Vjatkas labošanas darbu nometne (Vjatlags)

ID1449574
NosaukumsVjatkas labošanas darbu nometne (Vjatlags)
Citi nosaukumikrievu: Вятский исправительно-трудовой лагерь (Paralēlais)
krievu: Вятлаг (Paralēlais)
VeidsNezināms
AdreseLesnoi, Verkhnekamskiy District, Kirov Oblast, Russia
Platums59.78164150
Garums52.12704420
PrecizitāteKartēts precīzi
Apraksts

Vjatkas labošanas darbu nometne (krievu: Вятский исправительно-трудовой лагерь) jeb Vjatlags (krievu: Вятлаг) bija viena no lielākajām PSRS Gulaga soda nometnēm purvainajā Verhņekamskas rajonā Kirovas apgabala ziemeļos, daļēji mūsdienu Komi Republikas teritorijā, kur ieslodzītajiem lika strādāt meža darbos. Soda nometnes pārvalde bija Ļesnajas ciematā (punkts atzīmēts kartē).

Vēsture

Vjatkas soda nometni Kirovas apgabalā PSRS Iekšlietu Tautas komisariāts pabeidza izveidot Lielā terora laikā 1938. gada 5. februārī. Līdz 1956. gadam tajā bija 56 atsevišķas nometnes aptuveni 12 000 km2 platībā ar ietilpību 30 tūkstoši ieslodzīto. Kopumā šeit bija ieslodzīti ap 180 000 cilvēku, no tiem 18 000 gāja bojā. NKVD "Latviešu operācijas" laikā Vjatlagā ieslodzīja aptuveni 350 Krievijas latviešu. Pēc Latvijas okupācijas Vjatlagā bez tiesas lēmuma ieslodzīja vairāk nekā 3000 Latvijas pilsoņu. Turklāt Otrā pasaules kara laikā ieslodzīti 220 Latvijas pilsoņi karagūstekņi, pēckara masu represijās no 1945. gada – līdz pat 1250 cilvēku. Pavisam kopā – 6979 Latvijas iedzīvotāji. 1956. gadā politieslodzītie no nometnes atbrīvoti vai pārvesti uz citām nometnēm, bet nometne likvidēta pēc 1960. gada.

Latvijas pilsoņu ieslodzīšana un nogalināšana

Pēc 1941. gada jūnija deportācijas ešeloni ar 2847 izsūtītajiem (2758 vīriešiem un 89 sievietēm) no Latvijas Vjatlagā ieradās 1941. gada 9., 10. un 13. Jūlijā. Vēlāk no Latvijas izsūtīto skaits pieauga līdz 3113. Pratināšanas Vjatlagā veica arī no Latvijas atbraukušie NKVD virsnieki Vasiļjevs, Konrāds, Pečanovs, Leijers, Šulupovs un Hazanovs ģenerāļa Jāņa Vēbera vadībā. No 1941. gada 14. jūnija izsūtītajiem augstākais soda mērs jeb nošaušana tika piespriesta 130, izpildīta 114 cilvēkiem. Apmēram 1600 cilvēku nomira bez tiesas sprieduma. No 68 apcietinātajiem bijušajiem Latvijas Saeimas deputātiem 16 jeb 23,5% tika ieslodzīti Vjatkas nometnē. Vjatlagā ieslodzīti daudzi Latvijas sabiedriskie darbinieki, profesori, mācītāji un virsnieki. Vjatlagā gāja bojā ministri Pēteris Aronietis, Jānis Blumbergs, Pauls Gailītis, Kornēlijs Veidnieks un Jānis Volonts, diplomāti Hermanis Albats un Jānis Vesmanis, ģenerāļi Fricis Virsaitis un Pēteris Mežaks, Saeimas deputāti Ernests Erhards, Markus Gailītis, Nikolajs Kalniņš, Pēteris Kotāns, Pauls Lejiņš, Oto Nonācs, Ēvalds Rimbenieks, Ādolfs Stūre un Antons Velkme, Latvijas Kara muzeja priekšnieks Alfrēds Dzenis, grāmatizdevējs Jānis Alfrēds Kukurs un daudzi citi. Izziņās par nāves cēloņiem pārsvarā minēti enterīts, enterokolīts, meningīts, pneimonija, pleirīts, tuberkuloze, insults, nefrīts, pelagra un distrofija. Apzināts, ka 2375 Latvijas pilsoņi apbedīti 22 nometņu kapsētās – 73 cilvēki Rudņičnaja ciemā, 62 Sordas stacijā, 438 Maulisa stacijā, 192 Vlogu ciematā, 52 Ņeznajas stacijā, 33 Kuzņičnaja stacijā, 939 Jagodnaja ciemā, 19 Zavečnaja ciematā, 117 Morisa stacijā, 36 Posporitnajā, 415 cilvēki Veļikamskas stacijā.

1995. gadā viens no Latvijas represēto organizācijas un fonda “Sibīrijas bērni” dibinātājiem Ilmārs Knaģis noorganizēja ekspedīciju uz Vjatlagu un Usoļlagu, kur uzstādīja krustus Ļesnajā un Soļikamskā. 1990. gadu beigās un 2000. gadu sākumā krievu vēsturnieks Vladimirs Veremjevs Krievijas Federācijas Tieslietu ministrijas sodu izpildīšanas galvenās pārvaldes iestādes speciālās uzskaites kartotēkā k-231 (Vjatlaga arhīvā) norakstīja ieslodzīto īsbiogrāfijas, kas apkopotas grāmatā "Latvijas pilsoņu martiroloģijs Vjatlagā 1938–1956".


Avots: https://lv.wikipedia.org (skatīts 06.08.2020.)

EksistējošsNeeksistējoša
Pievienots2020-08-06 19:59:37
Atjaunots2020-08-06 19:59:37
Karte
Tiek rādīti ieraksti 1-8 no 8.
#VārdsNodarbošanāsNotikuma laiksSaistījuma tipsApraksts
 
1Hermanis Albats
  • profesors
  • literāts
  • diplomāts
  • jurists
  • docents

14.06.1941
Miršanas laiks/vieta
Deportācija
2Meikuls Apeļs
  • skolotājs
  • publicists
  • rakstnieks
  • redaktors
  • literatūrvēsturnieks
09.05.1942Miršanas laiks/vieta
3Ieva Ābelīte
  • žurnāliste
  • grāmatizdevēja
  • sabiedriskā darbiniece
12.12.1942Miršanas laiks/vieta
4Jānis Baltiņš
  • rakstnieks
1942Miršanas laiks/vieta
5Kārlis Butāns
  • skolotājs
  • direktors
  • sabiedriskais darbinieks

14.06.1941
Miršanas laiks/vieta
Deportācija
Miris 7. lēģerī.
6Roberts Kroders
  • tulkotājs
  • literāts
  • literatūrkritiķis
  • teātra zinātnieks
  • teātra kritiķis
23.03.1945 - 1954Apcietinājums
7Jānis Alfrēds Kukurs
  • rakstnieks
  • grāmatizdevējs
  • izdevējs
  • tirgotājs

09.07.1941
Miršanas laiks/vieta
Deportācija

Miris (pirms sprieduma pasludināšanas) 7. lāgerpunktā Jagodnija ciematā, Vjatlagā (mūsdienu Verhņekamskas rajons).


No Juhnovas labošanas darbu nometnes ieradies Vjatlagā 1941. gada 9. jūlijā.

8Juris Nikolajs Vidiņš
  • ārsts
  • tulkotājs
  • žurnālists
  • literāts
  • literatūrkritiķis
14.06.1941 - 00.04.1955Deportācija

1941. gada 14. jūnijā plkst. 5 Mazirbes doktorātā arestēts, – pirms Latvijas okupācijas strādājis Latvijas robežsardzes bataljonā.

Izsūtīts uz Sibīriju, Vjatlaga koncentrācijas nometni Krasnojarskas apgabalā. Sākotnēji strādājis par feldšeri, vēlāk ārstu. Atbrīvots 1954. gada augustā, atstāts strādāt par ārstu.

Latvijā atgriezies 1955. gada aprīlī.

1987. gada 16. aprīlī LPSR Augstākā tiesa atzinusi, ka Juris Vidiņš notiesāts nepamatoti.

Tiek rādīti ieraksti 1-8 no 8.

Šī vietne izmanto sīkdatnes, lai uzlabotu lapas lietojamību un optimizētu tās darbību. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat sīkdatņu lietošanai lulfmi.lv digitālajos resursos. Uzzināt vairāk.