#LFK-527-7

NosaukumsPar lepno šuvēju
Vienības Nr.7
KrājumsLatviešu folkloras krātuve
Žanriteika
ValodasLatviešu valoda
Faili0527-Peteris-Smits-001-0026
0527-Peteris-Smits-001-0027
IesniedzējsPēteris Šmits
Iesūtīšanas datums28.05.1927
Pierakstīšanas laiks/vieta1892, Blome
Blome, Blomes pagasts, Smiltenes novads
Atslēgvārdi
#LFK-527-7
AtšifrējaLigaB
Pabeigts
Pārbaudīts
Labots2017-09-29 19:12:02
AtšifrējumsBernu skolā.

[527]

7

Par lepno šuveju.                                                                                                              Nodots 10. aprilī 1892. g.

Kādā pilsētiņā dzīvoja lepna šuveja. Pie viņas piegāja viena atraikne ar savu meitu un lūdzas, lai viņas meitai kleiti priekš iesvētišanas=dienas pašūtu. Šuveja sacija: "Ka vaļas ne=esot, jo svētdiena ir tūlu." Atraikne nobēdajusies aizgāja. Uz to reiz pie viņas piegāja viens bagats kungs. Viņš sacija uz šuveju: "Lai viņa meitai uzšuvot jaunu kleiti priekš balles vakara." Šuveja pateicās - un lūdz meitu ar kleites drēbi 
Fails0527-Peteris-Smits-001-0026
Atšifrēt tekstu
#LFK-527-7
AtšifrējaLigaB
Pabeigts
Pārbaudīts
Labots2017-09-29 19:15:37
Atšifrējumsatnākt. Tiko [Tikko] šuveja iesāka kleiti šūt pa durvim ienāca balts vīrs ar iedektu [iedegtu] sveci rokā. Kuru tas šuvejai līdzās uz beņķa uzlicis sacidams, tev būs to svētu dienu svētit. Šuveja nešuva, bet sacija: "Tos vārdus, ko baltais vīrs bij sacijis:" Kamēr pati no miesas izdila, tāda pati, kā baltā kaula svece.
Fails0527-Peteris-Smits-001-0027
Atšifrēt tekstu