Файл
Ak3-iss-dzivesstasts-01-0076
РасшыфроўшчыкIlze Ļaksa-Timinska
СкончаныТак
ПрынятаТак
Створаны2018-11-26 17:17:07
Адноўлены2018-11-26 17:16:49
РасшыфроўкаPl. 10.00 bija 1. launags — to visiem nedeva, bet gan tikai tiem, kas skaitijās vāji. Tā ka biju vājš, tad saņēmu arī es. Te daudz neko nedeva. Kādreiz bija viena kotlete, jeb viens pats kartupelis un pat kādreiz gabaliņš cepta kāļa. Pusdienās bija parasti sakņu zupa bagātīgi ar gaļu, to varēja strēt cik grib. Es parasti ēdu 3 un pat 4 šķīvjus. Launagā deva rupmaizi un pienu cik grib. Vakariņās parasti bija biezputra un maize ar saldu tēju, kā arī mazs gabaliņš sviesta. Ar šādu brīnišķīgu ēšanu sāku pieņemties svarā un no 62 kg līdz mēneša beigām pieņēmos uz 68,4 kg. Pēc pusdienas bija no 14.00—17.00 jāguļ. Pārējais laiks bija mūsu brīvā rīcībā. Ozoliņš parasti Gaujā spiningoja un gandrīz katru dienu noķēra pa līdakai. To mēs terapijā uz prīmusa uzcepām un notiesājām. Jau trešā dienā iepazinos un manā dzīvē ienāca sieviete. Tā nu bija kundzīte 35 g.v., kuŗai mājās vēl bija 13 g.v. meitenīte. Vīrs viņai pa kara laiku bija pazudis. AR to nodzīvoju kopā vairāk kā divas nedēļas, kad viņai augusta vidū bija sanatorija jāatstāj kā darba spējīgai. Pa šīm divām nedēļām taisījām garus gājienus uz meža izcirtumiem, kas bija bagāti ar avenēm. Lasiju arī mellenes — zemenes bija jau beigušās. Kad viņa aizbrauca uz mājām es savu brīvo laiku pavadiju pie kurpnieka, kur mācījos špeilēt apavus jeb braucu līdzi sanatorijas mašīnai mežā malku krāmēt. Vārdu sakot jutos labi. Arī temperatūra stāvēja normāla un visas pazīmes rādija ka plaušas sākušas laboties. Jāsaka ka sanatorijā pastāvēja ļoti daudz mīlas pārīšu un nav jau brīnums ka starp jauniem ļaudīm, kuŗus dzīve sanes kopā vienādos apstākļos — attīstas siržu saites. Tak nekas nava mūžīgs un ja arī vienu laiku iet labi, tad beidzot nāk lūzums un stāvoklis pasliktinājās. Tā augusta beigās ēšana sāka pasliktināties. Vispirms samazinājās piens — to vairs dabuja pa vienai krūzītei dienā. Tad pazuda biezpiens. Arī desas vairs nedabūja katru dienu. Arī zupu varēja dabūt tikai pa diviem šķīvjiem. Septembra beigās jau samazinājās maize un to vairs saņēmām 500 gr. dienā normu un tā pati bija tāda kā logu ķite. Tad laikam kāds no partijas biedriem, kam teikšana — bija kaut kur sūdzējies un maizes kvalitāte uzlabojās — tak ne uz ilgu laiku. Oktobra mēnesī jau bija nonācis tik tālu, ka zupu pusdienā dabūjām pa šķīvim, kafija bija melna, pienu vairs neredzēja. Tā vietā launagā deva pa krūzītei saldu tēju — vēlāk tā pati bija rūgta. Brokastīs arī vairs desas neredzēja. Viss tas atsaucās uz svaru un sāku svarā kristies. Septembra sākumā saņēmu 10 dienas atvaļinājumu un atbraucu uz Rīgu. Vispirms aizgāju pie savas vecās ārstes uz slimnicu pārbaudīties. Tā teica, ka plaušas palikušas labākas. Vispirms kreisā puse ir sākusi laboties. Vienu nakti pavadiju arī pie kundzītes, bet pārējā laikā gāju pie tās ik pāris vakarus. Nākot rudenim un manam atvaļinājumam izbeidzoties taisījos braukt atpakaļ. Ar ārsti aprunājos, ko tā saka par ūdeni. Viņa teica ka ūdens ir dzidrs un strutot netaisās un ka labāk to nenovilkt. Mājās meklēju savus pirkstainos cimdus, jo ar plikām rokām ir pa vēsu, bet ar dūraiņiem pa karstu. Tak tie bija bez pēdām pazuduši. Nieka cimdu dēļ neteicu ne vārda — it sevišķi tāpēc ka Herberts jau man tik daudz palīdz. Zinu — cimdu nozušana liekama vai nu uz Jetas, bet gan drīzāk uz Bruņa rēķina. Braucu tāpat. Tas jau nebūs interesanti, ja aprakstīšu ar kādām grūtībām dabūjama biļete.

–75–
Расшыфраваць тэкст
KrājumsAutobiography Collection
KolekcijaA Short Life Story of Unknown Man. Started in August 1944
Atslēgvārdi
Vienības#LFK Ak 3, 6

We use cookies to improve your experience on our website. By browsing this website, you agree to our use of cookies. Read more.

Tēzaurs