Ülikooli 18, Tartu

ID1107173
NosaukumsÜlikooli 18, Tartu
VeidsĒka, māja
AdreseÜlikooli 18, Tartu, Estonia, 51005
Platums58.38104630
Garums26.71955681
PrecizitāteKartēts precīzi
EksistējošsEksistējoša
Pievienots2018-03-08 17:30:17
Atjaunots2018-08-09 10:58:34
Karte
Tiek rādīti ieraksti 1-20 no 47.
#VārdsNodarbošanāsNotikuma laiksSaistījuma tipsApraksts
 
1Kārlis Abens
  • valodnieks
  • tulkotājs

1955 - 1961
Izglītība
Izglītība
Darbavieta
Darbavieta
Darbavieta
Brīvklausītājs
Beidzis universitāti otrreiz igauņu valodas un literatūras specialitātē
Tartu Valsts universitāte, vecākais pasniedzējs
Tartu Valsts universitāte, vecākais pasniedzējs
Tartu Valsts universitāte, Igauņu valodas katedra, docents
2Heinrihs Alunāns
  • tulkotājs
  • žurnālists
  • grāmatizdevējs
  • izdevējs
1859 - 1863Izglītība

Studējis zemkopību Tērbatā.

3Kārlis Ābele
  • dzejnieks
  • biologs
  • dramaturgs
  • prozaiķis

1934
Izglītība
Izglītība

Neilgi studējis dabaszinātnes.


Ieguvis dabaszinātņu doktora grādu - Dr. phil. nat. grādu, disertacijas temats "Untersuchungen ueber die Kern- und Zellteilung in dem primaeren Meristem der hoeheren Pflanzen" (Pētījumi augstāko augu kodolu un šūniņu dalīšanās procesā).

4Krišjānis Barons
  • skolotājs
  • folkloras pētnieks
  • publicists
  • rakstnieks
  • folklorists

1856
Izglītība
Dalība organizācijās

Fizikas un matemātikas fakultāte. Studējis matemātiku un astronomiju. 1860. gadā līdzekļu trūkuma dēļ studijas pārtraucis un atgriezies Dundagā.

Iesaistījies Krišjāņa Valdemāra dibinātajā Tērbatas latviešu studentu pulciņā.


Kopā ar Krišjāni Valdemāru un Juri Alunānu piedalījās Tērbatas universitātes latviešu studentu pulciņā.
5Johans Teodors Bērents
  • tulkotājs
  • rakstnieks
1803 - 1806Izglītība

Studējis teoloģiju Tērbatas Universitātē (mūsdienās Tartu Universitāte).

6Ludis Bērziņš
  • folkloras pētnieks
  • dzejnieks
  • literatūrzinātnieks
  • pedagogs
  • vēsturnieks
  • literatūrvēsturnieks
1891 - 1895Izglītība

Studējis teoloģiju. Vasarās kājām apceļojis Kurzemi, turpinot folkloras vākšanu. Zinātniskais darbs augstskolu beidzot, pārskats par
Hausleitera grāmatu "Der Glaube Jesu Christi und Jesu Christi Glaube".

7Georgs Frīdrihs Bitners
  • folkloras pētnieks
  • valodnieks
  • mācītājs
1822 - 1825Izglītība

Studējis teoloģiju.

8Augusts Bīlenšteins
  • folkloras pētnieks
  • pētnieks
  • valodnieks
  • mācītājs
  • sabiedriskais darbinieks
  • etnogrāfs
1846 - 1850Izglītība

studējis teoloģiju. 1849. gadā ieguvis zelta medaļu.

9Hugo Braunšveigs
  • mācītājs
  • izdevējs

1854 - 1855
Izglītība
Izglītība

Studē teoloģiju, saņem kandidāta grādu Cand.Theol.

1846. gadā apbalvots ar divām universitātes sudraba medaļām, viena no tām par sprediķi, kas balstīts Lukas evaņģēlija 18. nodaļas 35.-43. pantā (par Jērikas aklā dziedināšanu).

Pēc: Universität- und Schulchronik. Das Inland, nr.51 (1846), 17.dec.


Decembrī nokārto maģistra eksāmenu, nākošā gada sākumā iegūst maģistra grādu (Mg.theol.) par darbu Die Ecclesiologie, ein biblisch-dogmatischer Entwurf. Dorpat: Laakmann, 1855, 109 lpp.

10Elizabete Damberga
  • skolotāja
  • filoloģe
Izglītība

Beigusi Filoloģijas fakultāti.

11Valdemārs Dambergs
  • rakstnieks
00.01.1908 - 00.11.1919Izglītība

Filoloģijas fakultātes Klasiskās filoloģijas nodaļa

"Runāt par saviem studiju gadiem kā par kaut ko veselu un viengabalainu nevaru jau vienkārt tamdēļ, ja viņi ieilga. Tam bija vairāki iemesli. Viens no pirmajiem bija tas, ka klasiskās filoloģijas studijām es kā reālskolnieks biju vāji sagatavots. Otrs bija tas, ka, dzīvodami kopā pirmos divus semestrus, ar rakstnieku Viktoru Eglīti mēs mazāk nodevāmies tieši universitātes priekšmetiem kā plašās bibliotēkas izmantošanai un dzīvām pārrunām par rakstniecības un vispār mākslas jautājumiem. Šīs sarunas ļoti sekmēja manī rakstnieka un dzejnieka īpatnības npgatavošanos un vairāk tamdēļ, ka pēc temperamenta, pēc dabas un pašas pieiešanas pie dzejas vielas mēs stipri atšķīrāmies viens no otra. Bez tam, iestādamies augstskolā, mēs kā viens, tā otrs turpinājām tikpat intensīvi kā agrāk nodoties rakstniecībai."

Dambergs, Valdemārs. Mana autobiogrāfija. Atziņas: latvju rakstnieku autobiogrāfijas. K. Egles sakārtojums un bio-bibliogrāfija. Cēsis, Rīga: O. Jēpes izdevniecība, 1924, 289. lpp.

12Pauls Dauge
  • ārsts
  • zinātnieks
  • publicists
  • literatūrzinātnieks
  • grāmatizdevējs
  • izdevējs
  • filozofs
  • sabiedriskais darbinieks
  • zobārsts
1894Izglītība

Studējis Tērbatas universitātē.

13Augusts Dēbners
  • literāts
  • rakstnieks
  • bibliogrāfs
1818 - 1821Izglītība

Augusts Dēbners, kaut gan tēvs vēlējies, lai dēls kļūtu par ārstu, tomēr studē teoloģiju. Pēdējā studiju gadā Augusts Dēbners dzīvo barona fon Štakelberga (Stackelberg)namā, kura hernhūtiskie uzskati un aritokrātiskais dzīves veids dziļi ietekmē topošā teologa personību.

14Arturs Dīriķis
  • ārsts
  • publicists
  • dabaszinātnieks
1874 - 1880Izglītība

studējis Medicīnas fakultātē. I pusgadā (1874) kā brīvklausītājs apmeklē profesora Reisnera un A.fon Oetingena lekcijas par anatomiju un fiziku, nokārto ģimnāzijas beigu eksāmenu Krievijas vēsturē. 1874. gada augustā imatrikulēts Tērbatas Universitātē. 1878. gada 12. decembrī sudraba medaļa par ""Die Neigung des weiblichen Beckens bei verschiedenen Nationalitäten" .

15Kārlis Draviņš
  • valodnieks
  • literatūrzinātnieks
  • vēsturnieks
  • literatūrvēsturnieks
10.06.1940 - 1944Darbavieta

Latviešu valodas lektors.

16Viktors Eglītis
  • rakstnieks
  • mākslas zinātnieks
1907 - 1913Izglītība

Studē klasisko filoloģiju.

17Valts Ernštreits
  • dzejnieks
  • valodnieks
  • tulkotājs

2011
Izglītība
Izglītība
Izglītība
Darbavieta

Iegūts bakalaura grāds somugru filoloģijā.


Iegūts maģistra grāds somugru filoloģijā.

Iegūts doktora grāds filozofijā.


Pētnieks.
18Gustavs fon Mengdens
  • dzejnieks
  • mūziķis
  • diplomāts
  • muižnieks
Izglītība
19Aleksandrs Grīns
  • rakstnieks
01.09.1918 - 1918Izglītība

Studējis medicīnu; kara apstākļu dēļ 1918. gada decembrī atgriezies dzimtajā pusē.

20Augusts Ģiezens
  • tulkotājs
1916 - 1918Izglītība

studējis filoloģiju

Tiek rādīti ieraksti 1-20 no 47.
Tiek rādīti ieraksti 1-5 no 5.
#NosaukumsCiti nosaukumiOrganizācijas veidsLaiks vietāSaistījuma tips
    
1Latviešu studentu biedrība "Pīpkalonija"OrganizācijaAtrašanās vieta
2LivoniaStudentu korporācijasOrganizācija dibināta
Organizācija slēgta
3Studentu korporācija "Lettonia"Studentu korporācijas1870Atrašanās vieta
4Tartu universitāteAugstskolasAtrašanās vieta
5Tērbatas UniversitāteAugstskolasAtrašanās vieta
Tiek rādīti ieraksti 1-5 no 5.
Tiek rādīti ieraksti 1-1 no 1.
#NosaukumsPublicēšanas gadsSaistījuma tipsTeksta fragments
   
1Liktenis1927
Minēts tekstā
Pāvils lauza galvu un ar pūlēm tik tumši atcerējās, ka trīs dienas viņš ar biedriem ir bijis ceļā no kāzu nama uz augstskolu, bet kā viņš nonācis pilsētā, kā ticis savā istabā, tā viņš neatgādājās.;
Nākošās dienas Pāvilam aiztecēja pošoties uz augstskolu. Sarunas ar tēvu bija lietišķas, tās grozījās ap vajadzībām augstskolā. Tēvs stāstīja par saviem mācības laikiem, deva dēlam derīgus padomus un rakstīja pazīstamiem augstskolā vēstules, ievēlēdams viņu gādībai savu vienīgo dēlu.;
Nākošās dienas Pāvilam aiztecēja pošoties uz augstskolu. Sarunas ar tēvu bija lietišķas, tās grozījās ap vajadzībām augstskolā. Tēvs stāstīja par saviem mācības laikiem, deva dēlam derīgus padomus un rakstīja pazīstamiem augstskolā vēstules, ievēlēdams viņu gādībai savu vienīgo dēlu.;
Nākošās dienas Pāvilam aiztecēja pošoties uz augstskolu. Sarunas ar tēvu bija lietišķas, tās grozījās ap vajadzībām augstskolā. Tēvs stāstīja par saviem mācības laikiem, deva dēlam derīgus padomus un rakstīja pazīstamiem augstskolā vēstules, ievēlēdams viņu gādībai savu vienīgo dēlu.;
Pāvils lauza galvu un ar pūlēm tik tumši atcerējās, ka trīs dienas viņš ar biedriem ir bijis ceļā no kāzu nama uz augstskolu, bet kā viņš nonācis pilsētā, kā ticis savā istabā, tā viņš neatgādājās.;
Tā Pāvils un biedri pavadīja labāko daļu no sava jaunības laika. Aizgāja arī uz augstskolu, īpaši uz skolas pusgada beigām, kad naudas maks metās plānāks. Dažs labs atkal tika mocīts no morāliskajām paģirām, tā ka veselām dienām nedzēra, bet saīdzis soļoja jau agri no rīta uz skolu.;
Tā Pāvils un biedri pavadīja labāko daļu no sava jaunības laika. Aizgāja arī uz augstskolu, īpaši uz skolas pusgada beigām, kad naudas maks metās plānāks. Dažs labs atkal tika mocīts no morāliskajām paģirām, tā ka veselām dienām nedzēra, bet saīdzis soļoja jau agri no rīta uz skolu.;
Viņam iešāvās ir prātā, ka dažs cerē un meklē laimi atrast tik savā sirdī un jūtās, bet neticīgi viņš papurināja galvu un atstāja lietu neizdibinātu, jo pretim nāca Mučelis ar biedriem, visi tā kā nokaunējušies, ka Pāvils viņus sastop nākam no augstskolas ar burtnīcām padusē, bet pats viņš soļo bezrūpīgi pa pilsētu.;
Apmierināts Pāvils devās otrā dienā atpakaļ uz augstskolu, šis izbrauciens viņam nesa miera augļus prātam un sirdij, to padarīja viens vārdiņš īstajā vietā.;
Pāvils apmeklēja augstskolu jau ceturto gadu. Tēvs nespieda dēlu skubināties, lai mācības drīzumā beigtu, jo Niedrenu mācītāja apstākļi atļāva vienīgajam dēlam uzturēties augstskolā vairāk gadus, lai tas iedziļinātos cik necik prātniecībā, dabaszinātnēs un vēl citās lietās.;
Pāvils apmeklēja augstskolu jau ceturto gadu. Tēvs nespieda dēlu skubināties, lai mācības drīzumā beigtu, jo Niedrenu mācītāja apstākļi atļāva vienīgajam dēlam uzturēties augstskolā vairāk gadus, lai tas iedziļinātos cik necik prātniecībā, dabaszinātnēs un vēl citās lietās.;
Atnāca ziedonis, karstas darba un pūļu pilnas dienas zemnieciņam, bet jāsvīst arī augstskolniekam pa augstskolu, kas sagatavojas uz mācību beigām.;
Kamēr Pāvils apmeklēja augstskolu, tikai pirmā skolas gada vasaras brīvlaiku viņš nodzīvoja pie tēva Niedrenu mācītāja muižā. Citas brīvdienas un svētku brīvlaiku Pāvils nodzīvoja pie savas dzimts radiem vai arī apceļoja bagātu draugu pavadībā tēvijas ievērojamākās vietas un pilsētas, bet pie tēva atbrauca sērst tik' uz kādām dienām. Tēva mājās viņam bija garlaicīgi, nelādzīgi ap dūšu, jo sirds dibenā viņš turēja domās tēvu par vaininieku, ka nospiedis viņa brīvo gribu. Tēvs nojēdza dēla domas un necentās aizturēt viņu mājās.;
Tomēr par spīti visiem gudrojumiem viņam metās ļoti nelabi ap dūšu, ja nejauši uz ielas vai augstskolas telpās sastapās ar Birznieku. Viņš atzina, ka Birznieks ir likteņa sūtītais cilvēks, kas kā acs skatās viņa dvēselē un redz tur katru melnumiņu. Vienīgo cilvēku, kas pazina viņa garu un dabu, ko viņam bija kā draugam apsveikt, no tā Pāvils bēga un bijās. Ja tik' laikus Pāvils ieraudzīja Birznieka nodilušos virssvārkus vai noplukušo cepuri, tad jau pa gabalu grieza tam ceļu, vai nelikās viņa nemaz manot. Birznieks bija aizmirsis naidu un viņu draudzīgi sveicināja, bet kad vairāk reizas Pāvils tīši viņu neievēroja un neatbildēja uz viņa sveicinājumu, tad arī Birznieks mitējās uzskatīt viņu par savu paziņu. Kā svešnieki viņi nodzīvoja augstskolā beidzamo mācības laiku.;
Birznieks bija aizmirsis naidu un viņu draudzīgi sveicināja, bet kad vairāk reizas Pāvils tīši viņu neievēroja un neatbildēja uz viņa sveicinājumu, tad arī Birznieks mitējās uzskatīt viņu par savu paziņu. Kā svešnieki viņi nodzīvoja augstskolā beidzamo mācības laiku.;
Pilsēta bija pustukša, lielums augstskolnieku jau aizceļojuši uz dzimteni, tik' mazums atlikās, kas svīda dienas karstumā, mērodami notaļ ceļu uz augstskolu un atpakaļ uz savu dzīvokli. Gan dažs iegriezās viesnīcā noskalot izputējušās cerības, bet senā jautrā dzīve vairs nedevās, rītdiena baigi krēšļojās katra iedomās.;
Birznieks nebija baudījis augstskolā vieglu dienu. Viss viņa mācības laiks bija grūts, darba pilns, nopietnā skolā sataisoties uz dzīvi. Viņš bija nodomājis šogad beigt savas mācības un cerība nepameta to kaunā. Katram ir zināms, ka pie beigu pārklausinājumiem krīt svarā netik vien tas, ka visu mācības laiku esi sirdīgi mācījies un sekojis zinātņu gaitai, bet vajadzīgs aridzan spirgts, attapīgs gars, vesala miesa, droša dūša un laime.;
Kādu pēcpusdienu, maija mēneša beigās, Birznieks soļoja paceltu galvu no augstskolas uz savu dzīvokli.;
„Tiesa, tēvs, tas ir mans pienākums. Rītu pat abi divi noiesim pie dzimtkunga, pirms vēstis neizpaužas, ka esmu pārnācis no augstskolas," dēls atbildēja.;
Brīvlaiku Treimaņu Pāvils pavadīja kādā radu dzimtā, tik' brīvdienām beidzoties viņš uz kādām dienām pārbrauca mācītāja muižā, lai apgādātos ar vajadzīgo naudiņu un tad atkal dotos uz augstskolu.;
Dažam labam neatlikās nemaz vairs laika nostaigāt uz augstskolu, saulīte vienādi viņus pārsteidza jautrā sabiedrībā. To starpā arī atradās Pāvils, lai gan uz augstskolu braucot viņš bija nodomājis šinī gadā beigt savas mācības, — bija jau tik' jānoliek pāra niecīgi eksāmeni, cits viss godam piecos gados bija padarīts.;
Dažam labam neatlikās nemaz vairs laika nostaigāt uz augstskolu, saulīte vienādi viņus pārsteidza jautrā sabiedrībā. To starpā arī atradās Pāvils, lai gan uz augstskolu braucot viņš bija nodomājis šinī gadā beigt savas mācības, — bija jau tik' jānoliek pāra niecīgi eksāmeni, cits viss godam piecos gados bija padarīts.;
Ar pagājušo pusgadu izstājās iz augstskolas viņu sabiedrības vecākais un Pāvils tika ievēlēts šinī goda amatā, kuru ilgāku laiku ieņēma tikai augstskolnieki no īstām muižnieku dzimtām, šis apstāklis lieliski pacēla Pāvila pašapziņu. Viņš sarīkoja lielas dzīres ar viesībām un katra izglītota pilsētas jaunava stāstīja viena otrai, ka skaistais Zauls nu esot sabiedrības zeniors.;
Pāvils aizmirsa, augstskolu, aizmirsa draugus, aizmirsa pats sevi un nodevās tik' vienīgi baudai.;
Notikās pat brīnumi, ka viņš nostaigāja dažas dienas uz augstskolu, lai tad ar darbiem un mācībām aizbildinātos pie daiļās Marjas, kura gan viņu nemaz nerāja, bet bija laipna pret viņu vienmēr.;
Citi censoņi spīdēja augstskolas pilsētas ielās un mina viņa senās tekas. Gan viens, otrs vecs biedrs viņa atminējās un to apciemoja, bet projām iedams tik' ar roku atmeta: Zauls ir miris!
Tiek rādīti ieraksti 1-1 no 1.

Šī vietne izmanto sīkdatnes, lai uzlabotu lapas lietojamību un optimizētu tās darbību. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat sīkdatņu lietošanai lulfmi.lv digitālajos resursos. Uzzināt vairāk.