ID | 1122593 |
---|---|
Nosaukums | Tērbatas iela 15/17, Rīga |
Veids | Ēka, māja |
Adrese | Tērbatas iela 15/17, Rīga, LV-1011 |
Platums | 56.95427557 |
Garums | 24.12191680 |
Precizitāte | Kartēts precīzi |
Apraksts | Skolas ēka Tērbatas ielā 15/17 celta 1905.-1906. gadā, arhitektu E. Laubes, K. Pēkšēna projekts; bijušais Stoketa (Stocket) īpašums, vēlāk dzejnieka un sabiedriska darbinieka Ata Ķeniņa un viņa kundzes Annas Rūmanes-Ķeniņas, vēlāk viņu mantinieku īpašums, 30. gados Savstarpējās /uguns/apdrošināšanas centrālās savienības īpašums. Līdz 1. pasaules karam namā darbojās Ķeniņu sieviešu ģimnāzija un vīriešu reālskola (pašu namā, agrāk kā A. Ķeniņa vīriešu tirdzniecības skola un A. Ķeniņas sieviešu ģimnāzija), A. Ķeniņa vadītais grāmatu apgāds "Zalktis" un P. Saulīša grāmatu veikals. Ēkas priekšnamā tolaik stāvējis izbāzts liels, brūns lācis, kas, pakaļkājās saslējies, sarkanu mēli izkāris, priekšķepā turēja lukturi. [Poruks J. Ciemošanās. Upsalā, 1963, 185. lpp.] Ap 1910. gadu nama augšstāvā darbojās komponista Emīla Dārziņa mātei piederoša pansija. 1. pasaules kara gados (1916.-1918. gadā) namā darbojās Latviešu izglītības biedrības zēnu reālskola un meiteņu ģimnāzija, no 1909. gada tur notika Bertas Dzenes vadītie sieviešu izglītības kursi. Valsts neatkarības gados šajā namā darbojās Rīgas pilsētas 30. latviešu pamatskola (20., 30. gados, 30. gadu beigās Augusta Saulieša latviešu pamatskola), Lietuviešu ģimnāzija /Rīgas lietuvju komitejas ģimnāzija/ (30. gados, agrāk Kronvalda bulvārī 8), II papildu skola (atvērta 1921. gadā, šajā namā līdz 1923. gadam, vēlāk Bruņinieku 24a), pilsētas defektīvo bērnu palīgskola, vēlāk Rīgas pilsētas 2. palīgskola /2. īpatnējā pamatskola/ (20. gados un 30. gadu sākumā), krievu īpatnējā pamatskola (20., 30. gadu mijā), pilsētas 1. vakara pamatskola (30. gadu beigās), Rīgas Tautas augstskola (dibināta 1920. gadā, šajā namā 20. gadu vidū un beigās, agrāk Kronvalda bulvārī 8, vēlāk Akas 10), tur arī Rīgas Tautas augstskolas izdotā žurnāla "Signāls" (1928-1930) redakcija, Tautas augstskolu biedrība (20. gadu vidū un beigās), Darba studentu biedrība (20. gadu beigās), Ernsta Feldmaņa teātra mākslas kursi (20. gadu 2. pusē), Kārļa Priedīša grāmatu apgādniecība (20. gados), Latvijas vidusskolu skolotāju kooperatīvs (30. gadu vidū un beigās, tur tolaik arī kooperatīva grāmatu veikals), Latvijas dabaszinātņu biedrības žurnāla "Daba" (1924-1931) redakcija un ekspedīcija, žurnāla "Sieviete" (1924-1927) redakcija ("Latvju kultūras" grāmatu veikala telpās no 1925. gada), Savstarpējās /uguns/apdrošināšanas centrālā savienība (savā namā, 30. gados), Savstarpējā dzīvības apdrošināšanas biedrība "Labklājība" (30. gadu beigās), Rīgas daiļkrāsotāju krājaizdevu sabiedrība (20. gados un 30. gadu 1. pusē), patērētāju kooperatīvs "Freundschaft" (20., 30. gadu mijā). 20. gados un 30. gadu 1. pusē namā darbojās izdevniecība un tipogrāfija "Latvju kultūra" (vēlāk Blaumaņa 10) un "Latvju kultūras" grāmatu veikals (agrākās P. Saulīša grāmatu tirgotavas telpās). "Latvju Kultūras" grāmatu veikalā 20. gados kā pārdevēji strādājuši rakstnieki R. Sotaks un K. Students, grāmatnīca tolaik bijusi rakstnieku iecienīta tikšanās vieta. ""Latvju kultūras" tipogrāfijas līdzīpašnieks Ādolfs Erss bija gandrīz kā Benjamiņš, viņa pagrabā, agrākajā Ķēniņa "Pūķu pilī" Tērbatas ielā 15/17, pastāvīgi dūca lieliskas dārgas mašīnas, iespiežot sarežģītas lietas, piemēram, dabzinību grāmatas ar krāsainām ilustrācijām. Tika stāstīts, ka Erss kopā ar diviem citiem dzejas lielkungiem, Akurāteru un Rozīti, bijis spēļu nama - lotokluba līdzīpašnieks. Tie solīdi nopelnījuši un naudu ieguldījuši tipogrāfijā. [..] Erss biedru daļas vēlāk atpircis, ieceldams par uzņēmuma vadītāju savu brāli Runiku. [Liepiņš O. Tālos atspulgos. Mana mūža atmiņas. [Kanādā] 1982, 262. lpp.] 20. gados un 30. gadu 1. pusē nama pagrabstāvā darbojās ēdienu veikals - t. s. "studentu virtuve"; 20., 30. gados tur, līdzās iepriekš minētajiem grāmatu veikaliem, arī vēl citas tirgotavas, t. sk. G. Jansones rokdarbu un nacionālo apģērbu veikals, V. Liepiņa elektro-tehnisko piederumu un E. Vētras puķu veikali. 30. gadu beigās namā darbojās dāmu un kungu frizētava "Vera" (īpašn. V. Jirgensone). Kopš padomju okupācijas laika namā darbojas Rīgas 40. /krievu/ vidusskola. |
Eksistējošs | Eksistējoša |
Pievienots | 2018-05-15 13:13:22 |
Atjaunots | 2018-12-19 17:09:52 |
Karte |
# | Vārds | Nodarbošanās | Notikuma laiks | Saistījuma tips | Apraksts |
---|---|---|---|---|---|
1 | Jānis Auzenbahs |
| 1916 - 1917 | Izglītība | |
2 | Fricis Bārda |
| 1908 - 1913 | Darbavieta | Skolotājs |
3 | Lija Bendrupe |
| Izglītība | ||
4 | Uldis Bērziņš |
| 1951 | Izglītība | Skolas gaitas sācis Rīgas 40. vidusskolā (kādreizējā Ata Ķeniņa ģimnāzijā). |
5 | Pēteris Blaus |
| 1916 - 1918 | Izglītība | |
6 | Valija Brutāne |
| 1928 - 1930 | Izglītība | Trīs gadus mācījusies Dramatiskajā studijā. |
7 | Rūdolfs Egle |
| 1907 - 1909 | Izglītība Izglītība | Skolā par literatūras skolotāju strādāja Augusts Saulietis, kura ietekmē Rūdolfs Egle pievērsās literatūrai, taču skolu netika pabeidzis. 1911. gadā nokārtoja reālskolas gala pārbaudījumus. |
8 | Viktors Eglītis |
| 1903 - 1904 | Darbavieta | Krievu valodas un ticības mācības skolotājs. |
9 | Atis Ķeniņš |
| 1904 - 1912 | Darbavieta Darbavieta Darbavieta Darbavieta Darbavieta | Dibinājis tirdzniecības skolu. Skolas direktors un skolotājs Direktors un skolotājs. Tirdzniecības skolu pārveidojis par reālskolu zēniem, no Slokas ielas arī pārnāk meiteņu proģimnāzija, kuru vada Anna Rūmane-Ķeniņa. 1912. gadā Ķeniņi bija nonākuši saimnieciskās grūtībās un bija spiesti savas skolas pārdot. Par naudu, kas bija iegūta no skolu pārdošanas, Atis Ķeniņš 1912. gadā nopirka 65 hektārus lielo Siljāņu saimniecību Rīgas apriņķa Bebru pagastā un sāka nodarboties ar lauksaimniecību un rakstniecību, bet Anna Rūmane-Ķeniņa aizbrauca uz Ženēvu un sāka studijas universitātē. Kopā ar Augustu Saulieti un Jani Rozentālu nodibinājis grāmatu apgādu "Zalktis". Izdevis almanahu, vēlāk – žurnālu "Zalktis". Žurnāla redaktors. Skolotājs un līdzdirektors. |
10 | Anna Lācis |
| Izglītība | ||
11 | Jūlijs Lācis |
| 1907 - 1912 | Izglītība | |
12 | Leonīds Leimanis |
| 1927 - 1930 | Izglītība | Mācījies Tautas augstskolas dramatiskajā studijā. |
13 | Pāvils Rozītis |
| 1921 - 1926 | Darbavieta | Literārais redaktors apgādā "Latvju Kultūra". |
14 | Anna Rūmane-Ķeniņa |
| 1900 - 1912 | Darbavieta | 1900. gadā Anna Ķeniņa nodibina privātu meiteņu skolu Rīgā, 1907. gadā pārveido to par ģimnāziju un līdz 1912. gadam ir meiteņu ģimnāzijas direktore. |
15 | Augusts Saulietis |
| 1902 - 1915 | Darbavieta Darbavieta | Latviešu valodas un literatūras skolotājs Latviešu valodas un literatūras skolotājs |
16 | Arveds Smilga |
| 1907 - 1910 | Darbavieta Darbavieta | Strādā par pedagogu Ķeniņa zēnu reālskolā Rīgā. Strādā par pedagogu Annas Rūmanes-Ķeniņas meiteņu ģimnāzijā. |
# | Nosaukums | Citi nosaukumi | Veids | Laiks vietā | Saistījuma tips |
---|---|---|---|---|---|
1 | Apgāds "Zalktis" | Izdevniecības un apgādi | Atrašanās vieta | ||
2 | Annas Ķeniņas meiteņu ģimnāzija | Skolas un pirmsskolas | Atrašanās vieta | ||
3 | Apgāds "Latvju Kultūra" | Izdevniecības un apgādi | Atrašanās vieta | ||
4 | Ata Ķeniņa reālskola zēniem | Skolas un pirmsskolas | Atrašanās vieta | ||
5 | Ata Ķeniņa tirdzniecības skola | Skolas un pirmsskolas | Atrašanās vieta | ||
6 | Ķeniņu ģimnāzija | Skolas un pirmsskolas | Atrašanās vieta | ||
7 | Latviešu Izglītības biedrības zēnu reālskola | Skolas un pirmsskolas | 12.02.1916 - 1918 | Atrašanās vieta | |
8 | Rīgas 40. vidusskola | Skolas un pirmsskolas | Atrašanās vieta | ||
9 | Rīgas Tautas augstskola | Augstskolas | Atrašanās vieta | ||
10 | Žurnāls "Zalktis" | Periodiskie izdevumi | Atrašanās vieta |
# | Nosaukums | Publicēšanas gads | Saistījuma tips | Teksta fragments |
---|---|---|---|---|
1 | Hipokrēna | 1912 | Izdošanas gads/vieta | |
2 | Latvju dramatisko kursu 25 gadu darbība | 1935 | Izdošanas gads/vieta |