Krievija

ID1096958
NosaukumsKrievija
Citi nosaukumiРоссия (Paralēlais)
Russia (Paralēlais)
Krievijas Federācija (Paralēlais)
VeidsValsts
AdreseRussia
Platums62.08460613
Garums93.14590444
PrecizitāteKartēts precīzi
EksistējošsEksistējoša
Pievienots2018-02-15 20:31:20
Atjaunots2018-02-23 23:48:41
Karte
Tiek rādīti ieraksti 1-20 no 148.
#SīkbildeNr.NosaukumsGadsAttēla autorsAttēla veidsSaistījuma tips
   
1Tilts pār Veļikaju19580127Tilts pār Veļikaju1958AttēlsAttēla radīšanas vieta
2Tilts pār Veļikuju upi19580209Tilts pār Veļikuju upi1958AttēlsAttēla radīšanas vieta
3Aleksandra Puškina kaps19580210Aleksandra Puškina kaps1958AttēlsAttēla radīšanas vieta
4
Maļinovkas ciems
20050921Maļinovkas ciems2005Sanita ReinsoneAttēlsAttēla radīšanas vieta
5
Maļinovkas ciema veikals
20050922Maļinovkas ciema veikals2005Sanita ReinsoneAttēlsAttēla radīšanas vieta
6
Juze Gavars un Ņina Gavare
20050923Juze Gavars un Ņina Gavare2005Sanita ReinsoneAttēlsAttēla radīšanas vieta
7
Juze Gavars ar mazmeitu Olgu
20050924Juze Gavars ar mazmeitu Olgu2005Sanita ReinsoneAttēlsAttēla radīšanas vieta
8
Juze Gavars ar mazmeitu Olgu
20050925Juze Gavars ar mazmeitu Olgu2005Sanita ReinsoneAttēlsAttēla radīšanas vieta
9
Juze Gavars
20050926Juze Gavars2005Sanita ReinsoneAttēlsAttēla radīšanas vieta
10
Juze Gavars
20050927Juze Gavars2005Sanita ReinsoneAttēlsAttēla radīšanas vieta
11
Juze Gavars
20050928Juze Gavars2005Sanita ReinsoneAttēlsAttēla radīšanas vieta
12
Juze Gavars
20050929Juze Gavars2005Sanita ReinsoneAttēlsAttēla radīšanas vieta
13
Juze Gavars un Ņina Gavare
20050930Juze Gavars un Ņina Gavare2005Sanita ReinsoneAttēlsAttēla radīšanas vieta
14
Juzes Gavara darītais alus
20050931Juzes Gavara darītais alus2005Sanita ReinsoneAttēlsAttēla radīšanas vieta
15
Ņina Gavare
20050932Ņina Gavare2005Sanita ReinsoneAttēlsAttēla radīšanas vieta
16
Juzes Gavara apiņu dārzs
20050933Juzes Gavara apiņu dārzs2005Sanita ReinsoneAttēlsAttēla radīšanas vieta
17
Agafejas Tolkačovas vecāku fotogrāfijas
20050934Agafejas Tolkačovas vecāku fotogrāfijas2005Sanita ReinsoneAttēlsAttēla radīšanas vieta
18
Agafeja Tolkačova
20050935Agafeja Tolkačova2005Sanita ReinsoneAttēlsAttēla radīšanas vieta
19
Agafeja Tolkačova
20050936Agafeja Tolkačova2005Sanita ReinsoneAttēlsAttēla radīšanas vieta
20
Agafeja Tolkačova ar mazmeitu
20050937Agafeja Tolkačova ar mazmeitu2005Sanita ReinsoneAttēlsAttēla radīšanas vieta
Tiek rādīti ieraksti 1-20 no 148.
Tiek rādīti ieraksti 1-20 no 116.
#VārdsNodarbošanāsNotikuma laiksSaistījuma tipsApraksts
 
1Sergejs Ancupovs
  • politiķis
  • mūziķis
1963Dzimšanas laiks/vieta
2Olga Arāja
  • ērģelniece
  • diriģente
1907Dzimšanas laiks/vieta
3Augusts Arājs-Bērce
  • rakstnieks
1919Emigrē
4Vilis Āboltiņš
  • dzejnieks
00.05.1928 - 00.02.1937Dzīvesvieta
5Jānis Basmalietis
  • rakstnieks
1918 - 1920Izglītība
Dienests
Beidzis kara feldšeru skolu.

Pilsoņu kara laikā cīnījies Sarkanajā armijā.
6Pēteris Bauģis
  • rakstnieks
1941 - 1944Dienests
7Mārtiņš Bērziņš
  • amatnieks
1914 - 1918EmigrēPirmā pasaules kara laikā klīdis pa Krieviju.
8Pēteris Birkerts
  • folkloras pētnieks
  • literatūrzinātnieks
1916DarbavietaDažus mēnešus veic Viskrievijas darba biroja instruktora pienākumus, apbraukā Volgas rajonu no Ņižņijnovgorodas līdz Kazaņai.
9Alberts Birzmalnieks
  • dzejnieks

00.06.1941
Miršanas laiks/vieta
Deportācija
Miris Gulaga nometnē.


10Elmārs Bisenieks1918Dzimšanas laiks/vieta
11Pēteris Blaus
  • dzejnieks
  • žurnālists
  • folkloras vācējs
1909 - 1910Emigrē
12Ņina BoldirevaDzimšanas laiks/vieta
13Vasilijs Borjajevs1924Dzimšanas laiks/vieta
14Voldemārs Briedis
  • literāts
Izglītība

Hrustaļevas piensaimniecības skola

15Jānis Bunduls
  • literāts
  • pedagogs
1915 - 1918Emigrē
16Alvils Ceplis
  • rakstnieks
  • sabiedriskais darbinieks
28.05.1938Miršanas laiks/vieta

Nošauts. Oficiāli pēc gadiem paziņots, ka miris 12.02.1943.



https://librusec.pro/a/120124



17Roberts Cers
  • skolnieks
Dzimšanas laiks/vieta
18Maija Cielēna
  • literāte
  • vēsturniece
  • mākslas vēsturniece
1917 - 1918Emigrē
19Lilija Čakle1920Dzimšanas laiks/vieta
20Osvalds Darbiņš
  • tulkotājs
  • žurnālists
1915 - 1919EmigrēĢimene evakuējas.
Tiek rādīti ieraksti 1-20 no 116.
Tiek rādīti ieraksti 1-20 no 105.
#Nr.Pierakstīšanas laiksSaistījuma tipsTeksta fragments
   
1#LFK-880-1668Dzirdēšanas vieta
2#LFK-880-1668aDzirdēšanas vieta
3#LFK-880-1669Dzirdēšanas vieta
4#LFK-880-1669aDzirdēšanas vieta
5#LFK-880-1670Dzirdēšanas vieta
6#LFK-880-1670aDzirdēšanas vieta
7#LFK-880-1672Dzirdēšanas vieta
8#LFK-880-1672aDzirdēšanas vieta
9#LFK-880-1673Dzirdēšanas vieta
10#LFK-880-1673aDzirdēšanas vieta
11#LFK-880-1674Dzirdēšanas vieta
12#LFK-880-1674aDzirdēšanas vieta
13#LFK-880-1675Dzirdēšanas vieta
14#LFK-880-1675aDzirdēšanas vieta
15#LFK-1730-64261882Pierakstīšanas laiks un vieta
Dzirdēšanas vieta
16#LFK-1730-64271882Pierakstīšanas laiks un vieta
Dzirdēšanas vieta
17#LFK-1730-64281882Pierakstīšanas laiks un vieta
Dzirdēšanas vieta
18#LFK-1730-64291882Pierakstīšanas laiks un vieta
Dzirdēšanas vieta
19#LFK-1730-64301882Pierakstīšanas laiks un vieta
Dzirdēšanas vieta
20#LFK-1730-64311882Pierakstīšanas laiks un vieta
Dzirdēšanas vieta
Tiek rādīti ieraksti 1-20 no 105.
Tiek rādīti ieraksti 1-20 no 25.
#NosaukumsPublicēšanas gadsSaistījuma tipsTeksta fragments
   
1Uz Parīzi, uz pasaules izstādi!1900
Minēts tekstā
Kad jautāti no ku­rienes, pateicām, ka no Krievijas, tad franču acīs uzliesmoja tāds draudzības un mīlestības stars, it kā būtu viņu vissirsnīgākā stīga aizskārta, it kā tie ko nezin, cik mīļu un dārgu ieraudzītu, tie bija tik viesmīlīgi, ka sāka mūs cienāt un ne par ko neļāva maksāt un runāja sirsnīgi un mīļi par simpātijām ar Krieviju.;
Kad jautāti no ku­rienes, pateicām, ka no Krievijas, tad franču acīs uzliesmoja tāds draudzības un mīlestības stars, it kā būtu viņu vissirsnīgākā stīga aizskārta, it kā tie ko nezin, cik mīļu un dārgu ieraudzītu, tie bija tik viesmīlīgi, ka sāka mūs cienāt un ne par ko neļāva maksāt un runāja sirsnīgi un mīļi par simpātijām ar Krieviju.
2Seklā, pelēkā ikdienība1906Izdošanas gads/vieta
3Vēstules iz Parīzes I1912
Minēts tekstā
Un, protams, nav ko brīnīties, ja auditorijā, kur Denis lasa par Krievijas vēstures periodu starp 1848.–1870. gadiem visnotaļ dzird krieviski runājam, jo ne tikai studējošas krievu jaunības te daudz, vispār krievu kolonija Parīzē stipri liela.;
Tāpat ar Krievijas apstākļos neparastu pārsteigumu satiku uz St. Žermēna bulvāra studentu un studenšu pūli, kas garā rindā kaut ko man nepazīstamu dziedādami un saukdami, virzījās pa ceļa vidu.
4Aina Āre1912
Minēts tekstā
No iesākuma runājuši, ka esot kaut kur Krievijā, bet vēlāk nav dzirdējuši vairs nekā, nezinot, kur dzīvojis, ko darījis.;
Uztraukumu pilnā dzīve Krievijā un badošanās ārzemēs un ilgas pēc dzimtenes. Vesela jūra pārdzīvojumu, priekš kuriem viņa pazemībā nolieca galvu.
5Iedzimtais grēks1913
Minēts tekstā
Korinna bij vēl Krievijā par mājskolotāju turpat Saratovā, pie Borisoviem un krāja kapitālu studijai.;
Ko visu viņa nestāstīja! Kā braukuši pa Krieviju līdz robežai pirmās klases kupejā vieni paši, tik tuvu — tik tuvu pirmo reiz viens otram...
6Vērojumi un sapņojumi1920
Minēts tekstā
Vienmuļš ziemeļu Krievijas līdzenums. Plašs un tāļš caur abiem vagona logiem, zaļa platība, ne koku, ne māju.;
Vēl viens acu metiens – un es redzu, ka tā nav zēģele, bet vienīgais Krievijas tālo līdzenumu greznums un skaistums – baznīca. Kā balts gulbis aizpeld tā. Un ne viena vien. Pēc kāda laika atkal otra, tad trešā un tā aizvien uz priekšu.;
Ilgi mēs stāvējām ar "lielo" Mariju vagonu starpā uz laukumiņa un sarunājāmies ar poli – konduktoru, kurš redzēdams, ka paņas no Krievijas pazīst poļu senatni un interesējas par to tagadni, bij pret mums visai laipns un runīgs.;
Nāk prātā Krievijas plašie mazapstrādātie līdzenumi – – –;
Kad mēs tam atteicām, ka no Krievijas, pār viņa seju pārlaidās gaišs smaids.;
No viņa intonācijas un mīmikas mēs nopratām, ka tiešām viņa vārdi saietas ar dziļāko patiesību, kad tas mums apliecina savu bezgalīgo prieku varēt sarunāties ar "brāļiem slāviem" no Krievijas un būt starp "krievu rozēm", par kādām viņam sajūsmas brīdī tēlojās krievu sievietes.
7Sieviete1920Minēts tekstā„Kur tad tu iesi?" viņš sarkastiski atcirta, uzsvērdams vārdu tu. „Uz kurieni tad tu taisies? Liels gājējs ... Ieliec tik spalvas kātā jaunu spalvu: tev šovakar eksāmens diktātā un Krievijas ģeogrāfijā ... Gājējs."
8Cor ardens1923Minēts tekstāBet, tad nāca jauns sitiens Maijas dzīvē: Cīrulis — pie pirmās izdevības vēl 1918. gadā aizbrauca uz Latviju, neizrādidams ne mazākās vēlēšanās, lai Maija līdzi brauktu, un ne mazākās rūpības, lai viņa tiktu prom no Krievijas.
9Auļojošā pilsēta1924
Minēts tekstā
Ma­rija saņēma pēc visiem šiem gadiem atkal no Taņas Polockajas vēstuli no kādas lielas Āzijas Krievijas pilsētas. Tatjana rakstīja, ka nav apprecējusies, ka visu savu dzīvi atdodot darbam.;
Pēc tam nāca Krievijas revolūcija un visi bij aizrauti viena vai otrā ziņā no vispārības lietas.;
Ja Marijai nebūtu rūpes par māsu Langrena dēļ, viņa būtu jau aizbraukusi un darbotos savā speciali­tāte vismīļāk dzimtenē. Livijas dēļ viņa arī toreiz, kad brauca vecākiem pakaļ, atgriezās atpakaļ Krie­vijā.;
Bet kamēr Marija vēl bija savās pārdomās, pie­peši atkal nebija vairs pārejama robeža starp Krieviju un Latviju.;
Profesors Langrens sen gribēja izbraukt no Krie­vijas.;
Bet nu, ja ne pil­nīgi izkļūt no Krievijas, tad vismaz dabūt komandē­jumu uz Eiropu, uz Franciju un Angliju.;
Valda gribēja, lai arī vecāki brauc uz Krieviju, jo visi taisās bēgt.;
Viņa zināja, ka viņš palika Maskavā, viņa zināja, ka viņš nav pārbraucis Latvijā, ka viņš vēl arvien ir Krievijā, bet no Krievijas neviena neizlaida.;
Viņa zināja, ka viņš palika Maskavā, viņa zināja, ka viņš nav pārbraucis Latvijā, ka viņš vēl arvien ir Krievijā, bet no Krievijas neviena neizlaida.;
Kamēr jūs bijāt Krievijā?;
Vai nu mēs Krievijā tik maz vingrinājušies diega galā karāties!;
Birzēns taču nāk no bada Krievijas, ir tikko pāris dienas šeit Latvijā.
10Ciemā pie tautiešiem1925
Minēts tekstā
Atceros: — Krievijā, tur man bij diezgan plašs uzņēmums, — mēs izrakstījām strādniekus no Latvijas. Bēgļu laikā viņu netrūka. Un par lētu maksu. Es maksāju labas algas: viņi bij daudz spējīgāki par krieviem un ķīniešiem.";
Monta bij aizbraukusi uz Krieviju jau pirms kara, tur apprecējusi kādu krievu inženieri, un tā aizrāvusies no straujā dzīves mutuļa, ka nekad nebij laika atradusi apciemot māti un pagarlaikoties priekšpilsētas vientuļā dārziņā.;
Vairāk reizes Monta nostaigāja uz Latvijas sūtniecību Berlīnē, gribēdama dabūt atļauju iebraukšanai Rīgā. Bet tā kā viņas vīrs bij Krievijas pavalstnieks, arī Monta, aiz viņai gluži neizprotamiem iemesliem, izrādījās Krievijas pavalstniece. Izbraukšanas vīzi viņai nedeva, lai gan sūtniecībā viņu saņēma ļoti laipni un ierēdņi ar lielāko labpatiku redzēja viņu savā kanclejā.;
Tievalts nu varēja izrunāties par savu varenību Krievijā, ļaut Montai noklausīties sarunā un likt viņu vērtēt augstāk, kā tas varbūt pašlaik bija darīts.;
Tievaltam pašam bij liels dzīvoklis, kur viņš mitinājās viens, jo sieva vēl arvienu atradās Krievijā.;
„Tievalta kungs, parādāt man strādnieku pārstāvjus." Monta vēl dzīvi atcerējās Krievijas mītiņus un viņa labprāt gribēja apskatīt šīs plašās šķiras aizbildņus.;
„Sociālisti aizstāv strādnieku intereses?"
„Es drīzāk domāju — partijas."
„Krievijā bij citādi."
„Labi, ka pie mums tā nav.";
Vai viņš varēja ko nopelnīt? Mētājās un svaidījās kā vējsudmalu spārni, nēsājot sevī "lielās Krievijas" ideju.;
Vai viņš varēja ko nopelnīt? Mētājās un svaidījās kā vējsudmalu spārni, nēsājot sevī "lielās Krievijas" ideju.;
Tievalts sēdēja savā kantorī pie rakstāmgalda un turēja rokā vēstuli. Tā bij patīkama, i nepatīkama: rakstīja sieva no Krievijas.;
Sieva bij uzņēmīga un tai viņš bij daudz pateicības parādā. Ar viņas starpniecību Tievalts stipri bij iedzīvojies naudā, strādājot armijas apgādē, Krievijā.;
Bet mans vīrs — viņš ar kaimiņu žurnālistiem bij ēdis vakariņas Frankfurte un neviļus sadūries koridorā ar Tievaltu un viņa pagaidu sievu. Īstā esot Krievijā.;
No Sprukstiņa Monta bij dabūjusi zināt, ka Tievalts gaida sievu atbraucam no Krievijas. Esot jauna, skaista un enerģiska sieviete.;
Visas pēdējās dienas viņai sekoja šaubīgi subjekti. Gan eleganti, gan vienkārši vazaņķi. Sevišķi vienu no tiem tā ievēroja. Ļoti līdzīgs viņš bij čekas darbiniekiem, ar kuriem viņa bij spiesta iepazīties Krievijā.;
Dāmām bij zināms, ka Tievalts gaida savu sievu atbraucam no Krievijas. Viņa bij no Rēveles un tādēļ vīrs viņu mīlēja saukt par Rēveles kilo.;
Daudz bēgļu no Krievijas nāca caur Igauniju. Varbūt, ka šo ceļu ir izraudzījusies Tievalta labā puse un uzkavējas Rēvelē, apciemojot savus radus.;
„Es jūs nesaprotu, Monta. Vai tad Krievijā, Vācijā ir labāki?";
Pēc pēdējās vēstules spriežot, sieva tik drīz nebij gaidāma. Bet Krievija pilna nejaušību.;
Pirms dažām dienām viņš bij saņēmis arī vēstuli. Sieva rakstīja no Krievijas, ka būšot mājas tikai ap Ziemsvētkiem.
11Aizaugušos ceļos1925Minēts tekstāGlaims manī bij atklājis muzikālas dāvanas, gandrīz vai talantu. Pašaizliedzīgi viņš strādāja ar mani, pierunādams gan mani pašu, kam pierunāšanas nemaz vairs nevajadzēja, gan manus vecākus laist mani uz vienu no lielākiem mūzikas centriem Krievijā — Maskavu.
12Prof. Nikolajs Čerepņins1926Minēts tekstāsaistījis uzmanību ari ārpus Krievijas
13Sibirjakovs1926Minēts tekstāpar Krievijas kādreizējās mākslas spožumu
14Senču ērmi1926Minēts tekstā„Sabruka Krievija, sabruks laikos arī poļu virskundzība pār Viļņu", sevi mierināja Zigmunds. Viņš staigāja pa aikšti (skvēru) un lūkojās uz gubernātora pils parka pusi, no kurienes vajadzēja nākt Birutei.
15Liktenis1927
Minēts tekstā
Gada laikā viņš pabeidza visā klusumā savas mācības un kandidāta laiku nodzīvoja pie kāda mācītāja dziļi Krievijā. Tā Pāvils pats vēlējās, lai tālā svešumā tam sadzītu visas dzimtenē mantotās rētas.;
„Šo pavasari palika divi gadi, kamēr jaunais mācītājs aizgāja uz Iekš-Krieviju.
16Sadzīves burzmā1927
Minēts tekstā
Pēc ilgāka laika viņa saņēma no Ādama pazi­ņojumu, ka tiekot mobilizēts, bet uz fronti jāiet ne­būšot. Viņš deva padomu velti neuztraukties un, ja iespējams, lūkot nokļūt Krievijā, vienalga kurā pil­sētā, bet, karam beidzoties, doties uz Viļņu.;
Tanī laikā Margerita iepazinās ar bagātu kau­kāziešu ģimeni, kas meklēja francūzieti savai vie­nīgai meitiņai, un taisījās braukt uz Kaukāzu. Viņa nešaubījās, ka iestādamās šaī ģimenē dienestā, bez vismazākā riska nokļūs Krievijā, un pieteicās.
17Tiesa1927
Minēts tekstā
"Jā. Krievijā jau guvis savu: dzelzsceļa būve, projektus izstrādājis un realizējis. Mums nezin, vaj ir otrs tik liels technisks talants. Tikai, kā bieži izciliem cilvēkiem, personīgā dzīvē tam uz pēdām viena nelaime pēc otras.";
Viņi tad atradās Krievijā, kādā ziemeļu pilsētā, kur inženieram Dzintaram bij lielāki darbi.
18 Pērļu zvejnieks1929Minēts tekstā„Esmu iz Krievijas, mani sauc Talheimu. Gribēju tikai mana jaunā nelaiķa drauga kapu apmeklēt.
19Poruku Jāņa Kopoti raksti, 3. sējums. Stāsti1929Minēts tekstāNodibinājās Krievijā tiešām otra tamlīdzīga fabrika, caur ko Klermonga peļņa kļuva mazāka.
20"Vestargaria"1932Minēts tekstāAizbraucu uz Amerikas kuģiem, lai nekad nepildītu karadienestu Krievijā.
Tiek rādīti ieraksti 1-20 no 25.

Šī vietne izmanto sīkdatnes, lai uzlabotu lapas lietojamību un optimizētu tās darbību. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat sīkdatņu lietošanai lulfmi.lv digitālajos resursos. Uzzināt vairāk.