0072-Bruno-Riekstins-02-0015
KrājumsArchives of Latvian Folklore
KolekcijaCollection of Bruno Riekstiņš
Atslēgvārdi
Atšifrēja juzis
Pabeigts
Pārbaudīts
Labots 2018-11-09 17:58:33
Atšifrējums asara uz vaiga un viss vaigs paliek brūns. Puisis uzmostās un sāk kliegt. Kapēc tu man dedzini vaigu ar uguni. Ragana parādās durvīs un priecīgi iesaucas: "Oj! te būs labs arī otris kumoss"! Puisis piecelās paņem savu nuju un saka: Bet pa priekšu iesim spēkoties un kurš tad būsim stiprākais tam tad būs tas kumu[o]ss. Ragana ar mieru. Puisis saka lai nu nopūšot šī mežu cik tāļi varot, kā tiekot rūme kur spēkoties. Ragana ar sešām galvām nemusēs nu pūst un noputusi sešas jūdzes visapkārt mežu. Puisis nu saka: "E, tas ir par mazu, pagaid lai es pūšu tad tik redzēsi." Puisis nu ņemās pūst un nopūš deviņas jūdzes visapkārt mežu tāļu un tā uzvar pūšanā raganu, bet nu ies spēkoties. Raga[na] sit puisim ar tādu sparu, kā puisis ielien līdz celiem zemē. Puisis ar cērt raganai ar tādu sparu ka trijas galvas uz reizi zemē, bet ragana sit otreiz un puisis iestieg līdz pusei zemē. Puisis nu sit otreiz un nosit raganai vēl atlikuššas trīs galvas un uzvar raganu. Puisis paņem raganas galvas izraun tām mēles un uzdur katru savā mietā, tapat kā iepriekšējo, un pašu iemet jūrā. Puisis nu iet pie ķēniņa meitas un saka: Kā šī varot iet mājā jo ragana esot uzvarēta. Kēniņa meita lūgusi puisi, lai nākot vinai līdzi uz pili un lai ņemot viņu par sievu, jo tēvs atdošot siem pus savas valsts. Puisis negājis viss līdzi. Šķiroties kēniņa [meita] par piemiņu iedevusi tam līdzi mutautinu un zelta gredzenu tāpat kā vecākā māsa. Puisis paņēmis mutautiņu un gredzenu un nozudis mežā. Mājā nākot ķēniņa meitai nāk priekšā kāds čigāns, kurš saka uz ķēniņa meitu, lai tā stāstot mājā, kā čigans esot šo izglābis un jā šī tā nedarišot tūliņ uz vietas šo šis nogalināšot. Kēniņa meita apnemās kā stāstišot mājā ķēniņam, kā cigans šo izglābis. Kēniņš ieraudzijis nākam dzīvu savu otro meitu steidzies tai priekšā un prasijis kās šo esot izglābis. Meita izstāstījusi ka čigāns šo izglābis. Kēniņš nu ir ļoti priecīgs un laimīgs... Puisis pa to laiku klejo pa mežu, bet viņam ir ļoti garš laiks un viņš ilgojas pēc kāda drauga. Te kādā diena puisis satiek mežā vecīti ar lielu garu bārzdu. Vecīts lūdz lai šis šo aiznesot līdz meža otrai pusei, jo šis esot briesmīgi piekusis un nespējot vairs paiet. Viņā pusē mežam esot augsts kalns un uz tā kalna maza būdiņa tai būdiņā lai šo noliekot. Par visu to šis labi atlīdzināšot. Puisis paņem vecīti uz muguras un aiznes vecīti kur viņš vēlās. Ceļā viņš satiek vilku kur žēli skatās uz puisi. Vecits redzēdams vilku saka uz puisi. Lai šis ņemot vilku līdzi, būšot isāks laiks. Puisis paņem arī vilku līdzi. Taļāk ejot satiek lāci kurš arī tāpat skatās uz puisi, kā vilks. Vecīts saka: Lai nemot arī lāci līdzi būšot isāks laiks. Puisis paklausa veciti un paņem arī vilku līdzi. Nonā -