Файл
Ak10-Irmas-Viksninas-dienasgramata-01-0005
РасшыфроўшчыкIlze Ļaksa-Timinska
СкончаныТак
ПрынятаТак
Створаны2018-12-17 09:22:50
Адноўлены2018-12-17 09:22:50
РасшыфроўкаTrešdien, 1941. g. 12. martā.
Saule... Mūžīgā saule! Ielej kaut drusciņu šī sava spožuma manā dvēselē! Nomierini, sasildi to! Tu spēj visu! Saule... Cik diena ir gaiša, kad Tu savus starus izlej pār pasauli, lai stiprinātu un spēcinātu visus, kas cieš un vergo... Es Tevi mīlu Tu,mūžīgā saule!
Diena atkal būs pagājusi... Tā viņas aiziet viena pēc otras pilnas bēdu un cerību. Varbūt, varbūt kādreiz nāks atkal šīs dienas citādas; gaišākas, priecīgākas un brīvākas... Espriecājos par katru bēdīgu aizgājušu dienu, bet arī skumstu, jo zinu, ka tās aizvedīs projām kaut kur tālu, tālu Tevi, Vika! Bet tāds ir dzīves likums: viss iet, rit un traucas uz priekšu... Arī mēs, Vika! es nevaru iedomāties kā būs tad, kad es Tevi tik bieži neredzēšu. Jau tagad es dusmojos uz katru dienu, kas lūdz man Tevi redzēt... Man liekas, ka man trūktu daļa no manis, ja no rīta es neesmu Tevi redzējusi. Kāpēc tas tā? Es zinu, ka arī Tu, Vika, esi pie manis ļoti pieradis un Tev liekas savādi, ja Tev ir jābraucvienam uz darbu. Es negribu domāt par to, ka Tu varētu aiziet. Bet tas tā būs! Bet gan...

Trešdien, 1941. g. 7. maijā.
Pavasaris... Ir atkal pavasaris. Plūst tāpat Daugava, spoža zaigo saule un mirdz latviešu zeme, bet naktīs pāri tai klājas tumša bieza migla... bieza, bieza... Tikai Daugava glabā noslēpumu sevī... Vai pār Latviju pāršalks vēl kādu reizi "Dievs, svētī Latviju"? Jāpāršalc!
Mēs cīnamies! Lai gan esam jauni un nepiedzīvojuši, tomēr
Расшыфраваць тэкст
KrājumsAutobiography Collection
KolekcijaDiary of Irma Vīksniņa
Atslēgvārdi
Vienības#LFK Ak 10, 1

We use cookies to improve your experience on our website. By browsing this website, you agree to our use of cookies. Read more.

Tēzaurs