Файл
| Расшыфроўшчык | Ilze Ļaksa-Timinska |
|---|---|
| Скончаны | Так |
| Прынята | Так |
| Створаны | 2018-11-26 16:27:20 |
| Адноўлены | 2018-11-26 16:27:20 |
| Расшыфроўка | Še
slimnīcā man tā nepatika, jo tās iekārta bija primitīvāka. Arī daudzās mušas
nelika mieru. Tak pēc piedzīvojumiem zināju ka ilga palikšana še nava un tādēļ
pa tādiem sīkumiem kā mušām daudz neuztraucos. Arī še uzkrita sevišķi
viena lieta un tā bija atteju tīrība. Lielākā daļa no slimniekiem uz brilles
kāpa ar kājām, tādā kārtā par tīrību nevarēja būt ne runas. Tak arī tas bija
paciešams. Nodzīvoju še nedēļu un tad mūs salādēja trijos autobusos un veda uz Pozeni.
Viens etaps tuvāk mājām. Pret vakaru iebraucām Pozenē. Te izrādijās ka šinī
pilsētā ir vairākas lazaretes, bet tā kā brauciena vadītājs nekā nebija
organizējis, tad mūs nevienā lazaretē negribēja ņemt pretī. Autobusi nostājās
kādā laukumā un mēs iepazināmies ar tuvāko apkārtni. Še bija dzīvība. Tagad tā
bija poļu pilsēta. Visur bija labi ģērbti poļi redzami. Veikāli bija pilni ar
pārtikas produktiem. Tikai cenas gan bija milzīgas. Desas te maksāja 200 zlotu,
sviests 250, maize tāds mazs baltmaizes kukulīti 35 zloti un t.t. Kaut ko
nopirkt nebija ko domāt. Pēc pāris stundu gaidīšanas, uzzinājām ka vienā
lazaretē vieta ir un brauciens turpinājās. Pa vārtiem iebraucām lielā pagalmā.
No visām pusēm to apņēma lielas ēkas. Divas no tām bija veselas un otrās divas
izdegušas. Agrāk še skaitījušās vāciešu kazarmes, bet tagad še bija ierīkota
pamatīga Sarkanarmijas lazarete. Vispirms mūs ieveda pirtī un nomazgāja. Tad
iedeva tīru veļu un aplika deķi ap pleciem. Tad nu apakšveļā pēc pirts mūs veda
pāri plašajam pagalmam uz otru ēku. Ar to pietika, lai pašā vakarā, kad saņēmām
termometru, būtu 39,5˚. Tak tas pēc pāris dienām pārgāja un es sāku staigāt.
Kad pēc pāris dienām viena daļu transportēja tālāk prom, es tiku ievietots
vienu stāvu augstāk. Tur bija labāk — jo bija siltāks un mīkstākas gultas. Nāca arī ārsta caurskate un še nu ārste teica ka jāsāk plaušu gāzēt. Neko darīt, gāzēšana tika uzsākta un es jutos labāk. Temperatūra palika normāla un klepus vairs tā nemocija. Še izrādijās ka personālā strādā daudz Krievijas latvieši, ar kuŗiem varēju sarunāties mātes valodā. Dzīve še bija gandrīz kā leiputrijā. Ēšanas ziņā še bija vislabāk no visām lazaretēm. Es vēl piepalīdzēju kopējai no virtuves nest pusdienas un par to dabuju kompotu un pienu cik lien. Nu jutos jau tīri spēcīgs. Arī ar gulēšanu tiku labi iekārtojies. Vienā –46– |
| Расшыфраваць тэкст |
| Krājums | Autobiography Collection |
|---|---|
| Kolekcija | A Short Life Story of Unknown Man. Started in August 1944 |
| Atslēgvārdi |
|
| Vienības | #LFK Ak 3, 4 |
