#LFK-709-6

Nosaukums
Pasaka par zelta putnu
Vienības Nr.
6
Kategorijas
Valodas
Latviešu valoda
Dialekti
Augšzemnieku dialekts
Pierakstītājs
Iesūtīšanas datums
1928
Pierakstīšanas laiks un vieta
1928, Bērzpils
Bērzpils, Bērzpils pagasts, Balvu novads
Dzirdēšanas vieta
Bērzpils
Bērzpils, Bērzpils pagasts, Balvu novads
Atslēgvārdi
#LFK-709-6
AtšifrējaKristīne Po
Pabeigts
Pārbaudīts
Labots2022-02-08 19:26:00
Atšifrējumsnaudu. Kēneņš radzādams ka vysu naudu paspēlēja soka uz karaveiru, jo tu pōrguleisi vīnu nakti munas piļs kambarī, tod atdūšu pusvaļsti un vīnu nu sovom meitom par sīvu, jo nā - tod vysa īkartōtō nauda man. Labi, karaveirs ar mīru. Aizīt vokorā uz pili. Napagōja nicik ilgi valns klōt ar deveņom golvom. Soka kas te taida kai kristeita cylvaka smoka? Karaveirs soka ka tepat vin šis asūt. Valns īraudzējis karaveiru soka, lai leinūt tyuleņ šam mutē: Nā karaveirs atbiļd, lobōk lein tu munā mutē. Labi valns ar mīru leist. Karaveirs tur maisu, lai bōž tikai golvu. Kai tikai ībōzia golvu tai karaveirs slōtej i slōtej ar sovu viezeņu cykom valns sōka lyugtīs, lai laižūt vaļā vairs uz pili nikod naīšūt. Karaveirs gaida tōļōk. Atskrīn valns ar deveņom golvom. Pīskrējis pi piļs atraun durovas un īgōjis īkšā sōka ūšņot: asūte kristeita cylvaka smoka. Karaveirs soka tepat vin šis asūt. Valns īraudzējis karaveiru soka, lai leinūt mute. Nā soka karaveirs, lai leinūt lobōk šam mutē un turēja maisu. Labi. Kai tikai valns īleida ar golvu maisā tai karaveirs slōtej i slōtei ar sovu viezeņu cykom valns sōk lyugtīs, lai laižūt paceļu šis vaira uz piļi naīšūt. Valns aizskrīn ka nūput vīn. Karaveiram kieneņš beja idevis daudz sveču, tys tōs sadadz un gaida kas byus tōļōk. Atskrīn valns ar divpadsmit golvu un ūšņōdams īskrēja ustobā. Asūte kristeiga cylvaka smoka. Karaveirs soka tepat vin šis asūt. Valns īraudzējis karaveiru soka, lai leinūt tyuleņ mutē. Karaveirs naklausa, lai leinūt lobōk šō mutē. Valns ari naklausa. Tai jī obeji streidējās, beidzūt valns īlyka golvu maisā un karaveirs sōka slōtēt valnam par odu. Valns lyudzās, lai laižūt vaļā šis vaira te naīšūt uz šiteini. Karaveirs palaiž. Valns aizadrōž uz elni ka put vīn. Tai karaveirs nūpeļnēja sev naudu un kieneņa meitu par sīvu.
(Dzierdāta Domopoles pog.)

6

Posoka par zalta putnu.
Vīnam kēneņam beja lels dōrzs un dōrza vydā ōbeļneica. Itamā ōbeļneicā auga zalta ōbuli, bet kotru nakti zuda vins ōbuls. Kēneņš syuta sovus kolpus, lai jī putnu sagiun. Kolpi giva vairōkas dīnas cykom sagiva breiniškeigū putnu. Kēneņš labi apsavēria putna un zam spōrnu īraudzēja: zam vīna spōrna beja raksteits kas apēss šū spōrnu tys spļaus zalta naudu; zam ūtrō beja raksteits: kas apēss itū spōrnu tys spļaus sudobra naudu, bet uz kryutim beja raksteits: kas apēss sirdi tys paliks par kēneņu. Kēneņš īdevia putnu sovai kolpyunei, lai izcap, bet nivīna kumūsa, lai naād. Kolpyune putnu izcapuse īt sacītu kēneņam ka jau gotovs, bet par tū laiku cykom kolpyune pi kēneņa obeji kieneņa dāli īīt kukniā. Vins atlauž vīnu gobolu spōrna, ūtrs ūtru un tai apād vysu putnu. Atīt kolpyune redz ka putna vaira nav soka kēneņam ka putnu saāduši jō dāli. Kēneņš sasadusmōjīs pavēlej kolpyunei, lai obejus dālus nūkaun un atnaz jūs sirds. Kolpyune aizvad obejus kēneņa dālus uz mežu un grib nūkaut, bet obeji dāli lyudzās, lai nakaun šūs lobōk, lai nūkaunūt kū cytu. Kolpyune paklausa puisānu tūs nakaun, bet aiznas kieneņam diveju suņu sirds. Līk kolpyune cepļī, apcap un padūd kieneņam. Kieneņš āzdams soka, ka takuli bejuši takuļi palīk. Obeji kieneņa dāli īt, īt un aizīt leidz vīnai lelai muižai. Obeji puikas īit ustobā un nikō naatrūn. Jī tyuleņ palein zam gultas un guļ. Atīt kolpyune, salīk uz golda vysaidus ēdīņus
Atšifrēt tekstu
#LFK-709-6
AtšifrējaKristīne Po
Pabeigts
Pārbaudīts
Labots2022-02-19 20:33:28
Atšifrējumsun dzērīnus. Dreiži atīt pats kungs ar sovu saimi paād, padzer un aizīt. Obeji kieneņa dāli aizīt pi golda paād un padzer. Tod otkon obeji aizīt zam gultas paleiduši atsagulst. Kolpyune atīt nūkūp goldu un breinojās kas varējis palīkus apēst? Daīt ūtra dīna un otkon kēneņa dāli īt āstu. Paāduši obeji soka: svētei Dīveņ tōļok! Kai tikai itū izsoka, tai tyuleņ vysi trauki pīsapylda pylni. Kolpyune atgōjuse grib nimt nu golda atlīkas, bet redz traukus pylnus īt uz sovu saiminīku un soka kōpēc naādūt? Šis asūt jau paēdis saiminīks atsoka. Vīnu dīnu vīnam nu kēneņa dālim īsasprīž naskas koklā, tys sōc kraukōt un redz ka nu jō mutes bierst sudorba nauda. Ūtrais ari parauga kraukōt tam ar taipat bierst nauda, bet zalta. Obeji kēneņa dāli pīkraukoj kolpyunes gultā lobu čupeņu un otkon palein zam gultas. Kolpyune radzādama ka vīnmār trauki ar ēdīnim pylni reizi īlein skapī un skotās pa škierbeņu kas nūtiks. Jei redz ka pi golda pīīt obeji puiki un sōk ēst. Paāduši obeji soka: svētei Dīveņ tōļōk. Kai tikai ji itū pasoka tai tyuleņ vysi trauki pīsapylda pylni. Kolpyune izīt nu skapa un vad obejus kēneņa dālus pi kunga. Kungs pījam obejus puikus un audzej reizē ar sovim bārnim. Kad obeji kieneņa dāli izauga leli un obeji gribēja īt pa pasauli kungs tūreiz kotram īdevia lauvu, lōci, vylku, lopsu un začeiti. Obeji kēneņa dāli īt un uzīt uz kristceļu. Vacōkai dals īdevia jaunōkajam brōļam sovu šnyudauku (mutes autu) un sacēja, jo jis paliks sorkons tūlaik steidzīs man paleigā, jaunōkais ari taipat sacēja un obeji izaškeire. Vacōkais brōļs gōja, gōja cykom nūgōja leidz vīnai kieneņa vaļstei. Vysi ļauds beja nūskumuši. Kēneņa dals prosa par kū jī taidi skumeigi. Ļauds jam stōsta ka šūvokor asūt vacōkai kieneņa meitai īt uz jyuru vīnā budkeņā kur valns ar trejom golvom tōs gaideišūt. Kieneņa dals aizīt uz jyurmolu un gaida cykom atvess kieneņa meitu. Kēneņš sūlei daudz naudas tam kurs izglōbs vacōkū meitu. Daīt pi jō vins čigons un soka ka šis izglōbšūt meitu, lai tikai šam dūdūt gaļas da vaļas un brandiņa dzert cik gribi. Labi. Vokorā kai tikai aizīt kēneņa meita uz budkeņu un sōc gauži raudōt. Īīt pi jōs kēneņa dals un soka ka šis izglōbšūt, lai tikai nikam nikō nasoka. Meita apsajam. Kai tikai palīk tymss tai valns budkā īkšā un ūšņoj, kas te taida par sovaidu smoku. Kēneņa dals īt nu paslāptuves ōrā un pavēlej sovim zvērim valnu saplēst. Valns radzādams ka tū plēš kūpā sōka lyugtīs, lai laižūt vaļā, bet kēneņa dals soka sovim zvērim, lai saplēš. Čigons radzādams valnu beja īkōpis kūkā un gaidēja kas nūtiks. Kad valns beja saplāsts, tod jū kieneņa dals īvēlia jyurā bet kēneņa meita sovam glōbējam īdūd līšaiški, lai tū varātu pazeit. Čigons radzādams ka meita dzeiva nūkōps nu kūka soka uz jū, lai soka ka jis jū izglōbia a jo nā tod cytaidi golva nūst. Meita sasabeiduse ari apsajam. Aizgōjis pi kēneņa čigons soka ka šis asūt meitu izglōbis, lai vaicojūt kod nu jōs pašas. Čigons ād gaļi cik pateik un brandini dzer cik var. Ūtrā dīnā kōrta videjū meitu vest uz budkenu, valnam ar sešom golvom. Kieneņš radzādams, ka čigons izglōbis vacōkū miaitu lyudz čigona, lai izglōb ari videjū meitu. Čigons ar mīru, lai dūd galis da valis a brandiņa dzert cik vin gribi. Kieneņa dals aizīt un pasagloboj budkeņā. Kēneņš atvad sovu videjū meitu uz budkeņu valnam. Na par garu laiku jyura šņōc vin. Čigons
Atšifrēt tekstu
#LFK-709-6
AtšifrējaKristīne Po
Pabeigts
Pārbaudīts
Labots2022-02-21 14:16:29
Atšifrējumsradzādams ka labi nabyus īkōp aiz laika kūkā. Valns īskrīn budkeņā un soka uz kieneņa meitu lai īt jam leidzā. Kieneņa dals izskrējis kai cierš valnam ar zūbynu, tai divejas golvas nūst. Valns īraudzeidams kieneņa dālu sōka ar jū lauztīs. Kieneņa dals ātri pavielēja sovim zvārim valnu saplēst, bet par tū laiku tik cierš vin, tik cierš vin valnam golvas nūst. Tai kieneņa dals ātri pīveicia valnu un īvēlia jyurā. Kieneņa dalam īdevia ūtrō meita šali, lai pazeitu sovu glōbēju. Kieneņa dals soka kieneņa meitai, lai jei nikam nasoka ka jis jū izglōbia. Čigons radzādams ka kieneņa meita izīt sveika un vasala gōja taišni uz jū un sacēja, lai soka tāvam ka jis jū izglōbia, cytaiž golva nūst. Kieneņa meita radzādama ka čigons grib jū nūsist sacēja ka jei malōs tāvam. Kieneņš radzādams ka čigons jō meitas izglōbia, devia čigonam vaļu, lai ād un, lai dzer kas pateik. Čigons radzādams ka kieneņš jam vysu atļaun darēja kas vin patyka. Trešā dīnā vajadzēja vest jaunōkū kieneņa meitu. Vysi ļauds raudōja pēc jaunōs kieneņa meitas par tū ka jei beja ļūti skaista un lobsirdeiga. Čigons otkon sokā ka šis vareišūt izglōbt jaunōku meitu, jo dūšūt jam jū par sīvu un vēļ puskēnesti. Labi. Kieneņš radzādams ka jō meitai tai kai tai byus slykti apsajam. Čigons taipat kai cytom reizem aiz laika īkōp kūkā, bet kieneņa dals vēļ nav atgōjis. Dreiži kieneņš atvadu sovu jaunōkū meitu, bet pats atīt nūstu nu budkeņas par lelu gobolu. Jaunōkō meita raud un raud, bet kieneņa dāls vēļ nav atgōjis. Na par ilgu laiku vysa jyura vīnōs putōs. Atskrīn valns ar divpadsmit golvu un taišni īskrīn budkeņā. Īgōjis budkeņā sōka ūšņot, nikō naatradis gribēja grōbt jaunōkū kieneņa meitu, bet tymā breidī kieneņa dals īskrējis un nūcierta valnam trejs golvas. Valns īraudzējis kieneņa dālu gribēja uzreizis ar jū lauztīs. Kieneņa dals nikō vin nasabeist un soka, lai zvēri kreit uz valna viersā. Īraudzējis, ka zvieru ustobā vairs nav, jis saprota ka ātri skrīdams ustabeņā beja jūs atstōjs aiz durovu. Īsōka obeji lauztīs. Lauzias, lauzias redz ka valna tik vīgli navar pīveikt, sōka runōt uz valnu, lai drusku atsapyušūt, jo valns un šis asūt draugi, taipat ari īnaidnīki atsapyušūt, par kū lai tod šī naatsapyušūt? Runōja, runōja cykom pīrunōja gon valnu. Par tū laiku kieneņa dāli zvieri jau beja izgrauzuši durovas un kieneņa dals pavēlēja, lai plēš valnu kūpā. Zvieri kai krita, tai īsōka plēst valnu, bet kieneņa dals par tū laiku nūcierta valnam golvas. Kieneņa meita radzādama, ka jū izglōbia īdevia kieneņa dālam sovu gradzynu un vedia jū uz tāvu, braukšūt uz bazneicu un sazalaulōšūt, bet kieneņa dals nagribēja braukt, tik sacēja ka svādīņ šū atrasšūt storp ubogim un gradzyns šam byušūt uz piersta, par vysu šitū, lai nikam nikō nasokūt. Kieneņa meita īt uz mōjom, bet čigons īraudzējis ka meita sveika un vasala dagōjis soka, ka nateikšūt tāvam ka šis izglōbis tod golva nūst. Kieneņa meita radzādama ka čigons grib jū nūsist apsajēmia. Čigons aizgōjis uz kieneņu soka, ka šis asūt izglōbis meitu kuru kieneņš par vysom vairōk žālōja. Kieneņš apsajam uz nōkušū svātdini kōzas taisīt. Čigons tagad dora kas jam pateik. Vīnu reizi nūsaskatējīs kur dzeivoj eistais kieneņa meitas glōbējs aizīt un grib nūkaut jū. Tymā laikā kieneņa dālam izīt mīgs un jis soka uz lauvu: "Apsorgoj mani cykom es guleišu!" Labi lauva sēd, sēd, bet ari jam izīt mīgs un jis pasaucs lōci soka: "Pasorgoj sovu kungu, es drusku paguleišu"
Atšifrēt tekstu
#LFK-709-6
AtšifrējaKristīne Po
Pabeigts
Pārbaudīts
Labots2022-02-21 14:34:06
Atšifrējumsun ātri vin aizmīg. Lōcs sorgoj, sorgoj redz ka jam sōk īt mīgs pasaucs vylku soka: "Pasorgoj kungu cykom es paguleišu" un otkon aizmīg. Vylks sorgoj, sorgoj ari taipat redz ka jam īt mīgs pasauc lopsu, lai tei jō vītā sorgoj un pats aizmīg. Lopsa otkon pasauc zači, lai tys sorgoj un pate aizmīg. Pats začs dreiži ari aizmīg. Čigons radzādams ka nikas nasorgoj kieneņa dāla īgōja uz pierstu golu jūs vydā un nūcierta kieneņa dālam golvu, bet pats aizbāga. Začs pasamūdīs redz ka jō kungs beigts mūdynoj lopsu, lopsa vylku, vylks lōci, bet lōcs lauvu. Lauva redz ka tagad vairs nav labi syuta lopsu uz mežu, lai īlein kaulūs un, lai gaida, jo tur skrīšūt kraukli pōri un vīnu nujēm, lai sakerūt. Labi. Lopsa aizīt, īlein zyrga kaulūs un gaida. Na par ilgu laiku skrīn vīns kraukļu pulks pōri un klīdz: "gaļa, gaļa", bet jūs vodūņs soka nav gaļa, lai nacieršūt. Kraukli nacārt. Skrīn ūtrs pulks un otkon klīdz: gaļa, gaļa, bet otkon jūs nūrōj vodūņs, lai nacieršūt. Trešajā kraukļu pulkā skrīn vīns krauklis pavysam pādejais nu cytu. Kraukļi klīdz: gaļa, gaļa; vodūņs otkon jūs nūrōj, lai nacierš, bet pādejais krauklis nadzierd jō bolsa un izamat, lai īcierstu. Kai tikai krauklis grib cierst, tai jū saker lopsa un nas uz lauvu. Lauva soka: "Par tū ka tu gribēji cierst, tev vajadzēs par strōpi aizskrīt aiz trejdeveņom vaļstim atnest butelītēs myrušū un dzeiveibas yudini!" Krauklis aizskrīn. Aizskrējis aiz trejdeveņu vaļštu krauklis redz divi lelas okas un ap jōm kurūtīs guni. Tai tyuleņ krauklis okōs īkšā un pīsmeļ obejas buteles un nas yudini uz lauvu. Lauva dalicis golvu pi kokla kieneņa dālam aplej ar myrušū yudini. Golva tyuleņ pīaug pi kokla. Ūtrū pusi butelis pagloboj. Tagad lauva īlej kieneņa dālam dzeiveibas yudini mutē un kieneņa dals palīk vasals un otkon sōk staigōt, tikai ar golvu pret mugoras pusi,kōjas uz ūtru pusi. Lauva redz ka nav labi pīlicis golvu soka uz kieneņa dālu: īsim lauztīs! Kai tikai obeji sōk lauztīs, tai lauva izraun zūbynu un nūcierš kieneņa dālam golvu. Pīlyka kai vajadzēja, aplēja ar myrusū yudini - tyuleņ golva pīlypa pi kokla. Tod īlēja mutē dzeiveibas yudini. Tyuleņ kieneņa dals palyka dzeivs. Pajautōjis nu zvērim kas par dīnu jis deviās taišni uz bazneicu, kur šudiņ vajadzēja laulōt jaunōkū kieneņa meitu. Aizgōjis sēd storp ubogim, bet jaunōkōs kieneņa meitas gradzyns pierstā. Ka čigons īgōja bazneicā un īraudzēja kieneņa dālu sēžūt storp ubogim jis stipri sasabeida un aizbaga, jo nazynōja kai jis varēja byut dzeivs ka jis jū nūkova. Jaunōkō kieneņa meita īraudzējuse kieneņa dālam sovu gradzynu uz piersta, davede pi oltora un obeji sasalaulōja. Kod obeji aizbraucia uz pili, čigons gribēja sēstīs pi jaunōkōs kēneņa meitas, kieneņa dals jū atgryudia un sacēja, lai parōda zeimes, ka jis ir izglōbis kieneņa meitas. Itū radzādams kieneņš ari uzstōja čigonam, lai rōdūt zeimes. Čigonam nabeja kō rōdēt, bet kieneņā dals parōdēja vysu treju meitu dūtōs zeimes. Tagad vysas trejs kieneņa meitas atsazyna ka čigons šūs naasūt izglōbis, bet kieneņa dals, ogrōk šōs navarējušas itō sacēt, jo čigons apsajēmis darēt jōm golu. Kieneņš radzādams, ka jū čigons ir pīmōnējis, lyka čigonu pīsīt pi zyrga astes un nosōt pa teirumu, tai jis ātri vin dabōja golu. Kieneņš atdevia
Atšifrēt tekstu
#LFK-709-6
AtšifrējaKristīne Po
Pabeigts
Pārbaudīts
Labots2022-02-21 15:55:22
Atšifrējumsznūtam pusi kienests un tai jis dzeivōja laimeigi ar sovu sīvu. Vīnu reizi jis izbraucia uz mežu pabraukōt. Mežā beja vysi kūki leidzoni. Sīva gon gribēja jū atturēt, jo tur dzeivojūt rogona, bet jaunais kieneņš nazaklausēja. Kad beja ībraucis mežā, tod īraudzēja ļūti daudz lelu un mozu akmiņu. Braucia, braucia cykom aizamaļdēja. Kad dagōja vokors jis sakyuria guni un sōka cept buļbus. Āsdams buļbus jis dzierdēja ka naskas natōli nu jō vaid. Pasaklausēja vīnu reizi, ūtru un sōka saukt vaideitōja, lai ejūt tyvōk. Dreiži atsavylka vaca vecīte un prasēja ēst. Jaunajam kieneņam beja loba sirds un atvēlēja vecinei, lai ād. Vecīte āzdama soka uz kieneņa dālu: "Man ir baiļa nu tovu zvāru, laid as jūs apmīrinōšu!" Kieneņa dals atļaun ari. Vacō vecīte - rogona izlyka uz zvāru pa spolvai un tai tyuleņ jī vysi palyka par akminim. Tyuleņ pēc zvāru nūbūršonas vacō rogona nūbūre ari jaunū kieneņu. Jō brōļs staigōdams pa pasauli redz, ka brōļa dūtais šnyudauks ir vyss sorkons. Jis sōka jō meklēt pa vysom vaļstim. Meklēja, meklēja cykom īgōja sova brōļa vaļstī. Brōļa sīva radzādama ka atīt jōs veirs tyuleņ izskrēja jam prīkšā un jautoj kur tik ilgi asūt bejis. (Obeji brōļi beja vīnaidi). Šis nikō naatbiļd, bet īīt pilī. Brōļa sīva vysur jam dora tai kai veiram. Vokorā kod vajadzēja īt gulātu, brōļa sīva sataisa gultu kur gulēt un pate īt klōtu gulātu. Tagad kieneņa dals sasadusmoj tik stypri uz brōļa sīvas ka paker zūbynu un soka: "Es jū īlikšu storp mani un tevi, kai tikai tovas rūkas snēgsīs munā daļā, tai tyuleņ rūkas nūcēršu." Brōļa sīva nazynōdama par kū veirs taids dusmeigs vairōk nikō nateicia un atsalyka gulēt. Kieneņa dals pōrgulējis, reitā grib īt maklātu sova brōļa, bet sīva soka: "kur tu veireņ īsi, naseņ beji aizgōjis un tagad otkon īsi?". Kieneņa dals nazynōdams voi jam izasmei voi kai cytaiž mēginoj kū darēt atsoka, ka šis nikaids tovs veirs naasūt un aizgōja tōļōk. Īgōja mežā, kur jō brōļs ogrōk beja. Kad satymsa jis sakyure guni un vysus sovus zvārus sasādynōjis ap guni pats īsōka cept buļbus. Nailgi pēc guņs sakūršonas sōka kaut kas vaidēt. Kieneņa dals sōka saukt vaidētōju šur, bet kad nikas naatbiļdēja sōka cept buļbus un stōjās pi vakareņu. Rogona dūmōja, ka ar itū puisi byus taipat kai ar jaunū kieneņu, dagōja tyvōk un sōka prasēt ēst. Kieneņa dals soka, lai ejūt un ādūt. Kai tikai vecine īsōka ēst, tai kieneņa dals pavēlej sovim zvārim plēst vecini. Rogona radzādama, ka labi nabyus sōka lyugtīs, lai laižūt vaļā. Kieneņā dals atsacēja, ka natikšūt vaļā cykom napasaceišūt kur ir jō brōļs. Rogona sōka stōstēt, kas jei ir un kur asūt jo brōļs. Kieneņa dals pavēlēja otkon plēst rogonu teikdams, lai atdūdūt atpakaļ brōli. Rogona soka, ka navarūt, jo jis asūt sabarsts un izkaiseits palnūs, bet jō zvārus gon varūt atdzeivynōt, jo tepat asūt par akminim apbūrti, bet tikai, lai jōs vairs naplēš. Kieneņa dals apsūļ un rogona atbur zvārus. Tagad kieneņa dals pavēlēja vysim zvārim reizē plēst rogonu, lai salosūt palnus kūpā tūlaik tikai palaizšūt vaļā. Labi. Kieneņa dals soka, lai tikai salosūt. Rogona salosa nagribādama, bet kieneņa dals pavēļ otkon plēst rogonu, lai atbur vysus cylvākus, kurus jei apbūruse gon par akminim, gon par kūkim. Rogona atbur daudz kara
Atšifrēt tekstu
#LFK-709-6
AtšifrējaKristīne Po
Pabeigts
Pārbaudīts
Labots2022-02-21 18:25:34
Atšifrējumsveiru un vysaidu ceļōtōju. Kai tikai vysi beja atbūrti, tai kieneņa dāls pavēlēja sovim zvārim, lai saplēš pavysam rogonu. Kad rogona beja saplāsta kieneņa dals pavēlēja lopsai, lai sagyun kraukli. Lopsa aizīt uz meža molu un īlein zyrga kaulūs. Na par garu laiku skrīn kraukļu bors. Kraukli klīdz: "Gaļa, gaļa" bet jūs vodūņs nūrōj, lai nacieršūt. Skrīn otkon ūtrs pulks kraukļu un klīdz: "Gaļa, gaļa", kraukļu vodūņs otkon jūs taipat kraukļu vodūņs nūrōj. Skrīn vēļ trešais kraukļu pulks un vīns krauklis vysim nu pakales. Kraukļu pulks klīdz: "Gaļa, gaļa", bet vodūņs otkon nūrōj, lai nacārt, bet pādejais krauklis nadzierdēja un laidēs zemē, lai cārstu. Kai tikai krauklis atsamete, tai tyuleņ lopsa jū sakēre un stīpia uz kieneņa dālu. Kieneņa dals īdevia kraukļam butēlītes, lai aizskrīn aiz trejdeviņom vaļstim un, lai atnaz dzeivības un myrušū yudini. Krauklis aizskrīn. Aizskrējis redz dzeiveibas un myrušō yudiņa okas. Tai kraukli obejōs okōs īkšā un pīsmēlis yudini nas uz kieneņa dālu. Kieneņa dals salej ar myrušū yudini palnūs sabarztū brōli. Kai tikai salēja tai palyka palni par cylvaku. Brōļs īlēja jam mutē yudini nu dzeivības okas un uzreizes palyka jaunais šōs zemes kieneņš par dzeivu cylvaku. Kienena dals izzōļōjis sovu brōļi palykušū yudini padūd lauvai, lai globoj. Ejūt uz brōļa piļi jō brōļs jam stōsta, ka bejis un pōrgulējis šimā pilī un vīna jaunōkō meita šam gulējuse klōtu. Kai tikai jaunais kieneņš izdzierda, ka jō brōļs gulēja ar jō sīvu, tai tyuleņ zūbynu izrāvis nūcierš brōļam golvu, bet pats aizīt uz piļi. Īgōjis piļi tys sateik sovu sīvu. Tei raud, par kū tik ilgi bejis aizgōjis un vakar ar šū gulādams bejis tik dusmeigs un licis storp jū un sevi zūbynu. Brōļs radzādams ka ir par veļti nūkavis sovu brōli, sōka raudōt. Itū izdzierda lauva. Jis atgōja pi sova kieneņa un soka, lai naraužūt, bet lai ejūt atdzeivynōt sovu brōli, par tū ka šam asūt myrušais un dzeivības yudiņs. Kai itū brōļs izdzierda tai tyuleņ skrēja uz tū vītu kur beja pametis sovu brōli. Kai salēja ar myrušū yudini, tai golva tyuleņ pīauga pi kokla. Tūreiz ilēja mutē dzeivības yudiņa un brōļs palyka vasals. Tagad jis krita jam ap koklu un prasēja pīdūšonas. Brōļs pīdevia un jī obeji tagad dzeivoj, jo nav myruši.
(Dzierdāta Domopoles pog.) Atstōstīja St. Apšinīks. 16.g.v.

7

Posoka par pazudušōm meitom.
Vīnu reizi vīnam tāvam un mōtei beja trejs meitas un vīns puisāns. Tāvs ar mōti beja ļūti leli dzārōji. Jī pōrdzēre vysu sovu montu un vysu kas jīm vin beja. Vīnu vokoru soka vecīts - tāvs. Jo kas pajemtu myusu vacōkū meitu par vīnu zalta maisu, es byutu ar mīru. Es ari byutu ar mīru soka vecīte. Kai jī obeji nūrunōja tai ari beja. Kad reitā pasamūdia obeji redzēja ka vacōkōs meitas nav, bet jōs gultā naudas maiss. Nyu otkon veči īsōka dzert. Dzēria, dzēria cykom vysu pōrdzēria. Ka naudas vairs nabeja vecs soka: ka kas dūdu par myusu videjū meitu divejus zalta maisus es byutu ar mīru jū atdūt. Es ari byutu ar mīru atsoka vecīte un obeji aizīt gulātu. Reitā kad obeji pasamūdia redzēja, ka jūs videjōs meitas nav, bet jōs gultā ir diveji leli
Atšifrēt tekstu

Kartes leģenda





Tiek rādīti ieraksti 1-2 no 2.
#VietaDateVeidsVietas tips
  
1Bērzpils
(Bērzpils, Bērzpils pagasts, Balvu novads)
1928Pierakstīšanas laiks un vietaCiems
2Bērzpils
(Bērzpils, Bērzpils pagasts, Balvu novads)
(Nav norādīts)Dzirdēšanas vietaCiems

Šī vietne izmanto sīkdatnes, lai uzlabotu lapas lietojamību un optimizētu tās darbību. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat sīkdatņu lietošanai lulfmi.lv digitālajos resursos. Uzzināt vairāk.