ID | 1097037 |
---|---|
Nosaukums | Parīze |
Citi nosaukumi | franču: Paris (Paralēlais) |
Veids | Pilsēta |
Adrese | Paris, France |
Platums | 48.85661400 |
Garums | 2.35222190 |
Precizitāte | Kartēts precīzi |
Eksistējošs | Eksistējoša |
Pievienots | 2018-02-16 14:22:17 |
Atjaunots | 2018-07-22 22:57:27 |
Karte |
# | Vārds | Nodarbošanās | Notikuma laiks | Saistījuma tips | Apraksts |
---|---|---|---|---|---|
1 | Pēteris Abuls |
| 27.09.1926 | Miršanas laiks/vieta | Aizbraucis ārstēties, miris ar trieku. |
2 | Hermanis Albats |
| 1910 - 1913 | Izglītība | Papildinājies Parīzē, gatavojies profesūrai. |
3 | Arveds Alksnis |
| Izglītība | Parīzē papildinājies Pastēra institūtā bakterioloģijā un veltījis laiku disertācijai. | |
4 | Irēna Auziņa |
| 1996 | Izglītība | Francijas stipendija Mišela Fuko "Vārdi un lietas" tulkošanai. |
5 | Zemgaliešu Biruta |
| 1906 | Emigrē | |
6 | Ādams Butuls |
| 1889 | Ceļojums Ceļojums | Domājams, pēdējais ārzemju ceļojums 1930. gada nogalē, kad Ādams Butuls četrās nedēļās apmeklējis un īpaši pakavējies Ķelnē (Ķelnes Universitātē), Bonnā (Bonnas Universitātē), Parīzē (Sorbonnā), kur īpaši iedvesmojošs bijis Cité internationale universitaire de Paris apmeklējums. 1889. gadā viens no pirmajiem ārzemju ceļojumiem – apmeklējis Vīni, Parīzi, Prāgu, Berlīni u.c. vietas un iepazinies ar slimnīcām, klīnikām, medicīniskiem muzejiem un veselības avotiem (Marienbādi, Karlsbādi). |
7 | Maija Cielēna |
| 1914 - 1917 | Dzīvesvieta Izglītība Izglītība | Literātūru un mākslas vēstures studijas. |
8 | Karola Dāle |
| 1933 | Ceļojums | |
9 | Pauls Dāle |
| 1937 | Ceļojums | Piedalījis XI Starptautiskajā psihologu un IX Starptautiskajā filozofu kongresā Parīzē. |
10 | Lidija Dombrovska-Larsena |
| Ceļojums | Dzīvo kādu laiku pēc Mākslas akadēmijas beigšanas, tur nodzīvojusi divarpus gadus, ciemojusiesvvēl piecas vai sešas reizes. | |
11 | Viktors Eglītis |
| 1925 | Ceļojums | |
12 | Zelma Ezerniece |
| Ceļojums | ||
13 | Fallijs |
| 1908 | Dzīvesvieta Ceļojums | 1913. gadā Fallijs aizbrauc uz Rigu, taču drīz atgriežas Parīzē. Parīzē kādu laiku studē itāliešu glezniecību. |
14 | Johans Gotfrīds fon Herders |
| 1769 - 1771 | Ceļojums | No 1769. gada rudens līdz 1771. gadam Herders ceļo: Parīze, Brisele, Antverpene, Amsterdama, Hamburga, Eitne (Eutin), Hanovera, Kasele, Getingene, Strasburga, Bikeburga |
15 | Johans Frīdrihs fon Reke |
| 1784 | Ceļojums | Pēc studijām vairākus mēnešus pavada Parīzē. |
16 | Minna Freimane |
| 00.12.1879 | Ceļojums | Parīzē uzturas 5 dienas. |
17 | Valentīna Freimane |
| 1924 - 1926 | Dzīvesvieta | |
18 | Angelika Gailīte |
| 1938 | Ceļojums | |
19 | Viktors Grāvītis |
| 14.12.1925 | Dzimšanas laiks/vieta | Dzimis Parīzē, kur tobrīd dzīvoja Viktora Grāvīša tēvs, kādreizējais Tērbatas universitātes students, kurš pēc 1905. gada revolūcijas bēga uz Parīzi. |
20 | Gita Grīnberga |
| 2003 - 2004 | Darbavieta Darbavieta | Vācu un krievu preses analīze uzņēmumā Access Press International, Parīze. Vācu un franču preses analīze mediju sabiedrībā Marques, Média& Stratégies, Parīze. |
# | Nr. | Pierakstīšanas laiks | Saistījuma tips | Teksta fragments |
---|---|---|---|---|
1 | #LFK Ak-166-47 | 25.03.2020 | Minēts tekstā | Katrs savā lodziņā. Rīga, Parīze, Londona |
2 | #LFK Ak-166-49 | 26.03.2020 | Minēts tekstā | Bet tās skates notika Parīzē janvārī, |
3 | #LFK Ak-166-50 | 20.03.2020 | Minēts tekstā | #30 Pirms gada #15Aprīlis Parīzē |
4 | #LFK Ak-166-86 | 26.02.2020 | Minēts tekstā | Labas ziņas arī no "Domuzīmes" – Parīzes teksts būs nākamajā numurā, jo man jau tika atsūtītas korektūras., Ļoti jauka kundze, kura piedāvāja kādu dienu satikties, iepazīties klātienē un pārspriest manis publicēto rakstu par Parīzes latviešiem kā arī šo to interesantu par atturības kustību, par kuru interesantu avotu esot arī Raiņa un Aspazijas arhīvā., Savdabīga svētku dāvana – jaunais “Domuzīme” numurs ar manu rakstu par Parīzes latviešiem. |
5 | #LFK Ak-166-136 | 13.03.2020 | Minēts tekstā | Brīnišķīgs Džordža Maikla 2014. gada koncertieraksts Parīzes opernamā, kur glancēto publiku – vīrus smokingos un dāmas krāšņās kleitās atsegtiem dekoltē – dziedātājs paņēmis savā varā un visi līgojas viņam līdzi, kājās stāvot., Esmu bezgala pateicīga apstākļiem, ka nedzīvojam daudzmiljonu pilsētā un ka salīdzinājumā ar citām valstīm mūsu ierobežojumi ir samērā maigi – mums nav obligāti jānēsā maskas, mums nav kā Parīzē pirms iziešanas no mājas jāaizpilda veidlapa, norādot iziešanas laiku un paturot prātā, ka pēc stundas jābūt atpakaļ. |
6 | #LFK Ak-166-144 | 16.04.2020 | Minēts tekstā | Robežas ir atvērtas. Bet tagad brīvdienās mēs neejam pastaigāties ne Parīzē, ne Amsterdamā. |
7 | #LFK Ak-166-203 | 03.04.2020 | Minēts tekstā | Vakar runājām ar draugiem Zoomā par pandēmiju gan Latvijā, gan Francijā. Mēs bijām seši cilvēki, divi no viņiem dzīvo Parīzē un Dunkirkā. |
8 | #LFK Ak-166-224 | 07.11.2020 | Minēts tekstā | 29.11.2020. Parīzes liesmās., Parīzi ir pārņēmušas liesmās protestu rezultātā par jaunā drošības likuma projektu, kas neļautu filmēt policistu sejas. |
9 | #LIT-4-2 | 06.10.2010 | Minēts tekstā | Zem Katedrāles torņa melnie pūķi spļauj sarkanajās kļavu galotnēs vēju. Kā lai nedusmo, šie taču tik maz līdzinās saviem brālēniem tur tālajā Parīzē. |
10 | #LIT-4-200 | 06.10.2010 | Minēts tekstā | Toreiz biju ganiņš bez izglītības, bez materiāliem līdzekļiem, un tomēr esmu redzējis Alpu kalnus, Itāliju, Venēciju, Rivjēru, Parīzi, Minheni., Zem Katedrāles torņa melnie pūķi spļauj sarkanajās kļavu galotnēs vēju. Kā lai nedusmo, šie taču tik maz līdzinās saviem brālēniem tur tālajā Parīzē. |
# | Nosaukums | Publicēšanas gads | Saistījuma tips | Teksta fragments |
---|---|---|---|---|
1 | Vēstules iz Parīzes I | 1912 | Minēts tekstā | Pilsēta. Ja senāk sacīja visi ceļi ved uz Romu, tad tagad var sacīt: visi ceļi ved uz Parīzi. Parīze ir tagadnes kultūras pasaules centrs.; Pilsēta. Ja senāk sacīja visi ceļi ved uz Romu, tad tagad var sacīt: visi ceļi ved uz Parīzi. Parīze ir tagadnes kultūras pasaules centrs.; Šurp brauc no malu malām, no tautu tautām mākslinieki un mūziķi, dziedātāji un literāti – brauc vai nu vēl mācīties un savas spējas Parīzē noslīpēt, vai arī brauc gūt savam sasniegumam Parīzē atzīšanu, jo, ko Parīze sankcionējusi, tam visā pasaulē vārti vaļā, tā slava nodrošināta.; Šurp brauc no malu malām, no tautu tautām mākslinieki un mūziķi, dziedātāji un literāti – brauc vai nu vēl mācīties un savas spējas Parīzē noslīpēt, vai arī brauc gūt savam sasniegumam Parīzē atzīšanu, jo, ko Parīze sankcionējusi, tam visā pasaulē vārti vaļā, tā slava nodrošināta.; Šurp brauc no malu malām, no tautu tautām mākslinieki un mūziķi, dziedātāji un literāti – brauc vai nu vēl mācīties un savas spējas Parīzē noslīpēt, vai arī brauc gūt savam sasniegumam Parīzē atzīšanu, jo, ko Parīze sankcionējusi, tam visā pasaulē vārti vaļā, tā slava nodrošināta.; Bez tam te arī katram nediplomētam cilvēkam ir pieietama zināmos kursos visaugstākā zinātne un iespējama nopietna zinātniska pētīšana – un par velti. Šo brīvo kursu auditorijās tad arī redz vienotu Parīzes publiku: bez studējošās jaunības – sirmgalvjus, kas, uz spieķa atbalstīdamies, meklē sev vietu aizvien pārpildītās auditorijās un elegantus pusmūža kungus un dāmas, uz kuriem automobiļi gaida pie universitātes durvīm un vienkāršus, nopietnus cilvēkus.; Un, protams, nav ko brīnīties, ja auditorijā, kur Denis lasa par Krievijas vēstures periodu starp 1848.–1870. gadiem visnotaļ dzird krieviski runājam, jo ne tikai studējošas krievu jaunības te daudz, vispār krievu kolonija Parīzē stipri liela.; Tā nupat ex-sultāns Abduls [Gamids] iz savas cietumniecības atsūtījis pērles un dārgakmeņus Parīzē pārdot, kur tie pircēju publikai bij pieietami apskatīšanai un vērtēšanai vairāk dienas, un pārdoti ex-sultānam sagādāja ap 5 miljoni franku.; Parīze ir tā pilsēta, kur koncentrējas bagātība, un Parīzē izšķērdības iespējamībām, liekas, nav robežas spraustas.; Parīze ir tā pilsēta, kur koncentrējas bagātība, un Parīzē izšķērdības iespējamībām, liekas, nav robežas spraustas.; Parīze spēj visādu izpriecu kārei un baudu tieksmēm sniegt to vispilnīgāko, rafinētāko apmierinājumu.; Un ja šais dienās notikušā amerikāņu banketā kāds no runātājiem saka, ka amerikāņu fantāzijā Parīze reprezentē visu, kas vien skaists un smalks, – tad jāpiemetina, – ne tik vien amerikāņu fantāzijā, – visas pasaules tagadnes kultūras tautu fantāzijā.; Parīze dod iniciatīvas, Parīze māca un vada, un Parīze apmierina.; Parīze dod iniciatīvas, Parīze māca un vada, un Parīze apmierina.; Parīze dod iniciatīvas, Parīze māca un vada, un Parīze apmierina.; Ja caur Parīzi novakares stundās ņemas pabraukāties, sēžot kāda tramvaja augšējā stāvā un pilsētu apskata tā tad puslīdz no putnu perspektīves, tad skatam prieks klīst pār tīri nebeidzami gariem, platiem kokiem apstādītiem bulvāriem un avēnijām, kas cieši nospraudītas uguņu dzelzs stabiem; bet lejā šo uguņu gaismā viss mudž un kust, kliedz un pūš un zvana bez mitēšanās tramvaju, automobiļu, karietu un citu braucamu rīku juceklis; gar malām spožas magazinas un ļaudis un ļaudis.; Ak šīs Parīzes magazinas! Cik viņu daudz!; Ak šīs Parīzes magazinas! Cik viņu daudz! Aiz visām šīm magazinām un viņu izkārtnēm pavisam pazūd Parīzes namu arhitektūra.; Bet gan Parīzei ir tik daudz garšas, ka tā ar "debesskrāpju" nedaiļumu savu plašo bulvāru skaistumu neļauj postīt.; Vai Parīze nav tā, kas visai pasaulei diktē savu garšu kā apģērba, tā citās dzīves vajadzībās, un vai pasaulē nav atrodams lai cik niecīgs veikaliņš, kam nebūtu ja ne vairāk, tad vismaz kņopes no Parīzes.; Vai Parīze nav tā, kas visai pasaulei diktē savu garšu kā apģērba, tā citās dzīves vajadzībās, un vai pasaulē nav atrodams lai cik niecīgs veikaliņš, kam nebūtu ja ne vairāk, tad vismaz kņopes no Parīzes.; Ja par pilsētas centru sauc to vietu, kur kustība ļoti dzīva, tad Parīzes centrs ir milzīgs, jo tiešām tālu un ilgi jābrauc, līdz tiekam tādās malās, kuru kustība piemērota provinciāla paradumam.; Ja turklāt vēl iedomā to ļaužu drūzmu, kas jaucas zem Parīzes pamatiem, šai jaunlaiku labirintā, vadītu ar metropolitēna (apakšzemes) elektriskiem vilcieniem, kas ikminūtes pienāk un atiet, bet ir tomēr aizvien pārpildīti, – tad tiek saprotams gaisa kuģotāju sapņojums, pār Parīzi ierīkot gaisa kuģu satiksmes ceļus, jo, ja jau, ar metropolitēnu braucot, pasažieri dažās vietās tiek tik dziļi zemē ievadīti, ka vēlāk ar liftu jāceļ ielas gaismā, kādēļ tad labāk necelties uz augšu gaisa kuģu stacijās, ja jau cilvēkam uz līdzenas zemes vairs nav vietas un iespējas kustēties.; Ja turklāt vēl iedomā to ļaužu drūzmu, kas jaucas zem Parīzes pamatiem, šai jaunlaiku labirintā, vadītu ar metropolitēna (apakšzemes) elektriskiem vilcieniem, kas ikminūtes pienāk un atiet, bet ir tomēr aizvien pārpildīti, – tad tiek saprotams gaisa kuģotāju sapņojums, pār Parīzi ierīkot gaisa kuģu satiksmes ceļus, jo, ja jau, ar metropolitēnu braucot, pasažieri dažās vietās tiek tik dziļi zemē ievadīti, ka vēlāk ar liftu jāceļ ielas gaismā, kādēļ tad labāk necelties uz augšu gaisa kuģu stacijās, ja jau cilvēkam uz līdzenas zemes vairs nav vietas un iespējas kustēties.; Tas bij vienā no manām pirmajām dienām Parīzē, bet ar katru nākošo dienu gaidīšanas termiņš ērtai pāriskriešanas izdevībai top arvien mazāks, līdz tagad man jau, paldies Dievam, iespējams, soļus nepaātrinot un prātus neuztraucot, pārciest automobiļu švīkstoņu gar vienu un gar otru pusi uz Elizejas lauka avēnijas, kur šie jaunlaiku nezvēri, savus īpašniekus vizinādami, garās rindās skrej bez žēlastības, kamēr pilsētas vidū tie taču vairāk pievaldās.; Patlaban, kad šo rakstu, Parīzē sācies taksi–auto streiks; nu joņo tik vien īpašnieku auto, kuru tomēr nav mazums, taču sajūtama tāda kā vieglāka bulvāru pāriešana.; Jāatzīmē, – bezbailīga dienā, kas skaitāma apmēram vēl kādu stundu pēc pusnakts, jo kā avīžu ziņās nereti lasāms, tad nakti, tas ir pret rīta pusi, šur un tur atron pa ievainotam vai pa nodurtam, nezin no kā, nezin par ko: Parīzē līdzās spožumam mīt arī stipra noziedzības tumsa.; Uz lūpam, ap acīm jūtams maigs krāsu darbs. Nota bene jamin – Parīzē jēdziens par īstu vai neīstu nav tik vārīgs kā pie mums. Galvenais – vai rezultāts dod skaistumu.; Bet Parīze lepojas ar to, ka, kaut gan viņa sevī uzņem aizvien tik daudz svešinieku, tā tomēr nekā nezaudē no savas tīri franciskās fizionomijas, no sava franciskā gara.; Bet Parīzē svešie ir aizvien viesi, ļoti vēlami un cienīti, bet tomēr tikai viesi, kurus Parīze pacienā ar savu garu.; Bet Parīzē svešie ir aizvien viesi, ļoti vēlami un cienīti, bet tomēr tikai viesi, kurus Parīze pacienā ar savu garu.; Viegluma un bezrūpības parfīmi vēsmo pār Parīzes bulvāriem un kafejnīcām un promenētāju valodās un kustībās piemīt zināms mirdzums.; Taču, par Parīzes bulvāriem runājot, nekādi nedrīkst piemirst visas tās skaņas un trokšņus, kas tik nešķirami pieder pie Parīzes bulvāru dzīvības.; Taču, par Parīzes bulvāriem runājot, nekādi nedrīkst piemirst visas tās skaņas un trokšņus, kas tik nešķirami pieder pie Parīzes bulvāru dzīvības.; Gan jau pie mums Rīgā veikalnieki pie biržas arī rūc un žestikulē, bet kliegt vis nekliedz. Vai nu šī kliegšana aiz franču veikalnieku temperamenta, vai tiešām vērtības Parīzes biržā tik spēji ceļas un krīt, ka viņiem jākliedz gribot negribot, cits nonāk lejā gluži pietvīcis, cilindru pakausī tālu aizstūmis.; Kaut gan, man šo rakstot, jau 4. decembris pēc jaunā stila un daudzas Parīzes dāmas un kungi staigā biezos, bagātīgi kažokādām rotātos mēteļos, tad tomēr laiks nav pēc ziemas un mēteļu nēsātāji, kā redzam, nerīkojas pēc laika, bet pēc sezonas prasībām. Laiks visvairāk miglains, bieži lietains, bet aizvien 5 – 10 grādi C virs nulles.; Parīzes kafē–restorāni ir Parīzes nervu centri.; Parīzes kafē–restorāni ir Parīzes nervu centri.; Citādi Parīzes vienkāršā publika savu izsalkumu mēdz apmierināt uz ielas, piestājot vai nu pie kāda pankoku cepēja, kas ielas malā nemitīgi cepj un cepj, vai pie siltu maizīšu cepinātājas, vai karstus kastaņus par pāris sū uz ielas pakampjot.; Ielu tirdzniecība Parīzē ne mazāk dzīva kā Itālijā. Visādi pārtikas, drēbju, sīkpreču un galvenā kārtā augļu veikalnieki savas preces izridnojuši uz ielas malas.; Visai interesanti ir no moderno bulvāru un ielu plašuma ieklīst senās Parīzes šaurajās ieliņās.; Sekošās vēstulēs lai man tādēļ atļauts attēlot iespaidus, kādus saņēmu Parīzē teātros un koncertu zālēs.; Bet vēl es pa taviem bulvāriem un aicinājumiem klīstu, maldos kā pa apburtu mežu, lielā Parīze! Vēl tava dažādība un nepārredzamība mulsina manus prātus.; Tā man ar tevi, varenā Parīze! Pa tavām bagātībām klejojot, tavos solījumos klausoties, rodas smeldzīga kāre iespiesties tavā dvēselē, atjaust tavas lielās sirds vienmērīgos pukstienus un no tava visu aptverošā gara mantām gūt un krāt sevim to visīstāko, to visvērtīgāko, tu pilsētu pilsēta, Parīze!; Tā man ar tevi, varenā Parīze! Pa tavām bagātībām klejojot, tavos solījumos klausoties, rodas smeldzīga kāre iespiesties tavā dvēselē, atjaust tavas lielās sirds vienmērīgos pukstienus un no tava visu aptverošā gara mantām gūt un krāt sevim to visīstāko, to visvērtīgāko, tu pilsētu pilsēta, Parīze!; Bet ar to maku te Parīzē stipri jārēķinās, – viss dārgs.; Atlikšu arī citai reizei iespaidus no tām monumentālām būvēm – pilīm, kas cienīgi izceļas uz bulvāru raibuma, sevī patverot Francijas un Parīzes administratīvās iestādes un neizsmeļami bagātos muzejus.; Baznīcas, pilis un muzeji gadu demitiem vai gadu simteņiem stāvēs vēl aizvien tikpat cienīgi, bet Parīzes dzīve rit strauji, staruji uz priekšu, laiks ir īss – jālūko iegūt, kas iegūstams.; Jo lai gan Parīze sena pilsēta un savu vēsturi sāk no Jūlija Cēzara laikiem, taču vētraina, dažādu pārmaiņu pilnā vēsture to daudzkārtīgi grāvusi, pārbūvējusi un izbūvējusi, un kā fēnikss aizvien spožāka tā cēlusies no saviem pelniem. Savu slaveno vīru vārdos, savas vēstures ievērojamo piemiņas dienu nosaukumos Parīze tad arī iekrustījusi daudzus savus bulvārus. Tā tautas mutē un ikdienas piemiņā dzīvo Parīzes senatne.; Jo lai gan Parīze sena pilsēta un savu vēsturi sāk no Jūlija Cēzara laikiem, taču vētraina, dažādu pārmaiņu pilnā vēsture to daudzkārtīgi grāvusi, pārbūvējusi un izbūvējusi, un kā fēnikss aizvien spožāka tā cēlusies no saviem pelniem. Savu slaveno vīru vārdos, savas vēstures ievērojamo piemiņas dienu nosaukumos Parīze tad arī iekrustījusi daudzus savus bulvārus. Tā tautas mutē un ikdienas piemiņā dzīvo Parīzes senatne.; Jo lai gan Parīze sena pilsēta un savu vēsturi sāk no Jūlija Cēzara laikiem, taču vētraina, dažādu pārmaiņu pilnā vēsture to daudzkārtīgi grāvusi, pārbūvējusi un izbūvējusi, un kā fēnikss aizvien spožāka tā cēlusies no saviem pelniem. Savu slaveno vīru vārdos, savas vēstures ievērojamo piemiņas dienu nosaukumos Parīze tad arī iekrustījusi daudzus savus bulvārus. Tā tautas mutē un ikdienas piemiņā dzīvo Parīzes senatne.; Nekavēšos arī šoreiz pie Parīzes varenajām baznīcām, kas klusas un tumšas, lepnā atturībā noraugās uz šolaiku ļaužu čalu – šolaiku ļaužu, kas tām atņēmuši varu un necienījošām rokām tvarsta tagad arī pēc viņu svētuma. |
2 | Ugunsputns | 1951 | Izdošanas gads/vieta | |
3 | Comparative phonology and morphology of the Baltic languages | 1971 | Izdošanas gads/vieta | |
4 | Husks | 1999 | Izdošanas gads/vieta | |
5 | Nature morte à la grenade | 2005 | Izdošanas gads/vieta | |
6 | Les Cerfs noirs | 2008 | Izdošanas gads/vieta | |
7 | Saute de vent | 2010 | Izdošanas gads/vieta |
# | Nosaukums | Citi nosaukumi | Veids | Laiks vietā | Saistījuma tips |
---|---|---|---|---|---|
1 | Éditions Noir sur blanc | Izdevniecības un apgādi | Atrašanās vieta | ||
2 | Latvijas vēstniecība Francijā | Valsts un pašvaldību iestādes | Atrašanās vieta | ||
3 | Sorbonnas Universitāte | Augstskolas | Atrašanās vieta |
# | Sīkbilde | Nr. | Nosaukums | Gads | Attēla autors | Veids | Saistījuma tips |
---|---|---|---|---|---|---|---|
1 | ![]() | Ak-166-491 | Parīze | 2019 | Kristīne Želve | Foto | Attēla vieta |