#LFK-910-117
Deguna galu redz, mūža galu neredz
117
Latviešu valoda
30.12.1929
05.07.1875 - 19.02.1878
| Atšifrēja | Aivars Troska |
|---|---|
| Pabeigts | Jā |
| Pārbaudīts | Jā |
| Izveidots | 2016-11-21 12:17:28 |
| Labots | 2016-11-21 14:16:40 |
| Atšifrējums | 87Kad apakšlūpa niez, tad smieties dabū.88Kad lūpas niez, tad dabujot bučiņu.148. Mati 89Nogriestus [nogrieztus] matus saimnieki meta zirgu staļļos; teica, tam laimējoties zirgus audzināt.90Kad otra pieķemmētus matus no ķemmes izņem, tad pirksti atskabargo.91Kad kāds otra matus no ķemmes ņemot, tad tam pašam mati noejot, kam tie bija ķemmē.92Kam mati sānos tuvi pie acīm, tie tiekot bagāti.93Kad matus griežot, tad to nevajagot laukā sviest, jo citādi galva sāpot.94Tas cilvēks, kam asi mati, esot sirdīgs.95Kad jaunā mēnesī trešā dienā matus griežot, tad mati labi augot.96Kam mati cērtoties, tas esot sirdīgs cilvēks.97Kad meitas liesu ēdot, tad tām gari mati tiekot.98Kas matus vējā laižot, tam galva sāpot.99Nogriestie [nogrieztie] mati tūliņ uz vietas jāsadedzina. Kad putni tos iznēsājot vaj100kad tie nākot kāda burvja rokās, tad tas tos apburot no kā matu nesēji dabunot lielas galvas sāpes. Te klāt garāks nostāsts par to.101Izķemmētu matu vējā nelaiž, tad galva sāpot.150. Melšana. 102Ko nu mels, kā žeivats.151. Miegs. 103Kurš cilvēks guļot krācot, to vedot ar vāģiem uz kapsētu, kurš ne, to ar kamanām.104Jauniem bērniem guļot nevajagot augsta galvgaļa taisīt, jo tad bērns paliekot ar līku muguru.105Ja cilvēks, bērns savilcies guļ, tad tas īss izaug.106Kas gulēdams stipri krāc, tas mirstot vasarā un vāģiem tiekot uz kapsētu vadāts; kas nekrāc, tas mirstot ziemā un ar ragavām uz kapsētu vedot.107Dzīvam cilvēkam guļot dvēsele spējusi atstāt miesas, iznākdama uz kādu laiciņu pa muti. Tādās reizēs tā pieņēmusi kāda dzīva radījuma izskata. (Daudzreiz esmu lasijis ka tā pieņēmusi čūskas izskatu, bet šeit vecumniekos nevarēju saklaušināt neviena tāda nostāsta, ka cilvēka dvēsele atstājusi cilvēka miesas uz kādu brīdi peles izskatā.)108Viens kungs noguris apgūlies upes malā; sulainis palicis nomodā un redz, ka kungam pa muti izlien tāda kā čūska un grib upei pāri tikt. Sulainis pārlicis zobenu upei - pa to čūska pārlīdusi un nozudusi. Vēlāk atkal tāpat atlīdusi atpakaļ mutē. Kungs pamodies stāstījis, ka pa sapņiem šis esot pa dzelzs tiltu gājis un iegājis vienā kalnā, kas bijis pilns ar zeltu. Tā čūska bijusi kunga dvēsele.153. Mēles. 109Kad uz mēles čulgas metas, tad par to cilvēku sliktu pie uguns runas.110Kad mēles galā tulznas met, tad otrs lād,111Jeb tad to pie uguns aprunā.112Ja mēles galā čulkas, tad otrs lād.113Mēlei deviņas sētiņas.155. Mīzali. 114Kad krustiski miez, tad vellam galva sāp.156. Mugura. 115Kad uz muguras guļot, tad cilvēks labi augot.116Kad drēbes mugurā šuvot, tad nekas prātā nepastāvot.157. Mūžs. 117Deguna galu redz, mūža galu neredz. |
| Atšifrēt tekstu |
Deguna galu redz, mūža galu neredz.