#LFK-709-18

Nosaukums
Pasaka par kunga dēlu un burvju kamolīti
Vienības Nr.
18
Kategorijas
Valodas
Latviešu valoda
Dialekti
Augšzemnieku dialekts
Pierakstītājs
Teicējs
Iesūtīšanas datums
1928
Pierakstīšanas laiks un vieta
1928
Atslēgvārdi
#LFK-709-18
AtšifrējaKristīne Po
Pabeigts
Pārbaudīts
Labots2022-09-28 13:20:51
Atšifrējumsvyslobōkōs driabis. Tagad puiss apsagierb i brauc uz muizu. Nūdzer kōzas i dzeivoj. Zam kōzom valni padzierduši, ka atbrauks pārkyuns salein ūzula saknēs, a kačs nūsaskota. Tai kačs soka parkyuņam lai jis īšaunūt kaidu reizi ūzula saknēs, ka tī asūt saleiduši valni i pārkyuņs kai sper, tai nūsper vysus valnus. Tagad puišam pīdar vysi valna lūpi i jis dzeivoj laimeigi. Tagad puiss grib atdarēt par kača lobū sirdi i prosa kai jam atdarēt, a ka šis nūsprōgšūt lai jū īlīkūt sātmalī; tai jī dzeivoj laimeigi.
Stōstēja Anna Kozur.

18

Vīnam kungam beja trejs miaitas i vins dals. Vīnu reizi atbrauc svōti i grib sasvōtōt vacōkū miaitu a tāvs nadūd. Kai tāvs nadūd tai brōļs pajam mōsu i izsvīž pa lūgu ōrā. Svōti panāmuši miaitu i aizbrauc.
Atšifrēt tekstu
#LFK-709-18
AtšifrējaJgrandane
Pabeigts
Pārbaudīts
Labots2022-08-06 15:11:32
Atšifrējumsmiaita, ar aizsītom acim, kas jū nūbučōs tam jei byus par sīvu. Kunga dals kai grib bučōt, tai kienenia miaita jū īpyuš pagrobā. Nikō darēt, a pagrobā jau taidu daudzi, kai jis, i vysi naāduši. Tai kunga dals izklōj goldautu, pabaroj vyusus i sōk spialiat. Tai vysi i prīcojās. Kienenia miaita izdzierdusia, ka pagrobā tai jauki spēlej, syuta vīnu kolpu pazavārtu, tys tīpat i palīk, tai syuta ūtru, i tys tī palīk; syuta vial trešu kolpu, tys atīt i stōsta, ka kunga dālam asūd garmanis jis spēlejs, tai jauki, ka navarūt i nūstu atīt. Kienenia miaita sūlās par sīvu, ka atdūs jai garmaneitis. Kai kunga dals atdūd kienenia miatai spīgeleiti, tai jei jū otkon īpyuš pagrobā. Tagad kienenenia miaita izzyna, ka jam ir spīgeļs kurs rōda taisneibu, tai jei zvērei ka byus jam par sīvu; kai kunga dals atdūd jai spīgeli, tai jei apsajam jam par sīvu. Vīnu reizi kienenia miaita staigoj pa pagrobu i redz vīnu veiru pīkoltu pi sīnas. Veirs īraudzējs kienenia miaitu prosa dziarti, kienenia miaita padzyrda vīnu reizi, padzyrda ūtru, padzyrda trešu tai veirs nūzaraun. A itū veiru saucia par Bezsmertnu Kaštonu. Tai Bezsmertnais Kaštons padzan kunga dālu. A kunga dals paprosa kienenia miaitas lai jei paprosa kur jō dzeiveiba. Bezsmertnais Kaštons soka, ka slūtā. Tai kienenia miaita grib nūglobōt slūtu. Bezsmertnais Kaštons redz ka kienenia miaita globoj jō dzeiveibu soka patīseibu. Jyurā ir peile, peilē ir ūlā, ūlā ir svece, kas sveci apdzieš, tod jō dzeivei gols. Tai kunga dals aizdadz vysu treju švageru spolvas. Tī vysi atskrīn, sameklej peilis; kunga dals saplēš peili, sazyt ūlu, nūdzieš sviaci, tai Bezsmertnais Kaštons beja beigts, a puiss dzeivoj laimeigi ar kienenia miaitu.
Stōstēja Anna Kozur.

19

Bezsčastnais Jōņs.
Ogrōk laikim dzeivōja Bezsčastnais Jōņs. Dzeivō, nikō jam darēt - īs zyvu zvejōtu. Panam teiklu i aizīt. A jam nazakūž zivs. Pyrmajā dīnā izvalk vīnu zivi ūtrajā, ūtru i trešā dīnā trešu zivi. Catūrtā dīnā zvejoj, zvejoj izvalk plyku miaitu. Tai Bezsčastnais Jōņs panam apsadz miaitu grib nimt jū par sīvu, jei ir ar mīru. Ūtrā dīnā Bezsčastnais Jōņs zvejoj otkon zivs, a itū reizi jis pizvejoj cik vin jam vajag. A nu jyuras sīvai pīsvīž vysvysaidu montu i jis dzeivōtu laimeigs, ka jō diveji žuliki naapmōneitu. Jī sastōsta kungam, ka Bezsčatnais Jōņs varūt aizīt tur, nazyn kur, atnest tū, nazyn kū nu tō byus vyss pūsts. Kungs pasauc uz sevi Jōņa i prosa voi jis tū varūt izdarēt voi nā; Jōņs gon līdzās a nikō navar atsalīgt. Tai atgōjs Jōņs uz sātu i raud. Sīva prosa par kū jis raud. A kungs šam pasacējis aizīt tur, nazyn kur, atnest tū, nazyn kū nu kō vyss pūsts. Ē, itei bāda to na bāda, ka nabyus lelōkas bādas, soka sīva. Sīva īdūd Bezsčastnajam Jōņam lakateņu i komuli. Komuļs veļās i aizaveļ pi jaunōkōs mōsas. Bezsčastnais Jōņs iīt ustobā tai lela miaita pasauc sovu kolpyuni līk īnest Jōņam ēdīni, i līk siastīs uz odotaina krāsla. Jōņs siad i ād, a par tū laiku kolpyunia boda jū ar nazia jis izcīš. Divpadsmit stundēs atskrīn kolpyune i soka, ka nikō navarūte izdarēt. Lai izlīkūt jam Leldīnu reita dvīli, ar kū nūzaslaucēt, ka nūzamozgōs. A Bezsčastnais Jōņs nazaslauka ar rūčinīku (dvīli) a ar sovas sīvas lakateņu, Pa itam jū pazeist i soka par kū jis nasacēja nu īsōkuma, ka jis ir mōsas veirs i prosa kō jis asūt atgōjs. Bezsčastnais Jōņs izstōsta kō jam vajagūt. A mōsa soka, ka šai to naasūt, a šōs vacōkai mōsai varbyut byušūt, lai aizejūt uz jū. Tai komuleits otkon
Atšifrēt tekstu

Kartes leģenda



Tiek rādīti ieraksti 1-1 no 1.
#VietaDateVeidsVietas tips
  
11928Pierakstīšanas laiks un vieta

Šī vietne izmanto sīkdatnes, lai uzlabotu lapas lietojamību un optimizētu tās darbību. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat sīkdatņu lietošanai lulfmi.lv digitālajos resursos. Uzzināt vairāk.