Расшыфроўка | pulkstenis zvana Dun - un otrs dāga. Te piepeši zēns iesaucies: ''Tie jau zvana Dundaga!'' Te piepeši pils pacēlusies virs zemes cilvēki, lopi palikuši dzīvi bet zēns par akmeni palicis. Puika pieminējis pils vārdu un tādēļ pils uzcēlusēs.1246Kā Peipus ezers cēlies. Kādam ķēniņam nebijis neviena bērna. Tādēļ labie gari piešķīruši ķēniņam meitu. Ragana meitu nozagusi un ķēniņš bijis ļoti noskumis. Bet ķēniņš lūdzis labos garus lai palīdz viņam. Labie gari arī palīdzējuši. Viņi iedevuši balodim: bumbieri, susekli, skalu palagu un noteikuši lai meita bēg un lai nosviež vienu mantu otrai pakaļ. Kamēr ragana Peipa uzjājusi kalnā pie citām raganām ķēniņa meita Ranapura bēgusi. Trīs dienas bēgusi bet paskatījusēs atpakaļ ragana dzinusēs pakaļ tūliņ. Ranapura nometusi zemē bumbieri un izcēlies liels kalns. Trīs dienas velti nomocījusēs bet ceturtajā dienā taču tikusi pāri un dzinusēs pakaļ Ranapurai. Ranapura nometuse zemē susekli un tūdaļ izcēlies liels biezs mežs. Ragana velti trīs dienas nomocījusēs, bet ceturtajā taču tikusi cauri un jājusi uz škipeli Ranapurai pakaļ. Ranapura nometuse zemē skalu un tūdaļ izcēlusēs liela upe. Ragana trīs dienas velti nomocījusēs gar upi bet ceturtajā taču tikusi pāri, un dzinusēs atkal Ranapurai pakaļ. Pa tam Ranapura bija sasnieguse tēva pili un palaidusi palagu vējā pretīm raganai. Palags nokritis raganas priekšā un izcēlies liels ezers. Ezera viļņi izskalojuši Peipu malā bet labie gari nelaiduši to ārā. Viņi piekaluši Peipu pie klints un tādēļ ezeru nosaukuši par Peipus ezeru.
|