dzer līdz pat pašai tumsai, bet brūtgans kā neatgriežas tā neatgriež mājā. Un nu arī kāznieki iet meklēt brūtganu uz kapsētu. Bet tikai atrod zirgu pie kapsētas vartiem piesietu. Un paša brūtgana kā nav tā nav. Un kāzas nodzēra bez brūtgana. Un brūtgans lūgdams brāli kāzās bija palicis vairāk kā simtu gadu. Un tad kad viņš nāca no kapa ārā, un viss viņam bija palicis sveš, meži bija aizauguši un savas kāzu mājas vairs nevarējis atrast. Un viena sieviņa ganījusi govis, un viņš gājis prasīt tādas un tādas mājas sieviņa sacīja tās jau sen ir noplēstas. Un vai jūs neziniet kur brūtgāns pazudis. Un sieviņa sacījusi vai tas jau sen ir es esmu dzirdējusi no manas mātes mātes ko viņa stastija man. Un tas ir vairāk kā simti gadi atpakaļ. Bet viņš to neticēja, ka viņš bijis pie sava brāļa vairāk kā simti gadi. Viņš aizgāja pie mācītāja un lika mācītājam paskatīt ruļļos, un mācītājs sacīja, vai kur vairs savāks ruļļus, tas ir vairāk ka simts piecdesmit gadu atpakaļ. Un tad viņš lūdza mācītājam svētas vakriņas. Un mācītājam tās dodot turpat viņš ar sačupa.

1146

Nr 14. Pie burvja.
Vienam saimniekam bija nozagts zirgs. Un to meklēja un meklēja un nevarēja atrast. Un daži viņam pastāstījuši kad tāļā tāļā pasaulē esot tāds burvis kas varot pateikt kur tas zirgs atrodoties.
Nu un kā runāts tā darīts. Jūdz vienu rītu zirgu un brauc tēvs ar dēlu meklēt augšā burvi. Brauc brauc vairāk dienas un naktis. Kamēr ar atrada burvja mājas. Bet pašlaik neatrada pašu burvi mājā. Tās ar bija vecsaimnieka mājas un bija vecu laiku rija kur vecos laikos kūla ar spriguļiem. Tur bija istabiņa kur žāvēja kuļamos, un ar toreiz bija iekurināta silta rijas istabiņa. Un tā burvja saimniece sacīja, kā saimnieks tikai būs mājā par nakti vai rītā. Un noveda viņus istabiņā lai šie tur izguļot līdz saimnieks pāriet. Un tā arī bija, tamēr guļ kamēr dzird laukā troksni. Tā divi cīnās un saka es tevi nu pašu pārplēsīšu. Neplēs mani neplēs mani gabalos. Es tevi vedīšu rijas