Interview with Sandra Keisele

Комментировать

НазваниеInterview with Sandra Keisele
№ единицыa54
КоллекцияPārdaugavas stāsti
Медиаmigrate
Видmigrate
Код файлаa54
СобранияLFK Digitāli radītu materiālu krājums
Klasifikators
ЯзыкиЛатышский
migrate
migrate
Файлы
migrate22.03.2022
Kultūras centrs "Iļģuciems"
Lidoņu iela 27 k-2, Rīga, LV-1055
Ключевые слова
Открыть

Dig2-Pardaugavas-stasti-a0097

00:00:00-00:05:00
Sandra Keisele 1996. gadā kļuva par JDK “Dejotprieks” vadītāju. Līdz tam jau vadīja bērnu deju kolektīvu “Mārīte” Iļģuciema kultūras centrā. Kolektīvu izveidoja no nulles, jo līdz tam bija bijis “Dejotprieks”, bet tas izbeidza savu darbību, tad šo izveidoja no jauna. Ātri savācās astoņi pāri no apkārtnes jauniešiem, daudzi bija no universitātes kopmītnēm.
Iļģuciema skolā tad strādāja deju skolotāja Ārija Dunde.
Pēc jauniešu kolektīva 15 gadu jubilejas uztaisīja arī vidējās paaudzes kolektīvu “Dejotprieks”. Sākumā tajā bija četri pāri. Dejotāji gribēja piedalīties Deju svētkos, bet tik maz dalībnieku to nevarēja. Vadītāja teica, ka nepieciešami astoņi pāri. Nākamajā mēģinājumā ieradās astoņi pāri un kolektīvs varēja gatavoties un piedalīties nākamajos Deju svētkos. Bet kolektīvs oficiāli ir tikai no pagājušā gada.
Kolektīva dzimšanas dienas parasti svin pavasarī.
00:05:01-00:09:30
Par pēctecību. Bērnu deju kolektīva vecāki dejo vidējās paaudzes kolektīvā. Arī dejotāji savā starpā apprecējušies.
Stāsta par to, kā sākusi dejot.
00:09:31-00:15:22
Par to, ka vairāki deju kolektīvi vienā kultūras centrā. Grūtākais, ka dejotājus nevar piesaistīt.
Dejotāji ir no apkārtnes, bet arī no tālākiem Rīgas rajoniem. Vairāk no tuvējās apkārtnes ir dejotāji no vidējās paaudzes kolektīva.
00:15:23-00:20:15
Interesantāk mācīt dejot tiem, kuri sāk no sākuma, jo tad labi var redzēt rezultātu un attīstību. Par dejotāju mērķtiecību. Par dejošanu kolektīvā.
“Mans uzdevums ir mācīt.” Par skolotāja nozīmi.
“Dejotpriekā” svarīgs ir prieks. Sauklis: “Mums ir liels un varens prieks, tas ir mūsu dejotprieks.”
00:20:16-00:21:11
Jauniešu kolektīvā dejo apmēram no 22 līdz 35 gadu vecumam, bet vidējā paaudzē ir arī jaunāki par 35 gadiem un tādi, kuri it kā pēc vecuma varētu iet uz senioru kolektīvu, bet ir spēks un gribēšana turpināt vidējā paaudzē. Ja visiem var turēties smuki līdz, tad vecums nav problēma.
00:21:12-00:28:38
Teicēja strādā Iļģuciema kultūras centrā no 1985. gada. Sadarbība ar kultūras centru ir ļoti laba. Sadarbojas ar teātri “Rampa”, vienmēr piedalās kultūras centra pasākumos.
Katru gadu ap 1. adventes laiku notika Rūķu gājiens pa Iļģuciemu. To arī aizsāka Sandra. Lielākais dalībnieku skaits bijis ap 400. Katru gadu ir dažādi mērķi Iļģuciemā. Stāsta par dažādiem gadiem un gadījumiem.
“Saules bērni” Dzegužkalnā – pasākums uz bērnu aizsardzības dienu, kur dejotāji un kori. Koris atradās skatītāju rindās pa vidu. Par skatuves piemērotību dejotājiem, un dejošanu uz asfalta.
00:28:39-00:35:57
Par “Dejotprieka” ikgadējiem pasākumiem. Katru gadu no 2006. gada piedalās Eiropeādēs. Piedalās arī Pārdaugavas svētkos, tad tā diena arī paiet parkā.
Par bērnu mācīšanu.
Par koncertu norisi Iļģuciemā. Lieldienās un rudens svētkos dejo pagalmā, dažādās vietās ap kultūras centru bijis tirgus un pagalma laukumiņā dejo. Bijis negadījums, kad pagalmā nedaudz zemē iekrita cilvēks, bet necieta, tāpēc tagad nezina, kā būs ar dejošanu tur.
Par dejošanu dažādās vietās.
00:35:58-00:46:56
Dejotprieka repertuārā pamatā ir obligātais repertuārs, Sandras dejas, arī vecās dejas.
Par jaunajām dejām. Ja tās ir ļoti tālu no latviešu dejām, tad vajadzētu saukt citādāk, piemēram, folkbalets vai pēc autora vārda.
Par labdarības koncertiem.
Dejotāji arī izsakās kādas dejas gribētu dejot.
Par deju pierakstīšanu un pierakstu interpretēšanu.
00:46:57-00:48:07
Sadarbība ar citiem Pārdaugavas kolektīviem. Pārdaugavā vairs nav īpaši daudz deju kolektīvu.

Dig2-Pardaugavas-stasti-a0098

00:00:00-00:03:23
Pārdaugavā nav bijis daudz deju kolektīvu nekad, bet tagad ir krietni mazāk nekā kādreiz. Liela nozīme, vai ir vieta, kur dejot.
Par dejotāju noturēšanu kolektīvā.
00:03:24-00:08:26
Deju svētku nozīme.
Par dejošanu neparastās vietās un situācijās.
00:08:27-00:12:40
Par deju iedalījumu. Ir etnogrāfiskā deja, dejas apdare, skatuviskā deja un vēl kaut kas.
Tagad kolektīvā izmēģina arī ukraiņu dejas.
Par tautastērpiem. Ir Vidzemes, Latgales, Bārtas tērpi un vēl daži. Dejotājas pašas taisīja vainagus un šuva cepures.
00:12:41-00:14:45
Sevi sauc par Rīgas kolektīvu.
Iļģuciems ir Rīgas skaistākā vieta – augstākais kalns, skaistākās muižas.
“Es saku, ka esmu no laukiem, no Iļģuciema.”
00:14:46-00:19:00
Iļģuciema robežas – Spilves pļavas, dzelzceļš, aiz Dzegužkalna, Dzirciema iela. Botānisko dārzu arī skaita pie Iļģuciema.
No vietām patīk – Dzegužkalns, Nordeķu parks, Baltā kāpa, mežs, Lāčupes kapi, Spilves lidosta. “Mēs esam riktīgi zaļi.”
00:19:01-00:23:55
Par Balto muižu, kura bijusi netālu no Esena dārziem.
Akmens pie Nordeķu muižas ir viens no lielākajiem Rīgā.
Bērnībā Nordeķu parks bijis ļoti nolaists. Nordeķu parkam otrā pusē arī bijis kino, ne tikai pie kultūras centra kino “Ilga”. Kur tagad ir veikals “Mego”, kādreiz 2. stāvā bija restorāns “Sonāte”.
Par Iļģuciema attīstību.
00:23:56-00:28:11
Kad brauc uz centru, tad saka: “Es braucu uz pilsētu.”
Nezina par Iļģuciema nosaukuma rašanos, bet varbūt, ka saistīts ar ilgo ciemu.

Iļģuciema smarža ir kvasa smarža. Kad uzkāpj Dzegužkalnā, tad var just kvasa smaržu no Iļģuciema alus darītavas. Bērnības mājā, kad dzīvoja, tad tuvumā bija pļavas, tāpēc saistās arī ar sienāžu skaņu. Dzegužkalnā var dzirdēt, kā kūko dzeguzes.

Легенда карты



Показаны записи 1-1 из 1.
#МестоДатаТипТип места
  
1Kultūras centrs "Iļģuciems"
(Lidoņu iela 27 k-2, Rīga, LV-1055)
22.03.2022migrateBuilding, house
Показаны записи 1-1 из 1.
#НазваниеКоличество
   
1Kultūras centrs "Iļģuciems"1
Показаны записи 1-1 из 1.
#НазваниеКоличество
   
11

We use cookies to improve your experience on our website. By browsing this website, you agree to our use of cookies. Read more.