#LFK-709-4

Nosaukums
Anekdote par to, kas nekad nav bijis un nebūs pasaulē
Vienības Nr.
4
Kategorijas
Valodas
Latviešu valoda
Dialekti
Augšzemnieku dialekts
Pierakstītājs
Iesūtīšanas datums
1928
Pierakstīšanas laiks un vieta
1928, Bērzpils
Bērzpils, Bērzpils pagasts, Balvu novads
Dzirdēšanas vieta
Bērzpils
Bērzpils, Bērzpils pagasts, Balvu novads
Atslēgvārdi
#LFK-709-4
AtšifrējaKristīne Po
Pabeigts
Pārbaudīts
Labots2022-01-06 11:16:32
Atšifrējumslai reitā aizejūt uz jū, dabōšūt strōpi. Labi. Kad kieneņš beja aizbraucis bezbaileigais veirs īgōja sovā ustobā un dzēria veinu tōļōk, leidz reitam. Reitā jis aizgōja uz kēneņu, lai sajimtu strōpi. Īgōjis pilī tys pasaklona un teic: "Asu tys kuram vakar teiciat atīt uz pili." Kēneņš devia bezbailīgajam veiram trejs jautojumus. Pyrmū jis sacēja, lai pasoka cik tōli dabasi; ūtrais - cik dziļa jyura un trešais - kū šis dūmojūt. Veirs grūzēja golvu, bet nikō loba naizdūmōja, bet golu golā teicia, lai palaiž jū uz mōjom apsadūmōt. Kēneņš palaidia ari, bet tik ar taidu nūrunu, ka reitu reitā tam ir jōatīt un uz jautojumim jōatbiļd. Bezbaileigais veirs aizgōja uz mōjom. Dūmōja, dūmōja, bet nikō loba naizdūmōja. Beidzūt jam īgōja lobs padūms prōtā - aizīt leidz sovam čigonam, voi tys jam navareitu paleidzēt. Dūmōts dareits. Aizīt un stōsta čigonam par kū jis atgōjis, voi navarātu paleidzēt? Jā, čigons ar mīru, lai tikai samoksojūt. Cik? Nu pītiks ar desmit rubļu zalta naudā. Bezbaileigais veirs ari apsajam tū samoksōt, lai tikai stōstūt. Čigons soka šis īšūt reitā tovā vītā un vysu kēneņam atbiļdeišūt. Labi. Čigons ūtrā reitā agri aizīt uz kēneņa pili un stōjās kēneņa prīkšā. Kēneņš jautoj veļ nu īnōcēja voi vareišūt atbiļdēt voi nā? Čigons soka jā, par kū navareišūt, šis varūt. Kēneņš soka: kaida atbiļde byus uz pyrmū jautojumu? - Čigons soka: dabasi ir cik pat tōli, kai nu dabasu leidz zemei. Kēneņam nikō teikt. Jautoj otkon: kaida atbiļde byus uz ūtrū jautojumu? Čigons otkon mīreigi atbiļd: ka laissi jyurā akmini, tod jyura byus cik dziļa, cik dziļi grims akmiņs. Kēneņam otkon nikō teikt. Kaida atbiļde byus uz trešū jautojumu, kēneņš prosa. Čigons soka: Jyus dūmojit ka es asu tys pat kurs vakar beja? Nā, es asu čigons. Tod kēneņš palaidia čigonu vaļā. Čigons aizgōja uz bezbailīgū kungu un izstōstēja kas beja, par sovu dorbu jis dabōja apsūleitū olgu un dzeivoj šudiņ jo vakar nav miris. (Dzierdāta Domopoles pog.)

4

Kas nav uz pasaulia bejis un nabyus.
Ogrōk laikim,kab ari itīm laikim kaidā molā dzeivōja kaids saiminīks kurs turēja vīnu miļjonu bišu kūku un kotru vokoru viņš tōs ar skaitu sajēmia un ar skaitu izlaidia. Kaidu reizi vokorā tryukst vīnas bites. Saiminīks pajam sev leidza trejs suņus un īt pazudušū biti meklēt. It vīnu dīnu, īt ūtru un trešōs dīnas vokorā jis atrūn sovu biti. Kas bejis par nalaimi saiminīks vaicoj. Bite soka ka skrīnūt uz mōjom apstōjuši pīci vylki un tei navarējuse tikt uz sātu. Saiminīks tyuleņ atsvabynōja apsāstū biti: trejus vylkus nūšōvia bet divejus pīsēja pi izrautōs egles un izlicis slymū biti laidēs uz mōjom. Vylki ar egli gōja pa gaisu pa zemi un nabeja pavysam treju stunžu, ka viņi jau beja mōjōs. Saiminīks redz ka nu sakūstōs bites dzeivōtōjas nabyus pajam un nūkaun jū. Pīlīk divi kubuli gaļas, bet trešū plaušu un oknu. Zynōdams ka taida gaļa navar ilgi stōvēt aizjyudzia kaki un braucia uz piļsātu. Aizbraucis uz piļsātu skotās vacajūs kalendarūs un redz ka pagōjuši trejs godi cikom izbraucia nu sātas. Piļsātā saiminīks nūpierka divi bierkovi sōļa, vīnu bierkovu pypru
Atšifrēt tekstu
#LFK-709-4
AtšifrējaKristīne Po
Pabeigts
Pārbaudīts
Labots2022-02-08 18:49:10
Atšifrējumsun lapeņu. Izbraucis nu piļsātas saiminīks redz ka pypru maisam caurums. Dūmoj voi nabyušūt kaida daļa izbyruse uz ceļa. Saiminīks jam un pōrskaita vysus pyprus, jā vīna tryukst, tys laikam byus izkritis. Saiminīks īt ātri atpakaļ pa slīdei. Pagōjis kaidu gobolu redz ka jō pyprs izaudzis leidz pošim dabasim. Saiminīks kōp, kōp pa pypru un īkōp dabasūs. Dabasūs jis redz ka staigoj daudz cylvāku un soka, lai jamūt šū ari leidzā kur šī īsūt. Šī īšūt uz tiergu un pajimšūt tevi tikai tod leidzā ka apsasūlejūtīs ari šūs pajimt uz sovu tiergu. Aizgōjis uz tiergu redz lelu, lelu palovu čupu un kūkus bez zoru, bez lopu. Aizgōjis aiz palovu kaudzes jis redz ka jō pypram nuveituse vērsyune. Kai tagad jam zemē tikt? Saiminīks sapērk labi daudz palovu, nūvei striči, pīsīn pi kūka un izkōp uz pypra. Nūkōps natōli nu zemes jis redz ka goni nūdadzynōjuši pypram lelu gobolu nu stumbra. Nazyna kai zemē tikt, voi kōpt atpakaļ pēc palovu striča a voi lēkt zemē. Sagudroj lēkt zemē un nūlāc, bet kai tikai durās pi zemes tai i leidz koklam zemē īkšā. Kai tagad tikt ōrā? Saiminīks sagudroj un aizīt uz sātu pēc lōpstas un tod tikai teik vaļā. Tagad saiminīks sakraun vysu sovu montu un laižās uz mōjom. Atbraucis pōrskaita vysas sovas bites, ād gaļu ar madu un dzeivoj vēļ šudiņ, ka vakar nav nūmirs.
(Dzierd. Domopoles pog.)

5

Pōsoka par kartōtōju karaveiru.
Vīns karaveirs gōja nu dīnasts. Jis beja nūdīnējis divdesmit pīcus godus un par tū dabōjis trejs grošus. Ceļā jam aizīt prīkšā veceits un lyudz dōvonas jo šam naasūt kō ēst. Karaveirs atdūd sovus trejus un īt tōļōk. Nabeja nicik lelu gobolu pagōjis redz uz zemes maisu. Karaveirs paceļ sovu atradīni un nikō taida nadūmōjis īt tōļōk. Ceļā jam īsagrib ēst un karaveirs skotās maisā voi tur nabyus kas ādams. Apsaskatējīs dybā jis īrauga viezeņu, peipeiti un kartas. Kad karaveirs beja izņēmis šōs līteņas nu maisa pīgōja pi viņa tys pats veceits. Veceits beja Dīvs. Uz karaveiru veceits teicia: "Par tovu labdarību es tev īdevu šōs līteņas jo tu teiksi uz viezeņu: Viezeņ klōjīs - tyuleņ rassīs vysaidi ēdīni un dzērīni ar jū ka syt - var ļūti stipri sist; peipeite kai tikai īnem zūbūs tai uzreizis kyup vyslobōkō tabaka; ar šitōm kartom ka kartosi apkartōsi vysus." Tū teicis vecīts pazuda. Karaveirs paēdia un labi padzēria. Karaveiram tagad natryuka nikaidu ēdīņu un dzērīņu. Reizi jis īgōja pi kungu un teicia, ka šis gribūt kartōt. Kungi ar mīru, lai tik rōdūt naudu. Karaveirs parōda lelu naudas zuti. Nu īsōkuma karaveirs kartoj ar kungu kartom un paspēlej, bet tod izrāvia sovas nu maisa un soka: "Vot kur kartas to kartas, a kas jyusejōs?". Kungi radzādami ka karaveiram taidas lobas kartas beja ar mīru. Kai tikai kungi sōka ar karaveira kartom spēlēt, tai i karaveirs apspēlej, tai i apspēlej. Beidzūt karaveirs atspēlej kungim vysu naudu. Kai kungim vairōk nikō nav, tai karaveirs sagrōbōjis naudu aizīt. Par karaveiru beja izdzierdis tis zemes kēneņš, kurs beja ļūti lels kartōtōjs un aicynōja jū pi sevis kartōtu. Karaveirs īsōka kartōt ar kēneņa kartom un paspēlēja vysu sovu naudu, bet beidzūt tys izrōvia sovas kartas nu maisa un teicia: "Vot kur kartas to kartas, a kas tovas pret šitōm?". Kieneņš radzādams taidas lobas kartas īsōka spēlēt ar karaveiru. Dreiži vin kēneņš paspēlēja vysu sovu
Atšifrēt tekstu

Kartes leģenda





Tiek rādīti ieraksti 1-2 no 2.
#VietaDateVeidsVietas tips
  
1Bērzpils
(Bērzpils, Bērzpils pagasts, Balvu novads)
1928Pierakstīšanas laiks un vietaCiems
2Bērzpils
(Bērzpils, Bērzpils pagasts, Balvu novads)
(Nav norādīts)Dzirdēšanas vietaCiems

Šī vietne izmanto sīkdatnes, lai uzlabotu lapas lietojamību un optimizētu tās darbību. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat sīkdatņu lietošanai lulfmi.lv digitālajos resursos. Uzzināt vairāk.