Latviešu folkloras krātuves digitālais arhīvs
lv
LV
LG
EN
DE
EE
LT
RU
BE
HE
Kolekcijas
Personas
Attēli
Audio
Organizācijas
Vietas
Citi
Vienības
Faili
Krājumi
Valodas
Dialekti
Citi
Karte
Vienības
Faili
Krājumi
Valodas
Dialekti
info
ienākt
Sākums
Vienības
Vienības
Paplašinātā meklēšana
Kolekcija
Kolekcijas Nr.
Nosaukums
Nosaukums oriģinālā
Krājums
Krājums
Autobiogrāfiju krājums
Barona biedrības krājums
Berlīnes Valsts bibliotēka
Bērnu dziesmu kolekcija
Dainu skapis
Folkloras materiālu publicējumi
Latviešu folkloras krātuve
Latviešu folkloras krātuves lasītava
Latvijas literatūra
Latvijas mūziķi
Latvijas teātris
Nacionālās mutvārdu vēstures krājums
Pierakstīšanas gads
Pierakstīšanas vieta
Persona
Personas veids
Iesniedzējs
Pierakstītājs
Dzirdēšanas persona
Teicējs
Autors
Iestāde
Valodas
Language Id
Albāņu valoda
Angļu valoda
Armēņu valoda
Azerbaidžāņu valoda
Baltkrievu valoda
Bulgāru valoda
Čehu valoda
Čigānu valoda
Dāņu valoda
Franču valoda
Gruzīnu valoda
Horvātu valoda
Igauņu valoda
Itāļu valoda
Ivrits
Jidišs
Krievu valoda
Latgaliešu valoda
Latīņu valoda
Latviešu valoda
Lībiešu valoda
Lietuviešu valoda
Norvēģu valoda
Poļu valoda
Rumāņu valoda
Slovāku valoda
Slovēņu valoda
Somu valoda
Spāņu valoda
Turku valoda
Ukraiņu valoda
Ungāru valoda
Vācu valoda
Zviedru valoda
Dialekts
Augšzemnieku dialekts
Lībiskais dialekts
Vidus dialekts
Žanri
Kategorijas
Kategorijas
1. Par dziesmām un dziedāšanu.
1.1. Dziesmas un dziedāšana vispārīga tautas manta un cilvēka mūža pavadoņi.
1.1.1. Dziesmas visai Latvijai kopēja manta.
1.1.10. Daudzina (kāzās) brāļa līgavu līgsmas dabas un dziesmu dēļ.
1.1.11. Liela dziedātāja aizvesta tautās, kur dziesmas nemīl.
1.1.12. Līgsmās dziesmas apklust, tautās aizejot, grūtu mūžu dzīvojot, tautām un ļaunai dienai norājot.
1.1.13. Māte, brāļi klausās tautās aizvesto meitu dziedam, un šī dziedādama tiem sūta ziņu.
1.1.14. Sievām un veciem ļaudīm jaunības lustes un īstie sirsnīgie dziesmu prieki aizgājuši.
1.1.2. Dziedot mūžu sāk, pavada, beidz.
1.1.3. Kas māca dziesmas?
1.1.4. Dziesmu pūra pielocīšana un bagātība.
1.1.5. Iedzimta līgsma daba un dziesmu prieki jaunībā.
1.1.6. Dziesmas un jautrs gars spītē bēdām, nelaimei un ļaunai dienai.
1.1.7. Ne ikreiz aiz prieka dzied, dzied sirdi remdēdams, laiku kavēdams.
1.1.8. Bāreņu dziesmas.
1.1.9. Pēdējā, dziedamā vasara bāliņos, vaiņagā.
1.2. Pavasara un vasaras dziesmas, visvairāk rotājot, līgojot, gavilējot, vaj klajumā dziedot.
1.2.1. Sadziedās no tālienes viens pret otru.
1.2.10. Dziesmu skaņās klausoties, puisim dažreiz viļās: viņš atrod mazu skuķi, vaj sievu, vaj vecu māti.
1.2.11. Tautu dēls vēlās un māsa tam ieteic (reti liedz) ņemt dziedātāju līgavu.
1.2.12. Puisis (precenieks) dzied ar meitām, dzied precībās, līgaviņu lūkodams, izdziedādams.
1.2.13. Piedzied puišiem brūtes, meitām brūtganus.
1.2.2. Meitas pulcējās rotāt, vaj līgot, puiši klausīties un lūkoties.
1.2.3. Pulkā dziedot, viens dziesmu sācējs, teicējs, pa priekšu dziedātājs, citi līdzētāji. Vismaz divi labprāt dzied kopā.
1.2.4. Labprāt dzied ar savējiem, jeb meklējās tos, ar kuriem balsis sader.
1.2.5. Dažāda balss skaņa, sīka un rupja, līgsma un sēra, un dažāda balss locīšana dziedot, līgojot un gavilējot.
1.2.6. Skaņa, tālu dzirdama balss un koša, veikla dziedāšana pašam un citiem par prieku.
1.2.7. Aizsmakuse balss. Balss jāsargā no maitāšanas.
1.2.8. Meitas dzied, tautas kaitinot, vilinot, vaj arī izredzētam arājiņam sirdi remdējot.- Senāk dziedātājām bija jāvairās, ka tautas neuzbrūk un neaizved, nenoņem vaiņagu.
1.2.9. Kur meitas dzied, tur puiša dvēsele. No dziedātājām izvēlas līgaviņu.
1.3. Dziedāšana, zīmējoties uz darbu.
1.3.1. Dziedot iet pie darba (sevišķi lauka darba), dziedot atvieglina darba grūtumus, jo līgsmi dzied, darbu beiguši un mājās nākdami.
1.3.2. Dziedāšana dažādos sevišķos darbos: dzied
1.3.2.1. kūlēji,
1.3.2.2. malējas,
1.3.2.3. vērpējas,
1.3.2.4. dravnieki, zvejnieki,medinieki, mežā braucēji u.c.
1.3.3. Dziedāšana ganos.
1.4. Dziedāšana godos, dzīrās, talkā, muižas kopdarbos, ar dziesmu karu jeb apdziedāšanos.
1.4.1. Pie pilna kausa pieder jautra dziesma.
1.4.2. Meitu bars sadzied kopā.
1.4.2.1. Meitas skubinās dziedāt, citi vēlās meitu dziesmās klausīties.
1.4.2.2. Labāk dziedāt, ne kā niekus runāt.
1.4.2.3. Nedziedātājiem savas vainas, savi iemesli; kam tādu nav, tas dzied.
1.4.3. Sacīņa dziedāšanā. Aizdziedāšanās un apdziedāšana.
1.4.3.1. Liela savu, peļ pretinieku dziedāšanu.
1.4.3.2. Dziesmas turamas godā; dziesma, valoda nav mēdama; kā ieraduse, tā dzied, tā runā.
1.4.3.3. Dziesma atņemta, aizmirsta, sajukuse; dziesma bez otras puses; dziesmu pietrūcis.
1.4.3.4. Ne dziedāt vien jāmāk, jāmāk un jādara ari darbs.
1.4.3.5. Meitām godīgi jādzied. - Kāzās atļautas negoda dziesmas.
1.4.3.6. Apmierinās bez naida, sader; apdziedātie neņem ļaunā.
1.4.4. Maksa par dziedāšanu.
1.5. Par dziedāšanu dažādos sevišķos atgadījumos.
10. Nerātnās dziesmas.
12 ciltis
2. Cilvēka mūža ritums, ģimenes un radu sadzīve.
2.1. Bērnu dienas. Radības, krustības, audzināšana un mācība.
2.1.1. Radību, krustību un kūmu dziesmas plašākā ziņā.
2.1.1.1. Grūtniecība.
2.1.1.1.1. Tautietis priecīgs pajoko par svētītu līgavu.
2.1.1.1.2. Grūtas sievas pienākumi; josta devītā rakstā; vēsts mātei un vecmātei.
2.1.1.2. Radības.
2.1.1.2.1. Allažin jāgodā Laima, jātīra Laimai ceļš, sevišķi jākopj pirtstaks un pirts jeb dzemdēšanas vieta.
2.1.1.2.10. Dēls, vaj meita? Tēvam, vaj mātei palīgs?
2.1.1.2.11. Kad un kur dzimis? Kāds cerams iespaids uz bērnu?
2.1.1.2.12. Laima (Dēkla) mūža licēja.
2.1.1.2.13. Apcere par sievu raizēm grūtniecībā un radībās; jaunā sieva vecu sievu kārtā.
2.1.1.2.2. Kurina pirti radībām (ari pirtīžām); pirtī ieejot; zieds Laimai.
2.1.1.2.3. Laimas palīdzība dzemdētājai.
2.1.1.2.4. Tautieša rūpes un žēlabas, kamēr līgava vājības guļā.
2.1.1.2.5. Bērna saņemšana. - Sievu ziedi.
2.1.1.2.6. Nelaimīga dzemdēšana.
2.1.1.2.7. Zieds un upuris Laimai no pirts izejot (arī pirtīžās).
2.1.1.2.8. Tēva un mātes prieki par jaunpiedzimušo.
2.1.1.2.9. Kur bērns radies?
2.1.1.3. Raudzības.
2.1.1.4. Pirtīžas.
2.1.1.5. Krustības.
2.1.1.5.1. Aicina kūmās; krustību svētrītu sanāk lūgtās kūmas.
2.1.1.5.10. Pādi dīda.
2.1.1.5.10.1. Kūmenieki skubinās un pošās uz deju.
2.1.1.5.10.2. Vecmāte, vaj nesēja ģērbj pādi un pasniedz to krusttēvam, vaj krustmātei.
2.1.1.5.10.3. Kūmu deja ar simbolisku nozīmi un pādes daudzināšanu.
2.1.1.5.10.4. Deju beidzot, nesēja pienes bērnu mātei pie gultas.
2.1.1.5.10.5. Citi krustībnieki nopeļ kūmas, kas nemācējušas vaj nevīžojušas pādi dancināt un daudzināt.
2.1.1.5.11. Kūmas iet laukā dzesēties.
2.1.1.5.12. Veltīšana.
2.1.1.5.12.1. Māte dāvina kūmām cimdus, zeķes.
2.1.1.5.12.2. Kūmas met pādei naudu naudu un citas dāvanas. (Sk. ari tālāk: 15. Naudas un dāvanu došana bērnu šūpojot.)
2.1.1.5.12.3. Met naudu vecmātei.
2.1.1.5.13. Apdziedāšana dažādos krustību brīžos.
2.1.1.5.13.1. Kūmas pašas lūgušās krustībās.
2.1.1.5.13.2. Zobojās par kūmu apģērbu un rotu.
2.1.1.5.13.3. Dažādi iemesli kūmu apdziedāšanai.
2.1.1.5.14. Šūpulis.
2.1.1.5.14.1. Kūmām pienākas taisīt (vaj pirkt), kārt un klāt pirmajam bērnam šūpuli.
2.1.1.5.14.11. Iegulda šūpulī pādi.
2.1.1.5.14.2. Kūmas brauc mežā pēc līkstes; - līkste jau iepriekš izraudzīta.
2.1.1.5.14.3. Kur un kāda koka līkste cērtama?
2.1.1.5.14.4. Meža sarga uzbrukums.
2.1.1.5.14.5. Līkstes cirtējus mājenieki sagaida ar dziesmām; smādē un izmēģina līksti.
2.1.1.5.14.6. Kur šūpulis karams?
2.1.1.5.14.7. Dažādas apceres, šūpuli karot.
2.1.1.5.14.8. Krustmāte pušķo šūpuli, liek cisas un klāj paladziņu.
2.1.1.5.14.9. Pirms krustbērna liek šūpulī ziedu jeb kādu nozīmīgu lietu.
2.1.1.5.15. Naudas un dāvanu došana, bērnu šūpojot.
2.1.1.5.15.1. Uzaicinājums, lai visi krustībnieki nāk pagastā jeb met pādei naudu.
2.1.1.5.15.2. Aicina katru sevišķi, no tēva vaj krusttēva iesākot.
2.1.1.5.15.3. Kādām īpašām vajadzībām nauda metama: šūpuļa nauda; nauda priekš jostiņas, sudraba rotas, kumeļa, novada; zobiņu un ziepīšu nauda.
2.1.1.5.15.4. Skubina uz jo bagātām dāvanām; vara naudu smādē, prasa sudrabu.
2.1.1.5.15.5. Devīgos slavē, sīkstos peļ un piezobo.
2.1.1.5.15.6. Dod, vaj sola lietišķas dāvanas: krekliņus, micītes, jostiņu, palagu, vilnani u.c.; zirgu, govis, aitas; bites.
2.1.1.5.15.7. Liecinieki met tēriņa naudu.
2.1.1.5.15.8. Bērna māte saņem samesto naudu.
2.1.1.5.16. Kūmu (pa daļai ari aukļu) šūpuļa dziesmas, un apcerējumi par bērna mūžu un vecāku, sevišķi mātes priekiem un bēdām, cerībām, un grūtumiem.
2.1.1.5.16.1. Šūpuli pakāruši, kūmas iešūpo krustbērnu.
2.1.1.5.16.11. Vecākiem rūpes par bērnu apgādāšanu, sevišķi mātei par meitas pūru.
2.1.1.5.16.12. Māte, mazus bērnus kopjot, redz grūtumus, no kā tēvs svabads.
2.1.1.5.16.2. Mātes pienākums - krietna audzināšana.
2.1.1.5.16.3. Vecākā māsa palīdz mātei brāli audzināt, brālis māsai apgādnieks, aizstāvis un tautu rājējiņš.
2.1.1.5.16.4. Nākamais arājiņš, kunga darbinieks un ķeizara kara vīrs, dravinieks, laivinieks, ganiņš.
2.1.1.5.16.5. Tautu meita gaida uz arājiņu; māte cerē vieglas dienas no vedeklas.
2.1.1.5.16.6. Nākamā vērpējiņa, audējiņa, malējiņa, kunga darbiniece, mātes aptecētāja.
2.1.1.5.16.7. Nākamā tautu līgaviņa, tautu malējiņa; jau šūpulī izredzēta.
2.1.1.5.16.8. Kas vecākiem vairāk pa prātam, dēli vaj meitas? - Tēvam dēli, mātei meitas.
2.1.1.5.16.9. Meitu mātei rūpes un grūtumi, svešai (dēlu) mātei vieglas dienas.
2.1.1.5.17. Pēdējā krustību diena; krustību beigas un atvadas.
2.1.1.5.17.1. Dzer uz krustbērna veselību, un drīzu augšanu.
2.1.1.5.17.2. Viesiem atgādina, ka laiks šķirties.
2.1.1.5.17.3. Viesi svētī dzīru vietu un atvadās.
2.1.1.5.17.4. Pavada beidzot vecmāti.
2.1.1.5.2. Kūmu rīkošanās, kūmās ejot; simboliski līdzekļi un zīmes.
2.1.1.5.3. Jūdz (pādes vedamos) zirgus.
2.1.1.5.4. Ģērbj un tīsta pādi, un ved pie kristības.
2.1.1.5.5. Māņi, bērnu kristījot.
2.1.1.5.6. Kūmas pārbrauc no baznīcas; mājenieki tos sagaida ar dziesmām.
2.1.1.5.7. Saņem un apkopj kūmu zirgus.
2.1.1.5.8. Nes pādi istabā un teic vārdu; - griež riņķī; - noliek bērnu gultā; - dod mātei dāvanu.
2.1.1.5.9. Kūmu mielasts.
2.1.1.5.9.1. Klāj galdu.
2.1.1.5.9.2. Kūmas sēžās pie galda, atraida liekus ļaudis pie malas un ieaicina neseju un vecmāti; bērna māte neņem dalību pie mielasta.
2.1.1.5.9.3. Laima (Māra) nāk krustībās. - Čampa [?].
2.1.1.5.9.4. Uzdzer krustbērnam laimes; vēlē pādei krusttēva un krustmātes dabu, turību un laimi.
2.1.1.5.9.5. Kūmu galda dziesmas.
2.1.1.5.9.6. Pirmo maltīti tura steigšus; - paēduši pateic Dievam un Mārai.
2.1.1.6. Atšķirības.
2.1.2. Bērnu audzināšana, kopšana un mācība. Aukļu un bērnu dziesmas.
2.1.2.1. Lolojamās jeb šūpuļa dziesmas.
2.1.2.2. Rotaļu, līdzību, mīklu, joku, tenku, pasaciņu, dabas un citas bērnu dziesmas.
2.1.2.2.1. Dažāda satura.
2.1.2.2.10. Par lietu, sniegu, miglu, vēju, ūdeni un uguni; par gada laikiem.
2.1.2.2.2. Par māju lopiem un meža zvēriem: āzīti, avenu, briedi, buku, ezi, govi, kaķi, ķēvi un kumeliņu, kuņu, lāci, lapsu, peli, zaķi, sesku, vāveri, vilku, cauni, cūku.
2.1.2.2.3. Par putniem: balodi, bezdelīgu, dzeguzi, dzērvi, dzeni, gaigalu, gaili un vistu, griezi, gulbi, irbi, kaiju, ķīvīti, ķikutu, kraukli, lakstīgalu, medni, paipalu, pūci, pupudzi, raudavu, žagatu, zīli, un žubi, sniedzi, zosi, strazdu, zvirbuli,
2.1.2.2.4. Par mežu, meža māti, putnu kāzām un dažādiem zvēriem un putniem kopā.
2.1.2.2.5. Par putnu dziesmām un valodu.
2.1.2.2.6. Par zivīm: ķīsi, līdaku; par vēzi.
2.1.2.2.7. Par sīkiem kustoņiem, mušām un kukaiņiem: bambali, blusu un circeni, dunduri, kukaini, lapsenēm, odu, zirnekli, siseni, tārpu, tauriņu.
2.1.2.2.8. Par kokiem: ābeli, alksni, apsi, bērzu un bērzu birzi, ievu (ar ābeli un lazdu), lazdu, liepu, ozolu, ozolu ar liepu, osi, priedi un egli, vītolu un dažādiem kokiem kopā.
2.1.2.2.9. Par stādiem un augļiem: zirņi un pupas; ogas, rieksti, āboli; sēnes; āboliņš, kaņepes.
2.1.2.3. Dziesmas, bērnus kopjot.
2.1.2.3.1. Ēdienu gatavojot, bērnu nepacietību klusinot, bērnus ēdinot.
2.1.2.3.1.1. Bērni izsalkuši. Maizes trūkums.
2.1.2.3.1.2. Maize, rauši, kriņģeļi, veģi; piens un sviests; putra, ķīselis; tupeņi un kāposti.
2.1.2.3.1.3. Pateicība Dievam pēc ēšanas.
2.1.2.3.2. Bērniem galvu sukājot; muti mazgājot; bērnus tīrijot.
2.1.2.3.3. Bērnus ģērbjot, pušķojot.
2.1.2.3.4. Mātes mīļa, rūpīga kopšana vispār.
2.1.2.4. Mācība.
2.1.2.4.1. Rātnības, pieklājības u.c. mācības; nerātnība un rīkste, grāmata un skola.
2.1.2.4.2. Godbijība un paklausība vecākiem.
2.2. Ģimenes locekļi un viņu sadzīve.
2.2.1. Vecāki un bērni ģimenes dzīvē.
2.2.1.1. Vecāku dzīve bērniem priekšzīme. Tēva laiki un padoms. Vēl tēva paspārnē.
2.2.1.3.
2.2.1.3.1. Māte ģimenes sirds un dvēsele. (Mātes nerimstošā rīcība un gādība ģimenes un māju dzīvē; māte žēlotāja un patvērums; māte veca, bet gudra padomam; māte mīļa, cienīta un godāta; šķirtas, māte un meita viena pēc otras raud un i
2.2.1.3.2. Māte daždien arī sīva, bārga, bērnus mācīdama, rādama. Meita skund par māti.
2.2.1.3.3. Māte bērnus paviegli audzina, sevišķi izlutina vienīgo meitu. Meitas netikušas, slinkas.
2.2.1.4. Vecāki pie bērniem novārtā.
2.2.1.5. Pielikums (dažādas dziesmas par vecāku un bērnu satiksmi).
2.2.2. Brāļi un māsas.
2.2.2.1. Bez brāļa.
2.2.2.10. Māsu satiksme savā starpā.
2.2.2.11. Dažādas dziesmas par brāli un māsu.
2.2.2.2. Brāļi vēl mazi.
2.2.2.3. Daudz brāļu (bāleliņu).
2.2.2.4. Vecais un jaunais brālis.
2.2.2.5. Brāļi bagāti, stalti, slaveni.
2.2.2.6. Brāļi saderīgi.
2.2.2.7. Brāļi naidā.
2.2.2.8. Laba satiksme starp brāli un māsu; māsas dzīve bāliņos.
2.2.2.9. Savstarpēji pārpratumi.
2.2.2.9.1. Māsa skund par brāļa skopumu.
2.2.2.9.2. Māsa gaužās par dažādām pārestībām no brāļa puses un solās atspītēt.
2.2.2.9.3. Brāļa pārmetumi māsai.
2.2.3. Ģimenes īpašums.
2.2.3.1. Tēva jeb brāļa sēta un novadiņš.
2.2.3.2. Mantošanas tiesības un mantojums.
2.2.3.3. Mantas un zemes dalīšana un tēvu zemes sargāšana.
2.2.3.4. Grūtības, mājas valdot; tēva mājas palaistas; tēva zeme svešnieku rokās.
2.2.3.5. Iegātnis.
2.2.4. Radi.
2.2.4.1. Daudz radu; radi ari tālās, svešās malās un tautās.
2.2.4.2. Bagāti un nabaga radi; radi saderībā un naidā.
2.3. Bāriņi, sērdieņi.
2.3.1. Sava māte un sveša māte (pamāte, saimniece, vīra māte); sērdienīšu, kalponīšu grūtais mūžs un asaras; vispārīgas raudu dziesmas.
2.3.10. Pielikums. No jauna pienākušie dziesmu varianti, kas pieder pie pirmā sējumā nodrukātām dziesmām, un daži patstāvīgi papildinājumi.
2.3.2. Bāriņi un saule (mēness).
2.3.3. Barība.
2.3.4. Augums, apģērbs un rota.
2.3.5. Mācība, darbs, tikums slava.
2.3.6. Valodas, paļas, nicināšana.
2.3.7. Pūrs, mantība. (Pa lielākai daļai kāzu dziesmas.)
2.3.8. Bāriņi un Laima (Māra, Dievs, Dieva dēli).
2.3.9. Lūkošanās, precības, kāzas un dzīve tautās.
2.4. Jaunekļu gadi.
2.4.1. Jaunības, jaunekļu dzīves un līgsmas dabas cildināšana.
2.4.2. Augums.
2.4.2.1. Slaiks un garš, sīks un mazs, zems un druknis, ete. augums.
2.4.2.2. Seja, vaiga sārtums, acis, skaistums un daiļums vispār.
2.4.2.3. Mati un galvas rota.
2.4.2.4. Pupi un pupu raudzīšana.
2.4.3. Apģērbs un rota.
2.4.3.1. Dažādi drēbju gabali, un apģērbs un rota vispār.
2.4.3.2. Vaiņags.
2.4.3.3. Gredzens.
2.4.3.4. Puķes un puķu dārzs.
2.4.4. Tikumi un netikumi, iedzimta daba.
2.4.4.1. Meitu laba sadzīve savā starpā un ar citiem.
2.4.4.2. Meitu gods, tiklība.
2.4.4.2.1. Meita tura godu, sargā vaiņagu, netura godu, zaudē vaiņagu.
2.4.4.2.2. Laima (Māra) rūpējas un gādā par meitu godu un tikumību.
2.4.4.2.3. Droša sirds, skarba daba.
2.4.5. Darbs, sevišķi sieviešu māju un rokas darbi.
2.4.5.1. Mācība darbā.
2.4.5.2. Agra celšanās rītos, vēla gulšanās vakaros; māte un gailis cēlēji; miegs un snaudas.
2.4.5.3. Darbs mēness gaismā, skalu trūkuma dēļ.
2.4.5.4. Svētdienas un svētu vakaru nesvētīšana nevaļas dēļ.
2.4.5.5. Darba tikums, šķirība.
2.4.5.6. Slinkums, kūtrība, nešķirība.
2.4.5.7. Darba grūtums un daudzums, nevaļa, kavēkļi.
2.4.5.8. Dažādi darbi, sevišķi drēbes, apģērbu darinot.
2.4.5.8.1. Vakarēšana, suprags. Kopvērpšana muižā.
2.4.5.8.10. Auž palagus; deķus; dvieļus; jostas; dažādus audumus.
2.4.5.8.11. Vadmalas velšana.
2.4.5.8.12. Audeklu balināšana; drānu velēšana.
2.4.5.8.13. Pūrs un pūra darināšana.
2.4.5.8.2. Vērpšana.
2.4.5.8.3. Dzīparu krāsošana. Krāsošanai lietā madaras, dzeltes, mēles.
2.4.5.8.4. Adīšana, rakstīšana, šūšana, vispār.
2.4.5.8.5. Ada cimdus, zeķes.
2.4.5.8.6. Aušana vispār.
2.4.5.8.7. Auž, šuj, raksta kreklus.
2.4.5.8.8. Auž, raksta, pušķo villanes, sagšas.
2.4.5.8.9. Auž, šuj lindrakus (brunčus, svārkus)
2.4.5.9. Maltuve.
2.4.6. Dzīves ļaunā puse, bēdas, asaras etc.
2.4.6.1. Ļaužu valodas, slava un neslava, paļas un nievāšana, nicināšana, mēlnesība.
2.4.6.2. Ļauni ļaudis, nelabvēļi, skauģi, burvji, naidnieki; Dieva un Laimes palīgs.
2.4.6.3. Laime mūža licēja; grūts mūžs, ļauna diena.
2.4.7. Jaunekļu, puišu un meitu, savstarpēja satiksme.
2.4.7.1. Meitu dziesmas.
2.4.7.2. Puišu dziesmas.
2.4.7.3. Citu ļaužu (mātes, māsas, brāļa, meitu vaj puišu draudzes) padomi un brīdinājumi, sevišķi lūkošanās un precības ziņā; vispār izteikti novērojumi un spriedumi par jaunekļu savstarpēju satiksmi.
2.4.7.5. Apdziedāšana dzīrās, talkā, muižas kopdarbos, godos, etc.
2.4.7.5.1. Vispārīgas apdziedāšanas un zobgalīgas dziesmas.
2.4.7.5.2. Veci puiši, vecas meitas.
2.4.8. Lielība un brammanība.
2.4.9. Dažādas dziesmas.
2.5. Precību un kāzu dziesmas.
2.5.1. Precību dziesmas.
2.5.1.1. Atbalss no senajiem laikiem.
2.5.1.1.1. Apdziedāšanās ģimenes locekļu, brāļu un māsu, vaj citu tuvu radinieku starpā.
2.5.1.1.2. Tautu dēls dodās, precības nolūkā, svešumā.
2.5.1.1.3. Sievu iegūst ar varu un viltu.
2.5.1.1.3.1. Tautas izkaro līgavu.
2.5.1.1.3.2. Tautas izlūko, gūsta un zog līgavu. Meitas vairās, bēg, slēpjās no tautām.
2.5.1.1.3.3. Meitas vietā nozagta sieva, vaj pārģērbies vīrietis.
2.5.1.1.3.4. Māsa pate bēg tautās.
2.5.1.1.4. Panāksnieki.
2.5.1.1.4.1. Brālis iet pēc mātes vaiņaga, kas tai laupīts.
2.5.1.1.4.2. Bāleliņi pošās ceļā un dzenās māsai pakaļ pa vedēju pēdām.
2.5.1.1.4.3. Kavēkļi ceļā.
2.5.1.1.4.4. Brāļu gājiens pēc zagšus vestas māsas, garākā dziesmā atstāstīts.
2.5.1.1.5. Sievu pērk.
2.5.1.1.6. Brālis māsas aizstāvis un tautu rājējs.
2.5.1.2. Precības vēlākos laikos līdz mūsu dienām.
2.5.1.2.1. Rudens - precību laiks.
2.5.1.2.10. Mielasts.
2.5.1.2.10.1. Ciema kukulis un brandvīns no precenieku puses.
2.5.1.2.10.2. Nama māte klāj galdu un mielo viesus.
2.5.1.2.11. Meitas iet rādīties.
2.5.1.2.12. Bildināšana.
2.5.1.2.12.1. Dziesmas no tautu dēla jeb precenieku puses.
2.5.1.2.12.2. Dziesmas no meitas puses, no meitas draudzes.
2.5.1.2.13. Atraida.15090.-@15295.
2.5.1.2.13.1. Dziesmas no meitas puses.
2.5.1.2.13.2. Nosmādēta, atraidīta puiša gaudas un apmierināšanās.
2.5.1.2.14. Pieņem precības.
2.5.1.2.14.1. Meita gājēja un ar mātes un brāļu atļauju apsolās.
2.5.1.2.14.2. Tēvs, māte, brāļi atvēl tautām meitu, resp. māsu, dažreiz pret viņas pašas gribu.
2.5.1.2.15. Taujājās, rauga vietu.
2.5.1.2.16. Sader, dod roku, dod un mij gredzenus.
2.5.1.2.16.1. Dziesmas no brūtes draudzes.
2.5.1.2.16.2. Dziesmas no tautieša puses.
2.5.1.2.17. Rokas nauda, saderot.
2.5.1.2.18. Derību mielasts jeb "lielais brandvīns".
2.5.1.2.19. Dāvanas.
2.5.1.2.19.1. Brūtes dāvanas brūtganam.
2.5.1.2.19.2. Brūtgana dāvanas brūtei.
2.5.1.2.2. Jāda lūkoties, jāj precībās.
2.5.1.2.2.1. Laiks vest sievu!
2.5.1.2.2.2. Tautu dēls, resp. precenieki, taisās un pošās ceļā, kausta, baro un seglo zirgus, izjāj no mājām.
2.5.1.2.2.3. Zīle dzied, pareģo.
2.5.1.2.2.4. Atgadījumi un apcerējumi ceļā un ceļa galā.
2.5.1.2.20. Apdziedāšana un zobgalība dažādos precību brīžos un atgadījumos.
2.5.1.2.21. Dažādas dziesmas un apcerējumi, kas zīmējās un precībām.
2.5.1.2.22. Preceniekus izvada no brūtes mājām.
2.5.1.2.23. Precenieki pārnāk savās mājās.
2.5.1.2.24. Tautietis apciemo sarunāto līgaviņu, sevišķi nakti.
2.5.1.2.25. Brūtgans atsakās no puišu dienām, no meitiņām māsiņām.
2.5.1.2.26. Atsaka, atder, šķirās. - Atstātā brūtgana, resp. brūtes, gaudas.
2.5.1.2.3. Meitai laiks, cerība un gatavība iet tautās.
2.5.1.2.4. Iemesli, kādēļ meita vēl nevar, vaj negrib iet tautās.
2.5.1.2.5. Tautas gaidāmas.
2.5.1.2.5.1. Zīmes un zīlēšana.
2.5.1.2.5.2. Meitas pie laika apkopjās.
2.5.1.2.5.3. Gatavo gaidāmiem preceniekiem mielastu.
2.5.1.2.6. Velti gaida.
2.5.1.2.7. Tautas (precenieki) nāk.
2.5.1.2.7.1. Vispārīgi apcerējumi.
2.5.1.2.7.2. Tautas atnāk nejauši, pārsteidz nevērīgu, vaj laisku meitu neapkopušos.
2.5.1.2.7.3. Tautas aiz vārtiem un pagalmā.
2.5.1.2.8. Brāļi saņem, māsa pabaro tautas par zīmi, ka precības pieņem, un otrādi, ja precības īsi atraida.
2.5.1.2.9. Istabā viesi apsveicina nama tēvu un sevišķi nama māti, un taisni, vaj aplinku izteic savu nolūku un vajadzību.
2.5.2. Kāzu dziesmas.
2.5.2.1. Dažādu ierašu un likumu izpildīšana iepriekš kāzām.
2.5.2.1.1. Dāvanas kungam un mācītājam, pirmajam dēļ atļaujas zīmes, otram dēļ pierakstīšanas un uzsaukšanas baznīcā.
2.5.2.1.2. Uzsaukšana baznīcā.
2.5.2.1.3. Viesu ieaicināšana kāzās, vedējos vapanākstos.
2.5.2.10. Panāksnieki dzenās māsai pakaļ.
2.5.2.10.1. Panāksnieki pošās ceļā. Dažādas dziesmas izjājot un ceļā.
2.5.2.10.2. Tautās aizvestā māsa gaida bāleliņus atjājam.
2.5.2.10.3. No tālienes jau dzird un ierauga panāksniekus jājam.
2.5.2.10.3.1. Dziesmas no brūtes puses.
2.5.2.10.3.2. Kāzenieku dziesmas.
2.5.2.10.4. Kāzenieki apcietinajās un sagaida panāksniekus pie aizvērtiem vārtiem.
2.5.2.10.5. Pēc dažiem strīdiem atver vārtus un ielaiž panāksniekus sētā.
2.5.2.10.6. Panāksnieki pagalmā.
2.5.2.10.6.1. Panāksnieku dziesmas.
2.5.2.10.6.2. Kāzenieku dziesmas.
2.5.2.10.7. Panāksnieki istabā.
2.5.2.10.7.1. Māņi, istabā ieejot.
2.5.2.10.7.2. Panāksnieki iet istabā, meklē un atrod māsu.
2.5.2.10.7.3. Dziesmas no kāzenieku puses.
2.5.2.10.7.4. Panāksnieki noliek virsdrēbes.
2.5.2.10.7.5. Panāksnieki sēžās līdz ar atrasto māsu pie galda.
2.5.2.10.7.6. Pātari.
2.5.2.10.7.7. Panāksnieku eglītes.
2.5.2.11. Kāzu mielasts.
2.5.2.12. Galda dziesmas dzerot.
2.5.2.12.1. Dzīru dziesmas.
2.5.2.12.2. Krogus dziesmas un dziesmas par dzērājiem.
2.5.2.13. Apdziedāšana un dziesmu karš.
2.5.2.13.1. Viesus apdzied pēc auguma, t. i. atrod katram ko labu, vaj ļaunu piezīmēt par viņa miesas stāvu, izskatu, locekļu un augumu īpašībām, utt.
2.5.2.13.2. Apdzied viesu apģērbu un rotu.
2.5.2.13.3. Zobgalīgas joku un strīdu dziesmas un dažādi apcerējumi dažādos kāzu brīžos.
2.5.2.13.4. Dziesmas, kas sevišķi zīmējās uz brūtganu un brūti un viņu savstarpēju satiksmi nākamā dzīvē.
2.5.2.13.4.1. Par brūtes un brūtgana augumu.
2.5.2.13.4.1.1. Kāzenieku dziesmas jeb dziesmas no brūtgana draudzes.
2.5.2.13.4.1.2. Panāksnieku dziesmas jeb dziesmas no brūtes draudzes.
2.5.2.13.4.10. Vedeklas izmēģināšana darbos.
2.5.2.13.4.10.1. Malšanā.
2.5.2.13.4.10.2. Citos darbos.
2.5.2.13.4.11. Dažādas dziesmas par brūtganu un brūti dažādos kāzu brīžos un atgadījumos.
2.5.2.13.4.11.1. Dziesmas no brūtgana draudzes, kāzeniekiem.
2.5.2.13.4.11.2. Dziesmas no brūtes draudzes, panāksniekiem.
2.5.2.13.4.2. Par brūtes un brūtgana apģērbu.
2.5.2.13.4.2.1. Kāzenieku dziesmas.
2.5.2.13.4.2.2. Panāksnieku dziesmas.
2.5.2.13.4.3. Par brūtgana un brūtes dabu.
2.5.2.13.4.3.1. Tautu dēls ātras, bārgas, cietas dabas.
2.5.2.13.4.3.2. Tautu meita droša, dārga, lepna, etc.
2.5.2.13.4.3.3. Tautu meita labas dabas, jautra, vēlīga, lēnprātīga, etc.
2.5.2.13.4.4. Par brūtgana un brūtes tikumiem un netikumiem.
2.5.2.13.4.4.1. Tautu dēls netiklis, laisks, tūļa, etc.
2.5.2.13.4.4.2. Tautu meita netikuse, laiska, lētaudzīte, etc.
2.5.2.13.4.4.3. Miegulīte, snaudulīte.
2.5.2.13.4.4.4. Tautu meita pate nākuse, pate dzinusēs pēc vīra.
2.5.2.13.4.4.5. Tautu meita izpaļāta, izbrāķēta.
2.5.2.13.4.5. Par brūtgana un brūtes jaunumu un vecumu.
2.5.2.13.4.6. Atraitnis, atraitne.
2.5.2.13.4.7. Manta, bagātība un nabadzība.
2.5.2.13.4.8. Ģimene, radi, sabiedriskais stāvoklis, darba gaita un amats.
2.5.2.13.4.9. Dzīves vieta.
2.5.2.13.4.9.1. Kur brūte auguse un uz kurien aizvesta.
2.5.2.13.4.9.2. Tuvumā ņemta sieva, tuvumā izprecēta.
2.5.2.13.4.9.3. No tālienes, pārnovadu vesta.
2.5.2.13.4.9.4. Brūte, vaj brūtgans no svešām zemēm, svešām tautām.
2.5.2.13.5. Dēlu māte un meitu māte.
2.5.2.13.5.1. Dēlu māte kā preceniece un kā vīra māte un viņas satiksme ar vedamām meitām un vedeklām.
2.5.2.13.5.1.1. Laba, laipna satiksme.
2.5.2.13.5.1.2. Naidīga, spītīga satiksme.
2.5.2.13.5.1.3. Dažāda satura dziesmas.
2.5.2.13.5.2. Meitu māte, sievas māte.
2.5.2.13.5.3. Dēlu mātes un meitu mātes pretejāds stāvoklis.
2.5.2.13.6. Apcerējumi par dzīvi tautās, sevišķi par vedeklas satiksmi ar tuvākiem vīra ģimenes locekļiem: dieveriem, māsīcām, ietaļām.
2.5.2.13.7. Dzīve tautās, salīdzinot ar dzīvi bāliņos.
2.5.2.14. Muzika un deja.
2.5.2.15. Mičošana.
2.5.2.15.1. Brūte uzpošās, uzliek vaiņagu. Piederīgas vaiņaga dziesmas.
2.5.2.15.10. Dažādi apcerējumi mičojot un pēc mičošanas.
2.5.2.15.11. Mičojamā maltīte.
2.5.2.15.2. Brīdinājums meitām un brūtei.
2.5.2.15.3. Mičošanas laiks un vieta.
2.5.2.15.4. Dedzina sveces.
2.5.2.15.5. Vaiņaga nauda.
2.5.2.15.6. Noņem vaiņagu.
2.5.2.15.7. Kur liek, kam atdod brūtei noņemto vaiņagu?
2.5.2.15.8. Liek mici, cepuri, sien autu.
2.5.2.15.9. Uzņem brūti sievu kārtā.
2.5.2.16. Guldīšana un modināšana.
2.5.2.16.1. Taisa gultu.
2.5.2.16.2. Raida jeb ved jauno pāri gulēt.
2.5.2.16.3. Dažādi apcerējumi guldot un pēc guldīšanas.
2.5.2.16.4. Rītā modina; jaunais pāris pieceļās, apģērbjās un iznāk no klēts.
2.5.2.16.5. Mazgajās.
2.5.2.16.6. Guldamā cieņa.
2.5.2.16.7. Ziedo jauniešu gultu.
2.5.2.17. Kā viesi pavada nakti: citi iet gulēt, citi dzīvo cauru nakti un traucē gulētājus.
2.5.2.18. Veltīšana.
2.5.2.18.1. Sūta pēc sievas mātes, kas glabā pūra atslēgu.
2.5.2.18.2. Atved un saņem sievas māti.
2.5.2.18.3. Iet klētī slēdz vaļā pūru, izņem un sakārto veltes. Panāksnieki pūru daudzina, kāzenieki peļ.
2.5.2.18.4. Brūtes brāļi nes veltes no klēts uz istabu.
2.5.2.18.5. Aicina kopā tautas, dāvanas saņemt.
2.5.2.18.6. Apdāvina sevišķi:
2.5.2.18.6.1. Vīra māti.
2.5.2.18.6.2. Vīra tēvu.
2.5.2.18.6.3. Vīra māsas, māsīcas.
2.5.2.18.6.4. Vīra brāļus, dieverus.
2.5.2.18.6.5. Apdāvina kāzu goda ļaudis, vedējtēvu un vedējmāti; brūtgana brāļiem vedējiem un brūtes brāļiem panāksniekiem apsien dvieļus un dod cimdus, kas notiek pa lielākai daļai jau brūtes mājā.
2.5.2.18.6.6. Apdāvina kāzu amata ļaudis.
2.5.2.18.6.7. Brūtgana tiesa.
2.5.2.18.7. Dažādi apcerējumi veltīšanu beidzot.
2.5.2.19. Ziedo malas.
2.5.2.19.1. Ceļā uz brūtgana māju. - Sk. ari Nr. 18447-18449.
2.5.2.19.2. Vispārīgi apcerējumi, tautu sētu apstaigājot un ziedojot.
2.5.2.19.3. Ziedo govu, aitu, zirgu un cūku kūti.
2.5.2.19.4. Ziedo klēti, riju, pirti.
2.5.2.19.5. Ziedo aku jeb avotu, upi, velētavu.
2.5.2.19.6. Ziedo nama un istabas vietas un lietas: maltuvi, ugunskuru, maizes abru un lizi, etc.
2.5.2.2. Pošās un gatavojās uz kāzām tiklab brūtgana, kā brūtes mājās.
2.5.2.2.1. Audzina, baro, kaļ zirgus, spodrina ratus, seglus un aizjūgu.
2.5.2.2.2. Šuj apģērbu, taisa rotu.
2.5.2.2.3. Dara alu, cep maizi, vāra gaļu.
2.5.2.2.4. Mēž un pušķo istabu, kaisa zīlēm un ziediem.
2.5.2.2.5. Kaļ un mēģina zobinu.
2.5.2.2.6. Dažādas dziesmas.
2.5.2.20. Vedekla klāj galdu ar savu galdautu.
2.5.2.21. Naudas mešana un dāvanu došana.
2.5.2.21.1. Brūti "pušķo", t. i. izdeviņu namā brūtes radi un tuvinieki met naudu un lietišķas dāvanas pūra "kaudzei".
2.5.2.21.2. Panāksnieki met naudu jaunajam pārim kāzu namā.
2.5.2.21.3. Brūtgana radi, vedēji, kāzenieki met naudu un lietišķas dāvanas.
2.5.2.21.4. Dvieļu nauda.
2.5.2.21.5. Tēriņa nauda par ēdumu un dzērumu.
2.5.2.21.6. Met naudu pavāram; muzikantiem.
2.5.2.22. Uzdziras un laimes vēlējumi jaunajam pārim.
2.5.2.23. Jaunā znota, resp. svaiņa, dāvinājumi sievas tēvam un mātei, sievas brāļiem un māsām.
2.5.2.24. Rauga novadu.
2.5.2.24.1. Pošās vietraudžos.
2.5.2.24.2. Māju vieta ar ēkām, lopiem un citiem piederumiem.
2.5.2.24.2.1. Sēta, istaba, nams.
2.5.2.24.2.2. Maltuve.
2.5.2.24.2.3. Klēts.
2.5.2.24.2.4. Govis un govu staļļi.
2.5.2.24.2.5. Zirgi un zirgu stallis.
2.5.2.24.2.6. Aka, avots, upe, ezers.
2.5.2.24.3. Dārzs, lauki, pļavas, ganības, mežs un apvidus vispār.
2.5.2.24.4. Iedzīve, turība, vaj trūcība vispār.
2.5.2.24.5. Saimniecība, kārtība, glītība.
2.5.2.25. Līž līdumu.
2.5.2.26. Mīklu dziesmas laika kavēklim dažādos kāzu brīžos.
2.5.2.27. Piekodināšana jaunajam pārim par nākamo sadzīvi.
2.5.2.27.1. Piekodināšana tautu dēlam, znotam, svainim.
2.5.2.27.2. Piekodināšana tautu meitai, vedeklai, māršai.
2.5.2.28. Kāzu beigas, atvadas.
2.5.2.28.1. Mājenieki raida viesus projam un izvada tos no kāzu mājas.
2.5.2.28.2. Panāksnieku un kāzu viesu dziesmas, šķiroties.
2.5.2.28.3. Dziesmas no jaunās sievas puses.
2.5.2.28.4. Ciema kukulis.
2.5.2.29. Līgaviņa mēģina bēgt.
2.5.2.3. Kāzu svētrīts un pirmā kāzu diena priekš un pēc laulāšanas.
2.5.2.3.1. Ģērbj un pušķo brūtganu; - brūti.
2.5.2.3.10. Ievedot cērt ar zobinu durvīs krustu.
2.5.2.3.11. Sēdina brūti, resp. brūtganu aiz galda.
2.5.2.3.12. Piesauc Laimu un gausa māti.
2.5.2.3.13. Laulības ēdiens.
2.5.2.3.14. Brūtgana spēka mēģinājums klētī.
2.5.2.3.15. Brālis aiz skopuma nedod māsai pienācīgas goda maltītes.
2.5.2.3.16. Dažādas dziesmas.
2.5.2.3.17. Brūtgans drīz aizjāj viens pats uz savām mājām, lai izrīkotu un sūtītu vedējus.
2.5.2.3.18. Kavēkļu dēļ mājās palikušie.
2.5.2.3.2. Kāzu rītā mājās un pēc laulāšanas pie baznīcas brūtgans un brūte turās rokās kopā.
2.5.2.3.3. Brūte pabaro savu vedamo brāļa zirgu.
2.5.2.3.4. Baznīcēni pošās, jūdz zirgus un izbrauc; ceļā uz baznīcu.
2.5.2.3.5. Kāzu ļaudis baznīcā.
2.5.2.3.6. Laulāšana.
2.5.2.3.7. Sagaida baznīcēnus pārbraucam brūtes, resp. brutgana galā.
2.5.2.3.8. Jaunais brālis (vaj dieveris) nosedz brūtei villani.
2.5.2.3.9. Ved brūti no klēts istabā.
2.5.2.30. Panāksnieki pārnāk savās mājās.
2.5.2.30.1. Māsiņas trūkst, to paturējušas tautas.
2.5.2.30.2. Panāksnieki stāsta par piedzīvojumiem svešumā.
2.5.2.30.3. Panāksnieki sūdzās par izsalkumu un sliktu mielošanu tautās.
2.5.2.31. Atkāzas, atvāršas; jaunais pāris brauc ciemoties pie sievas vecākiem, brāļiem un māsām.
2.5.2.4. Vedēju rīkošanās brūtgana galā no mājām izbraucot un ceļā uz brūtes mājām.
2.5.2.5. Vedēji atbrauc brūtes mājās.
2.5.2.5.1. Mājenieki gaida vedējus braucam.
2.5.2.5.10. Sveša smaka istabā!
2.5.2.5.11. Ienes kārti priekš vedēju virsdrēbēm.
2.5.2.5.12. Vedējišas kukulis, ko atdod brūtei, vaj brūtes mātei.
2.5.2.5.13. Vedējus sēdina pie klāta galda; pie viņiem piesēžas ari brūte.
2.5.2.5.14. Vedēji noskaita pātarus un sāk mieloties; pātarus skaita ari pēc ēšanas.
2.5.2.5.15. Ēdot, vedējus apdzied: visus kopus; dižo vedēju, vedējišu.
2.5.2.5.16. Brūte izceļās no galda.
2.5.2.5.17. Nakti pavada neguļot; kas gul, to ķircina.
2.5.2.5.2. Aizver un apsargā vārtus.
2.5.2.5.3. Vedēji lūdzās, lai laiž viņus sētā.
2.5.2.5.4. Sargi papriekš vedējus visādi apdzied un tirda, kur braucot, ko meklējot, etc.
2.5.2.5.5. Daži no vedējiem pārlecina zirgus par sētu, vaj arī ielaužās pagalmā no neapsargātas puses.
2.5.2.5.6. Pēc lielas kaulēšanās ielaiž visus vedējus pagalmā.
2.5.2.5.7. Apdzied vedējus, vedēju zirgus un ratus.
2.5.2.5.8. Vedēji turpretī uzliela sevi un savus kumeļus.
2.5.2.5.9. Vedējus aicina istabā un apsveicinās.
2.5.2.6. Lopu un pūra dalības un pārvešana uz brūtgana mājām.
2.5.2.6.1. Pūra vedēji jūdz un dancina zirgus, un uzaicina meitas māti kraut tiem pilnus vezumus.
2.5.2.6.10. Pārmet tēvam, mātei, bet sevišķi brālim un māršai skopumu.
2.5.2.6.11. Brāļa atbilde un pārmetumi māsai.
2.5.2.6.12. Pūra lādes, vai tīņa ārīgs izgreznojums.
2.5.2.6.12.1. Pūrs apkalts dzelžiem, sudrabu, zeltu.
2.5.2.6.12.2. Pūra vāks izrakstīts.
2.5.2.6.12.3. Pūrs izpušķots, sevišķi ar zelta rozi uz vāka.
2.5.2.6.13. Pūru aizslēdz.
2.5.2.6.14. Pūru apklāj ar drānu un apjož.
2.5.2.6.15. Pūra pirkšana.
2.5.2.6.15.1. Vedējus nelaiž tik drīz klētī iekšā.
2.5.2.6.15.2. No vairākiem apsegtiem pūriem vedējam jāuzmin brūtes pūrs.
2.5.2.6.15.3. Jaunais brālis, vaj māte uzsēžās uz pūra un kaulējās ar vedējiem par pirkšanas maksu.
2.5.2.6.16. Pūru no klēts ārā nesot un ratos liekot.
2.5.2.6.16.1. Dziesmas no brūtes draudzes.
2.5.2.6.16.2. Vedēju dziesmas.
2.5.2.6.17. Pūra maltīti ēdot, piezobo brūti.
2.5.2.6.18. Jaunākais brālis apsargā pūru ceļā.
2.5.2.6.19. Pūru aizvedot.
2.5.2.6.19.1. Daudzina pūru un nožēlo māti un brāļus, kam pūra dēļ jātērējas.
2.5.2.6.19.2. Ved pūru pārnovadis.
2.5.2.6.19.3. Vedēju dziesmas, kad pūru dabūjuši.
2.5.2.6.19.4. Pūrs aizvests, drīz vedīs pakaļ brūti.
2.5.2.6.2. Dziedātājas atbild brūtes vārdā, ka pūrs mazs, etc.
2.5.2.6.20. Pūra vedēji ceļā.
2.5.2.6.21. Pūru sagaidot brūtgana galā.
2.5.2.6.21.1. Kāzenieki zobojās par tautu meitas pūru.
2.5.2.6.21.2. Panāksnieki daudzina māsiņas pūru.
2.5.2.6.21.3. Vedējs pazaudējis zelta rozi no pūra vāka.
2.5.2.6.21.4. Pūru ceļ klētī; panāksnieki smādē tautieša klēti, kāzenieki turpretī tautu meitas pūru.
2.5.2.6.21.5. Meita dzīrās vest pūru tāļumā, bet nu ieved turpat kaimiņos.
2.5.2.6.3. Smādē vedēju zirgus un ratus un prasa pēc taures.
2.5.2.6.4. Dažādas dziesmas par pūra vešanu.
2.5.2.6.5. Dziedātājas brūtes vārdā uzaicina tēvu, māti un brāļus dot brūtei viņas tiesu.
2.5.2.6.6. Dalībās piesauc Dieva, Laimes un Dēklas palīdzību.
2.5.2.6.7. Lopus šķirot un aizdzenot.
2.5.2.6.7.1. Dziesmas brūtes, vaj brāļu un māsu vārdā.
2.5.2.6.7.2. Vedēju dziesmas.
2.5.2.6.7.3. Lopužu un ganu meitas dziesmas.
2.5.2.6.8. Pūra lopi nonāk brūtgana mājās.
2.5.2.6.8.1. Kāzenieki, sagaidot nosmādē lopus un apdzied pāradu jeb lopu meitas.
2.5.2.6.8.2. Lopu meitas laiž atvestos lopus kūtī un piesien.
2.5.2.6.8.3. Govīm pamet siena. Govis mauj svešumā.
2.5.2.6.8.4. Lopu meitas prasa pacienāšanu par izciestiem grūtumiem.
2.5.2.6.9. Dziesmas, pūra mantas nodalot un pūrā iekravājot.
2.5.2.7. Izdevas un brūtes vešana.
2.5.2.7.1. Dižajam vedējam jāuzmeklē paslēpusēs brūte.
2.5.2.7.1.1. Brūte slēpjās klētī, vaj kūtī.
2.5.2.7.1.2. Māte aizslēdz klēts durvis un nelaiž vedējus bez maksas iekšā.
2.5.2.7.1.3. No divām, vaj vairāk ar palagu apsegtām meitām, kuru starpā var būt arī pārģērbies vīrietis, vedējam jāuzzīmē vedamā.
2.5.2.7.1.4. Vedējs vīlies, izved brūtes vietā vīrieti no klēts.
2.5.2.7.1.5. Brūte beidzot atrasta, nevarējuse vairs izvairīties.
2.5.2.7.10. Padoms un piekodināšana brūtei, kā dzīvot tautās.
2.5.2.7.11. Laimas likums: meitai atstāt tēvu, māti un iet tautās, ielīgot kā bitei gatavā namā, kārt šūpuli.
2.5.2.7.12. Brūtes izvadīšana no tēva mājām.
2.5.2.7.12.1. Ardievas, no istabas izejot.
2.5.2.7.12.11. Piekodināšana brūtei un brūtes vedējam, ceļā uzmanīgi vadīt zirgu.
2.5.2.7.12.12. Brālis, vaj māte atver vārtus.
2.5.2.7.12.13. Brūtes vedējs lecina zirgu ar joni no durvīm nost.
2.5.2.7.12.14. Brūti ved laivā.
2.5.2.7.12.2. Brūte piesauc Dievu un Laimu par ceļa šķīrējiem.
2.5.2.7.12.3. Brūte vēlās savu līgsmu dabu ņemt līdz tautās, bēdas un visu ļaunu atstāt pakaļā.
2.5.2.7.12.4. Brūte sēžās, jeb brūti ceļ kumeļā, vaj kamanās.
2.5.2.7.12.5. Brūtes vietā iesēdusēs rīku meita.
2.5.2.7.12.6. Brāļu skumjas un tautu prieks, kad brūte jau iesēdusēs, jau tautu rokā.
2.5.2.7.12.7. Brālis padzirda māsu kamanās; zīles kanna.
2.5.2.7.12.8. Māte vēl uzsedz meitai kamanās villani un galīgi atvadās.
2.5.2.7.12.9. Tautietis uzsedz brūtei savus svārkus, ietin kājas kažokā.
2.5.2.7.13. Brāļi pavada māsu tautās.
2.5.2.7.13.1. Māsa aicina brāļus līdz, un gaužās, ja brāļi nepavada.
2.5.2.7.13.2. Brāļi paši ved, vaj pavada māsu, vaj arī steidzās māsai pakaļ.
2.5.2.7.13.3. Daudz brāļu pavadoņu (panāksnieku); deviņi bāleliņi.
2.5.2.7.13.4. Maz brāļu pavadoņu; brāļi vēl mazi; bez brāļa; nozarīši.
2.5.2.7.14. Dažādi apcerējumi, vedējiem ar brūti aizbraucot.
2.5.2.7.14.1. Brūti ved pārnovadis.
2.5.2.7.14.2. Brūti ved tālumā.
2.5.2.7.14.3. Brūte paliek tuvumā, kaimiņos, pašu sētā.
2.5.2.7.14.4. Labs, gaišs laiks, tautās ejot.
2.5.2.7.14.5. Lietus un viņa nozīme.
2.5.2.7.14.6. Dažādi māņi: zīmes un simboliski līdzekļi.
2.5.2.7.14.7. Dažādas panāksnieku dziesmas un dziesmas brūtes vārdā.
2.5.2.7.14.8. Vedēju dziesmas aizbraucot.
2.5.2.7.15. Mātes, brāļu un māsu žēlabas un raudas.
2.5.2.7.16. Vedēji ar brūti ceļā.
2.5.2.7.16.1. Vedēju dziesmas.
2.5.2.7.16.2. Dziesmas no brūtes puses.
2.5.2.7.16.3. Brūte met ziedus upēs, uz krustceļiem, u.c.
2.5.2.7.16.4. Ciema ļaudis, kuru mājām garām jābrauc, ķibelē vedējus un apdzied brūti.
2.5.2.7.2. Vedēji skubina brūti ģērbties un posties ceļā.
2.5.2.7.3. Atbilde vedējiem no brūtes puses.
2.5.2.7.4. Laima, Māra un Saule atnākušas brūti izvadīt tautās.
2.5.2.7.5. Brūte vilcinādamās ģērbjas.
2.5.2.7.5.1. Sukā galvu, pin matus.
2.5.2.7.5.2. Aun kājas.
2.5.2.7.5.3. Velk brunčus (lindrakus, svārkus).
2.5.2.7.5.4. Sedz krūtīs sakti; pušķojās zelta un sudraba rotas lietām; liek vaiņagu.
2.5.2.7.5.5. Jož jostu.
2.5.2.7.5.6. Sedz un sadieg sagšu, villani.
2.5.2.7.5.7. Sadiedzamo adatu met uz krāsni.
2.5.2.7.5.8. Vispārīgas dziesmas par apģērbu un rotu no brūtes draudzes.
2.5.2.7.5.9. Vedēju dziesmas par brūtes apģērbu.
2.5.2.7.6. Brūtes vedēji jūdz un seglo zirgus.
2.5.2.7.6.1. Vedēju dziesmas, zirgus jūdzot un dancinot.
2.5.2.7.6.2. Panāksnieku dziesmas, kas attiecas uz vedēju un brūtes vedamiem zirgiem, iejūgu, segliem, ratiem, etc.
2.5.2.7.6.3. Brūte pabaro savu vedamo zirgu.
2.5.2.7.7. Arī brāļi seglo savus zirgus.
2.5.2.7.8. Mājenieki skubina vedējus braukt projam.
2.5.2.7.9. Brūte šķirās un atvadās no savējiem un no tēva mājām.
2.5.2.7.9.1. No tēva, mātes.
2.5.2.7.9.2. No brāļiem, māsām, māršām un draudzenēm.
2.5.2.7.9.3. No tēva saimes ļaudīm.
2.5.2.7.9.4. No lopiem: govīm, aitām, zirgiem.
2.5.2.7.9.5. No vietām un lietām: istabas, dzirnu kambara; nama un ugunskura; klēts, ābeļu dārza; rožu dārza; kokiem pagalmā; bērzu birzes; ganībām, pieguļas; upes; parasta ceļa.
2.5.2.7.9.6. Dažādas šķiršanās dziesmas.
2.5.2.8. Vedēji ar brūti atbrauc brūtgana mājās.
2.5.2.8.1. Kāzenieki gaida brūti pārvedam.
2.5.2.8.2. Atjāj divi vakara brāļi, paņem kannu alus un jāj vedējiem pretī.
2.5.2.8.3. Eglītes nesējs.
2.5.2.8.4. Karoga nesējs.
2.5.2.8.5. Vedēji apstājās pie aizvērtiem vārtiem.
2.5.2.8.5.1. Kāzenieki apdzied brūti aiz vārtiem.
2.5.2.8.5.2. Vedējiem jāpakavējās ārpus sētas, ja brūtgans vēl nav appušķots.
2.5.2.8.6. Brūtgans bēg, slēpjās.
2.5.2.8.7. Atver vārtus, ielaiž vedējus sētā.
2.5.2.8.7.1. Iznes un rāda uguni pie vārtiem.
2.5.2.8.7.2. Kāzenieku dziesmas, vārtus verot.
2.5.2.8.7.3. Dziesmas no brūtes puses.
2.5.2.8.7.4. Dēkla, Laima paredz grūtu dzīvi.
2.5.2.8.8. Pagalmā.
2.5.2.8.8.1. Kāzenieki saņem vedēju zirgus, daudzina vedējus un apdzied brūti.
2.5.2.8.8.2. Vedēju dziesmas.
2.5.2.8.8.3. Brūti ceļ no zirga, jeb izceļ no kamanām.
2.5.2.8.8.4. Noseglo, jeb nojūdz brūtes zirgu.
2.5.2.8.8.5. Meiju būda sētsvidū, kur brūte apstājās, pirms iet istabā. (Citādi brūti mēdz papriekšu ievest klētī, tur sakārtot apģērbu un tad iet istabā.)
2.5.2.8.8.6. Dažādas dziesmas.
2.5.2.8.8.7. Brūtei met laipas. Brālis met laipai zobenu.
2.5.2.8.9. Brūti ved istabā.
2.5.2.8.9.1. Brūte gaida pie tautu nama durvīm ievedam.
2.5.2.8.9.2. Rāda brūtei uguni. Brūte piesauc Laimu iet pa priekšu.
2.5.2.8.9.3. Vedējs cērt durvīs krustu.
2.5.2.8.9.4. Brūte kāpj par nama sliegsni.
2.5.2.8.9.5. Brūte namā apsildās pie ugunskura.
2.5.2.8.9.6. Brūte iet istabā.
2.5.2.8.9.6.1. Kāzenieku dziesmas.
2.5.2.8.9.6.2. Dziesmas no brūtes puses.
2.5.2.8.9.6.3. Sveši vien svešumā, tautās.
2.5.2.9. Pirmā maltīte.
2.5.2.9.1. Sēdina brūti pie klāta galda.
2.5.2.9.2. Brūte prasa pēc arājiņa.
2.5.2.9.3. Brūtgans paslēpies; vakarainis, vaj vedējs iet viņu meklēt.
2.5.2.9.4. Ieved brūtganu un nosēdina brūtei blakus.
2.5.2.9.5. Pārsedz abiem pāri sagšu.
2.5.2.9.6. Brūtei ieliek klēpī mazu bērnu.
2.5.2.9.7. Ēd pirmo maltīti.
2.6. Izprecētās meitas sakars ar tēva mājām, ar vecākiem, brāļiem, māsām.
2.6.1. Ciemošanās, sēršana bāliņos.
2.6.1.1. Ilgojās pēc savējiem, aicina viens otru ciemā, taisās ceļā.
2.6.1.2. Ciema kukulis.
2.6.1.3. Ceļā.
2.6.1.4. Māsa nonāk brāļu sētā, mājenieki to priecīgi saņem.
2.6.1.5. Mielošana.
2.6.1.6. Mārša nelaipni uzņem.
2.6.1.7. Dažādi apcerējumi.
2.6.1.8. Šķirās, atvadās.
2.6.2. Brāļi un citi īstenieki apmeklē māsu tautās.
2.7. Laulātu ļaužu, vīra un sievas sadzīve.
2.7.1. Laba, laipna savstarpēja satiksme.
2.7.2. Nesaskaņas vīra un sievas starpā.
2.7.4. Dažādi atgadījumi un apcerējumi laulātu ļaužu kopdzīvē.
2.8. Vecums.
2.9. Slimība, nāve, bēres. Senās bēru ierašas un svinēšana, un dažādas māņticības druskas par miršanu un mirušiem.
2.9.1. Uz slimības un miršanas gultas.
2.9.10. Kaps un apbedīšana.
2.9.11. Nelaiķa dvēsele iet pie Dieva debesīs.
2.9.12. Nelaiķa dvēsele pavada pirmo nakti kapsētā krusta galā.
2.9.13. Pēc līķa paglabāšanas pacienā kapeniekus ar alu un uzkožamiem, sevišķi novārītiem sausiem zirņiem un pupām.
2.9.14. Bērenieki atvadās no nelaiķa.
2.9.15. Bērenieki piemin vispār ari citus kapu kalnā dusošos.
2.9.16. Līķa vedamie zirgi nozviedzās pēc sava kopēja arājiņa.
2.9.17. Bērenieki atgriežās no kapiem bēru namā.
2.9.18. Bēru viesi pavada nakti un nākušu dienu ēzdami, dzerdami, nelaiķi pieminēdami, kā ari dažādas bēru godam pieklājīgas dziesmas dziedādami.
2.9.19. Nelaiķa manta un mantas izdalīšana pēc aizgājēja nolēmuma.
2.9.2. Nomirušo nomazgā, apģērbj, iezārko.
2.9.20. Atraitne un bāriņi - Sk. ari Nr. 3905 un sek.
2.9.3. Sadedzina nelaiķa cisas un drēbes.
2.9.4. Ielūdz bēru viesus.
2.9.5. Sagatavojās uz bēru goda svinēšanu.
2.9.6. Nakti priekš bērēm līķi vaktē.
2.9.7. Nelaiķi izvada no mājām uz kapsētu.
2.9.8. Veļu māte un velenieši (ari eņģelīši) sagaida nelaiķi pie kapsētas vārtiem.
2.9.9. Pie vārtiem noceļ zārku no ratiem un nes kapsētā pie jaunraktā kapa.
3 Jumpravas
3 ķēniņi
3. Cilvēka darbība saimnieciskā ziņā, dažādi darba arodi.
3.1. Zemkopība.
3.1.1. Arājs, labības audzēšana, aršana, sēšana, pļaušana.
3.1.10. Pļava, siena pļaušana un savākšana.
3.1.11. Saimnieces gādība par saimes ļaudīm, strādniekiem.
3.1.12. Rija, labības kulšana.
3.1.13. Appļāvības un apkūlības.
3.1.2. Lauku mēslošana.
3.1.3. Ravēšana.
3.1.4. Līdums.
3.1.5. Arājs, salīdzinot ar citām ļaužu šķirām, citiem amatiem.
3.1.6. Lini.
3.1.7. Talka.
3.1.8. Jumis.
3.1.9. Dārza augi un saknes: kāposti, pupas, zirņi, kartupeļi.
3.2. Lopkopība.
3.2.1. Lopu audzināšana, kopšana, ganības.
3.2.1.1. Pirmā ganu diena pavasarī.
3.2.1.10. Cūkas.
3.2.1.11. Lopu patroni, sargātāji, veicinātāji.
3.2.1.11.1. Govu Māršaviņa (Māra, Laima).
3.2.1.11.2. Aitu Annite; cūku Teniss u.c.
3.2.1.12. Lopu skauģi, raganas.
3.2.1.13. Lopu kaušana, cūku bēres.
3.2.1.2. Lopus no rīta izdzenot; māju meita ganus kādu gabalu pavada.
3.2.1.3. Gani laiž lopus vakarā uz mājām, saimniece un māju meita tos sagaida.
3.2.1.4. Govis laiž laidarā un slauc.
3.2.1.5. Kāds no lopiem noklīdis, ganu meitai zudušais jāuzmeklē.
3.2.1.6. Dažādi apcerējumi par govu lopiem, tos mājā apkopjot.
3.2.1.7. Dažādas dziesmas par govu lopiem ganos.
3.2.1.8. Aitas.
3.2.1.9. Kazas.
3.2.2. Gani un ganu dzīve.
3.2.2.1. Gana apģērbs un rota.
3.2.2.10. Vilks.
3.2.2.11. Svētdienas gani.
3.2.2.12. Ganu meita un tautas.
3.2.2.13. Dažādas ganu dziesmas.
3.2.2.2. Gana barība.
3.2.2.3. Gana prieki un bēdas un grūtības.
3.2.2.4. Saule, lietus, migla, rasa.
3.2.2.5. Ganu meitas rokas darbi ganos; dara pūru.
3.2.2.6. Ganu nedarbi, netikumi, pārgalvība.
3.2.2.7. Dažādu lopu gani viens otru apdziedās.
3.2.2.8. Ciema gani satiekās un sadziedās.
3.2.2.9. Suns gana palīgs, gana un lopu sargs.
3.3. Kumeliņš.
3.3.1. Dažāda satura dziesmas par zirgiem.
3.3.2. Pieguļa.
3.3.2.1. Jurģi pirmā pieguļas nakts; Ūsiņš zirgu patrons.
3.3.2.2. Dažādas pieguļnieku dziesmas.
3.3.2.3. Mārtiņi pēdējā pieguļas un ganu diena.
3.3.3. Zirgu mīšana, zirgu mītnieki.
3.4. Dravniecība un bites.
3.5. Mežs kā cilvēka darbības vieta, un dažādu dzīvnieku, koku un augu miteklis.
3.5.1. Medniecība.
3.5.2. Meža sargs.
3.5.3. Mežā braucēji, malkas cirtēji.
3.5.4. Meža zvēri.
3.5.5. Putni.
3.5.6. Koki.
3.5.7. Ogas, sēnes, rieksti.
3.5.8. Dažādas dziesmas attiecībā uz mežu.
3.6. Ūdeņi: upes, ezeri, jūra, kā cilvēka darbības lauks.
3.6.1. Zvejniecība, kuģniecība.
3.6.2. Vastlāvji zvejas svētki.Galda dziesmas zvejas svētkos.
3.6.3. Dažāda satura dziesmas, kas attiecās uz upi, ezeru, jūru.
3/9 Lilijas
3/9 Puķes
3/9 Rozes
3/9 vainu vārdi
4. Plašāks sabiedriskais stāvoklis un ļaužu šķiras.
4.1. Saimnieks, saime, kalpi.
4.2. Kaimiņš.
4.3. Bajārs un nabags.
4.4. Kungs, muižas dzīve, dienastnieki un zemnieki.
4.4.1. Kungs un ļaudis.
4.4.2. "Kungu vārdi".
4.4.3. Muiža un muižas vieta.
4.4.4. Muižas dienastnieki: sulaiņi, jumpravas, muižas meitas.
4.4.5. Vagare un darbenieki.
4.4.6. Rijnieks un kūlēji.
4.4.7. Dažādas vispārīgas darbenieku dziesmas.
4.4.8. Citas muižas gaitas; ceļā braukšanas, ceļa vīrs ceļā, Rīgā, svešumā.
4.5. Latviešu un Vāciešu savstarpīgā satiksme.
5 Vātis
5–6 Mozus grāmata
5. Starptautiskais stāvoklis, tēvzemes un valsts apsargāšana un aizstāvēšana pret ārējiem ienaidniekiem. Karš un kara vīrs; šķiršanās no savējiem, no dzimtenes, karā aizejot.
6. Gada svētki un svinamas dienas.
6.1. Metenis.
6.2. Jurģi.
6.3. Lieldiena.
6.4. Jāņi.
6.4.1. Rīkojās un pošās uz Jāņu vakaru.
6.4.1.1. Dara alu, sien sieru, cep raušus.
6.4.1.2. Pin no puķēm un mētrām vaiņagus, pušķo māju meijām.
6.4.1.3. Tērpjās paši svētku rotā.
6.4.10. Māju ļaudis aplīgo savus dārzus, laukus, pļavas.
6.4.11. Aplīgo dažādas citas vietas un lietas.
6.4.12. Jāņu bērni iet ciemā.
6.4.12.1. Uzaicinājums.
6.4.12.10. Atvadās, aiziet.
6.4.12.2. Ceļā, mājām garām ejot, kur Jāņa bērnus negaida, neuzņem.
6.4.12.3. Jāņu bērni pie nodomātā ciema vārtiem un pagalmā.
6.4.12.4. Jāņu bērnus laipni saņem un aicina istabā.
6.4.12.5. Jāņu bērni apsveicina Jāņu māti istabā.
6.4.12.6. Noliek Jāņu zāles.
6.4.12.7. Godina un daudzina Jāņu tēvu un Jāņu māti.
6.4.12.8. Jāņu bērnus pacienā.
6.4.12.9. Jāņu bērni pateicās par mielojumu un novēl laimes Jāņu tēvam un mātei.
6.4.13. Apkaimes Jāņu ļaudis pulcējās kopā, dzied Jāņu dziesmas un dedzina Jāņu ugunis.
6.4.14. Daudzina Jāni dažādos svētku brīžos.
6.4.15. Jāņa sieva, dēls, meitas.
6.4.16. Jāni salīdzina ar Pēteri, Jēkabu, Miķeli un citiem kalendara svētajiem.
6.4.17. Mīlestības Dievs ari ņem dalību svētkos un izšauj dažu bultu.
6.4.18. Dažādas Jāņu dziesmas.
6.4.19. Jāņu nakti neguļ.
6.4.2. Gaida un ielīgo Jāņus.
6.4.20. Jāņu nakts īsāka par visām naksniņām.
6.4.21. Saule lec, rotājas.
6.4.22. Jāņa svētkus beidz.
6.4.3. Jāņu diena piemirsta, negaidot pienākuse.
6.4.4. Jāņu zāles. Paparde.
6.4.5. Gani pārdzen lopus mājā, ielaiž laidarā, apkopj un aplīgo tos.
6.4.6. Saimniece pacienā ganus ar sieru un pienu.
6.4.7. Līdzekļi pret raganām, burvjiem, skauģiem, kas Jāņu nakti sevišķi darbīgi.
6.4.8. Apkopj stallī zirgus un aplīgo tos.
6.4.9. Pieguļā nejāj (al.: jāj).
6.5. Miķeļi.
6.6. Mārtiņi un Katriņa.
6.7. Ziemas svētki.
6.7.1. Ziemas svētku dziesmas sevišķi.
6.7.2. Budeļu, ķekatu, čigānu dziesmas.
6.7.2.1. Sataisās iet budeļos.
6.7.2.10. Dažādas budeļu dziesmas.
6.7.2.11. Budeļus raida projam, budeļi pateicās par pacienājumu un aiziet.
6.7.2.2. Budeļi nonāk pie ciemiņu mājām.
6.7.2.3. Budeļi istabā; apsveic nama māti un nama tēvu.
6.7.2.4. Budeļa rīkste.
6.7.2.5. Lācis, kaza, dažādas citas maskas.
6.7.2.6. Apdziedāšana, katrs dabū savu tiesu.
6.7.2.7. Mielasts
6.7.2.8. Budeļi izlūdzās, vaj nozog gan ēdamas lietas, gan drēbju gabalus.
6.7.2.9. Budēļi atnes sekmes saimniecībā.
6.7.4. Senāko, tagad aizmirsto rotaļu dziesmas.
6.7.5. Garākas dziesmas jeb ziņģes.
7. Mītiskas dziesmas. Debess draudze. Dabas priekšmetu un dabas parādību personifikacija un dievināšana.
7.1. Dievs, Laime, Māra.
7.2. Pērkons.
7.3. Debess kalējs.
7.4. Saule, Mēness, Auseklis, zvaigznes. Dieva dēli un Saules meitas.
7.5. Pupa - debess trepes.
7.6. "Mātes".
7.7. Dažādas dziesmas
8. Ierašas un māņi.
8.1. Zīmes, zīmlemšana, zīlēšana.
8.2. Vectēvu gudrības, simpatiski līdzekļi, buramie un pušamie vārdi.
9. Šis tas.
Abracadabra
Aci pret aci
Acu vārdi
Acu zāles
Ādas vaina/ ēde
Āderes laišana
Ai jūs manas mīļās miesas
Aitas
Aitu vārdi
Aizcietējumi
Aizsardzības vārdi
Aknu vainas
Alus vārdi
Amor
Andrejs
animācijas filma
Apdeguma vārdi
Apdegumi
Aplis
Apraksts
Apsaldējumi
Architriclinus sedebat super scannum
Asinis
Asins apturēšanas vārdi
Asins vārdi
Asins/sarkanās vainas vārdi
Atpūtas vārdi
Atpūtas vārdi
Atslēgt/ aizslēgt/ atslēgas
Atslēgu/durvju vārdi
Atstājies tu ļaunais gars
Audekla vārdi
Audiālie darbi
Audiovizuālie darbi
Auglība
Augoņu vārdi
Austrumbaltijas refrēndziesmas
Ausu sāpēm
Ausu vārdi
autobiogrāfija
balāde
balets
Bartolemeus
Bērna radīšana
bērnu luga
Bērnu slimības
Bišu vārdi
Bites dzēluma vārdi
Bone to bone
Branta vārdi
Brīvzemnieks
Brūces/ pušumu vārdi
Brūces/pušumi cilvēkiem
Brūces/pušumi lopiem
Brukas vārdi
Buramvārdu dalījums pēc funkcijām
Buramvārdu rādītāji
Buramvārdu tipoloģija
Bure
Buris
Burtu virknējumi
Burve
Burvis
Burvis
Burvji
Caurejas zāles
Ceļa vārdi
Cērmes
Cērmju vārdi
Ceturtdienas rīts
Ceturtdienas vakars
Cilvēku vainas
Cits
Come butter come
Crux Christi
Cūkas
Cūku vārdi
Čuči/ guli uguntiņa
Čūskas koduma vārdi
Čūskas kodums cilvēkiem
Čūskas kodums lopiem
Čūsku vārdi
Dambis
Daniels
Darbības laiks
Darīt
Daudzbalsība
Debesu grāmata
dekorācija
Dialogs
Dieva dēli klēti cirta
Dievs
Dilonis
Diloņa vārdi
Dismas et Iesmas
dokumentālā filma
drāma
Dramatiskie, muzikāli dramatiskie, scenogrāfiskie, horeogrāfiskie darbi
dramatizējums
dramatizējums
dramaturģija
Drudzis
Drudža vārdi
Dūreja vārdi
dzeja
Dzeja/ dzejproza
Dzeltenā slimība
Dzeltenās slimības vārdi
Dzelzu vārdi
Dzemdēšana
Dzemdēšanas sāpju vārdi
Dzemdēšanas vārdi
Dzērvju vārdi
Dziedāt
Dziedināšanas vārdi
Dziedzeru vārdi
dziesma
dziesmu teksti
Dzirksts vārdi
Dzirksts
Ēdes vārdi
Elia
Elpceļu/ elpošanas vainas
Eņģeļi
Es aizslēdzu vārtus
Ēšana/barošana
Flum Jordan
Galvas sāpes
Galvas sāpju vārdi
Garais klepus
glezna
Govis
Grāfs Filips
Grūduma vārdi
Grupas dziedājums
Gultā mīzšana
Gurnu sāpju vārdi
Ģēles vārdi
Ģenerālis Skoboļevs
Ģikts vārdi
Iecirtuma vārdi
Iedzirdīšana
Iedzirdīšanas vārdi
Ienāši
Ieroču vārdi
Ieva dūra
Ieva
In sanguine Adæ
Instrumenti
Izbaiļu/ nakts pamašu vārdi
Izbīlis
Izmežģījuma vārdi
Izpildījuma laiks
Izpildījuma veids
Izpildījums
Izpildītāji
Izsiluma/ izsutuma vārdi
Izsitumi
Izsitumu vārdi
Izstrāde
Jaunas mājvietas vārdi
Jauns mēness
Jāzepa un Marijas bēgšana
Jēzus dzimis Bētlemē
Jēzus ir dzimis, Jēzus ir pazudis
Jēzus
Job sedebat in sterquilino
Jordāna
Jūdzes turp/ atpakaļ
Jurģi
Kā kļūt neredzamam
Kad kājas piekūst
Kaitniecība
Kāju vārdi/ pinekļi
Kakla kaites
Kakla vārdi
Kārpas
Kārpu vārdi
Karstuma/ karstuma guļas vārdi
Kašķis/krevelis
Kauliņš pie kauliņa
Kaulu sāpes
Kaulu sāpju vārdi
keramika
Klepus vārdi
Klepus zāles
komēdija
komentāri
koncerts
Krampji
Krampju vārdi
Kristīšana/ vārdi
Krītamā kaite
Krītamās kaites vārdi
Kropsa/ vairogdziedzera vārdi
Krustīt
Krusts
Krustu sāpju vārdi
Krūšu sāpju vārdi
Krūšu vainas
Kungu/ tiesas vārdi
Kuņģa/ gremošanas vainas
Kuņģa/ māgas vainas
Ķēdes vēstule
Ķeizara Kārļa grāmata
laikmetīgā deja
Laimes vārdi
Laiviniekiem
Lasīt
Latviešu buramvārdu digitālais katalogs (Dr. philol. Aigars Lielbārdis)
Lēcēja vārdi
Lentula grāmata
LFK buramvārdu kartotēka
Liesas vārdi
Lietuvēna vārdi
Limējuma jeb griežami vārdi
Literārie darbi
Literatūras virzieni
Locekļu pamiršana
lokalizējums
Londonas grāmata
Longinus
Lopu vārdi
Lozēšanas vārdi
luga
Lūgšana
Lūzuma vārdi
Lūzumi
Maģija
Mājlopi
Mājlopu sugas
Mājlopu vainas
mākslas filma
Mandeļu vārdi
Mans vilciņš rūc
Māra/ Māriņa
Marija
Marijas dzemdēšanas sāpes
Marijas radību asinis
Marijas sapnis
materiālu vākums
Mātes vainas vārdi
Mati
Maziem bērniem vārdi
Melmeņsērdzības vārdi
Melni kraukļi
melodrāma
Mēnessērdzība
Mēnessērdzības vārdi
Mēnešreizes
Mēnešreižu vārdi
Mēra/ sērgu vārdi
Miegs
Miežagrauda vārdi
Miķelis
Miķeļa grāmata
Mīlestības vārdi
Miroņkaula vārdi
Miroņu vārdi
Miršana
Misat
Mīzšanas vārdi
Motīvi/ vārdformulas
Mozus
Muldēšanas vārdi
Mūzikas kategorijas (Dr. art. Ieva Tihovska)
Mūzikas uzbūve
Naudas siešanas vārdi
Neiet kājām/ pinekļi
Nelaimīgās dienas
Nervu slimības
Nešļavu vārdi
Nieru vainām
Nieze
Nobeiguma formulas
Nobrīnīšanas/ ļaunas acs vārdi
Nosaukums
opera
Our Lady was sinless
Out Fire in Frost
Pa saulei
Pakaiši
Pakrūts sāpes
Pakrūts vārdi
Paks Maks
Palindromi
Pampuma vārdi
Pārēšanās
Pārmācīšanas vārdi
parodija
Pāvils
Peļu un žurku vārdi
Pentagramma
Pērkona vārdi
Pērkons
Personas
Pēteris
pētījums
Piektdiena
Piena vārdi
Piens
Pinekļi
Pinekļu vārdi
Pirmo reizi jaunu mēnesi ieraugot
Pirts vārdi
plaģiāts
Plaušas/ elpošana
Plostiem un plostniekiem
Plusas vārdi
Pret garo klepu
Pret izbailēm
Pret klepu
Pret ļaunu darbību, vārdiem
Pret ļaunumu lopiem
Pret ļaunumu
Pret sauli
Prusaku vārdi
Pusdiena
Pusnakts
Pūst
radio lasījums
Ragana (nakts ragana)
Ragana
Ragana
Raganas aizlido > kāds noskatās > dara to pašu
Raganas
Raganas
Ragans
Raganu lidojums
Raganu/ spīganu vārdi
raidluga
Rakstīt
Receptes
Refrēni
Reibonis
Reimatisms
Reliģisks teksts
Rīta rasa/ salna
root_1
root_14
root_4
root_6
root_8
Rosa
Roze
Rožu vārdi
Runāt
Saaukstēšanās
Saimniecības rīki/ trauki
Saint George
Saint Thomas
Sāls apvārdošana
Sānu sāpju vārdi
Sāpes
Sāpju līdzeklis
Sāpju vārdi
Saraustīšanās vārdi
Sarkanā vaina/ guļa
Sarkanās vainas/ guļas vārdi
Saru pēršana
Sastiepšanās / pārcelšanās vārdi
Sastiepšanās
Sator
Saules lēkts
Saules riets
scenārijs
Sējēju vārdi
Senā daudzbalsība
seriāli
Sieviešu kaites
Sieviešu slimību vārdi
Sirds asins vārdi
Sirds kaites
Sirds sāpju vārdi
Skaitīt 1-9-1
Skaitļu virknējumi
Skauģu vārdi
skulptūra
Slimas kājas
Solo dziedājums
Spārnu cirpšanas vārdi
Spiedēja vārdi
Spīgana
Spīgana
Spīganas
Spīgane
Spīgans
Spļaut
Stans sanguis in te
Suns sēnes neēd
Suņa kodums
Super petram
Svētā grāmata
Svēta/ laimīga ir tā diena/ stunda
Svēti stāsti
Sviesta vārdi
Sviests
Šarlaks
Tārpa/ ēdēja vārdi
Tārps/ ēdējs
Tautas medicīna
Tautasdziesma
Teci, teci kūlainīte
Teiktās dziesmas
Teiku tipu rādītājs (Dr. philol. Sandis Laime)
Teksta forma
Tematiskais katalogs
Terminoloģija
Ticējumi
Tīra, tīra Pētera miesa
traģēdija
traģikomēdija
Traku suņu vārdi
Trakuma vārdi
Tree bitter bitters
Tres boni fratres
Tres Mariae
Trīs vīri
Trūkuma vārdi
Truma vārdi
Trumi/ augoņi
Tuberkuloze
Tūkums/ pampums
turpinājums
Tūska/ pampums cilvēkiem
Tūskas vārdi
Ūdens apvārdošana/ vārdi
Ūdens kaite
Uguns vārdi
Urīns
Utis/ blaktis lopiem
Utu vārdi
Uzpūšanās
Vājuma vārdi
Vārdi caurdurtiem
Vārdi cauršautiem
Vārdi čūsku apturēt
Vārdi čūsku nesatikt
Vārdi dažādām vainām
Vārdi dzeršanas atmešanai
Vārdi ganos laižot
Vārdi gariem un spokiem
Vārdi nezināmām vainām
Vārdi pret murgošanu
Vārdi saslimušiem
Vārdi vātīm
Vārdi zīlēšanā
Vārdošanas vārdi
Vārdu virknējumi
Varžacis
Vasaras vaina
Vasaras vainas vārdi
Vecs mēnesis/ purva niedre
Vecs mēness
Vecs pūpēdis
Vēdera sāpju vārdi
Vēdera vainas
Vēja bulta
Vēja bultas vārdi
Vēlīnā daudzbalsība
Vēlīno dziesmu refrēni
Velns
Velns
Velns
Vēzis
Vēža vārdi
vides objekts
Vidus vārdi
viencēliens
Viesuļa vārdi
Vilku vārdi
Virknējumi
Visām vainām
Vistu vārdi
Vīveles
Vīveļu vārdi
Vizuālās mākslas darbi
Zagļu atlaišanas vārdi
Zagļu piesiešanas vārdi
Zagļu vārdi
Zālamana pamācības
Zāmuels
Zarnas
Zemes vainas vārdi
Zīmējumi, zīmes
Zirgi
Zirgu vārdi
Zobi bērniem
Zobi
Zobu sāpes
Zobu sāpju vārdi
Zobu tārpa/ ēdēja vārdi
Žagu vārdi
Household
Upe/ straume
Notis
Jā
Nē
Meklēt
Atiestatīt
«
1
2
3
4
5
6
7
8
9
10
»
Tiek rādīti ieraksti
1-20
no
387,658
.
#
Sīkbilde
Kolekcijas Nr.
Kolekcija
Vienības Nr.
Nosaukums
Žanri
Teicējs
Pierakstītājs
Krājums
Folklora
Tautas gudrības un leksika
dzīvnieku valoda un skaņu iztulkojumi ( n )
sakāmvārdi, parunas un teicieni ( d )
sakāmvārdi un parunas
teicieni
mīklas ( c )
objektu mīklas
jautājumu jeb joku mīklas
burtu vai zilbju mīklas
attēlu mīklas
dažādas tradicionālas frāzes
bezkaunīgi izteicieni ( t1 )
lamu vārdi, lāsti un draudi
sveicinājumi
aizrādījumi
ironiski izsaucieni
zobgalības
tosti
laimes vēlējumi
vārdi un nosaukumi
vietu un personu vārdi ( p )
mitoloģisko (reliģisko) personu vārdi
palamas
dzīvnieku vārdi ( r )
augu nosaukumi
valodas vingrinājumi un ātrruna
ātra runāšana ( t2 )
valodas vingrinājumi
Horeogrāfija, spēles, iestudējumi
rotaļa ( i1 )
spēle ( k )
ķīlas
deja ( i2 )
uzvedums vai luga ( k2 )
Tradīcijas un ticējumi
paražas ( m )
pavēsture, hronikas, etnogrāfiskas ziņas ( m6 )
dažādas paražas, sadzīve ( m5 )
nodarbošanās, kas saistīta ar apģērbu, uzturu, higiēnu ( m4 )
nodarbošanās un ar to saistīto priekšmetu apraksti ( m3 )
svētki ( m2 )
kalendārie svētki un svinamās dienas
citi svētki
ģimenes svētki
cilvēka mūža gājums ( m1 )
ticējumi
parādības vai procesa skaidrojumi ( L )
laika pareģojumi
zīlēšana ( L2 )
darbība, lai gūtu labumu ( L1 )
aizliegumi
stāstījumi par ticējumiem ( L. )
sapņu tulkošana
tautas ārstniecība, buramie vārdi
buramie vārdi ( z1 )
tautas ārstniecība ( z2 )
buramo vārdu lietošana ( z1. )
Dziesmu folklora
jaunāko laiku dziesmas ( f )
ziņģe
stāsts par ziņģu dziedāšanu ( f. )
revolucionārā dziesma
parodija
folklorizējusies zināma autora dziesma
tautasdziesmas
stāsts par tautasdziesmu dziedāšanu ( e. )
garās dziesmas, sākot ar 9 rindām ( e2 )
īsās dziesmas ( e )
tautasdziesma, 5-8 rindas ( e1 )
četrrinde
Stāstījumi
stāsts par pasaku stāstīšanu ( a1. )
stāsts par teiku stāstīšanu ( a2. )
biogrāfiski vēstījumi
dzīvesstāsts ( w )
stāstījumi par savu dzīvi
personīgās pieredzes stāsti
pasaka ( a1 )
pasaka par dzīvniekiem ( a11 )
brīnumpasaka ( a13 )
sadzīves pasaka ( a12 )
teika ( a2 )
izcelšanās teika ( a21 )
vēsturiskā teika ( a22 )
mitoloģiskā teika ( a23 )
memorāts
fikts
mūsdienu teika
kristīgā leģenda
anekdote ( a3 )
nostāsts ( b )
apraksts, uzruna, pateicība ( b1 )
biogrāfija ( b2 )
Papildkritēriji
melodija ( o )
Attēli
foto
zīmējums
Vēsturiskas vietas vai taml. apraksts
vēsturiskas vietas apraksts ( u )
Lauka pētījuma piezīmes
ekspedīcijas (lauka pētījuma) dienasgrāmata, folkloras vākšanas situācijas apraksts ( y )
ziņas par teicēju ( yp )
komentārs par vākumu ( y1 )
ekspedīcijas (lauka pētījuma) dienasgrāmata ( y2 )
folkloras vākšanas situācijas apraksts ( y3 )
Apcerējums par folkloru
apcerējums par folkloru ( x )
Materiālu veidi
tautas rokraksti
atmiņu albums
dziesmu klade
cietuma burtnīca
dienasgrāmata
autobiogrāfija
korespondence
debesu un buramvārdu grāmata
grafiskas zīmes un uzraksti
piederības zīmes
epitāfija jeb kapu uzraksts ( s )
grafiti
intervijas
anketa
tematiska intervija
dzīvesstāsta intervija
Dažādu grupu un vēstures periodu folklora
albuma pants vai vēlējums ( h )
reliģiskā folklora
reliģiskie teksti un dziesmas ( Q )
padomju folklora ( P. )
cittautu folklora ( A )
cittautu folkloras teksti
makaroniskie teksti
bērnu folklora
folklora bērniem
šūpuļdziesmas
ucināmie panti
bērnu radītā folklora
skolēnu folklora
skaitāmie panti ( g )
ķircināmie panti
virkņu dziesmas un bērnu sprediķi
interneta folklora
Literatūra
vārdnīca
bērnu literatūra
bilžu grāmata
dzeja bērniem
bērnu luga
proza bērniem
kritika
recenzija
mācību literatūra
ābece
mācību grāmata
metodiskie materiāli
lekciju konspekti
antoloģija skolām
hrestomātija
mācību līdzeklis
publicistika
feļetons
pamflets
intervija
dzīvesstāsts
eseja
apraksts
raksts
manifests
sleja
reportāža
uzsaukums
apcere
saruna
pusaudžu un jauniešu literatūra
reliģiskā literatūra
lūgšanas
Svētie Raksti
Bībele
Jaunā Derība
Vecā Derība
Korāns
Literatūras veidi
dzeja
romance
elēģija
epigramma
himna
oda
dzejolis
dzejproza
humoristisks vai satīrisks dzejolis
sonets
haika
tanka
triolets
ziņģe
dziesma
pasaka dzejā
dramaturģija
librets
scenārijs
dramatizējums
luga
drāma
komēdija
traģikomēdija
traģēdija
raidluga
pose
luga leļļu izrādei
viencēliens
liroepika
balāde
eposs
fabula
poēma
dramatiska poēma
proza
biogrāfiskā proza
dienasgrāmata
memuāri
veltījums
atmiņas
biogrāfija
vēstules
nekrologs
autobiogrāfiskā proza
autobiogrāfija
literārā pasaka
īsproza
aforismi
epifānija
skice
tēlojums
miniatūra
novele
psiholoģiskā novele
anekdotiskā novele
novelete
stāsts
īsais stāsts
humoreska
garais stāsts
literārā anekdote
teiksma
dokumentālā proza
ceļojumu apraksts
kultūrvēsturisks apraksts
pavārgrāmata
kultūrceļvedis
politiska runa
vēstures apraksts
dokumenti
romāns
vēsturiskais romāns
epopeja
piedzīvojumu romāns
bruņinieku romāns
satīriskais romāns
blēžu (avantūras jeb dēku) romāns
ceļojumu romāns
detektīvromāns
kriminālromāns
spiegu romāns
trilleris
psiholoģiskais romāns
mīlestības romāns
filozofiskais romāns
utopija
distopija
absurda romāns
erotiskais romāns
sentimentālais romāns
izaugsmes romāns (Bildungsroman)
mākslinieka izaugsmes romāns (Künstlerroman)
gotiskais romāns
zinātniskās fantastikas romāns
fantāzijas romāns
lubu romāns
sociālais romāns
epistulārais romāns
kriptoromāns
epistulārā (vēstuļu) proza
komikss
gramatika
dažādi žanri
humors, satīra
padomu un uzziņu literatūra
rokasgrāmata
domugraudi
Zinātniskie darbi
Zinātniskā darba nozare
folkloristikas pētījumi
folkloras materiālu vākums
literatūrzinātniskie darbi
mākslas zinātnes pētījumi
teātra zinātnes pētījumi
novadpētniecības materiālu vākums
juridiskā literatūra
likumi
mūzikas zinātnes pētījumi
vēstures pētījumi
pētījumi valodniecībā
pētījumi reliģiju vēsturē
pētījumi filozofijā
pētījumi estētikā
Zinātniskā darba tips
bibliogrāfija
zinātnisks raksts
disertācija
komentāri
maģistra darbs
monogrāfija
priekšvārds
pēcvārds
pētījums
rādītājs
materiālu vākums
biobibliogrāfija
Autobiogrāfiju krājums
Barona biedrības krājums
Berlīnes Valsts bibliotēka
Bērnu dziesmu kolekcija
Dainu skapis
Folkloras materiālu publicējumi
Latviešu folkloras krātuve
Latviešu folkloras krātuves lasītava
Latvijas literatūra
Latvijas mūziķi
Latvijas teātris
Nacionālās mutvārdu vēstures krājums
1
11
Pilskalnes pamatskolas vākums
266
LFK
2
11
Pilskalnes pamatskolas vākums
1
Jānis pārnācis no tirga..
skaitāmie panti
Antons Bružiks
LFK
3
11
Pilskalnes pamatskolas vākums
2
Visi bērni uziet ārā..
skaitāmie panti
Antons Bružiks
LFK
4
11
Pilskalnes pamatskolas vākums
3
Saskaitīšanās.
skaitāmie panti
Antons Bružiks
LFK
5
11
Pilskalnes pamatskolas vākums
4
Smiekliņš pa latgaliskam.
skaitāmie panti
Antons Bružiks
LFK
6
11
Pilskalnes pamatskolas vākums
5
Grūti vasaru istabā sēdēt..
skaitāmie panti
Antons Bružiks
LFK
7
11
Pilskalnes pamatskolas vākums
6
Vot braten, kas man vakar beja..
skaitāmie panti
Antons Bružiks
LFK
8
11
Pilskalnes pamatskolas vākums
7
Vasala mos, ko labi īt..
dažādas tradicionālas frāzes
Antons Bružiks
LFK
9
11
Pilskalnes pamatskolas vākums
8
Sestīs mos daspīd savu sprākli..
dažādas tradicionālas frāzes
Antons Bružiks
LFK
10
11
Pilskalnes pamatskolas vākums
9
Jauka, jauka tā dieniņa..
jaunāko laiku dziesmas
Antons Bružiks
LFK
11
11
Pilskalnes pamatskolas vākums
10
Es uzskrēju ārā un redzēju..
skaitāmie panti
Antons Bružiks
LFK
12
11
Pilskalnes pamatskolas vākums
11
Labdien braten..
dažādas tradicionālas frāzes
Antons Bružiks
LFK
13
11
Pilskalnes pamatskolas vākums
12
Sniegs nāk, sāks snigt.
ātra runāšana
Antons Bružiks
LFK
14
11
Pilskalnes pamatskolas vākums
13
Līts nāk, sāks līt.
ātra runāšana
Antons Bružiks
LFK
15
11
Pilskalnes pamatskolas vākums
14
Sausas lapas čab.
ātra runāšana
Antons Bružiks
LFK
16
11
Pilskalnes pamatskolas vākums
15
Sniegs snieg baltim pikim.
ātra runāšana
Antons Bružiks
LFK
17
11
Pilskalnes pamatskolas vākums
16
Mans draugs kā caurais trauks.
sakāmvārdi, parunas un teicieni
Antons Bružiks
LFK
18
11
Pilskalnes pamatskolas vākums
17
Siksnu sasien slīteniski.
ātra runāšana
Antons Bružiks
LFK
19
11
Pilskalnes pamatskolas vākums
18
Ātri skrien skrējējs labs.
ātra runāšana
Antons Bružiks
LFK
20
11
Pilskalnes pamatskolas vākums
9
Stiprs kā ozols.
sakāmvārdi, parunas un teicieni
LFK
«
1
2
3
4
5
6
7
8
9
10
»
Tiek rādīti ieraksti
1-20
no
387,658
.