Valentīna Dane

Имя
Valentīna Dane
Родное имя
Dzalbe
Личная информация
Valentīna Dane stāsta par sevi LFK Nmk 9 kolekcijā:
"Es esmu Boļeslava un Leokādijas Dzalbu ģimenē jaunākais bērns. Nācu pasaulē 1945.gada 28.jūlijā Krāslavas novada, Aulejas pagasta Dzalbu dzimtas mājās. Esmu kristīta Aulejas baznīcā un iesvētīta Aglonas baznīcā. Mūs, bērnus, vecāki jau no mazotnes centās radināt pie lauku darbiem. Kad mamma pļāva rudzus ar sirpi, dziedāja skaistu pļaujas dziesmu. Arī man tika iedots mazs sirpis, es arī mēģināju pļaut, bet nepaveicās, jo ar sirpi iegriezu mazajā pirkstiņā, rēta redzama vēl tagad.
Visinteresantākās un jautrākās atmiņas ir par kopīgām spēlēm ar kaimiņu draudzenēm - Irēnu Dzalbi, Mariju Dzalbi un viņas brāli Staņislavu.
Mēs visas trīs bijām gandrīz viena vecuma. Mūsu spēles ritēja grantsbedrēs, kur būvējām pilis un pie ezera mācījāmies peldēt un uz lauka tīrumā spēlējām bumbu. Ziemas laikā ar velteņiem slidinājāmies pa aizsalušā dīķa ledu. Mūsu mājā bija lielās kamanas, tās mēs kopīgiem spēkiem uzvilkām ceļa augstākajā vietā un tad visi, iekāpuši iekšā, braucām uz leju. Man pirmās slēpes bija paštaisītas, platas no kļavas koka. Ar tām vizinājāmies divatā ar draudzeni no kalna pie ezera, bija jautri. Vēl ziemas vakaros spēlējām kārtis. Reizi nedēļā bija jāiet uz baznīcu mācīties ticības mācību. Lai tiktu iesvētīts, daži pātari bija jāmācās no galvas. Baznīcas svētku reizēs, mēs plūcām pļavās ziedus, jo tajā laikā pļavas bija skaistas, ar brīnišķīgiem ziediem. Pēc tam šos ziedus, baznīcas procesijas laikā, kaisījām mācītāja ceļā. Vēl atceros, kā Irēnas vecmamma mūs visus cienāja ar medu, iedeva gurķus un kopā ar medu, tas bija ļoti garšīgi.
Mana bērnība ritēja starp skolotājiem, brālis Fēlikss bija skolotājs, viņa sieva Staņislava Dzalbe skolotāja, mūsu dzīvojamā mājā, blakus istabas īrēja arī skolotāja Gertrūde Jeļinska, bijušajā otrajā mājā arī dzīvoja skolotājs. Mans sapnis tajā laikā bija kļūt par skolotāju. Kad man uzdāvināja ābeci, es ātri vien, ar visu skolotāju palīdzību, iemācījos lasīt. Manām draudzenēm tuvojās skolā iešanas laiki un kad Marija kopā ar Irēnu devās uz skolu es, kaut gan biju par gadu jaunāka, nesakot vecākiem, arī devos uz skolu. Ābece man bija un vairāk daudz arī neko nevajadzēja. Pirmajā klasē mūsu audzinātāja bija Genovefa Jakovele.
Skolotāja mums pasniedza visas mācības. Uz skolu mēs gājām ģērbušies kā nu kurais, citam kājas basas, citam kādas čībiņas, bet tas nebija svarīgi, neviens bērns otru nekad par apģērbu neizsmēja. Pirmajās klasēs skolas telpas atradās Irēnas Dzalbes vecmammas Veronikas mājās – vienā no istabām. Atceros, kā 1953.gadā, kad nomira PSRS vadonis Staļins, mūs ieaicināja Irēnas vecmamma pie sevis noklausīties ziņas no Maskavas. Briesmīgā aizkapa balsī no radio tika pasniegta ziņa par J.V. Staļina nāvi. No tās briesmīgās balss es pat sāku raudāt.
Nāk atmiņā pirmais kino seanss, tā bija filma “Tarzāns”. Mēs visi sēdējām klasē uz grīdas un skatījāmies filmu bez skaņas, bet vienalga, tas bija kaut kas vienreizējs. Mācības trešajā klasē mēs jau uzsākām jaunās skolas telpās, kura atradās uz zemes, kura Latvijas laikā piederēja mūsu dzimtai, 100 m no mājām, kur mēs dzīvojām.
Līdz piektajai klasei mūsu audzinātāja bija Genovefa Jakovele. Vasaras laikā, tāpat kā pārējiem lauku bērniem, vajadzēja iet kolhoza darbos, ravēt garās gurķu vagas, iet ganos mammas vietā, tas gan man ne pārāk patika, jo bija agri jāceļas un kolhoza govju ganības bija tālu no ciemata. Rudzu pļaujas laukā bija jāsien rudzi kūļos un jāliek statos, jāārda siens un jāliek gubās. Par vasaras darbiem saņēmu 30 kapeikas un pus maisiņu graudu.
Sākot ar 5.klasi skolā, klases audzinātāja bija Ģertrūde Jelinska.
Pēc 7.klases pabeigšanas 1958.gadā iestājos Dagdas vidusskolā, 20 km no Aulejas. Mana pirmā diena bija pārdzīvojumiem bagāta, sveši skolasbiedri, sveša vide, tādam mājas bērnam, kas nekad nav bijis tālu prom no mājām, bija neizturami. Es paņēmu savu koferīti un pēc stundām devos kājām uz mājām. Pirmajos vidusskolas gados nebija kopgalda, nebija autobusa, ar ko aizbraukt uz mājām. Pārtiku nedēļai vajadzēja nest uz muguras katru svētdienu. Pēc stundām ar vecākajām skolasbiedrenēm devāmies kājām uz mājām un svētdien šos 20 km ar pārtiku atpakaļ. Dzīvoju kopmītnē ar pārējām klases meitenēm, kurām mājas arī bija tālu no Dagdas. Kopmītnē ziemā pašiem bija jākurina krāsns, malka bija slapja, ar to iekurināt krāsni bija ļoti grūti. Ziemas aukstajās naktīs, kopmītnes istabās temperatūra noslīdēja mīnusos, tad mēs centāmies gulēt vienā gultā divatā un sedzāmies ar otras gultas matraci. Pēdējos divos vidusskolas gados, sāka kursēt autobuss Dagda – Auleja, tas atviegloja nokļūšanu mājās un atpakaļ. Neskatoties uz grūtajiem sadzīves apstākļiem, vidusskolas gadi bija vieni no visjautrākajiem jaunības gadiem. Mūsu klases audzinātāja vidusskolā bija latviešu valodas skolotāja Janīna Sprukte.
Dagdas vidusskola bija divu plūsmu skola, latviešu un krievu. Skolas deju vakaros, krievu klases zēni bija enerģiskāki, viņi nekautrējās uz deju lūgt arī latviešu klases meitenes un draudzēties ar tām. Man arī bija draugs no krievu 10.klases, Staņislavs Rapše, kurš vēlāk kļuva par Daugavpils Pedagoģiskā institūta rektoru. 1962.gadā pabeidzu vidusskolu, lai turpinātu mācības augstskolā.
Pēc māsas ieteikuma, 1963.gadā vispirms sāku strādāt Zemkopības institūtā par laboranti, tehniķi Skrīveros.
Tā bija mana pirmā darba vieta, kur ieguvu darba pieredzi.
1964.gadā iestājos Maskavas poligrāfijas institūta tehnoloģijas fakultātes, vakara nodaļā. Pa dienu strādāju Lauksaimniecības tehnikumā par tehniķi. Poligrāfijas institūtā es nomācījos trīs kursus un secināju, ka šis virziens mani nesaista, tāpēc pēc 3. kursa 1968.gadā pārgāju mācīties uz Rīgas Politehniskā institūta Ķīmijas fakultātes 4.kursa vakara nodaļu.
Kamēr mācījos RPI, dzīvoju pie sava brāļa Vilhelma Dzalbs (Boļeslava d.), Bulduros, kur viņš īrēja istabiņu. Īres istaba atradās mājā blakus Bulduru sanatorijai. Sanatorijas teritorijā es gāju brīvdienās spēlēt volejbolu un apmeklēju sanatorijas deju vakarus. Spēlējot volejbolu, es iepazinos ar savu nākamo vīru Pēteri Dani Pētera d. (27.04.1947.-25.05.1994), kur viņš ārstējās. Tur sākās mūsu kopīgā draudzība. Pēteris tajā laikā strādāja VEF rūpnīcā par slīpētāju. Mūsu kopīgā aizraušanās bija ūdens tūrisms. Atvaļinājumu laikā izbraucām lielākās Latvijas upes. 1966.gadā es sāku strādāt Republikāniskajā Agroķīmijas laboratorijā par vec. tehniķi. 1966.gadā es, Valentīna Dzalbe (Boļeslava m.) un Pēteris Danis (Pētera d.) noslēdzām laulību.
Pētera aizraušanās bija mūzika, viņš spēlēja ģitāru, klavieres un papildināja šīs prasmes kursos kultūras tehnikumā. Mēs ar Pēteri vēlāk strādājām kopā Agroķīmijas laboratorijā.
1970.gadā, beidzu RPI Ķīmijas fakultāti bioloģiski aktīvo savienojumu ķīmijas tehnoloģijas specialitātē, iegūstot inženiera ķīmiķa – tehnologa kvalifikāciju, (piel. Diploms Ш No 482294, 19.06.1970)
Lielākā daļa darba mūža man pagāja strādājot vienā iestādē, kurai mainījās tikai nosaukums, “Agroķīmisko pētījumu centrā”. Visinteresantākais darbs bija strādājot šīs iestādes Toksikoloģijas laboratorijā, kur darbs bija saistīts pie zinātniskiem projektiem, regulāro pesticīdu kontroli visas Latvijas augsnēs, augos, produkcijā (ražā) un ūdeņos. Nemitīgi vajadzēja celt savu kvalifikāciju kursos, semināros.
Izņēmums ir daži gadi (1972.-1975.g.), kad Aulejas 8-gadīgajā skolā strādāju par skolotāju. Skolotājas darbs man tīri labi patika un arī padevās, vismaz pēc izglītības inspektoru teiktā. Tas bija kaut kas jauns un interesants, neskatoties uz to, ka man nebija pedagoģiskā izglītība. Kad mazākajām klasēm pasniedzu dziedāšanu, pati pa naktīm dabūju mācīties mūzikas teoriju, vēsturi un citas mācības, ko pasniedza, grūtības nesagādāja.
Mans vīrs Pēteris šajā laikā vadīja Aulejas ciema kultūras namu. Viņa darbības laikā kultūras dzīve Aulejā bija ļoti aktīva. Pētera Daņis darbības laikā Aulejā darbojās koris, vecākās un vidējās paaudzes ansambļi un mūzikas trio. Uz viņa vadītajiem vakariem, ballītēm cilvēki brauca no 10-15 km attāluma. Viņš ienesa jaunas kultūras vēsmas Aulejā.
Atgriežoties Rīgā, turpināju strādāt VSIA “Agroķīmisko pētījumu centrā” kā Toksikoloģijas laboratorijas vadītāja, vēlāk - kā Mēslošanas līdzekļu sertifikācijas nodaļas vadītāja, kur nostrādāju līdz 2009. gadam.
No 2009.gada mēslošanas līdzekļu sertifikāciju pārņēma Valsts Augu aizsardzības dienests (VAD), kur es turpināju darboties mēslošanas līdzekļu novērtēšanas jomā, kā arī apmācot VAD inspektorus, kuri veica mēslošanas līdzekļu atbilstības pārbaudi normatīvo aktu prasībām. VAD es nostrādāju līdz 2014.gadam.
Manas kopdzīves laikā ar Pēteri Dani (Pētera d.) ir dzimuši 2 bērni:
 Dēls – Ivo Danis (23.04.1971.),
 Meita – Edīte Dane (06.02.1974.).
Ivo Danis ģimenē ar Intu Dani (dzim. Bērzkalne) ir dzimušas trīs meitas – Elīza (28.03.1999.), Anete (05.09.2002.) un Iveta (10.05.2016.).
Edītes Prikules (dzim. Dane) ģimenē ar Armandu Prikuli ir dzimuši 2 dēli – Artūrs (02.04.2005), Mareks (22.08.2017.) un meita Madara (18.10.2007.).
Kamēr Latvija bija PSRS sastāvā, manas dzīves laikā ir piedzīvoti vairāki valstsvīri: J.V. Staļins, N. Hruščovs, J. Andropovs, L. Brežņevs, M. Gorbačovs, B. Jeļcins. Latvijā sākās Atmodas laiks. Viens no saviļņotākajiem atmodas laika brīžiem bija piedalīšanās 1989.g. jūlijā Baltijas ceļā, rokās sadevušies mēs stāvējām aiz Rīgas robežas, Valmieras virzienā. Tāpat piedalījos demonstrācijā 1990.gada 4.maijā, kad tika pasludināta Latvijas Republikas Neatkarība un pieņemta deklarācija par Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanu. Stāvot tieši pie Ļeņina pieminekļa, mēs visi dziedājām “Projām jāiet, projām jāiet, tu nevari šeit palikt.”
Aizejot pensijā, manas intereses ir mainījušās. Interesē ezotērika un dziedniecība ar zāļu tējām. Ezotērikā esmu saņēmusi Reiki meistara sertifikātu, 06.08.2008."
Профессиональное деьтельность
Darba pieredze:
2006.-2009.g.-VSIA “Agroķīmisko pētījumu centrs”, projektu vadības nodaļa, vad. agroķīmiķe.
2002.g.-2006.g. aug., VSIA “Agroķīmisko pētījumu centrs”, Mēslošanas līdzekļu sertifikācijas nodaļas vadītāja.
1992.–2002.g. VSIA “Agroķīmisko pētījumu centrs” Toksikoloģijas laboratorijas vadītāja, galvenā toksikoloģe.
1972-1975. Krāslavas raj., Aulejas 8-gad.sk., skolotāja.
1966. – 1972., Rep. Agroķīmiskā laboratorija, vec. tehniķe.
1964.-1966.g. Lauksaimniecības tehnikums, tehniķe.
1963.g. Zemkopības institūts, laborante, tehniķe.

Zinātniskie projekti:
2008.g. “Vidi saudzējošu audzēšanas tehnoloģiju precizēšana augļu un ogu dārzos dažādos augsnes un klimatiskajos apstākļos”
2008.g.- “Kūtsmēslu normatīvu pilnveidošana un dzīvnieku vienības aprēķināšana”.

Valsts pārvaldes institūtā pasūtītie pētījumi:
1998.g.-2002.g.- “Toksisko savienojumu (pesticīdu un PHB) monitorings augsnē un augkopības produktos”.
1997.g.- “Kvalitātes nodrošināšanas priekšlikumu izstrāde pesticīdu atlikumu noteikšanas laboratorijās”.
2007.g.- “Baltijas jūras reģiona INTERREG III B Kaimiņattiecību programmas”, “INTERREG IIIA – Dienvidu prioritāte” kopprojektā “Latvijas un Lietuvas agroķīmisko pētījumu institūciju Lielupes baseina augsnēs “LIELASOIL”.
1996.g.- “Mikropiesārņojums Baltezera dzeramā ūdens ņemšanas reģionā”.
1995.g.- “Pesticīdu satura noteikšana Baltezera reģiona dūņu paraugos”.

Kvalifikācijas celšanas kursi, semināri, lekcijas, sertifikāti:
2009.g. Seminārs – “Vidi saudzēšanas tehnoloģiju precizēšana augļu un ogu dārzos dažādos augsnes un klimatiskajos apstākļos” – Dobele
2008.g. Seminārs – “Kūtsmēslu normatīvu pilnveidošana un dzīvnieku vienības aprēķināšana” – Sigulda
2005.g., lekcija: “Mikromēslu veidi, pielietošana, ražošanas metodes-_I.Birģele;
“EK mēslošanas līdzekļu aprite”- A. Miglāns. Rīga
2004.g., kval. celš. kursi:- “Sapropelis un tā ķīmiskais sastāvs” – U. Kalniņš, LLKC.
2003.g., kval. ceļš. kursi:- “Mēslošanas līdzekļu ražošanas problēmas. Klasifikācija. Ietekme uz vidi. – LLU prof. A. Kalniņš, LLKC;
“Mēslošanas līdzekļu kvalitātes rādītāji”- LLU doc. I. Lipenīte, LLKC;
Sertifikāts: “Mēslošanas līdzekļi”, LLKC; - Ozolnieki.
Apliecība:“Līgumu izstrāde un kontrole” – I. Zelča, SIA “Auctoritas”, Rīga.
2002.g.,kval. ceļš. kursi:- “Produktu sertifikācija, atbilstoši LVS EN 45011 standarta prasībām”- Latvijas Nacionālais Akreditācijas birojs “LATAK”, Rīga.
2001.g.- sertifikāts: “New chromatography/ spectroscopy and microwave products”, “CANDELA Ltd”, VARIAN., Rīga.
2000.g.- sertifikāts: New chromatography/ spectroscopy products”, “CANDELA Ltd”, VARIAN, Rīga;
Seminārs: “Information management and quality control in the laboratory’- SOFTWARE POINT, Rīga;
Sertifikāts: “Perkin Elmers instruments” gāzu hromatogrāfi un GH/MS,SIA “AMETO”, Rīga.
2000.g. – ķīmijas fakultāte radiācijas drošības kursi.
1999.g., Sertificate of Atendance: “Laboratory Management and Marketing”- RESOURCE, Rīga.
Apliecība: “Kvalitātes sistēma laboratorijās”, “LATAK”, Rīga.
1998.g.- “Project Restructuring the System for Agricultural Soil Analysis in Latvia” ietvaros Dānijā, Zviedrijā un Vācijā – 1998.
1996.g. sertifikāts: Eignungsprufung und Ringversuche als ein mitel der Kompetenzbewertung in Rahmen der Akkreditierung, “BAM”, AMOS Project, Rīga.
1995.g., sertifikāts: “Accreditation and Certification”- “DAP” German Accreditation System for Testing Berlin, un “LATAK”- Rīga.
1994.g.- “Quality Management in Testing Laboratories” and “Elaboration of Quality Manuals in Testin Laboratories” – “BAM” Federal Institute for Materials Research and testing Berlin, “LATAK”- Rīga.

Papildus kvalifikācija:
Eksperts testēšanas laboratoriju novērtēšanā, atbilstoši LVS EN ISO/IEC 17025 (LVS EN 45001) standarta prasībām.
Produktu sertifikācija saskaņā ar LVS EN 45011 standarta prasībām.
Datorzinības – Microsoft Word; Microsoft Excel.
Eksperts mēslošanas līdzekļu jautājumos.

Nolasītie referāti:
LLMZA un LLU LF starptautiskajā zinātniskajā konferencē Jelgavā: 7-8 febr. 2002.g. – “Pesticīdu darbīgā vielas atlikumu un nitrātu satura rezultāti augkopības produktos” (1999-2001.g.).
LLMZA un LLU LF zinātniskajā konferencē Jelgavā: 8-9 febr. 2001.g.- “Toksisko savienojumu (pesticīdu, PHB) monitorings augkopības produktos 2000.gadā”.
10. febr. 2000.g.- “1999.gada toksisko savienojumu (pesticīdu, PHB, nitrātu u.c.) monitorings augkopības produktos.
LLKC un Dānijas Lauksaimniecības KC seminārā Ozolniekos: 10.06.1998.- “Analīžu iespējas atbilstoši ES standartiem”; “Pesticīdu un to atlikumu kontrole augsnē un augos”.
VZRU “Ražība” Zinātniski praktiskajā konferencē Rīgā: 26.02.1998.- “Pesticīdu atlikumi augsnē un ražā”.
VAAD seminārā “APC”: 12.10.2005.- “Kontrolparaugu ņemšana atbilstoši mēslošanas līdzekļu klasifikācijai un risinājumi nestandarta situācijās”.
VAAD seminārā “APC”: 03.11.2003.g.- “Šķidro mēslošanas līdzekļu un amonija nitrāta paraugu ņemšana”;
“Organisko un organominerālo mēslošanas līdzekļu paraugu ņemšana”.
VAAD seminārā ZM: 14.04.2000.g.- “Augkopības produkcijas paraugu noņemšanas metodika”.
“Rīgas ūdens” konferencē: 1996.g.- “Mikropiesārņojums Baltezera dzeramā ūdens ņemšanas reģionā”.

Izteiktās atzinības:
1. Lauksaimniecības agroķīmiskās apkalpošanas zinātniskās ražošanas apvienība “Latvijas Agroķīmija”, goda raksts, Republikāniskās lauksaimniecības ķimizācijas projektēšanas un pētniecības stacijas vec. inženieri – agroķīmiķi Dani Valentīnu Boļeslava m. par teicamiem sasniegumiem ražošanā sakarā ar ķīmiķu dienu, 27.05.83.
2. Latvijas Republikas Zemkopības ministrija, Atzinības raksts, B0 VSIA “APC” Mēslošanas līdzekļu sertifikācijas nodaļas vadītājai Valentīnai Danei par ilggadēju apzinīgu darbu un radošo ieguldījumu augkopības nozares attīstībā, 2004.gada 7.jūnijs.

Diplomi sabiedriskajās aktivitātēs:
1. Latvijas Zemkopības un lauksaimniecības ekonomikas zinātniskās pētniecības institūts apbalvo V. Dani par izcīnīto 3.vietu Rīgas grupas zibeņturnīrā novusā (sievietēm), 1977.g. 2.jūlijs.
2. Latvijas Zemkopības un lauksaimniecības ekonomikas zinātniskās pētniecības institūts apbalvo V. Dani par izcīnīto 3.vietu Rīgas grupas zibeņturnīrā novusā (sievietēm), 1978.g. 2.jūnijs.

Собрания
Место/время рождения28.07.1945

Легенда карты

#МестоДатаТипТип места
  
Ничего не найдено.

We use cookies to improve your experience on our website. By browsing this website, you agree to our use of cookies. Read more.