Collection of Emma Miķelsone-Malkava

Pie skolotājas Marijas Bērzkalnes Cesvaines ģimnāziju 1923. gadā beidza divas nākamās LFK darbinieces: Emma Miķelsone (1903–1945) un Marija Miezone (1903–1985), kā arī Kārlis Malkavs (1902–1942). Studējot LU, Emma Miķelsone darbojās un dziedāja studentu biedrībā "Dziesmuvara". 1926. gadā paralēli studijām viņa sāka strādāt LFK. Kad 1929. gada maijā atbrīvoja LFK dibinātāju un vadītāju Annu Bērzkalni, Miķelsonei uzticēja veikt LFK sekretāres un vadītājas pienākumus, līdz darbā stājās prof. Kārlis Straubergs. 1934. gadā viņa apprecējās ar savu klases biedru, diplomētu tiesnesi Kārli Teodoru Malkavu. Viņiem piedzima bērni – Mudīte (1936–1961) un Andrejs (1940). 1941. gada jūnijā atvaļinājuma laikā Emma ar bērniem aizbrauca uz dzimtajām mājām, Dzelzavas "Mežalaidēm", bet vīru 14. jūnijā izsūtīja uz Vjatlagu. Emma Malkava strādāja LFK līdz 1944. gadam, kad kopā ar savu māti un bērniem devās bēgļu gaitās uz Vāciju, kur abas ar māti saslima ar tīfu un mira. Viņas apglabātas netālu no Berlīnes. Bērni ar citiem radiem no krievu zonas tika atgriezti Latvijā.

Emmas Miķelsones vākumā [196], kas tapis no 1926. līdz 1932. gadam, ir 1082 folkloras vienības. Ļoti laba Emmas teicēja bija 18 gadus vecā Elīna Maļinovska, iespējams, kalpone "Mežalaidēs", nākusi no Dagdas Noviku sādžas ar garām pasakām, daudzām tautasdziesmām un mīklām. No 52 g. v. mātes Emīlijas Miķelsones pierakstīti māņi (ticējumi), tradīcijas, tautasdziesmas, sapņu tulkojumi, tautas medicīna; 22 buramvārdi iegūti no 60 g. v. Annas Grāfas Rīgā. Miķelsone savākusi Dzelzavas vietvārdus, uzvārdus, dzelzaviešu palamas, pantus, kas saistās ar saimnieku un māju vārdiem, pierakstīti vēl vairāki teicēji no Vidzemes.

1932. gada aprīlī Rīgā notika Izglītības nedēļa ar lekcijām un koncertiem, kuros Emilis Melngailis demonstrēja savus labākos teicējus no Sventājas – Piparu Mārģieti un viņas tanti Mariņķi Ukseli, kuru repertuāru pierakstīja vairākas LFK darbinieces (LFK 196, 902–958; LFK 133, 176–322; LFK 714, 52–82). Emma Miķelsone vēl fiksēja Nikolaja Heņķa danču nosaukumus (LFK 196, 959), Kabiles teicējas Dārtas Meklenbergas, kas dzīvoja Fridriha ielas patversmē Rīgā, teikto un rucavnieces Annas Ķūšes dziesmas.

Sagatavoja Māra Vīksna