Jānis Jurkāns

Jānis Jurkāns

Jānis Jurkāns (1950) ieguvis profesionālu aktiera izglītību, piedalījies Latvijas Nacionālā teātra izrādēs. Jurkāna dramaturģija galvenokārt atspoguļo dzīvi Latvijā 20. gadsimta pēdējā ceturksnī, skarot indivīda eksistences sociālos un psiholoģiskos aspektus. Darbiem novatoriska mākslinieciskā izteiksme. 21. gadsimtā rakstījis arī prozu. Aktīvi iesaistījies Latvijas Rakstnieku savienības administratīvajā darbā, bijis organizācijas vadītājs.

Dzimis strādnieku ģimenē.

Par rakstnieka personību
"Būdams dramaturgs pēc aicinājuma, kurš dzīvē vispirms saredz tās dramatismu un kura darbības kredo nosaka dziļa patiesīguma izjūta, J. Jurkāns nemāna ne sevi, ne citus ar ilūzijām. Ar nežēlīgu atklātību (bet nekad ciniski!) viņš pasniedz sabiedrībai savas lugas kā spoguli, kurā tā spiesta ieraudzīt pati savu dīvaini kroplo seju. Tā ir šoka terapija, bezgala sāpīgs process, ko veic rakstnieks, nevis cerēdams gūt labvēlīgu rezultātu, bet iekšējas nepieciešamības vadīts."

Vārdaune, Dzidra. Jānis Jurkāns. Latviešu rakstnieku portreti. 70.-90. gadi. Rīga: Zvaigzne ABC, 1998. 9.-10.lpp.

Par māksliniecisko izteiksmi
"Rakstnieka pirmajos darbos konsekventi iezīmējās jaunu mākslinieciskās izteiksmes iespēju meklējumi; tajos aktualizēta modernisma, īpaši viena šīs mākslinieciskās sistēmas virziena – simbolisma estētika, oponējot latviešu dramaturģijā tolaik dominējošam reālismam. Vienlaikus Jurkāna daiļradē, pievēršoties arī ļoti konkrētu, detalizēti atveidotu sadzīves reāliju klātbūtnei, aktualizēti naturālisma elementi. Tādējādi nostiprināta rakstnieka savdabīgā mākslinieciskā pasaule, ko nosaka divu virzienu – simbolisma un naturālisma mijiedarbe."

Kalnačs, Benedikts. Jānis Jurkāns. Hausmanis, Viktors, Kalnačs, Benedikts. Latviešu drāma. 20. gadsimta otrā puse. Rīga: Zinātne, 2006. 389. lpp.

Par dramaturģijas un teātra saikni
"J. Jurkāna dramaturģiju būtiski ietekmējusi rakstnieka ciešā saikne ar teātri, kura sarežģīto un brīnumaino dabu viņš vērojis un iepazinis no iekšienes. Teātra fakultāte ir devusi teorētisko pamatu – zināšanas, kas pārbaudītas praksē – aktiera darbā. Tāpēc dramaturgs apzinās ne vien teātra mākslas plašās iespējas, bet arī tās stingros pamatlikumus. J. Jurkāns veido savas lugas kā režisors, kas jau rakstīšanas procesā spēj paredzēt, kā katrs atsevišķais dramatiskā darba komponents atdzīvosies kopējā skatuves ainā."

Vārdaune, Dzidra. Jānis Jurkāns. Latviešu rakstnieku portreti. 70.–90. gadi. Rīga: Zvaigzne ABC, 1998. 11. lpp.

Darbu pirmiestudējumi

1976: "Dzērvīte" Liepājas teātrī
1977: "Pulkstenis ar dzeguzi" Nacionālajā teātrī
1980: "Kolibri" Nacionālajā teātrī
1983: "Smilšu kūka" Liepājas teātrī
1983: "Tika un Spilventiņa piedzīvojumi puķu pļavā" Leļļu teātrī
1985: "Divkauja kosmosā" Leļļu teātrī
1987: "Kraukļi" Liepājas teātrī
1988: "Jāzepiņš" Dailes teātrī
1989: "Durvis" Latvijas televīzijā
1989: "Kamīns" VEF Tautas teātrī
1990: "Trīs draugi" (Ērika Marijas Remarka romāna dramatizējums) Nacionālajā teātrī
1990: "Gliemezītis – riteņbraucējs" Balvu Tautas teātrī
1991: "Ēzopa piedzīvojumi" Liepājas teātrī
1993: "Akacis" Rīgas Nomales teātrī Sarkandaugava
1995: "Trīs vīri kūrortā" (Ērika Kestnera romāna dramatizējums Liepājas teātrī)
1995: "Ceplis" (Pāvila Rozīša romāna dramatizējums) Nacionālajā teātrī
1997: "Dūdieviņš" Nacionālajā teātrī
1997: "Amālija" Nacionālajā teātrī
2001: "Dāmu paradīze" (Emīla Zolā romāna dramatizējums) Liepājas teātrī
2002: "Viņš taču ir muļķis" Nacionālajā teātrī
2003: "Mihoelss" ("Nenotikusī izrāde") Daugavpils teātrī
2004: "Dzīvīte, dzīvīte..." ("Vistas") Dailes teātrī
2005: "Melanholiskais valsis" (librets) Dailes teātrī
2008: "Dzīvīte, dzīvīte..." (otrā sērija) Dailes teātrī
2013: "Kurš apēda sieru?" (Džefa Kinnija "Grega dienasgrāmatas" dramatizējums) Daugavpils teātrī