Intervija ar Veru Čehoviču



Комментировать

НазваниеIntervija ar Veru Čehoviču
КоллекцияSummer expedition 2004
Медиаmigrate
Видmigrate
Код файлаa5
СобранияSiberian ethnolinguistic expeditions
ЯзыкиЛатгальский
migrate
migrate
migrate
Файлы
migrate2004
Ačinska
Achinsk, Krasnoyarsk Krai, Russia
Ключевые слова
Открыть

00:03 Teicēja min vietas Latvijā, no kurienes cēlušies viņas piederīgie: vīramāte no Rēzeknes; māte no Balviem, tēvs no Viļakas. Parēķina un izsecina, ka atbraukuši 1911. gadā.
Konkretizē par tēvu: no Latvijas ieradies vēl viņas vectēvs (dzeds) ar četriem dēliem, sieva viņam bija mirusi, tā no Viļakas ar visiem četriem dēliem atbraucis uz Bogatoji.
01:09 Sākumā dzīvojuši viensētā un labi dzīvojuši. Tēva ģimene uzcēlusi lielu māju un atsevišķas ēkas govīm, cūkām, zirgiem. Viņu saimniecībā kūtis (klāvi) esot bijušas labākas, nekā Bogatojē dažam tagad māja.
01:44 Diemžēl tēvu esot paņēmuši kā valsts ienaidnieku, aizveduši slimu no gultas. Cietumā Ačinskā sabijis trīs mēnešus un drīz nomiris. Vēlāk mātei atsūtījuši paziņojumu, ka viņas vīrs neesot bijis vainīgs. Tas viss notika 1930. gadā. Viņai pašai (Verai) tad bijuši 9 gadi. Viņi neko labu nav redzējuši, tomēr māte visus izaudzinājusi lielus.
02:54 Vera Čehoviča pabijusi Latvijā 1956. gadā, visi kaimiņi saskrējuši skatīties. Esot nabadzīgi dzīvojuši. Tur esot bijušas mātes māsīcas (srodnuos muosas). Dzīvojuši netālu no baznīcas, brālis un divas māsas. Neviens no trim nebija precēts, un tā arī izmira ģimene. Uzvārds – Lizinskie, it kā ne no poļiem tomēr, latgalieši.
03:57 Veras mātes vecāki nomiruši Latvijā, kad mammai bijis vienpadsmit gadu, māsai – pieci. Māte atdota par aukli radu ģimenē, kopā ar viņiem tad arī atbraukusi uz Sibīriju. Māsa esot palikusi Latvijā, viņu audzinājušas māsīcas.
Teicējas māte nodzīvojusi 92 gadus. Bārene, strādājusi dienu un nakti, vēlāk izskolojusi visus savus sešus bērnus. Tikai vecākais palika bez izglītības, viņš bija tēva vietā pēc tam, kad tēvu esot paņēmuši.
04:49 Teicēja noskaidro, kādi ir atnācēju vārdi, atkārto tos: Lidija, Gunta; Guntai – čūļu vārds esot.
05:21 Izstāsta, ka 35, nē, visus 40 gadus nostrādājusi par šuvēju Ačinskas fabrikā. Sākusi no mācekles un izmācījusies līdz pat meistarei, ceha priekšniecei. Pēc tam viņu ievēlēja par fabrikas komitejas priekšsēdētāju, nostrādāja deviņus gadus. Pēc tam, kad kadru nodaļas vadītājs aizgāja pensijā, vēl trīspadsmit gadu nostrādājusi tur.
Kad gājusi atvaļinājumā, darbavieta deva ceļazīmi uz kūrortu. Pirmo reizi bijusi Ķemeros, atzīst, ka tur bijis dikti labi.

5:23 Nu es tridcat pīci godi, vusi sorak na švejnajā fabrikā. (I Ačinskā?) Ačinskejā. Nu i… nu i at učenici do načaļnika ceha, da mastera, do načaļņika ceha rasla. A patom posle načaļņika ceha menja narod izbral predsedatelem fabričnogo kamiteta, paltari tysjači čelavek. Devet let atrabotala. Patom… (Cik? A pa sovam?) Deviņi godi, jā! Deviņi godi atstruodaju, patom jau suoku prasitsja, šta… (v)pered īdi, īdi paša pa prīšku, narods piec teve īd. Kuo toļki nā i vusu geida! Privykli. Nu i načaļņiks atdela kadrov guoja na pensejas, es soku: “Man itū vītu atdūdet! Naverna es zaslužila?..” Tak, vot, es vieļ treispadsmit godu atrabotala par načaļniku atdela kadrov.
I, vot, deveņa… es kuo toļka na prafsajuznoj rabote, kuo otpuskā īdu, man dajut putjovku i pasilajut na kurort.
(Iz kureini gryb vai?...) Nu, kur jau putjovka byvaet… Biju Kemerē pirmū reizi, oj, kuo tī labi! Ite bej’ seņuok ministerskīs latvijskīs kurorts, da? Cīši labi – tīpat i ļečeņje, tīpat i stalovaja… (Vannas.) Vannas, radons! (Radons!) Aha, a patom Buldurūs toža kuo sanatorijs pi jyusu. (Ira, ira.) Vot, es tī beju. Da, ūtrū reizi. A patom… Vaļmeri čto li? Vot, Valmerūs! (Ira, ira i Valmiera, ira.)
7:12

Bulduru sanatorijā bijusi otrajā braucienā. Pabijusi daudzviet – Kaukāzā, Gorjačijos Kļučos u. c.
07:49 Stāsta par savu dārzu, sauc ogas – upenes, jāņogas, sauc ābolu šķirnes. Burkāni, bietes, kāposti esot piestādīti divām ģimenēm.
08:39 Vienai no meitām nomiris vīrs pirms diviem mēnešiem. Bijis dikti labs, kā dēls, nē, tādu dēlu pat neesot! Strādājis rūpnīcā 29 gadus, smadzeņu vēzis. Mēnesi vien tikai slimojis.
09:11 Pilsētā ne vienmēr bijis droši atzīties, ka ir latvieši. Vienai kaimiņienei paticis aprunāt: “Latiška pošla” vai “Čuvaška pošla”... Kādā reizē Vera devusi pretī, ka viņa labāk runājot krieviski, nekā aprunātāja. Citreiz atkal uz „komentāru” atsaukusies Veras meita, ka latvieši esot smuka un kulturāla tauta, ne tā, ka viņu. Kopš tā laika kaimiņiene vairs nav aizskārusi viņas.
11:10 Atnācējas pastāsta, ka jau zina baznīcu, ka tēvs Jaceks esot aizvedis pie kādas kundzes – latgalietes. Pie Fjoklas Zorinas (Tekles Ločmanes). Uz to Vera atsaucas, ka Zorinas vīrs bijis viņas skolotājs. Viņš – krievs, viņa – latgaliete. Viņas ar Teklu esot cēlušās no vienas vietas.
12:14 Teicējas māte – Bārbala (Buorbola) Lizinska, tēva uzvārds – Matisons. Veras brāļi: Broņislavs, Pīters (Pjotrs), Ontans, Aļuzs (Aleksejs). Bijusi arī māsa Anna, kura nomirusi vienpadsmit gados, apglabāta Bogatojē.
13:31 Sūkstās, ka nav paguvusi viešņām izvārīt boršču, atnācējas atbild, ka esot paēdušas, ka ciemos viņas cienājot. Uzskaita, ka pabijušas jau Bogatojē, Sčastļivojē, Bičkos, Graznovā.
14:31 Teicēja raksturo apkaimes ciemus, lieli bijuši: Graznova – liels, liels ciems, Bički – tur gan vairāk krievu esot bijis, tagad latgalieši pārcēlušies. Bogatoje – liels ciems, Sčastļivoje – liels ciems. Okuņova, kas atrodas 10 km nu Bogatojes, katru dienu esot gājuši uz skolu turp un atpakaļ, liels ciems bijis, divi veikali, bet viss likvidēts. Viss paputējis ar t. s. perestrojkas laiku, kad viss tika iznīcināts – kolhozi, sovhozi, ciemi, viss – no 1991. gada. Tagad – darba neesot, nekā neesot, kombainu, pļaujmašīnu neesot. Darīt neesot ko, nopelnīt nevarot.
15:56 Klāt esošās studentes Tatjanas Ločmanes tēvu nepazīstot, kaut uzvārds šķietot pazīstams. Laikam Taņas tēvs esot nedaudz vecāks par Veras meitu.
16:40 Izsakās par latviešu maizi, kas esot garda, vispār Latvijā garšīgi barojot. Kūrortos, cik bijusi, vienmēr bijis garšīgi. Ej brokastīs, bet uz galdiem puķes, viss svaigs, garšīgs. Paticis gan kūrortos, gan Rīgā, kur esot palikuši pie paziņām.
17:23 Seko pabargs jautājums atnācējām – vai Vijai Artmanei ir iedots dzīvoklis?! Esot viņu rādījuši pa TV, kur apkārt viņai viss izskatījās diezgan nabadzīgi. Atbraucējas pastāsta, ka Vijai Artmanei ir gan dēls, gan meita, arī mazbērni, ka viņa nu gan nav no nabagiem! Vera uzteic savas meitas, kas katru dienu pie viņas atskrienot un visu ko padarot. Turpinās saruna par Viju Artmani, noskaidrojot, ka viņai ir vasaras māja.
20:57 Turpinot min teicējas gadus, izrādās – 6. jūlijā palikuši 83. Teicēja atzīst, ka daudz strādā visu laiku, arī dārzā. Agrāk, kad neko nav varēts nopirkt (ne tā, kā Latvijā, kur audumi bijuši), šuvusi citiem kleitas, kostīmus, pat par velti, lai tikai apmaiņā pret darbu, kaut par naudu, dabūtu audumus un kaut ko varētu sašūt meitām.

Легенда карты



Показаны записи 1-1 из 1.
#МестоДатаТипТип места
  
1Ačinska
(Achinsk, Krasnoyarsk Krai, Russia)
2004migrateCity
Показаны записи 1-1 из 1.
#НазваниеКоличество
   
1Ačinska1
Показаны записи 1-1 из 1.
#НазваниеКоличество
   
11

We use cookies to improve your experience on our website. By browsing this website, you agree to our use of cookies. Read more.