Расшыфроўка | dēlam savu piekrišanu un līdz ar to padomu: ''Ej un kalpo viņam tik ilgi, kamēr viņš kļūst bagāts un beidzot, dzērumā mirst. Tad velns atgriezās pie nabagā vīra un sacīja: ''tagad esmu tavs kalps''. Nabagā vīra sieva bārās: Ko lai iesākam ar kalpu? Mums pašiem nepietiek maizes un mūsu bērnu pulciņam! Velns pamācīja zemnieku un sacīja: ''Šogad mums jānosusina daudz purva zemes un jāsēj rudzi. Viņš nodedzināja visu kūdras purvu un vis pārvērtās labā augsnā, kurā viņi varēja sēt rudzus. Tagad velns aizgāja pie sava tēva, paņēma, no viņa naudu un aizdeva nabaga vīram, lai viņš visu purvu varētu apsēt rudziem. Un viņi apsēja rudzus un rudzi auga tik spēcīgi, ka viņiem nepietika šķūņu kur tos savākt. Nākošu gadu viņš gribēja citā vietā dedzināt un art bet purvu nevarēja dedzināt, tas bija par slapju. Tomēr viņi no vecā tīruma ievāca atkal daudz rudzu. Tagad velns sacīja zemniekam: ''ko mēs iesāksim ar tik daudz labības? Dedzināsim degvīnu pārdošanai''. Un viņi uzcēla degvīnā dedzinātavu un tecināja degvīnu cik tik vien jaudāja. Bet kad trešais gads bija pagājis, zemnieks bij miris no dzeršanas. Tagad kalps aizgāja, un paņēma sava saimnieka dvēseli līdz. Viņš atgriezās pie sava tēva, vecā velna un sacīja: ''velnam nekas neatled no nabaga cilvēka, tas cauru dienu nedara neko ļaunu; bet bagātais dara ļaunu visu savu mūžu un miris atstāj mums savu dvēseli.780Parunas. Ass cirvis drīz atcērtas.781Jauna slota labi slauka.782Mazs cinītis gāž lielu vezmu.783Kad vadzis pilns tad lūst.784Darbam sūras saknes, saldi augļi. |