu (pamet) atstāj pie viņas vecākiem un pats aiziet sacidams: "nu variet vākt savu meitu". Kad nu puisis aizgājis meita sāk sūdzēties uz vecākiem, ka viņa vairs nav agrakā stāvoklī ka viņai jājiet [jāiet] pie sava vīra. Uzaicinādāmi aizgājušo puisi, meitu labina lai viņa palīdz vecākiem ierunāt puisi uz mazāku mantu piešķiršānu. Dažas reiz iznāk ka patiesībā puisis vairs negrib precēt. Tad agrakos laikos čigānu tautas vecākais ar varu piespieda precēt atstāto meitu. Čigānu tautas vecākais bij [bija] viens galvenai [galvenais] nosacītais [nosacītājs], viņš ari pavēleja pat nezināmiem saieties, pat savā stārpā nesadērējušies. Mantas došana bija šāda: labi rati, labs ar kalumu, zirga jūgums, duņu pele [dūnu pēlis] un gabalu vis maz [vismaz] četrus galvas ķisenus, vairāk sēgas, sudraba lietas, ka piemēram: sudraba biķerus, kuri bija lielakā un mazākā mērā, sudraba karotes, sudraba ķēdes, kaklā karamās. Ķēdes (kaklā karamas) bija dažādā
Fails1389-04a-06
Atšifrēt tekstu
AtšifrējaIeva Tihovska
Pabeigts
Pārbaudīts
Labots2016-01-27 17:51:36
Atšifrējumskalumā ka: no naudas gabaliem dažādā garuma vai nu krustam par krūtīm vai uz kakla karāma. Bij [bija] ari kaklā karamas kreles [krelles] no sudraba lietas, saucamās "buses" šīs buses bija aboļu [ābolu] (mež abolu) [mežābolu] lielumā katrā galā savienojums (savienojums varēja brīv [brīvi] kosteties [kustēties]) tad vel bij sudraba matadatas bumbiņu vai kādu lapveidīgu saliekuma vieta vai šmaiļa otā [otrā] galā, bij ari sudraba bļodas, kausi, garas smeķējāmās pīpis, pogas, sieviešu un vīriešu. Sieviešu mazākas vīriešu lielākas. Virieši pogas šuva vestēs, divās rindās. sudraba apkaltas jostas no zušu ādas, kura nesaja metālu naudu, bij [bija] sudraba vanas [vannas] iekš kuram bēra lepnajiem zirgiem auzas. Deva meitai līdz vairāk apgerbus un ari veļu. Deva ari līdz naudu. Pie mantas solišānas ta ari došanas bij pieaicināti vairak ievērojamie čigāni. Manta tika nodota znotam, gadijuma ja jaunais pāris izšķīrās un manta bija izputīnāta, tad to doto mantu piedzina no meitas aizgājuša vīra. Gadijumā ja no znota nebij ko ņemt, tad doto mantu piedzina no viņa
Fails1389-04a-07
Atšifrēt tekstu
AtšifrējaIeva Tihovska
Pabeigts
Pārbaudīts
Labots2016-01-27 17:29:57
Atšifrējumsradiem, kuri bija klāt pie mantas došanas un pie norunas. Mantas atdabošanas [atdabūšanas] nikad [nekad] nepiedzina caur tiesu, bet čiganu galvas lemumā jeb caur ievērojamu čigānu spriedūmu. Nav lieki minēt ka dažu ārzemju čigāni, jaunavas izpirka no vecākiem. Mantu piešķīrot iesāk kārtot kāzas, kāzas iesākot piederīgas vecākas čigānu sievas ieved kāzu vieta jauno brūti un nosēdina pie kāzu mielasta un paņem sarkanu galvas lakatu un apsien viņai galvu par zīmi ka viņa no šā laika ir (palikusi) atzīta par precētu sievu un no ša laika viņa nedrīkst vairs rādīties vīriešu acīs ar atklātu galvu jeb (neapsegtu galvu). Vairak ka simtu gadus pagājuši ka ir izzuduse [izzudusi] šāda paraša [paraža]: pēc saderīnašānas un mantu solišanu, jauno pāri guldīja par nakti kopa apsārgātā vieta un rītā celoties gāja jauno pāra vecākie un dažas ievērojāmas čigānietes pārliecināt vai jaunava ir bijūsi nevainīga un veļu no guļamās vietas paņēmuši un izgājuši pie parejiem čigāniem un atdod tiem palagu uz, kura ir gulejuši jaunais
Fails1389-04a-08
Atšifrēt tekstu
AtšifrējaIeva Tihovska
Pabeigts
Pārbaudīts
Labots2016-01-27 17:26:58
Atšifrējumspāris, un aptraipijusi jaunava ar nevainīgām asinim, kuras cēlušās no kopguļas. Palagu ar minētām zīmēm paņēm parējie čigāni, izceļ gaisa lai visi redz. Uz spieķiem izcēluši gaisa iet dejodāmi un apkārt griesdamies [griezdamies] sauc: "bjav, bjav terne (nosauc javnavas [jaunavas] vārdu) bjav". tas zīmejas ka jaunava ir bijusi nevainīga un tagad jau ir tapusi par sievu un var sākt rīkot kāzas, tad jaunekļi un parējie čigāni iesāk izvest troksni sisdami ar cietiem priekšmetiem gar kokiem vai ratiem, vai nu gar ēku sienām visi kopa saukdami, minētos vārdus: "bjav, bjav (?) bjav" tas ir: "kāzas, kāzas jaunās (?) kāzas". Tas bij [bija] zīme ka javnāva [jaunava] līdz šim ir bijusi nevainīga un tagad ir tapusi sievas kārtā un noteikti jasāk rīkot kāzas. Pēc kāzām jaunai sievai vajadzēja rīkoties noteikti čigānu parašās [paražās] un tikumos. Kad atnāca jaunai sievai grūtniecības laiks, viņai vajadzēja izsārgāties no pāri-kāpšēnas [kāpšanas] un ar atsēgtu galvu staigāt vīriešu acīs jeb aiziet priekša. Šā laikā viņai jaizturas noteiktaki. Vis stingrakais [visstingrākais] laiks ir noteikts no dzemdēšanas
Fails1389-04a-09
Atšifrēt tekstu
AtšifrējaIeva Tihovska
Pabeigts
Pārbaudīts
Labots2016-01-27 17:21:01
Atšifrējumslaika sākot līdz izbeigšanas sešas nedeļas pēc dzemdēšanas. Dzemdēšanas un nedeļu laika, dzemdetāja, nedrīkstēja ne kādu priekšmetu aizkārt [aizskart], ne ari, Vīrietis ne gāja tur kur nedelniece atradās. Vīrietis izsargājās no tās vietas kur nedeļniece staigājusi. To trauku kur jaun piedzimušais pirmo rezi [reizi] mazgāts tas skaitās sagānīts un nedrīkst to dzīve lietot un tas skaitās sagānīts jeb nelaimīgs.
Čigāns pārbraucis no tirgus viņš gādā lai nometnē būtu labs auns. Aunu nomētnē nogādājis, pārgriež aunam rīkle, asinis satecina viena traukā. Ādu aunam novilkūši, visas iekšas no auna iznēmuši savākuši taukus, aknas un sirdi tulīn sāk gatavot parasto maltīti saucamo: "farba" tā ir tāda maltīte sagatavota no aunu asinīm: Satecinātas asinis un cietās aknis [aknas] un sirdi izvāra un otrā vietā sakausē no auna taukus, novarītās asinis sasmalcīna izkausētos taukos, un ari smalki sagriestu cietā akna un sirds, ari pieliek klāt varošā grapī stārp taukiem un asinīm tad ļau [ļauj] varīties taukos minēto maisijumu minutes piecpadsmit vai nu drusku ilgak un tad noceļ no
Fails1389-04a-10
Atšifrēt tekstu
AtšifrējaIeva Tihovska
Pabeigts
Pārbaudīts
Labots2016-01-27 17:11:47
Atšifrējumsno uguns grāpi un tad izdala savā vidū un ēd kamēr tauki nav sasaluši. Šis pagatavotais ēdiens ir čigāniem ļoti cienijams. Čigāni no savām jauvnavām [jaunavām], senakos laikos, ne labprāt deva par sievu citiem tautiešiem, un ja kāda būtu izgājusi pie cittautieša tad tās sievietes tika nicinātas. Nicinātas viņas bija dēl to ka no piedzīvojumiem ir atrasts ka nav dzīvojusi ilgi ne ari labi. Ilgi nav dzīvojusi caur to ka drīz tika nicināta un atstata. Virietis varēja precēt cit tautiešu meitas jo viņš pieradināja pie savām parašām [paražām] un tikumiem un dzīvoja kopā ar citiem čigāniem. Ja čigānam gadījās no nometnes aiziet uz citu nometni nesacīdams, izbraukušam vai nu uz zirgu tirgošānu jeb vai kur citur jeb sievas izgājušas pamangot, tad aizbrauceis [aizbraucējs] no nometnes lauza svaigos egla [egles], vai nu cita kāda koka, zarus un meta aiz sevis pa to vietu, kur brauca un zaļam nomestam zaram vajadzēja (gulēt) atrasties ta lai atlaustais [atlauztais] zara gals radītu uz kuŗu pusi čigāns aizbraucis. Zalos zarus meta tik tāļu lai nākošo nevarētu saredzēt lai nebūtu citiem manāms ap ko lieta grozās
Fails1389-04a-11
Atšifrēt tekstu
AtšifrējaIeva Tihovska
Pabeigts
Pārbaudīts
Labots2016-01-27 16:08:38
Atšifrējumsno sagānīšanas. Spainim ari vajadzēja būt tīram un tapat pasārgatām no sagānīsanas. Visvairak no sagānīšanas vajadzeja izsargaties tirgus laikā no sagānīšanas. Tirgus laika ari nedrīksteja sievas iet mangos. Visvairak bij jasārgājās jaunam precētam pārim, viņiem bija jaizsārgājās lai viņi netaptu atrasti guļā guļot un tas ta notiktu ka jauno precēto pāri vairak reiz atrastu guļā vecie čigāni tad viņi no čigānu nometnes tika izraidīti. Jaunam pārim, pirms veco čigānu izcelšānos no nakt guļas, vajadzēja agri izcelties no savas nakts guļas vietas, visu pirms tīri nomazgāties saķemmeties uguni sakurt labi gaiši un jaunprecētam vīrām tad tik bij tiesības iet zirgu ganības laukuma, apskatīt (savu) pārpīt zirgam kājas un vispār nokārtoties ar savu un parējiem zirgiem. Jaunājam precētam vīram vajadzēja ari izsārgaties pirms tīras mazgāšanās aizkārt jeb kādu priekšmetu, ka parējo ta ari savu piederumus. Grūts noziegums, ari ja kāds no čigāniem nesētu [nēsātu] jeb kādu drēbes gabalu apgriestu otru pusi ka: zeķes
Fails1389-04a-12
Atšifrēt tekstu
AtšifrējaIeva Tihovska
Pabeigts
Pārbaudīts
Labots2016-02-01 12:19:04
Atšifrējumsveļu jeb kādu cita drēbes gabalu. Visvairak izsārgāja lai kāds no čigāniem nenesētu [nenēsātu] uz kājam otru pusi apgriestas [apgrieztas] zeķes un lai ar šādām apriestam [apgrieztām] otrpus zeķēm niviens [neviens] lai neiedrošinājas [neiedrošinās] no čigāniem priekša staigāt, tāds tika vajāt. Jaunprecētais pāris alaz [allaž] izsķīras neizvešanas nosacijumu dēl. Ja jaunais precētais pāris izšķīrās un pēc nevarēja saieties un ari nebij [nebija] kas par to gādā lai viņi (sajetos) saietos Tad jauna sieva ņēma no iegādatās sveces, kura alaz [allaž] čigāniem netrūkst viņi noperk baznīca vai nu uzglabā no kāda miruša pie kura alaž [allaž] vaska sveces dedzina. Ar šādu sveci mēdza visas nejaušības novērst. Ņēma minēto sveci un čigāniete izturēja, čigānu mišas, šādā kārtā: nomazgājās tīri palaida vaļa izķem... matus, nometās zemē uz kailiem celiem un sirsnīgi Dievu pielūgusi celas paņēma kādu priekšmetu, kura iegrāba no uguns kura [ugunskura] pelnus, atgāja nost no nometnes labā tīrā vietā (nometnes vietā parējie čigāni neatvēlēja mišas turēt) atkal celos nometuses [nometusies] Dievu lūdz novēlēdama lai Dievs atlidzina par netaisniem darbi un sāk lādēt un vēlēt
Fails1389-04a-13
Atšifrēt tekstu
AtšifrējaIeva Tihovska
Pabeigts
Pārbaudīts
Labots2016-02-02 13:49:10
Atšifrējumsvisu ļaunāko un sāk pilināt roka iededzināto vaska sveci, pelnos, kuri nolikti atnestā priekšmetā. Pēc tam Dievu pielūgusi uzcelās no zemes un sāk sadabot [sadabūt] žagarus un iekur uguni un iekūrusi, uguni (iemet) ieber pelnus ar kausētiem sveces pilieniem. Par to vietu neviens negāja pāri un ja kāds būtu gājis tas skaitās apgānīts un jūtās nelaimīgs. Mišas turētājai vajadzēja izsārgāties no sava pretenieka [pretinieka] lai no viņa neka neņēmtu davāto lai ar kas nebūtu ta ari visvajrak [visvairāk] no pretenieka [pretinieka] ne ēst ne ko, bet no sevis mēdza dot preteniekam [pretiniekam], ēst, ka ari cita ko. Ne ēda viens no otra dēl to ka viņiem parasts un ticēja, kurš ēdis vai ņēms jeb kaut ko, tam lasti un visas novēlētas nelaimes (ņēmejam no pretenieka [pretinieka]) tam paliks. Izsārgājās ari no mišas turētājas ari parējie čigani ka ari no viņas pretenieka [pretinieka] bet ne nevisai daudz. Cigāniem ir paraša [paraža] sacīt ja vainīgs būs un pareizi mišas jeb (pilinājusi) turējusi tad nu grūti klāsies. Šadu pilināšanu izdarija ari uz kapiem. Notīrījuses [notīrījusies] labi nomazgājūses [nomazgājusies] Dievu pielūgusi viņa sveci paņēmusi gāja kapos, 
Fails1389-04a-14
Atšifrēt tekstu
AtšifrējaIeva Tihovska
Pabeigts
Pārbaudīts
Labots2016-02-02 13:49:21
Atšifrējumspiegājusi pie kāda kapa viņa paņēmusi vaska sveci, aizdedzinādama sāka pilināt uz pieieta kapa. Ņēma ari apkritūšo krustus un grieza apkārt otro pusi krustam pie zemes novēlēdāma lai pretenieks [pretinieks] vairs gaismu neredz un lai viņu tumsība apklāj. Uz pilinātā kapa izdarīja vel tādu paņēmienu: ar nazi no kapa izgrieza zemes vēlenu un lika to apgriezdama otro pusi tai pašā vieta, bet zāli apakša un zemi virsu atkal noveledama savam preteniekam [pretiniekam] lai viņa labās dienas aiziet pazušanā un bēdas un tumsa lai viņu apklāj.
Fails1389-04a-15
Atšifrēt tekstu
Iesūtīšanas datums02.03.1933
NosaukumsLatvijas un Lietuvas čigānu parašas
Žanriparaža
cittautu folklora
ValodasLatviešu valoda
PierakstītājsJānis Leimanis
Faili
Atslēgvārdi
Augš [augstāk] minetos sakam vārdus [sakāmvārdus] lieto tikai pie zirgu andelēšenas [andelēšanas]. Par piešmaukšanu zirgu tirgošanos, čigānu stārpā, čigāns nekad nepārādās noskumis, bet pretenieki [pretinieki] atkal dodās katris [katrs] uz savu pusi turpināt zirgu tirgošenos [tirgošanos]. Čigānu meitas un puiši tirgus naktī alaž [allaž] izdarabēgšanu t. i. notiek precešānas, ja čigānu puisis sev iredzējis [izredzējis] sev pa prātam vienu čigānu meitu, un ja viņu vecākie nebij ar to mierā tad jaunieši, priekš tam jau sarunājušies un sagatavojušies uz norunatā tirgu bēgt. Parašas [paražas] begšena [bēgšana] notika, tirgus naktī priekš gaismas tai laikā kad jau bija lielais tracis rimies. Jaunais pāris nika [nekā] līdz neņemdami ka tikai zirgu un ratus. Zirgs un rati ka ari zirga saimniecības piederums, vajadzēja būt pašam jaunēklim un ja tas ta ari viņam nebija tad no paša piedērīgo puses deva zirgu un ratus ka ari (pavadīja) izvadīja. Jaunais pāris bēga pie paziņām un tur dažas dienas vai nu nedeļu pavadijuši griezās atpakaļ pie, parasti pie sievas vecākiem. Vecākie araduši [atraduši] ka jaunais pāris aizbēdzis jemas [ņemas] savā stārpā lamāties līdz kautiņam. Parasti lamājās meitas vecākie, dēl to ka viņiem jau parasti zinams ka nu jagatāvo mantu priekš jauno pāri. Bija ari tādi gadijumi ka puiša vecākie aizkārti [aizskarti] līdz pēdejam caur dēlu aizbēgšenu [aizbēgšanu], bet ari tad sievas vecakie likdamies ka ari viņi nav apmierināti pukojas uz savas aizbēgušās meitas,Atgriesdamies [atgriezdamies] aizbēgušie, jaunais pāris mēdza pielūgt vecākos bet gadijumā ja nu vecākie nebij [nebija] apmierināti, puisis meitu (pamet) atstāj pie viņas vecākiem un pats aiziet sacidams: "nu variet vākt savu meitu". Kad nu puisis aizgājis meita sāk sūdzēties uz vecākiem, ka viņa vairs nav agrakā stāvoklī ka viņai jājiet [jāiet] pie sava vīra. Uzaicinādāmi aizgājušo puisi, meitu labina lai viņa palīdz vecākiem ierunāt puisi uz mazāku mantu piešķiršānu. Dažas reiz iznāk ka patiesībā puisis vairs negrib precēt. Tad agrakos laikos čigānu tautas vecākais ar varu piespieda precēt atstāto meitu. Čigānu tautas vecākais bij [bija] viens galvenai [galvenais] nosacītais [nosacītājs], viņš ari pavēleja pat nezināmiem saieties, pat savā stārpā nesadērējušies. Mantas došana bija šāda: labi rati, labs ar kalumu, zirga jūgums, duņu pele [dūnu pēlis] un gabalu vis maz [vismaz] četrus galvas ķisenus, vairāk sēgas, sudraba lietas, ka piemēram: sudraba biķerus, kuri bija lielakā un mazākā mērā, sudraba karotes, sudraba ķēdes, kaklā karamās. Ķēdes (kaklā karamas) bija dažādākalumā ka: no naudas gabaliem dažādā garuma vai nu krustam par krūtīm vai uz kakla karāma. Bij [bija] ari kaklā karamas kreles [krelles] no sudraba lietas, saucamās "buses" šīs buses bija aboļu [ābolu] (mež abolu) [mežābolu] lielumā katrā galā savienojums (savienojums varēja brīv [brīvi] kosteties [kustēties]) tad vel bij sudraba matadatas bumbiņu vai kādu lapveidīgu saliekuma vieta vai šmaiļa otā [otrā] galā, bij ari sudraba bļodas, kausi, garas smeķējāmās pīpis, pogas, sieviešu un vīriešu. Sieviešu mazākas vīriešu lielākas. Virieši pogas šuva vestēs, divās rindās. sudraba apkaltas jostas no zušu ādas, kura nesaja metālu naudu, bij [bija] sudraba vanas [vannas] iekš kuram bēra lepnajiem zirgiem auzas. Deva meitai līdz vairāk apgerbus un ari veļu. Deva ari līdz naudu. Pie mantas solišānas ta ari došanas bij pieaicināti vairak ievērojamie čigāni. Manta tika nodota znotam, gadijuma ja jaunais pāris izšķīrās un manta bija izputīnāta, tad to doto mantu piedzina no meitas aizgājuša vīra. Gadijumā ja no znota nebij ko ņemt, tad doto mantu piedzina no viņaradiem, kuri bija klāt pie mantas došanas un pie norunas. Mantas atdabošanas [atdabūšanas] nikad [nekad] nepiedzina caur tiesu, bet čiganu galvas lemumā jeb caur ievērojamu čigānu spriedūmu. Nav lieki minēt ka dažu ārzemju čigāni, jaunavas izpirka no vecākiem. Mantu piešķīrot iesāk kārtot kāzas, kāzas iesākot piederīgas vecākas čigānu sievas ieved kāzu vieta jauno brūti un nosēdina pie kāzu mielasta un paņem sarkanu galvas lakatu un apsien viņai galvu par zīmi ka viņa no šā laika ir (palikusi) atzīta par precētu sievu un no ša laika viņa nedrīkst vairs rādīties vīriešu acīs ar atklātu galvu jeb (neapsegtu galvu). Vairak ka simtu gadus pagājuši ka ir izzuduse [izzudusi] šāda paraša [paraža]: pēc saderīnašānas un mantu solišanu, jauno pāri guldīja par nakti kopa apsārgātā vieta un rītā celoties gāja jauno pāra vecākie un dažas ievērojāmas čigānietes pārliecināt vai jaunava ir bijūsi nevainīga un veļu no guļamās vietas paņēmuši un izgājuši pie parejiem čigāniem un atdod tiem palagu uz, kura ir gulejuši jaunaispāris, un aptraipijusi jaunava ar nevainīgām asinim, kuras cēlušās no kopguļas. Palagu ar minētām zīmēm paņēm parējie čigāni, izceļ gaisa lai visi redz. Uz spieķiem izcēluši gaisa iet dejodāmi un apkārt griesdamies [griezdamies] sauc: "bjav, bjav terne (nosauc javnavas [jaunavas] vārdu) bjav". tas zīmejas ka jaunava ir bijusi nevainīga un tagad jau ir tapusi par sievu un var sākt rīkot kāzas, tad jaunekļi un parējie čigāni iesāk izvest troksni sisdami ar cietiem priekšmetiem gar kokiem vai ratiem, vai nu gar ēku sienām visi kopa saukdami, minētos vārdus: "bjav, bjav (?) bjav" tas ir: "kāzas, kāzas jaunās (?) kāzas". Tas bij [bija] zīme ka javnāva [jaunava] līdz šim ir bijusi nevainīga un tagad ir tapusi sievas kārtā un noteikti jasāk rīkot kāzas. Pēc kāzām jaunai sievai vajadzēja rīkoties noteikti čigānu parašās [paražās] un tikumos. Kad atnāca jaunai sievai grūtniecības laiks, viņai vajadzēja izsārgāties no pāri-kāpšēnas [kāpšanas] un ar atsēgtu galvu staigāt vīriešu acīs jeb aiziet priekša. Šā laikā viņai jaizturas noteiktaki. Vis stingrakais [visstingrākais] laiks ir noteikts no dzemdēšanaslaika sākot līdz izbeigšanas sešas nedeļas pēc dzemdēšanas. Dzemdēšanas un nedeļu laika, dzemdetāja, nedrīkstēja ne kādu priekšmetu aizkārt [aizskart], ne ari, Vīrietis ne gāja tur kur nedelniece atradās. Vīrietis izsargājās no tās vietas kur nedeļniece staigājusi. To trauku kur jaun piedzimušais pirmo rezi [reizi] mazgāts tas skaitās sagānīts un nedrīkst to dzīve lietot un tas skaitās sagānīts jeb nelaimīgs.
Čigāns pārbraucis no tirgus viņš gādā lai nometnē būtu labs auns. Aunu nomētnē nogādājis, pārgriež aunam rīkle, asinis satecina viena traukā. Ādu aunam novilkūši, visas iekšas no auna iznēmuši savākuši taukus, aknas un sirdi tulīn sāk gatavot parasto maltīti saucamo: "farba" tā ir tāda maltīte sagatavota no aunu asinīm: Satecinātas asinis un cietās aknis [aknas] un sirdi izvāra un otrā vietā sakausē no auna taukus, novarītās asinis sasmalcīna izkausētos taukos, un ari smalki sagriestu cietā akna un sirds, ari pieliek klāt varošā grapī stārp taukiem un asinīm tad ļau [ļauj] varīties taukos minēto maisijumu minutes piecpadsmit vai nu drusku ilgak un tad noceļ nono uguns grāpi un tad izdala savā vidū un ēd kamēr tauki nav sasaluši. Šis pagatavotais ēdiens ir čigāniem ļoti cienijams. Čigāni no savām jauvnavām [jaunavām], senakos laikos, ne labprāt deva par sievu citiem tautiešiem, un ja kāda būtu izgājusi pie cittautieša tad tās sievietes tika nicinātas. Nicinātas viņas bija dēl to ka no piedzīvojumiem ir atrasts ka nav dzīvojusi ilgi ne ari labi. Ilgi nav dzīvojusi caur to ka drīz tika nicināta un atstata. Virietis varēja precēt cit tautiešu meitas jo viņš pieradināja pie savām parašām [paražām] un tikumiem un dzīvoja kopā ar citiem čigāniem. Ja čigānam gadījās no nometnes aiziet uz citu nometni nesacīdams, izbraukušam vai nu uz zirgu tirgošānu jeb vai kur citur jeb sievas izgājušas pamangot, tad aizbrauceis [aizbraucējs] no nometnes lauza svaigos egla [egles], vai nu cita kāda koka, zarus un meta aiz sevis pa to vietu, kur brauca un zaļam nomestam zaram vajadzēja (gulēt) atrasties ta lai atlaustais [atlauztais] zara gals radītu uz kuŗu pusi čigāns aizbraucis. Zalos zarus meta tik tāļu lai nākošo nevarētu saredzēt lai nebūtu citiem manāms ap ko lieta grozāsno sagānīšanas. Spainim ari vajadzēja būt tīram un tapat pasārgatām no sagānīsanas. Visvairak no sagānīšanas vajadzeja izsargaties tirgus laikā no sagānīšanas. Tirgus laika ari nedrīksteja sievas iet mangos. Visvairak bij jasārgājās jaunam precētam pārim, viņiem bija jaizsārgājās lai viņi netaptu atrasti guļā guļot un tas ta notiktu ka jauno precēto pāri vairak reiz atrastu guļā vecie čigāni tad viņi no čigānu nometnes tika izraidīti. Jaunam pārim, pirms veco čigānu izcelšānos no nakt guļas, vajadzēja agri izcelties no savas nakts guļas vietas, visu pirms tīri nomazgāties saķemmeties uguni sakurt labi gaiši un jaunprecētam vīrām tad tik bij tiesības iet zirgu ganības laukuma, apskatīt (savu) pārpīt zirgam kājas un vispār nokārtoties ar savu un parējiem zirgiem. Jaunājam precētam vīram vajadzēja ari izsārgaties pirms tīras mazgāšanās aizkārt jeb kādu priekšmetu, ka parējo ta ari savu piederumus. Grūts noziegums, ari ja kāds no čigāniem nesētu [nēsātu] jeb kādu drēbes gabalu apgriestu otru pusi ka: zeķesveļu jeb kādu cita drēbes gabalu. Visvairak izsārgāja lai kāds no čigāniem nenesētu [nenēsātu] uz kājam otru pusi apgriestas [apgrieztas] zeķes un lai ar šādām apriestam [apgrieztām] otrpus zeķēm niviens [neviens] lai neiedrošinājas [neiedrošinās] no čigāniem priekša staigāt, tāds tika vajāt. Jaunprecētais pāris alaz [allaž] izsķīras neizvešanas nosacijumu dēl. Ja jaunais precētais pāris izšķīrās un pēc nevarēja saieties un ari nebij [nebija] kas par to gādā lai viņi (sajetos) saietos Tad jauna sieva ņēma no iegādatās sveces, kura alaz [allaž] čigāniem netrūkst viņi noperk baznīca vai nu uzglabā no kāda miruša pie kura alaž [allaž] vaska sveces dedzina. Ar šādu sveci mēdza visas nejaušības novērst. Ņēma minēto sveci un čigāniete izturēja, čigānu mišas, šādā kārtā: nomazgājās tīri palaida vaļa izķem... matus, nometās zemē uz kailiem celiem un sirsnīgi Dievu pielūgusi celas paņēma kādu priekšmetu, kura iegrāba no uguns kura [ugunskura] pelnus, atgāja nost no nometnes labā tīrā vietā (nometnes vietā parējie čigāni neatvēlēja mišas turēt) atkal celos nometuses [nometusies] Dievu lūdz novēlēdama lai Dievs atlidzina par netaisniem darbi un sāk lādēt un vēlētvisu ļaunāko un sāk pilināt roka iededzināto vaska sveci, pelnos, kuri nolikti atnestā priekšmetā. Pēc tam Dievu pielūgusi uzcelās no zemes un sāk sadabot [sadabūt] žagarus un iekur uguni un iekūrusi, uguni (iemet) ieber pelnus ar kausētiem sveces pilieniem. Par to vietu neviens negāja pāri un ja kāds būtu gājis tas skaitās apgānīts un jūtās nelaimīgs. Mišas turētājai vajadzēja izsārgāties no sava pretenieka [pretinieka] lai no viņa neka neņēmtu davāto lai ar kas nebūtu ta ari visvajrak [visvairāk] no pretenieka [pretinieka] ne ēst ne ko, bet no sevis mēdza dot preteniekam [pretiniekam], ēst, ka ari cita ko. Ne ēda viens no otra dēl to ka viņiem parasts un ticēja, kurš ēdis vai ņēms jeb kaut ko, tam lasti un visas novēlētas nelaimes (ņēmejam no pretenieka [pretinieka]) tam paliks. Izsārgājās ari no mišas turētājas ari parējie čigani ka ari no viņas pretenieka [pretinieka] bet ne nevisai daudz. Cigāniem ir paraša [paraža] sacīt ja vainīgs būs un pareizi mišas jeb (pilinājusi) turējusi tad nu grūti klāsies. Šadu pilināšanu izdarija ari uz kapiem. Notīrījuses [notīrījusies] labi nomazgājūses [nomazgājusies] Dievu pielūgusi viņa sveci paņēmusi gāja kapos, piegājusi pie kāda kapa viņa paņēmusi vaska sveci, aizdedzinādama sāka pilināt uz pieieta kapa. Ņēma ari apkritūšo krustus un grieza apkārt otro pusi krustam pie zemes novēlēdāma lai pretenieks [pretinieks] vairs gaismu neredz un lai viņu tumsība apklāj. Uz pilinātā kapa izdarīja vel tādu paņēmienu: ar nazi no kapa izgrieza zemes vēlenu un lika to apgriezdama otro pusi tai pašā vieta, bet zāli apakša un zemi virsu atkal noveledama savam preteniekam [pretiniekam] lai viņa labās dienas aiziet pazušanā un bēdas un tumsa lai viņu apklāj.