Parīze

ID	1097037
Nosaukums	Parīze
Citi nosaukumi	franču: Paris (Paralēlais)
Veids	Pilsēta
Adrese	Paris, France
Platums	48.85661400
Garums	2.35222190
Precizitāte	Kartēts precīzi
Eksistējošs	Eksistējoša
Pievienots	2018-02-16 14:22:17
Atjaunots	2018-07-22 22:57:27
Karte

Tiek rādīti ieraksti 1-20 no 67.

#	Vārds	Nodarbošanās	Notikuma laiks	Saistījuma tips	Apraksts

1	Pēteris Abuls	literāts rakstnieks pedagogs vēsturnieks	27.09.1926	Miršanas laiks/vieta	Aizbraucis ārstēties, miris ar trieku.
2	Hermanis Albats	profesors literāts diplomāts jurists docents	1910 - 1913	Izglītība	Papildinājies Parīzē, gatavojies profesūrai.
3	Arveds Alksnis	ārsts rakstnieks		Izglītība	Parīzē papildinājies Pastēra institūtā bakterioloģijā un veltījis laiku disertācijai.
4	Irēna Auziņa	dzejniece tulkotāja redaktore lektore	1996	Izglītība	Francijas stipendija Mišela Fuko "Vārdi un lietas" tulkošanai.
5	Zemgaliešu Biruta	dzejniece	1906	Emigrē
6	Ādams Butuls	ārsts žurnālists izdevējs sabiedriskais darbinieks redaktors	1889	Ceļojums Ceļojums	Domājams, pēdējais ārzemju ceļojums 1930. gada nogalē, kad Ādams Butuls četrās nedēļās apmeklējis un īpaši pakavējies Ķelnē (Ķelnes Universitātē), Bonnā (Bonnas Universitātē), Parīzē (Sorbonnā), kur īpaši iedvesmojošs bijis Cité internationale universitaire de Paris apmeklējums. Ceļojumā paredzēts bijis Beļģijas apmeklējums, no kura bijis jāatsakās, jo Parīzē saslimis ar gripu. 1889. gadā viens no pirmajiem ārzemju ceļojumiem – apmeklējis Vīni, Parīzi, Prāgu, Berlīni u.c. vietas un iepazinies ar slimnīcām, klīnikām, medicīniskiem muzejiem un veselības avotiem (Marienbādi, Karlsbādi).
7	Maija Cielēna	literāte vēsturniece mākslas vēsturniece	1914 - 1917	Dzīvesvieta Izglītība Izglītība	Literātūru un mākslas vēstures studijas.
8	Karola Dāle	dzejniece	1933	Ceļojums
9	Pauls Dāle	skolotājs profesors pedagogs filozofs psihologs docents	1937	Ceļojums	Piedalījis XI Starptautiskajā psihologu un IX Starptautiskajā filozofu kongresā Parīzē.
10	Lidija Dombrovska-Larsena	gleznotāja dzejniece		Ceļojums	Dzīvo kādu laiku pēc Mākslas akadēmijas beigšanas, tur nodzīvojusi divarpus gadus, ciemojusiesvvēl piecas vai sešas reizes.
11	Viktors Eglītis	rakstnieks mākslas zinātnieks	1925	Ceļojums
12	Zelma Ezerniece	literāte literatūrkritiķe		Ceļojums
13	Fallijs	dzejnieks rakstnieks	1908	Dzīvesvieta Ceļojums	1913. gadā Fallijs aizbrauc uz Rigu, taču drīz atgriežas Parīzē. Parīzē kādu laiku studē itāliešu glezniecību.
14	Johans Gotfrīds fon Herders	folkloras pētnieks literāts rakstnieks literatūrzinātnieks filozofs garīdznieks teologs libretists	1769 - 1771	Ceļojums	No 1769. gada rudens līdz 1771. gadam Herders ceļo: Parīze, Brisele, Antverpene, Amsterdama, Hamburga, Eitne (Eutin), Hanovera, Kasele, Getingene, Strasburga, Bikeburga
15	Johans Frīdrihs fon Reke	žurnālists vēsturnieks	1784	Ceļojums	Pēc studijām vairākus mēnešus pavada Parīzē.
16	Kurts fon Volfurts	diriģents komponists muzikologs mūzikas publicists		Dzīvesvieta
17	Minna Freimane	publiciste literāte mājskolotāja	00.12.1879	Ceļojums	Parīzē uzturas 5 dienas.
18	Valentīna Freimane	teātra zinātniece kinozinātniece	1924 - 1926	Dzīvesvieta
19	Angelika Gailīte	skolotāja rakstniece politikas aktīviste	1938	Ceļojums
20	Viktors Grāvītis	folkloras vācējs ģeologs	14.12.1925	Dzimšanas laiks/vieta	Dzimis Parīzē, kur tobrīd dzīvoja Viktora Grāvīša tēvs, kādreizējais Tērbatas universitātes students, kurš pēc 1905. gada revolūcijas bēga uz Parīzi.

Tiek rādīti ieraksti 1-20 no 67.

Tiek rādīti ieraksti 1-20 no 20.

#	Nosaukums	Publicēšanas gads	Saistījuma tips	Teksta fragments

1	Mūsu ceļi šķiras	1896	Minēts tekstā	Kad viņa bija Parīzē beigusi medicīnas studijas un atgriezās dzimtenē ar pilnu galvu augstu ideālu, kurus domāja realizēt, ietērpt miesās, izpildīt dzīvē, taisni caur savu saderināto Vladimiru Volkovu viņai tik viegli izlikās savus ideālus aizsniegt.
2	Uz Parīzi, uz pasaules izstādi!	1900	Minēts tekstā	Parīze saviem viesiem tagad sniedz tik daudz, ka to lēti vairs citur neatradīsim, tādēļ, kam vien iespēja, lai neskopojas!; Daudzus, kuri gan ļoti vēlētos uz pasaules izstādi nokļūt, attura bailes, ka izdevumi būs tik lieli, ka tie pārspēs visu budžetu – sevišķi tas gadās tādiem, kuri vēl nav daudz ceļojuši, tie baidās no šā, baidās no tā, kur visur tiem naudas nevajadzētu un sāk sarēķināt vispirms pavisam nevajadzīgus izdevumus – ka vajadzētu vēl iegādāties, kādus jaunus greznus apģērbus – par kuriem tad iznāk tāds rēķins, cik maksātu prātīgi rīkojoties, no Rīgas viss Parīzes izstādes apceļojums.; Tā gadās, ka daudzi, kuriem būtu iespējams uz Parīzi nokļūt, paliek atpakaļ, šie nevajadzīgie izdevumi par jauniem grezniem apģērbiem taisni sievietes spiež palikt mājās, tādēļ arī Parīzes ceļiniekos satiekam vairāk kungu, nekā dāmu.; Tā gadās, ka daudzi, kuriem būtu iespējams uz Parīzi nokļūt, paliek atpakaļ, šie nevajadzīgie izdevumi par jauniem grezniem apģērbiem taisni sievietes spiež palikt mājās, tādēļ arī Parīzes ceļiniekos satiekam vairāk kungu, nekā dāmu.; Un vai gan sievietes mazāk vēlas Parīzes krāšņumus redzēt, nekā vīrieši?; Bet sievietes attura iedomas, ka Parīzē drīkst rādīties tikai ļoti greznos apģērbos, un dažas tādas, kas arī to spētu, atkal baidās tādēļ turp doties, ka domā Parīzi pārāk ļaužu pārpildītu, un to vārīgai veselībai varbūt dažu reizi nāktos grūtāk paciest, kad nokusušas kājiņas un acumirklī nav limuzīna vai važoņa pie rokas u. t. t.; Bet sievietes attura iedomas, ka Parīzē drīkst rādīties tikai ļoti greznos apģērbos, un dažas tādas, kas arī to spētu, atkal baidās tādēļ turp doties, ka domā Parīzi pārāk ļaužu pārpildītu, un to vārīgai veselībai varbūt dažu reizi nāktos grūtāk paciest, kad nokusušas kājiņas un acumirklī nav limuzīna vai važoņa pie rokas u. t. t.; Bet par tādām lietām nu pavisam nav ko baidīties – kas grib braukt, lai nopietni apskatītu izstādi un skatītu arī citas Parīzes ievērojamās vietas un pilis, kur Francijas karaļi ar savām karalienēm un daiļajām, vislielākā greznumā mājojuši – tad nemaz nav vajadzīgs greznu apģērbu, pietiek arī dāmām jau ar vienu pašu glītu vienkāršu apģērbu un kādām pāris blūzēm – un ja daudz grib, tad paņem vēl vienu vienkāršu apģērbu līdz, bet vairāk arī nekad nē, tas būtu tikai lieks apgrūtinājums ceļojumā.; Bagātās anglietes un citas dāmas, kas vairāk ceļojušas un zina, kā visomulīgāk ceļot, apmeklē Parīzi gluži vienkāršas formas apģērbos, gludi svārki, bez kāda rotājuma, blūze un īsa jaciņa, kuru uzvelk, kad metas vēsāk, arī vienkāršas formas cepurīte, tikai ar lentu gludi aplikta, tāds bagāto ceļinieču apģērbs pasaules izstādē — nekas no greznuma, tikai vienkāršs glītums un daiļums, savus greznos apģērbus tās atstāj mājās, jo daudz patīkamāk staigāt un braukt vienkāršā apģērbā, kas lēti nesabojājas.; Saprotams, ka Parīzē satiekam jau arī ļoti grezni ģērbtas dāmas, bet tās ir pašas parīzietes, ceļinieces turpretim ģērbjas vienkārši, lai arī kur tās ietu, izstādē, pilīs vai teātros un operā.; Jādomā taču, ka mēs ejam izstādīto redzēt, ne izstādīties, un tādēļ varam greznos apģērbus atstāt mājās un apģērbu dēļ mums nav jauni rēķini jātaisa – ja redz, ka naudas pietiek, tad jau arī vēl laika pašā Parīzē skaistus apģērbus iegādāties, kas tur dabūjami gatavi un lētāki kā pie mums.; Tām kundzēm, kuras vārīgas veselības dēļ neiedrošinās uz Parīzi braukt, arī var teikt, ka viņām savas kājiņas nebūs pārāk jānopūlē, jo limuzīnu un važoņu ir Parīzē diezgan un arī pašās izstādes telpās tām nav kājām jāiet, jo var omulīgi atsēsties krēslā un likt stumties, kur patīkas un tā sēdot vien visu apskatīt.; Tām kundzēm, kuras vārīgas veselības dēļ neiedrošinās uz Parīzi braukt, arī var teikt, ka viņām savas kājiņas nebūs pārāk jānopūlē, jo limuzīnu un važoņu ir Parīzē diezgan un arī pašās izstādes telpās tām nav kājām jāiet, jo var omulīgi atsēsties krēslā un likt stumties, kur patīkas un tā sēdot vien visu apskatīt.; Bet paši parīzieši, tas ir tie ļaudis, kādi Parīzē un arī izstādē lielākā daļa, rīkojas vēl praktiskāk, tie paņēmuši līdz gardus uzkožamos un vīnu, nosēstas un omulīgi atspirdzinās pie pašu līdzpaņemtās ceļa kules, gluži kā pie mums kādas biedrības izbraukuma zaļumos, – bet daudz lielākā mērā.; Arī ceļiniekam, kas lēti un labi grib dzīvot, tas jāievēro, ka pusdienas vai brokastis jānotur ārpus izstādes, tad tie mācīsies Parīzi jo vairāk cienīt, jo tik lēti un labi kā Parīzē, var dzīvot pat tagad pašā izstādes laikā, nav iespējams dzīvot nevienā Eiropas lielpilsētā. ; Arī ceļiniekam, kas lēti un labi grib dzīvot, tas jāievēro, ka pusdienas vai brokastis jānotur ārpus izstādes, tad tie mācīsies Parīzi jo vairāk cienīt, jo tik lēti un labi kā Parīzē, var dzīvot pat tagad pašā izstādes laikā, nav iespējams dzīvot nevienā Eiropas lielpilsētā. ; Bet Parīze, pasaules izstāde, vai to neredzēt?; No Berlīnes ātrvilciens noved 21 stundā Parīzē.; Tikai Ķelni varam drusku vairāk apskatīt, jo te jāgaida ap divi stundas uz Parīzes vilcienu.; Ceļinieku ir ļoti daudz, vilcienam pienākot, tiek vagoni pārpildīti, Francijā ātrvilcieniem iet tikai pirmā un otrā klase, šoreiz bija abas tik pilnas, ka pat vagonu koridoros bija ceļiniekiem jāpaliek stāvot, un kas arī dabūja nosēsties, tad liela prieka vis nav tik saspiesti sēdēt, sevišķi ja nakts, kur vēlētos ērtāk izlaisties, un ja neesi smēķēšanu radis un iekļuvis smēķētājos. Domājām, ka būs neomulīga nakts, un noguruši, ar galvas sāpēm nonāksim Parīzē.; Te dabūjām zināt, ka 10 minūtes vēlāk no Ķelnes nolaists otrs ātrvilciens uz Parīzi, un tajā telpu, cik patīk.; Bet kad no šejienes, no Rīgas, brauc taisnā ceļā uz Parīzi, caur Berlīni un Ķelni, tad, Francijā iebraucot, sevišķa skaistuma neredzam, šai ceļā, kur redzējuši skaisti kopto, dzīvības pilno Beļģiju, Francija mums izskatās kā tukša un vienmuļīga, maz apdzīvota, viss dzīvībai spirgtums un straujums tad liekas būt sakopojies pašā Parīzē.; Bet kad no šejienes, no Rīgas, brauc taisnā ceļā uz Parīzi, caur Berlīni un Ķelni, tad, Francijā iebraucot, sevišķa skaistuma neredzam, šai ceļā, kur redzējuši skaisti kopto, dzīvības pilno Beļģiju, Francija mums izskatās kā tukša un vienmuļīga, maz apdzīvota, viss dzīvībai spirgtums un straujums tad liekas būt sakopojies pašā Parīzē.; Parīze ir Francija.; «Vai esat jau Parīzē kādā viesnīcā istabas noīrējuši?» iejautājas ceļinieki cits citam.; Parīzes ceļinieki, ar kuriem mums izgadījās kopā braukt, bija visi jau iepriekš gādājuši par dzīvokļiem, aiz bailēm, ka, Parīzē nobraukuši, nepaliktu uz klajas ielas (..).; Parīzes ceļinieki, ar kuriem mums izgadījās kopā braukt, bija visi jau iepriekš gādājuši par dzīvokļiem, aiz bailēm, ka, Parīzē nobraukuši, nepaliktu uz klajas ielas (..).; Vispārīgi valda domas, ka tagad, izstādes laikā, pavisam citādi nedrīkst uz Parīzi ceļot, kā iepriekš jau telegrāfiski jāpasūta uz to un to laiku priekš tik un tik dienām istabas, un jādabū atbilde, ka istaba ir dabūjama, tikai tad var braukt.; (..) vēl bija Parīze jaukā atmiņā, kad to pāris gadus atpakaļ apceļojām, tad atradām, ka Parīzē vislētāk un labāk var dzīvot un gardāk paēst, kā nevienā citā Eiropas lielpilsētā.; (..) vēl bija Parīze jaukā atmiņā, kad to pāris gadus atpakaļ apceļojām, tad atradām, ka Parīzē vislētāk un labāk var dzīvot un gardāk paēst, kā nevienā citā Eiropas lielpilsētā.; Kad bijām Parīzē piebraukuši, Ziemeļu stacijā, mums nāca jau pretim personas, kas ieteica viesnīcas – vispirms kāds glīts francūzēns mīlīgi krievu valodā mums piesolīja istabas par 10 frank. dienā – vēlāk nāca citi piesolījumi jau par 8 un 6 frankiem, vācu valodā, – mēs izvairījāmies, gribējām paši uz savu roku pameklēt viesnīcas un pārliecināties, kā tad īsti Parīzē ir ar to lielo dārdzību, – kā stacijā redzējām, tad gan nav tik traki, var braukt droši, bez iepriekšējas istabu noīrēšanas, uz Parīzi, dabūs lētāk istabas nekā telegrāfiski pasūtot.; Kad bijām Parīzē piebraukuši, Ziemeļu stacijā, mums nāca jau pretim personas, kas ieteica viesnīcas – vispirms kāds glīts francūzēns mīlīgi krievu valodā mums piesolīja istabas par 10 frank. dienā – vēlāk nāca citi piesolījumi jau par 8 un 6 frankiem, vācu valodā, – mēs izvairījāmies, gribējām paši uz savu roku pameklēt viesnīcas un pārliecināties, kā tad īsti Parīzē ir ar to lielo dārdzību, – kā stacijā redzējām, tad gan nav tik traki, var braukt droši, bez iepriekšējas istabu noīrēšanas, uz Parīzi, dabūs lētāk istabas nekā telegrāfiski pasūtot.; Kad bijām Parīzē piebraukuši, Ziemeļu stacijā, mums nāca jau pretim personas, kas ieteica viesnīcas – vispirms kāds glīts francūzēns mīlīgi krievu valodā mums piesolīja istabas par 10 frank. dienā – vēlāk nāca citi piesolījumi jau par 8 un 6 frankiem, vācu valodā, – mēs izvairījāmies, gribējām paši uz savu roku pameklēt viesnīcas un pārliecināties, kā tad īsti Parīzē ir ar to lielo dārdzību, – kā stacijā redzējām, tad gan nav tik traki, var braukt droši, bez iepriekšējas istabu noīrēšanas, uz Parīzi, dabūs lētāk istabas nekā telegrāfiski pasūtot.; Gājām lēni un omulīgi, Parīzi apskatīdami, uz pašu pilsētas centru – uz Luvru.; Tā tad Parīzē arī izstādes laikā varēja droši vien nobraukt, bez kā iepriekš istabas pasūtītu, un lētāk un daudz lepnāk dzīvot nekā jebkur citur.; Tā kā visu Parīzes izstādes ceļinieku galvenā bēda: kā būs ar viesnīcu, par kādu cenu to nu vēl dabūs?; Te katram jāatzīst, ka Parīzē ir jauki!; Parīzes ģeogrāfiskais stāvoklis arī ir ļoti labs, tur vispārīgi labāks gaiss nekā Berlīnē un arī mūsu Rīgā.; «Kā tik būs Parīzē ar uzturu, vai nebūs pārāk dārgs?» Šis jautājums uzmācas katram, kas domā par Parīzi.; «Kā tik būs Parīzē ar uzturu, vai nebūs pārāk dārgs?» Šis jautājums uzmācas katram, kas domā par Parīzi.; Arī mēs, kas pazinām Parīzi uzturas ziņā par lētāko pilsētu, šaubījāmies, vai tagad izstādes laikā varētu būt tik labi?; Parīzē, lai gan visur var labi ēst, pie Leona mums iepatika tādēļ, ka tur mazāk svešinieku, bet ļoti daudz pašu franču ēd, ģimenes, vīri ar sievām un bērniem, ir īsts ģimeņu restorāns.; Franči ir saimniecībā ļoti praktiski ļaudis un, tā kā Parīzē restorāni savu veidu tā attīstījuši, ka tur vairs nav lētāk mazā saimniecībā rīkoties, tad arī Parīzes ģimeņu dzīve ir vairāk pārgājusi uz restorāniem.; Franči ir saimniecībā ļoti praktiski ļaudis un, tā kā Parīzē restorāni savu veidu tā attīstījuši, ka tur vairs nav lētāk mazā saimniecībā rīkoties, tad arī Parīzes ģimeņu dzīve ir vairāk pārgājusi uz restorāniem.; Tā redzam, ka Parīzē pilsētas vidū, pie Luvras tur, kur restorāns pie restorāna – pie viena paša Leona, kā mums teica, ēdot katru dienu ap trīs tūkstoši pastāvīgu viesu un bez tiem vairāki simti, kam tāpat gadās ieiet.; Parīzes restorāni pa lielākai daļai rīkojās tā, ka ne tik vien izliek pusdienas un brokastu cenas logos un uz durvīm, bet uzraksta, uzkrāso lieliem tālu saredzamiem, gan melniem, gan zelta burtiem uz mājas sienas, ka brokastis vai pusdiena maksā tik un tik, cena pa lielākai daļai grozās no 1 ¼ —3 frankiem.; Tā tad, kā katrs sapratīs, Parīzē restorānu izvēle ir lieliska un var jau iepriekš pārlikt, cik grib izdot.; Tad sodās par Parīzi, ka tā esot dārga pilsēta.; Kāds vācu inženieris briesmīgi sodījās par Parīzes dārgumu un par frančiem.; Tas bija jau ilgāku laiku sabijis Parīzē un neļāvās ne par ko pārliecināties, kā īsti lietas sastāv, beigās mūs jautāja: nu par kādu cenu tad mēs dzīvojuši Parīzē?; Tas bija jau ilgāku laiku sabijis Parīzē un neļāvās ne par ko pārliecināties, kā īsti lietas sastāv, beigās mūs jautāja: nu par kādu cenu tad mēs dzīvojuši Parīzē?; Citiem saviem biedriem un pazīstamiem, kuri vēl gribot uz Parīzes izstādi braukt, ieteikšot iegriezties tikai pie frančiem.; Par Parīzes restorāniem jāsaka, ka atrodas gan arī ļoti dārgas vietas pie frančiem, tādas vietas, kur tik augstas cenas, ka pusdienā var noēst vai veselus simts rubļus – tās ir vietas priekš miljonāriem, kuri grib uzdzīvot.; Nē, šai ziņā Parīzes restorāni palikuši konservatīvi.; Šķiņķis arī Parīzē ir tik gards, ka var tikai pabrīnīties, kādu gārdumu franči no cūkas šķiņķa var iztaisīt!; Bet ne tik vien pārtikas ziņā Parīze tik patīkama, arī pati tauta ir sirsnīgi mīļa un sievietes skaistas, kā senlaiku tēli.
3	Sfinksa; Skauģiem; Krīt klusi sniegs	1906	Minēts tekstā	Pa logu ielidoja sikspārnis un uzmetās uz tumsā vizošā Robena “Skūpsta”. Šo marmora grupu Lija bij viņam dāvājuse vēl Parīzē esot.
4	Bulvāra ziediņš	1907	Minēts tekstā	Tas bij Parīzē, kur uzturējos studiju nolūkā. Parīze mani apstulboja, apreibināja... Viņas skaistums un lieliskums aizrāva mani sev līdzi...; Tas bij Parīzē, kur uzturējos studiju nolūkā. Parīze mani apstulboja, apreibināja... Viņas skaistums un lieliskums aizrāva mani sev līdzi...; Parīze, vaj tu tiešām tik ļauna un kairinoša!.. Jā gan... bet arī mans vājais raksturs likās labprāt vadīties...; Paskatījos uz to ciešāki. Nebiju alojies, tas bij viens no bulvāra ziediņiem, nakts tauriņiem, kuru lielpilsētās tik daudz – un Parīzē visvairāk.; Ja būtu braucis turpu uz palikšanu, tad Blanše mani protams pavadītu, bet tagad viņai līdz turpmākam bij jāpaliek Parīzē.
5	Vēstules iz Parīzes I	1912	Minēts tekstā	Pilsēta. Ja senāk sacīja visi ceļi ved uz Romu, tad tagad var sacīt: visi ceļi ved uz Parīzi. Parīze ir tagadnes kultūras pasaules centrs.; Pilsēta. Ja senāk sacīja visi ceļi ved uz Romu, tad tagad var sacīt: visi ceļi ved uz Parīzi. Parīze ir tagadnes kultūras pasaules centrs.; Šurp brauc no malu malām, no tautu tautām mākslinieki un mūziķi, dziedātāji un literāti – brauc vai nu vēl mācīties un savas spējas Parīzē noslīpēt, vai arī brauc gūt savam sasniegumam Parīzē atzīšanu, jo, ko Parīze sankcionējusi, tam visā pasaulē vārti vaļā, tā slava nodrošināta.; Šurp brauc no malu malām, no tautu tautām mākslinieki un mūziķi, dziedātāji un literāti – brauc vai nu vēl mācīties un savas spējas Parīzē noslīpēt, vai arī brauc gūt savam sasniegumam Parīzē atzīšanu, jo, ko Parīze sankcionējusi, tam visā pasaulē vārti vaļā, tā slava nodrošināta.; Šurp brauc no malu malām, no tautu tautām mākslinieki un mūziķi, dziedātāji un literāti – brauc vai nu vēl mācīties un savas spējas Parīzē noslīpēt, vai arī brauc gūt savam sasniegumam Parīzē atzīšanu, jo, ko Parīze sankcionējusi, tam visā pasaulē vārti vaļā, tā slava nodrošināta.; Bez tam te arī katram nediplomētam cilvēkam ir pieietama zināmos kursos visaugstākā zinātne un iespējama nopietna zinātniska pētīšana – un par velti. Šo brīvo kursu auditorijās tad arī redz vienotu Parīzes publiku: bez studējošās jaunības – sirmgalvjus, kas, uz spieķa atbalstīdamies, meklē sev vietu aizvien pārpildītās auditorijās un elegantus pusmūža kungus un dāmas, uz kuriem automobiļi gaida pie universitātes durvīm un vienkāršus, nopietnus cilvēkus.; Un, protams, nav ko brīnīties, ja auditorijā, kur Denis lasa par Krievijas vēstures periodu starp 1848.–1870. gadiem visnotaļ dzird krieviski runājam, jo ne tikai studējošas krievu jaunības te daudz, vispār krievu kolonija Parīzē stipri liela.; Tā nupat ex-sultāns Abduls [Gamids] iz savas cietumniecības atsūtījis pērles un dārgakmeņus Parīzē pārdot, kur tie pircēju publikai bij pieietami apskatīšanai un vērtēšanai vairāk dienas, un pārdoti ex-sultānam sagādāja ap 5 miljoni franku.; Parīze ir tā pilsēta, kur koncentrējas bagātība, un Parīzē izšķērdības iespējamībām, liekas, nav robežas spraustas.; Parīze ir tā pilsēta, kur koncentrējas bagātība, un Parīzē izšķērdības iespējamībām, liekas, nav robežas spraustas.; Parīze spēj visādu izpriecu kārei un baudu tieksmēm sniegt to vispilnīgāko, rafinētāko apmierinājumu.; Un ja šais dienās notikušā amerikāņu banketā kāds no runātājiem saka, ka amerikāņu fantāzijā Parīze reprezentē visu, kas vien skaists un smalks, – tad jāpiemetina, – ne tik vien amerikāņu fantāzijā, – visas pasaules tagadnes kultūras tautu fantāzijā.; Parīze dod iniciatīvas, Parīze māca un vada, un Parīze apmierina.; Parīze dod iniciatīvas, Parīze māca un vada, un Parīze apmierina.; Parīze dod iniciatīvas, Parīze māca un vada, un Parīze apmierina.; Ja caur Parīzi novakares stundās ņemas pabraukāties, sēžot kāda tramvaja augšējā stāvā un pilsētu apskata tā tad puslīdz no putnu perspektīves, tad skatam prieks klīst pār tīri nebeidzami gariem, platiem kokiem apstādītiem bulvāriem un avēnijām, kas cieši nospraudītas uguņu dzelzs stabiem; bet lejā šo uguņu gaismā viss mudž un kust, kliedz un pūš un zvana bez mitēšanās tramvaju, automobiļu, karietu un citu braucamu rīku juceklis; gar malām spožas magazinas un ļaudis un ļaudis.; Ak šīs Parīzes magazinas! Cik viņu daudz!; Ak šīs Parīzes magazinas! Cik viņu daudz! Aiz visām šīm magazinām un viņu izkārtnēm pavisam pazūd Parīzes namu arhitektūra.; Bet gan Parīzei ir tik daudz garšas, ka tā ar "debesskrāpju" nedaiļumu savu plašo bulvāru skaistumu neļauj postīt.; Vai Parīze nav tā, kas visai pasaulei diktē savu garšu kā apģērba, tā citās dzīves vajadzībās, un vai pasaulē nav atrodams lai cik niecīgs veikaliņš, kam nebūtu ja ne vairāk, tad vismaz kņopes no Parīzes.; Vai Parīze nav tā, kas visai pasaulei diktē savu garšu kā apģērba, tā citās dzīves vajadzībās, un vai pasaulē nav atrodams lai cik niecīgs veikaliņš, kam nebūtu ja ne vairāk, tad vismaz kņopes no Parīzes.; Ja par pilsētas centru sauc to vietu, kur kustība ļoti dzīva, tad Parīzes centrs ir milzīgs, jo tiešām tālu un ilgi jābrauc, līdz tiekam tādās malās, kuru kustība piemērota provinciāla paradumam.; Ja turklāt vēl iedomā to ļaužu drūzmu, kas jaucas zem Parīzes pamatiem, šai jaunlaiku labirintā, vadītu ar metropolitēna (apakšzemes) elektriskiem vilcieniem, kas ikminūtes pienāk un atiet, bet ir tomēr aizvien pārpildīti, – tad tiek saprotams gaisa kuģotāju sapņojums, pār Parīzi ierīkot gaisa kuģu satiksmes ceļus, jo, ja jau, ar metropolitēnu braucot, pasažieri dažās vietās tiek tik dziļi zemē ievadīti, ka vēlāk ar liftu jāceļ ielas gaismā, kādēļ tad labāk necelties uz augšu gaisa kuģu stacijās, ja jau cilvēkam uz līdzenas zemes vairs nav vietas un iespējas kustēties.; Ja turklāt vēl iedomā to ļaužu drūzmu, kas jaucas zem Parīzes pamatiem, šai jaunlaiku labirintā, vadītu ar metropolitēna (apakšzemes) elektriskiem vilcieniem, kas ikminūtes pienāk un atiet, bet ir tomēr aizvien pārpildīti, – tad tiek saprotams gaisa kuģotāju sapņojums, pār Parīzi ierīkot gaisa kuģu satiksmes ceļus, jo, ja jau, ar metropolitēnu braucot, pasažieri dažās vietās tiek tik dziļi zemē ievadīti, ka vēlāk ar liftu jāceļ ielas gaismā, kādēļ tad labāk necelties uz augšu gaisa kuģu stacijās, ja jau cilvēkam uz līdzenas zemes vairs nav vietas un iespējas kustēties.; Tas bij vienā no manām pirmajām dienām Parīzē, bet ar katru nākošo dienu gaidīšanas termiņš ērtai pāriskriešanas izdevībai top arvien mazāks, līdz tagad man jau, paldies Dievam, iespējams, soļus nepaātrinot un prātus neuztraucot, pārciest automobiļu švīkstoņu gar vienu un gar otru pusi uz Elizejas lauka avēnijas, kur šie jaunlaiku nezvēri, savus īpašniekus vizinādami, garās rindās skrej bez žēlastības, kamēr pilsētas vidū tie taču vairāk pievaldās.; Patlaban, kad šo rakstu, Parīzē sācies taksi–auto streiks; nu joņo tik vien īpašnieku auto, kuru tomēr nav mazums, taču sajūtama tāda kā vieglāka bulvāru pāriešana.; Jāatzīmē, – bezbailīga dienā, kas skaitāma apmēram vēl kādu stundu pēc pusnakts, jo kā avīžu ziņās nereti lasāms, tad nakti, tas ir pret rīta pusi, šur un tur atron pa ievainotam vai pa nodurtam, nezin no kā, nezin par ko: Parīzē līdzās spožumam mīt arī stipra noziedzības tumsa.; Uz lūpam, ap acīm jūtams maigs krāsu darbs. Nota bene jamin – Parīzē jēdziens par īstu vai neīstu nav tik vārīgs kā pie mums. Galvenais – vai rezultāts dod skaistumu.; Bet Parīze lepojas ar to, ka, kaut gan viņa sevī uzņem aizvien tik daudz svešinieku, tā tomēr nekā nezaudē no savas tīri franciskās fizionomijas, no sava franciskā gara.; Bet Parīzē svešie ir aizvien viesi, ļoti vēlami un cienīti, bet tomēr tikai viesi, kurus Parīze pacienā ar savu garu.; Bet Parīzē svešie ir aizvien viesi, ļoti vēlami un cienīti, bet tomēr tikai viesi, kurus Parīze pacienā ar savu garu.; Viegluma un bezrūpības parfīmi vēsmo pār Parīzes bulvāriem un kafejnīcām un promenētāju valodās un kustībās piemīt zināms mirdzums.; Taču, par Parīzes bulvāriem runājot, nekādi nedrīkst piemirst visas tās skaņas un trokšņus, kas tik nešķirami pieder pie Parīzes bulvāru dzīvības.; Taču, par Parīzes bulvāriem runājot, nekādi nedrīkst piemirst visas tās skaņas un trokšņus, kas tik nešķirami pieder pie Parīzes bulvāru dzīvības.; Gan jau pie mums Rīgā veikalnieki pie biržas arī rūc un žestikulē, bet kliegt vis nekliedz. Vai nu šī kliegšana aiz franču veikalnieku temperamenta, vai tiešām vērtības Parīzes biržā tik spēji ceļas un krīt, ka viņiem jākliedz gribot negribot, cits nonāk lejā gluži pietvīcis, cilindru pakausī tālu aizstūmis.; Kaut gan, man šo rakstot, jau 4. decembris pēc jaunā stila un daudzas Parīzes dāmas un kungi staigā biezos, bagātīgi kažokādām rotātos mēteļos, tad tomēr laiks nav pēc ziemas un mēteļu nēsātāji, kā redzam, nerīkojas pēc laika, bet pēc sezonas prasībām. Laiks visvairāk miglains, bieži lietains, bet aizvien 5 – 10 grādi C virs nulles.; Parīzes kafē–restorāni ir Parīzes nervu centri.; Parīzes kafē–restorāni ir Parīzes nervu centri.; Citādi Parīzes vienkāršā publika savu izsalkumu mēdz apmierināt uz ielas, piestājot vai nu pie kāda pankoku cepēja, kas ielas malā nemitīgi cepj un cepj, vai pie siltu maizīšu cepinātājas, vai karstus kastaņus par pāris sū uz ielas pakampjot.; Ielu tirdzniecība Parīzē ne mazāk dzīva kā Itālijā. Visādi pārtikas, drēbju, sīkpreču un galvenā kārtā augļu veikalnieki savas preces izridnojuši uz ielas malas.; Visai interesanti ir no moderno bulvāru un ielu plašuma ieklīst senās Parīzes šaurajās ieliņās.; Sekošās vēstulēs lai man tādēļ atļauts attēlot iespaidus, kādus saņēmu Parīzē teātros un koncertu zālēs.; Bet vēl es pa taviem bulvāriem un aicinājumiem klīstu, maldos kā pa apburtu mežu, lielā Parīze! Vēl tava dažādība un nepārredzamība mulsina manus prātus.; Tā man ar tevi, varenā Parīze! Pa tavām bagātībām klejojot, tavos solījumos klausoties, rodas smeldzīga kāre iespiesties tavā dvēselē, atjaust tavas lielās sirds vienmērīgos pukstienus un no tava visu aptverošā gara mantām gūt un krāt sevim to visīstāko, to visvērtīgāko, tu pilsētu pilsēta, Parīze!; Tā man ar tevi, varenā Parīze! Pa tavām bagātībām klejojot, tavos solījumos klausoties, rodas smeldzīga kāre iespiesties tavā dvēselē, atjaust tavas lielās sirds vienmērīgos pukstienus un no tava visu aptverošā gara mantām gūt un krāt sevim to visīstāko, to visvērtīgāko, tu pilsētu pilsēta, Parīze!; Bet ar to maku te Parīzē stipri jārēķinās, – viss dārgs.; Atlikšu arī citai reizei iespaidus no tām monumentālām būvēm – pilīm, kas cienīgi izceļas uz bulvāru raibuma, sevī patverot Francijas un Parīzes administratīvās iestādes un neizsmeļami bagātos muzejus.; Baznīcas, pilis un muzeji gadu demitiem vai gadu simteņiem stāvēs vēl aizvien tikpat cienīgi, bet Parīzes dzīve rit strauji, staruji uz priekšu, laiks ir īss – jālūko iegūt, kas iegūstams.; Jo lai gan Parīze sena pilsēta un savu vēsturi sāk no Jūlija Cēzara laikiem, taču vētraina, dažādu pārmaiņu pilnā vēsture to daudzkārtīgi grāvusi, pārbūvējusi un izbūvējusi, un kā fēnikss aizvien spožāka tā cēlusies no saviem pelniem. Savu slaveno vīru vārdos, savas vēstures ievērojamo piemiņas dienu nosaukumos Parīze tad arī iekrustījusi daudzus savus bulvārus. Tā tautas mutē un ikdienas piemiņā dzīvo Parīzes senatne.; Jo lai gan Parīze sena pilsēta un savu vēsturi sāk no Jūlija Cēzara laikiem, taču vētraina, dažādu pārmaiņu pilnā vēsture to daudzkārtīgi grāvusi, pārbūvējusi un izbūvējusi, un kā fēnikss aizvien spožāka tā cēlusies no saviem pelniem. Savu slaveno vīru vārdos, savas vēstures ievērojamo piemiņas dienu nosaukumos Parīze tad arī iekrustījusi daudzus savus bulvārus. Tā tautas mutē un ikdienas piemiņā dzīvo Parīzes senatne.; Jo lai gan Parīze sena pilsēta un savu vēsturi sāk no Jūlija Cēzara laikiem, taču vētraina, dažādu pārmaiņu pilnā vēsture to daudzkārtīgi grāvusi, pārbūvējusi un izbūvējusi, un kā fēnikss aizvien spožāka tā cēlusies no saviem pelniem. Savu slaveno vīru vārdos, savas vēstures ievērojamo piemiņas dienu nosaukumos Parīze tad arī iekrustījusi daudzus savus bulvārus. Tā tautas mutē un ikdienas piemiņā dzīvo Parīzes senatne.; Nekavēšos arī šoreiz pie Parīzes varenajām baznīcām, kas klusas un tumšas, lepnā atturībā noraugās uz šolaiku ļaužu čalu – šolaiku ļaužu, kas tām atņēmuši varu un necienījošām rokām tvarsta tagad arī pēc viņu svētuma.
6	Cor ardens	1923	Minēts tekstā	Dāmu kājas bij graciozi ieautas un pašas viņas bij ģērbušās pēc Parīzes jaunākiem paraugiem.
7	Auļojošā pilsēta	1924	Minēts tekstā	Viņš bija vairāku zinātnisku darbu autors un Parīzē pazīstams pētnieks, kur ilgākus laikmetus bija dzīvojis.
8	Hronika. Rīgas koncerti	1925	Minēts tekstā	Fonda stipendiāts uz Parizi turpināt izglītibu.; Michelsons pārbrauks no Parizes.
9	Mariss Vētra	1928	Minēts tekstā	sakarā ar viesošanos Parīzē) uzņemta ar nepiedzīvotām gavilēm
10	Žaka sirdsbrīnumi ciklopa krogā	1928	Minēts tekstā	Pat ne lāgā neatvadījies, nenogaršojis jaunrūgušo vīnu, ko ar lielu svinību gatavoja dzeršanai par godu "mūsu krietnajiem Marokā". Kā drudzī vilciens viņu aizkratīja uz Parīzi, kur likās drošākas izredzes kā brīvprātīgam tūlīt nokļūt frontē.; Kā savu balsu trauktā Provansas ganu meita, kā Marseļas savvaļnieku simts, kas basām kājām soļoja uz Parīzi, neatlaidīgi prasīdams "mirt par labo lietu", mezdams savu karsto sirdi kā degli Parīzes mērenības disciplīnā izplēnošā ugunskurā.; Kā savu balsu trauktā Provansas ganu meita, kā Marseļas savvaļnieku simts, kas basām kājām soļoja uz Parīzi, neatlaidīgi prasīdams "mirt par labo lietu", mezdams savu karsto sirdi kā degli Parīzes mērenības disciplīnā izplēnošā ugunskurā.; Kad pirmā brīva svētdiena Žaks līdzi citiem jaunkareivjiem gāja apskatīt Parīzi, šis gājiens viņa apziņā bija svētceļojums uz viņa varoņa Napoleona kapu.; Tagad viņam zem novembra dienas stikla – skaudrā debeskupola tikšēja visas varenās Parīzes noslēpumainā dzīvība. Ar zeltžuburainā greznuma pulksteņa saldā stundu piesitiena mulsinošo vilinājumu.; Ariko tur zināja krodziņu, kur nudien, dievvārds, amizējās ne sliktāki kā pašā Parīzē.; Kazarmei tuvajā krodziņā amizējās tiešām gluži kā Parīzē, tikai mājīgāki un kareiviskāki.
11	Pērļu zvejnieks	1929	Minēts tekstā	Ansis jau ilgāku laiku bija labi ieredzēts viesis kādā labākā žīdu ģimenē. Šās ģimenes tēvs, Arons Raabs, bija nesen miris. Viņš bij agrāki Parīzē bagāts tirgotājs bijis, bet pēdējā franču-vācu kaŗa laikā viņam Parīzes nemieru dēļ bija jābēg un jāpazaudē lielākā daļa no savas mantas.; Ansis jau ilgāku laiku bija labi ieredzēts viesis kādā labākā žīdu ģimenē. Šās ģimenes tēvs, Arons Raabs, bija nesen miris. Viņš bij agrāki Parīzē bagāts tirgotājs bijis, bet pēdējā franču-vācu kaŗa laikā viņam Parīzes nemieru dēļ bija jābēg un jāpazaudē lielākā daļa no savas mantas.
12	Vasarnieki	1929	Minēts tekstā	"Bijusi Parīzē un Vīnē un nu uz trim nedēļām likusi te noīrēt istabu. Es vakar Rīgā dzirdēju."
13	Ugunsputns	1951	Izdošanas gads/vieta
14	Comparative phonology and morphology of the Baltic languages	1971	Izdošanas gads/vieta
15	Husks	1999	Izdošanas gads/vieta
16	Nature morte à la grenade	2005	Izdošanas gads/vieta
17	Les Cerfs noirs	2008	Izdošanas gads/vieta
18	L’âne rose	2008	Izdošanas gads/vieta
19	Saute de vent	2010	Izdošanas gads/vieta
20	À la recherche du singe perdu	2018	Izdošanas gads/vieta

Tiek rādīti ieraksti 1-20 no 20.

Tiek rādīti ieraksti 1-10 no 10.

#	Nr.	Pierakstīšanas laiks	Saistījuma tips	Teksta fragments

1	#LFK Ak-166-47	25.03.2020	Tekstā minēta vieta	Katrs savā lodziņā. Rīga, Parīze, Londona
2	#LFK Ak-166-49	26.03.2020	Tekstā minēta vieta	Bet tās skates notika Parīzē janvārī,
3	#LFK Ak-166-50	20.03.2020	Tekstā minēta vieta	#30 Pirms gada #15Aprīlis Parīzē
4	#LFK Ak-166-86	26.02.2020	Tekstā minēta vieta	Labas ziņas arī no "Domuzīmes" – Parīzes teksts būs nākamajā numurā, jo man jau tika atsūtītas korektūras., Ļoti jauka kundze, kura piedāvāja kādu dienu satikties, iepazīties klātienē un pārspriest manis publicēto rakstu par Parīzes latviešiem kā arī šo to interesantu par atturības kustību, par kuru interesantu avotu esot arī Raiņa un Aspazijas arhīvā., Savdabīga svētku dāvana – jaunais “Domuzīme” numurs ar manu rakstu par Parīzes latviešiem.
5	#LFK Ak-166-136	13.03.2020	Tekstā minēta vieta	Brīnišķīgs Džordža Maikla 2014. gada koncertieraksts Parīzes opernamā, kur glancēto publiku – vīrus smokingos un dāmas krāšņās kleitās atsegtiem dekoltē – dziedātājs paņēmis savā varā un visi līgojas viņam līdzi, kājās stāvot., Esmu bezgala pateicīga apstākļiem, ka nedzīvojam daudzmiljonu pilsētā un ka salīdzinājumā ar citām valstīm mūsu ierobežojumi ir samērā maigi – mums nav obligāti jānēsā maskas, mums nav kā Parīzē pirms iziešanas no mājas jāaizpilda veidlapa, norādot iziešanas laiku un paturot prātā, ka pēc stundas jābūt atpakaļ.
6	#LFK Ak-166-144	16.04.2020	Tekstā minēta vieta	Robežas ir atvērtas. Bet tagad brīvdienās mēs neejam pastaigāties ne Parīzē, ne Amsterdamā.
7	#LFK Ak-166-203	03.04.2020	Tekstā minēta vieta	Vakar runājām ar draugiem Zoomā par pandēmiju gan Latvijā, gan Francijā. Mēs bijām seši cilvēki, divi no viņiem dzīvo Parīzē un Dunkirkā.
8	#LFK Ak-166-224	07.11.2020	Tekstā minēta vieta	29.11.2020. Parīzes liesmās. , Parīzi ir pārņēmušas liesmās protestu rezultātā par jaunā drošības likuma projektu, kas neļautu filmēt policistu sejas.
9	#LIT-4-2	06.10.2010	Tekstā minēta vieta	Zem Katedrāles torņa melnie pūķi spļauj sarkanajās kļavu galotnēs vēju. Kā lai nedusmo, šie taču tik maz līdzinās saviem brālēniem tur tālajā Parīzē.
10	#LIT-4-200	06.10.2010	Tekstā minēta vieta	Toreiz biju ganiņš bez izglītības, bez materiāliem līdzekļiem, un tomēr esmu redzējis Alpu kalnus, Itāliju, Venēciju, Rivjēru, Parīzi, Minheni., Zem Katedrāles torņa melnie pūķi spļauj sarkanajās kļavu galotnēs vēju. Kā lai nedusmo, šie taču tik maz līdzinās saviem brālēniem tur tālajā Parīzē.

Tiek rādīti ieraksti 1-10 no 10.

Tiek rādīti ieraksti 1-3 no 3.

#	Nosaukums	Organizācijas veids	Saistījuma tips

1	Éditions Noir sur blanc	Izdevniecības un apgādi	Atrašanās vieta
2	Latvijas vēstniecība Francijā	Valsts un pašvaldību iestādes	Atrašanās vieta
3	Sorbonnas Universitāte	Augstskolas	Atrašanās vieta

Tiek rādīti ieraksti 1-3 no 3.

Tiek rādīti ieraksti 1-1 no 1.

#	Sīkbilde	Nr.	Nosaukums	Gads	Attēla autors	Attēla veids	Saistījuma tips

1		Ak-166-491	Parīze	2019	Kristīne Želve	Attēls	Attēla radīšanas vieta

Tiek rādīti ieraksti 1-1 no 1.

Parīze

29.11.2020. Parīzes liesmās.