Файл
Ak3-iss-dzivesstasts-01-0078
РасшыфроўшчыкIlze Ļaksa-Timinska
СкончаныТак
ПрынятаТак
Створаны2018-11-26 17:17:57
Адноўлены2018-11-26 17:17:57
Расшыфроўкаgan saņēmusi). Bieži vien pastaigājamies par mežu, lai gan sniegs un aukstais laiks šādas pastaigas negrib pieļaut.
Mani garie zābaki tā ir labi — ūdeni cauri nelaidoši un stipri. Tikai tiem ir viena vaina— viņi ir par lielu stulmos un smagi. Galifeikās un zābakos izskatos pēc bandita. Aprunājos ar kurpnieku Ozoliņu, kas darāms šai lietā. Viņš uzņemas zābakus pāršūt, liekot zābakiem apakšu (galvas) galīgi jaunas pa 500 rb. Aprēķinu ka tagad zābakiem cena ir 1600 rb. un tas atmaksājas. Es apjautājos vai nevar vecās galvas pāršūt, bet viņš saka ka starpība ta būs niecīga un iznāks sist špeiles blakus veciem caurumiem, tāpēc zābaki iznāks neizturīgi un laidīs ūdeni. Zināms pa ūdeni brist man nav vajadzīgs — tomēr lietainā laikā kāja tad var būt mitra. Tā ka neko nedaru bez Herberta ziņas, tad rakstu Herbertam. Herberts atraksta ka Lēnas brālis, būdams kurpnieku darbnīcas meistars šo lietu izvedīs pa valsts cenu, kas iznāks krietni lētāk. Tā nu palieku klausot Herbertam pie pēdējās izejas.

Sanatorijā bija arī izpriecas. Starp slimniekiem bija daudz mākslinieku — starp citu arī divas aktrises no teātriem. Tad jau ik pāris nedēļas tika rīkoti vakari, kuŗos izrādija pašu iestudētas ludziņas. Vienai otrai ludziņai bija tādi panākumi, ka tās dabūjām izrādīt pat Cēsu Kultūras namā. Konservatorijas audzēknis uzstājās ar klavieru koncertu. Bija arī viens vijoļu mākslinieks un neskaitāmi uzstājās ar dziesmām. Sanatorijā izlaidām humoristisku žurnālu „Viszinis“, kuŗā slimnieki aprakstijām humorā gadījumus no jocīgākiem notikumiem slimnieku dzīvē sanatorijā. Šai žurnālā atrodas pāris raksti no manas puses zem akvavita pseidonīma. Pēc izrādēm notika dejošana. Ja ar to nepietika, šļūcām pa kluso pusi uz Cēsīm, kur katru svētdienas nakti kultūras namā notika balle ar diezgan labu džesa orķestri.

Decembra sākumā dabūju atkal atvaļinājumu un aizlaidos uz Rīgu. Zābakus iedevu pāršūt un meistars noņem manai kājai mēru. Vienu nakti pavadu pie savas „kundzītes“. Tomēr ilgais šķiršanās laiks un tas ka man ir tagad Karmene (kuŗu gan viņa nezina) mūs ir atsvešinājis. Sievietēm parasti ir tā vājība, ja kad viņas iedomājas ka tām ir kāda teikšana — it kā viņas atdošanās šādas tiesības dotu — grib dabūt vīrieti zem savas tupeles. Tak man nav patikas nedz arī vēlēšanās dot norēķinus par savām gaitām nedz arī par to ar ko runāju un saejos. Tādēļ mūsu starpā valda nemanāmi vēsums un es domāju par „šķiršanos“. Pa šo laiku ir atnākušas no mātes divas vēstules. Esmu priecīgs. Tak dienas paiet un dodos atpakaļ uz sanatoriju.Dienas ripo. Staigāju ikdienas ar Karmeni, bet tālāk par skūpstiem netieku. Nav labvēlīgu apstākļu un vietas kur. Saņemu vēstules arī no Īdas. Pēc pāris gadu pārtraukuma rakstīšanā esam atkal viens otru atraduši. Vispār man patīk satikties ar cilvēkiem un tos pētīt. Arī Ozoliņš dabon atvaļinājumu un brauc uz Rīgu. Man viņš atstāj terapijas atslēgu un lūdz man terapiju pieskatīt, kā arī iekurināt katru dienu pa druskai krāsni. To arī labprāt apsolu, it sevišķi tādēļ ka viņam ir rādio aparāts. Vakarā abi ar Karmeni ejam klausīties rādio. Tak klausīšanās neiznāk ilga. Sākam maigoties un viņa kļūst manējā. Te nu izrādās ka tā viņai ir pati pirmā reize, līdz ar to viņa man kļūst daudz mīļāka. Vispāri skuķēns ir gādīgs. Viņa noada man dūraiņus cimdus, jo bija manījusi ka man ar cimdiem bēdīgi. Uz ziemas svētkiem viņa man uzdāvināja vienu pāri pašas adītas vilnas zeķes. Un manām vecajām vilnas zeķēm pieadīja pēdas. Tuvojas ziemassvētki.

–77­–

Расшыфраваць тэкст
KrājumsAutobiography Collection
KolekcijaA Short Life Story of Unknown Man. Started in August 1944
Atslēgvārdi
Vienības#LFK Ak 3, 6

We use cookies to improve your experience on our website. By browsing this website, you agree to our use of cookies. Read more.

Tēzaurs