Файл
Ak3-iss-dzivesstasts-01-0070
РасшыфроўшчыкIlze Ļaksa-Timinska
СкончаныТак
ПрынятаТак
Створаны2018-11-26 16:52:00
Адноўлены2018-11-26 17:08:35
Расшыфроўкаgalvenā nodarbošanās bija krāsns kurināšana. Še mums bija izstrādāta vesela technika. Katru dienu slimnicā ienāca viens autiņš ar noledojušu šāļu malku. Mēs jau nu negavējām. Būdami veseli četri vienā istabiņā izskrējām ārā un katrs vienu klēpi paķērām. No citām istabām vēlāk skrejošie bieži vien palika tukšā vai dabūja ļoti maz. Mums šī nelaime gadījās ļoti reti. Būdami diezgan spēcīgi ņēmām tādu klēpi ka tiko varējām nest. Pa visiem četriem ienesām gandrīz veselu stēri. Uz krāsns mums vienmēr žāvējās kādi sausāki gabali un tā ar tiem varējām kurināšanu iesākt. Es tad nu sēdēju pie krāsns un kurināju no rīta līdz vēlam vakaram, ka krāsns palika ļoti karsta. Tā varējām augšējo logu visu ziemu turēt vaļā un mūsu istabā bija silts un sauss gaiss — tā ka bija viegli elpot. Sametos kopā ar vienu pavecāku diloņnieku no Slokas — Cifersonu. Tas spēlēja kārtis ar veneriķiem — kas bija diezgan bagāti uz naudu. Viņam pa lielāko daļu laimējās. Man kāršu spēlei nebija interese un es kārtis rokā neņēmu. Tā nu kad gājām uz gāzēšanos — tad no slimnicas izgājām no rīta. Gāzēšanas kabinetā pieņēma tikai no diviem. Tad nu tās pāris stundas no rīta pavadijām pie manis mājās. Par laimēto naudu Cifersons tad nu parasti izsauca kādu polšu, ko mēs trīsi gāzējamie nodzērām. Tad gāzēšanas kabinetā uzgāzējāmies. Tirgū nopirkām smēķus nākošām desmit dienām un tad gājām atpakaļ uz slimnicu. Ap ziemassvētkiem ārste teica ka manā gāzētā plaušā vai nu taisās jeb jau ir kaverna. Tā tad process iet uz priekšu. Te nu nokavētā operācija liek sevi just. Ziemassvētkus pavadījām mierīgi. Nopirkām tādu mazu eglīti ar divām svecītēm un mums tika kaut kas no svētku sajūtas.

1946. gads

Pienāca nemanot jaunais gads. Nodedzinājām savai eglītei atlijušās svecītes un manījām ka ēdiens tiek dots šodien sevišķi labs. Ejot uz gāzēšanu ārste pateica ka ir jau maza kaversniņa. Ar katru nākamo reizi tā palika lielāka un lielāka. Tak bez operācijas še nekā nevarēja līdzēt. Ārste uzrakstīja zīmi slimnīcas ārstei ka viņa atbild pa mani — ka dos slimnīcā atsevišķu istabu un atbild par mani ka es nebēgšu. Tak nelīdzēja nekas. Slimnīcas ārste nevarēja nekā darīt. Mani atlaist varēja mājās tikai tad, kad dabūšu sarkanarmijas grāmatiņu. Tuvojās vēlēšanas. Īsi pirms vēlēšanām, kas notika 10. februārī saņēmu sarkanarmijas grāmatiņu. Tas nozīmēja ka arī viņi nekā sodāma pie manis neatrada. Nu varēju atviegloti uzelpot. Lai gan to zināju sen — tad tomēr no pratināšanas momenta, kas

–69–
Расшыфраваць тэкст
KrājumsAutobiography Collection
KolekcijaA Short Life Story of Unknown Man. Started in August 1944
Atslēgvārdi
Vienības#LFK Ak 3, 5
#LFK Ak 3, 6

We use cookies to improve your experience on our website. By browsing this website, you agree to our use of cookies. Read more.

Tēzaurs