Pauls Frīdrihs Bērents

Имя
Pauls Frīdrihs Bērents
Родное имя
Paul Friedrich Baerent
Дополнительные имена
latviešu rakstos arī Behrents, Bährents
Виды деятельности
Резюме
Pauls Frīdrihs BĒRENTS (Baerent 1866 - 1935) ir Baltijas vācu mācītājs un kultūrvēsturnieks. Viņš ir dzimis Rīgas pilsētas mērnieka ģimenē, pēc tēva nāves bijis spiests pelnīt uzturu ar privātstundām, vēl mācoties elementārskolā un ģimnāzijā. Bērents ir studējis teoloģiju Tērbatas Universitātē (1886-1891), ieguvis kandidāta grādu; mācītāja pārbaudes gadu aizvadījis Valmierā, vēlāk un līdz 1933. gada decembrim kalpojis Āraišu draudzē. Mīlēts un cienīts mācītājs, atbalstījis latviešu saimnieciskos centienus. Līdztekus mācītāja darbam nodevies arhīvpētniecībai. Bērenta publikācijas vācu un latviešu izdevumos galvenokārt veltītas Cēsu un apkaimes kultūrvēstures izziņai. Par ieguldījumu Latvijas vēstures izzināšanā 1929. gadā Latvijas Universitāte Bērentam piešķīra goda doktora grādu. Bijis vairāku Baltijas zinātnisko biedrību biedrs. Nozīmīgākie darbi: "Pirmie latviešu tautības luterāņu mācītāji" (1924), "Cēsu pilsētas pirmā pamatskola" (1926), "Āraišu baznīca un draudze savu 700 gadu laikā" (1927), "Die kirchlichen Zustande Livlands nach dem nordischen Kriege" ("Vidzemes baznīcu apstākļi pēc Ziemeļu kara", 1903). Bērenta lieldarbs par Vidzemes baznīcām un mācītājiem publicēts jau pēc viņa nāves Vācijā 1977. gadā.
Личная информация
Pauls Frīdrihs BĒRENTS (Baerent, 1866-1935) ir dzimis Rīgas pilsētas mērnieka Roberta Bērenta (Baerent) un viņa sievas Adelheides dzimušas Vitmanes (Wittmann, 1839-pēc 1934) ģimenē, ģimenē bijuši pieci bērni, brāļi - Karls (1862-1929), vēlāk bibliotekārs un Hugo Oskars Paridons (dzim. 1868).
Pauls Frīdrihs Bērents 1915. gada 26. martā ir apprecējies ar Harietu Gotfrītu (Gottfriedt, 1888-1969). Viņam ir četri bērni: dēli Roberts Kārlis (1916-1945), vēlāk veterinārārsts; Gotfrīds Eduards (1917), Valtrauta (1921), vēlāk precējusies Johansone (Johannsohn) un Dorite (Dorrit, 1922), vēlāk precējusies Hebliga (Heblig), II laulībā Tranina (Tranin).
Dzīves dati precizēti: https://www.geni.com/people/Paul-Friedrich-Baerent... [22.10.21.]
Галерея цитат
Blakus darbam draudzē Bērents nodevies vēstures un baznīcas vēstures pētījumiem, piegriezdamies sevišķi Vidzemei, Cēsu apkārtnei un savai draudzei. Viņa darbu skaits skaitliski nav pārāk liels, jo viņš nepiederēja tai publicistu grupai, kas katru archivā tikko atrasto faktu steidzās nodot atklātībai līdz ar plašiem steigā uzmestiem komentāriem un slēdzieniem, bet reprezentēja īsto zinātnieku tipu, kas faktus rūpīgi krāja, kārtoja un pārbaudīja, un kura slēdziens bija pamatots un apsvērts.
No: E. Ķ. [Edgars Ķiploks?]. Dr.theol. h.c. Pauls Bērents [nekrologs]. Universitas, 1935, nr. 8.

1929. gadā Latvijas Universitāte Paulam Bērentam piešķir goda doktora grādu (Dr. theol. h. c.)
Профессиональное деьтельность

Publicistika

Sprediķi un autobiogrāfija

1903: Kā Natanaels paliek par Jēzus mācekli? Sprediķis, nr. 9.
1903: Esiet nomodā! Sprediķis, nr. 55.
1932: Mūsu draudžu gani [P.Bērenta autobiogrāfija]. Piedaugavas Draudžu Dzīve, nr. 2.
1933: Mācītāja P. Baerenta dzīves stāsts [autobiogrāfija]. Cēsu Avīze, nr. 360.
1934: Esiet modrīgi! [Atvadu sprediķis]. Svētdienas Rīts, nr.3.

Kultūrvēsturiski raksti un recenzijas

1903: Die kirchlichen Zustände Livlands in der ersten Hälfte des 18. Jahrhunderts. Baltische Monatsschrift, nr. 8, S. 217-238.
1912: Beitreibung der Steuerrückständen im 18. Jahrhundert. Baltische Monatsschrift, nr. 8, S. 269-272.
1923: Āraižu [Araišu] draudzes skolas hronika. Izglītības Ministrijas Mēnešraksts, nr.8., 9., 10.
1924: Pirmie latviešu tautības luterāņu mācītāji Vidzemē. Izglītības Ministrijas Mēnešraksts, nr. 10.
1925: Einige Blätter aus Wendens 700-jahriger Geschichte. Baltische Akademische Blätter, nr. 15.
1926: Cēsu pilsētas pirmā pamatskola. Izglītības Ministrijas Mēnešraksts, nr. 10.
1928: Līvu pagasts pie Cēsīm. Burtnieks, nr. 6.
1929: L. Adamoviča grāmatas [recenzija]. Latvju Grāmata, nr. 4.
1929: Kāda lapa no Vidzemes kultūras vēstures XVII gs.. Izglītības Ministrijas Mēnešraksts, nr. 3.
1930: Pirmais zviedru valdīšanas laiks Vidzemē. Burtnieks, nr. 7, 611.-618.lpp.
1930: Pirmās latviešu valodas mācības grāmatas sastādītājs [par Rehehūzenu]. Izglītības Ministrijas Mēnešraksts, nr. 2.
1931: Doc.arch.P. Kampe. Latvijas baznīcas zvanu vēsture [recenzija]. Daugava, nr.2 (1931), 250.-251. lpp.
1932: Das Schulwesen Wendens im 17. und 18. Jahrhundert. Arbeiten des Zweiten Baltischen Historikertages zu Reval.

Grāmatas

1927: Āraišu baznīca un draudze savā 700 gadu gaitā: vēsturisks apskats, sastādīts un Āraišu draudzei veltīts par piemiņu retai jubilejas dienai. Cēsis: K. Dūnis; atkārtots izdevums ASV 1979.g.
1934: Burtnieku draudze 1234.-1934. Īsas ziņas par Burtnieku draudzes celšanos un zelšanu. Burtnieku baznīcas draudzei viņas 700 gadu pastāvēšanas svētkos veltīts. Rīga: AS "Izdevējs".

Enciklopēdisks izdevums par Vidzemes mācītājiem - palicis rokrakstā, vēlāk kolēģu pabeigts un publicēts

1977: Die evangelischen Prediger Livlands bis 1918. Begonnen von Paul Baerent. Im Auftrage der Baltischen Historischen Kommission unter Mitarbeit von Erik Amburger und Helmut Speer herausg, von Martin Ottow und Wilhelm Lenz.
Место/время рождения27.10.1866
Rīga
Rīga
Oбразование
Rīgas pilsētas elementārskola
Krišjāņa Barona iela 71, Rīga
Krišjāņa Barona iela 71, Rīga, LV-1001

Apmeklēju elementārskolu, kura toreiz neatradās lepnā ēkā, bet kādā vienkāršā koka namā, kurā apm. simts bērnu vienā lielā zālē kopā sēdējām un viens pats skolotājs vecais Froms, visas nodaļas mācīja un sagatavoja vai dzīvei, vai iešanai kādā augstākā skolā.

Mūsu draudžu gani [P.Bērents. Autobiogrāfija]. Piedaugavas Draudžu Dzīve, nr. 2, 34. lpp.


1880 – 1885 (Дата не точная)
Rīgas Nikolaja ģimnāzija
Krišjāņa Valdemāra iela 1C, Rīga
Krišjāņa Valdemāra iela 1C, Rīga, LV-1010
Mācību laiks nav precizēts

1886 – 1891
Tērbatas Universitāte
Ülikooli 18, Tartu
Ülikooli 18, Tartu, Estonia

studē teoloģiju

место работы1892 – 1893
Vidzemes konsistorija
Valmiera
Valmiera

Mācītāja amata pārbaudes gads Valmierā; 1893. gada maijā iesvētīts mācītāja amatā Rīgā Jēkaba baznīcā, pēc tam atgriežas Valmierā, strādā pie prāvesta - Valmieras diecēzes vikārs.

Nolicis eksāmenus pie Vidzemes konsistorijas 1892. gadā devos uz Valmieru pie mācītāja [Jāņa] Neilanda, lai tur pavadītu praktisko gadu un iemācītos baznīcas grāmatas vest, svētrunas un sprediķus turēt.

No: Mūsu draudžu gani [P.Bērenta autobiogrāfija]. Piedaugavas Draudžu Dzīve, nr. 2, 35. lpp.


16.05.1893 – 1894
Āraišu draudze
Āraišu Evaņģēliski luteriskā baznīca
"Āraišu baznīca", Drabešu pagasts, Cēsu novads, LV-4101

Ievests mācītāja amatā, palīgmācītājs pie mācītāja Johana Frīdriha Vilhelma Veiriha (Weyrich, 1821?-1895).


10.09.1895 – 00.12.1933
Āraišu draudze
Āraišu Evaņģēliski luteriskā baznīca
"Āraišu baznīca", Drabešu pagasts, Cēsu novads, LV-4101

Pensionētā mācītāja Veiriha, prāvesta vietas izpildītāja Gulekes un Straupes mācītāja Kuglera ievests amatā; kalpo Āraišu draudzē līdz pensionēšanās brīdim, atvadu sprediķis no draudzes 1934. gada 14. janvārī.


1900 – 1915 (Дата не точная)
Bērzaines vācu ģimnāzija (1837-1915)
Bērzaines iela 34, Cēsis
Bērzaines iela 34, Cēsis, Cēsu novads, LV-4101

Ticības mācības skolotājs, darba gadi aptuveni pēc Bērenta autobiogrāfijas, kurā minēts, ka skolā strādājis 15 gadus.


00.09.1905 – 00.10.1906
Vidzemes konsistorija
Rīga
Rīga
Izpilda prāvesta vietu, uzturas Rīgā.

1910 – 1925 (Дата не точная)
Kristīnes Apkalnes privātā sieviešu ģimnāzija
Raunas iela 7, Cēsis
Raunas iela 7, Cēsis, Cēsu novads, LV-4101
Ticības mācības skolotājs, precīzs darba laiks nav noskaidrots, fakts balstīts Bērenta autobiogrāfijā - Cēsu sieviešu ģimnāzijā nostrādāti 15 gadi.
migrate1897
Lettisch-literärische Gesellschaft / Latvian Literary Society

Biedrības biedrs, referents.
1926. gada sapulcē priekšlasījums par A. Bīlenšteinu un viņa darbu pie Bībeles valodas rediģēšanas.
1927. gada sapulcē priekšlasījums par zemnieku dzīvi Cēsu un Āraišu draudzēs 17. gadsimtā
1928. gada sapulcē priekšlasījums par Latviešu literārās (draugu) biedrības dibināšanu un darbību.
Ziņas no: Āronu Matīss. Latviešu Literāriskā (Latviešu Draugu) Biedrība savā simt gadu darbā. Rīga, 1929, 341.-342. lpp.


1899 – 1935
Rīgas Vēstures un senatnes pētītāju biedrība
Rīga
Rīga

Biedrs, kopš 1909. korespondētājloceklis un kopš 1920.gada līdzdirektors.

1935. gada 10. aprīļa piemiņas pasākumā biedrības prezidents A.Fenereizens norāda uz Bērenta aizraušanos arhīvpētniecību - strādājot pie Vidzemes baznīcas un mācītāju darbības vēstures izziņas, viņš iepazinies ne tikai ar Rīgas un Tallinas, bet arī ar Stokholmas krātuvju materiāliem.


1900 – 1924
Āraišu - Cēsu lauksaimniecības biedrība
Cēsis
Cēsis, Cēsu novads
Biedrības priekšnieks

00.09.1909 – 1925
Cēsu Dzimtenes pētīšanas biedrība
Rīgas iela 24, Cēsis
Rīgas iela 24, Cēsis, Cēsu novads, LV-4101

Krājuma glabātājs (1909-1925)


1913 – 1935
Estonian Literary Society
Tallina
Tallinn, Harju County, Estonia

korespondētājloceklis

Место/время смерти04.04.1935
Rīga
Rīga
migrate

08.04.1935
Rīgas Lielie kapi
Klusā iela, Rīga

1936. gada 4. aprīlī Bērenta nāves piemiņas dienā Lielajos kapos pie Jaunajiem vārtiem Doma draudzes daļā Āraišu draudzes mācītāja Jāņa Meistera (1909-1978) vadībā, pieminot Bērenta ilggadīgos nopelnus savas draudzes labā, noliek kapa plāksni. No: Rigasche Rundschau, nr.77 (02.04.1936).

Diemžēl mūsdienās kapavieta nav identificēta.

Легенда карты













Показаны записи 1-16 из 16.
#МестоДатаТипТип места
  
1Rīga
(Rīga)
27.10.1866Место/время рожденияCity
2Rīga
(Rīga)
04.04.1935Место/время смертиCity
3Rīgas Lielie kapi
(Klusā iela, Rīga)
08.04.1935migrateCemetery
4Krišjāņa Barona iela 71, Rīga
(Krišjāņa Barona iela 71, Rīga, LV-1001)
(Не указано)OбразованиеBuilding, house
5Ülikooli 18, Tartu
(Ülikooli 18, Tartu, Estonia)
1886 - 1891OбразованиеBuilding, house
6Krišjāņa Valdemāra iela 1C, Rīga
(Krišjāņa Valdemāra iela 1C, Rīga, LV-1010)
1880 - 1885OбразованиеBuilding, house
7Āraišu Evaņģēliski luteriskā baznīca
("Āraišu baznīca", Drabešu pagasts, Cēsu novads, LV-4101)
16.05.1893 - 1894место работыChurch
8Āraišu Evaņģēliski luteriskā baznīca
("Āraišu baznīca", Drabešu pagasts, Cēsu novads, LV-4101)
10.09.1895 - 01.12.1933место работыChurch
9Valmiera
(Valmiera)
1892 - 1893место работыCity
10Rīga
(Rīga)
01.09.1905 - 01.10.1906место работыCity
11Raunas iela 7, Cēsis
(Raunas iela 7, Cēsis, Cēsu novads, LV-4101)
1910 - 1925место работыBuilding, house
12Bērzaines iela 34, Cēsis
(Bērzaines iela 34, Cēsis, Cēsu novads, LV-4101)
1900 - 1915место работыBuilding, house
13Rīga
(Rīga)
1899 - 1935migrateCity
14Tallina
(Tallinn, Harju County, Estonia)
1913 - 1935migrateCity
15Cēsis
(Cēsis, Cēsu novads)
1900 - 1924migrateCity
16Rīgas iela 24, Cēsis
(Rīgas iela 24, Cēsis, Cēsu novads, LV-4101)
01.09.1909 - 1925migrateBuilding, house

We use cookies to improve your experience on our website. By browsing this website, you agree to our use of cookies. Read more.