Расшыфроўка | atkal tam mutē. Nu biedrs šo modina augšā vaicādams. Ko labu redzēji sapnī? Tas atbild. Es gāju pa kalniem, pa lejām, pa laukiem, pa mežiem un purviem beidzot uzrāpos augšā tornī un tur redzēju daudz naudas. Bet kamdēļ tu mani tā izvaicā? Biedrs izstāstīja ka no viņa mutes izskrēja pele. Tur un tur aiztecējusi un atkal ielīdusi atpakaļ mutē. Nu biedri aizgājuši pie tā celma kur pele bija ielīdusi. Viens ielīda celma dobumā un riktīgi atrada daudz naudas. Abi gani izdalījuši naudu uz pusēm un dzīvo laimīgi un draudzīgi vēl šodien, bet pelīte bijusi gara dvēsele.449Zvana ezers. Vecos kara laikos ļaudis slēpa savu matu drošās vietās. Citi nesa uz mežu, citi ieraka zemē. B Menģeles baznīcas zvanu nekur nav varējuši likt. Gudrojuši, gudrojuši, beidzot zvanu ielaiduši tuvā ezera dibenā. Pagājuši kara laiki, bet zvans kā nogremdēts, tā palicis ezerā. Bijusi svētdiena vasaras vidū. Pa visiem ceļiem gājuši lieli un mazi. Te piepeši tavu brīnumu no ezera dziļumiem atskanējusi zvana balss. Viss ezers dunējis. Ļaudis steigdamies devušies turp. Nonākuši pie ezera un redz, krastā sēd vecais ubags Krišus. Šis ir galvas nepaceļ. Pienākuši gluži klāt skatās kā tad. Vecais Krišus kā nosēdies tā turpat ir nomiris bet zvans šo apzvana. Bim, bam, bim, bam. |