Файл
1602-Alfreds-Kvalis-01-0017
РасшыфроўшчыкMagdalina
СкончаныТак
ПрынятаТак
Створаны2021-04-15 09:05:43
Адноўлены2021-04-16 09:11:52
РасшыфроўкаBet prauls ir sirsniņā.
Ar savu mīkstu mēlīti,
Jūs puišus pieviļat;
Kas priekšā, tos jūs slavējat,
Un citus nicinat.
Kad atkal citus satiecat,
Tad pirmos aizmirstat.
Tā Mārtiņš reiz ar Ieviņu,
Starp puķēm runāja;
Bet es to izspriest nezinu,
Kam tur ir taisnība.

17

16)
Meitiņ`, mīļā, atveŗ lodziņ`,
Visi sen jau dus.
Neturi tu man par spoku,
Lūdzu, cieti klus.
Debess velve tumša metas,
Zilas tavas ac`s.
Tās spīd manā sirdī gaiši,
Mīļā meitenīt`.
Acis, rokas alkst pēc tevis,
Sirdī, - karsta pirts.
Расшыфраваць тэкст
KrājumsArchives of Latvian Folklore
KolekcijaCollection of Alfrēds Kvālis
Atslēgvārdi
Vienības#LFK 1602, 16
#LFK 1602, 17

This website uses cookies to improve your experience on our website. By browsing this website, you agree to our use of cookies.

Read more

Tēzaurs