Kāds svētceļnieks apstaigājis pasauli. Bijis vakars. Lauku vidū viņš ieraudzījis mājas. Piegājis pie durvīm, uz kurām stāvējis uzrakstīts "Raganu krogs". Atverot čīkstošās durvis, tas iegājis krogus istabā. Pie galda sēdējis krodznieks un lasījis Bībeli. Apsveicinājušies. Svētceļnieks prasījis, vai nevarot dabūt naktsmājas. Nakts esot laba, bet mājas neesot. Krodznieks licis, lai atnesot vakariņas. Tās atnesusi krodznieka jaunā sieva. Krodznieks piesolījis arī dzeramo. Tas bijis līdzīgs žultij. Svētceļnieks prasījis, no kā šis sastāvot. - No šņabī izmērcētām kumelītēm, pelašķiem, āboliņa saknēm, zirnekļa tīkliem un čūskas ādas. Svētceļnieks paģībis. Uztaisīta gulta "spoku bedrē". Līdzko svētceļnieks apgūlies, uz viņa gultas atvērusies lūka. Pirmais pa to ielēcis krodznieks, bet pēc tam krodznieka sieva. Sieva iesitusi krodzniekam trīs reizes, un tas pārvērties par zirgu. Braukuši uz elli. Svētceļnieks apkaitinājis elles kungus. Elles augstmaņi visi centušies iesist svētceļniekam pa seju. Viņš atmodies. Lietus lijis viņam sejā. Iegājis krogus istabā. Krodznieks mēģinājis pierunāt, lai paliek uz brokastīm, bet svētceļnieks nav palicis un aizgājis.