Nr 49.

3883

Pavāram, nabagam,
Liela skāde notikusi:
Sadega nadziņi,
Nosvila bārdiņa.
Nr 50.

3884

Stāv uz vietas un visas iekšas kust. (Kūlējs)
Nr 51.

3885

Rūc kā lācis, bet nav lācis, iet kā lācis, bet nav lācis. (Kūlējs)
Nr 52.

3886

Kauties, raties nepieklājas,
Matos plūkties - panācšu!
Nr 53.

3887

Es aiz duri klausijos,
Kad no manis daudz runāja:
Veŗu durvis, speru kāju,
Trūkst ļaudīm valodiņas.

Vai jūs gribiet manas bēdas,
Manas gaužas asariņas.
Ja jūs gribiet paņemiet,
Valkājiet laimīgi.

Teica: Sausis Katrīna, 69 gadi veca dzīvo, Kalētu pagastā, Babju mājās.
Nr 54.

3888

Reiz vecos laikos mans tēvs dienējis 25 gadi Petragrādā. Viņš ir piedzīvojis dažādus notikumus, kurus stāstijis mums, saviem bērniem.
Kādu Jaungada nakti viņš gājis pie pulvera pagrabiem uz Krauli pie Ņēvas krastiem. Tā viņš staigājis un no Ņevas upes iznākusi viena balta dāma un lūgusies, lai viņš nošņūc degunu. Bet viņš pa krieviski viņu sarājis, lai liekot viņu mierā, bet viņa neatstājusies no viņa. Lūgusies, lai viņš piedur vismaz pirkstu. Bet viņš vēļ diktāk sarājis. Un viņa vēl reiz lūgusies, lai piedur viņai ar štiku. bet viņš nekā neteicis un neaizticis. Un tā viņa gāzusies upē iekšā, krisdama viņa teikusi: "Simts gadu esmu gulējusi un vēl