Файл
1602-Alfreds-Kvalis-01-0030
РасшыфроўшчыкMagdalina
СкончаныТак
ПрынятаТак
Створаны2021-04-27 11:30:37
Адноўлены2021-04-28 11:33:39
Расшыфроўка

62

36.
Dziedāt vien es dziedātu,
Kā man būtu, kas palīdz,
Bij māsiņa palīgos,
To aizveda sveši ļauds.

63

37.
Sveši ļaudis man māsiņu
Ar puķīti kairināj,
Man māsiņa atbildēja,
Vai es puķes neredzējsi.

64

38.
Izstaigāju bērzu birzi,
Lāga rīkstes neatradu,
Izstaigāju krustpiliešus,
Lāga puiša neatradu.

65

39.
Laime sēņu māmiņai,
Tai meitiņas drīz uzauga:
Piektdien dzima, sestdien auga,
Svētdien jāja precinieki.

66

40.
Laime, laime tai mātei,
Kuŗai skaistas meitas auga:
Nevajadzēja liela pūra,
Nestāv ilgi bāliņos.
5.

67

41.
Es pazinu to meitiņu,
Kuŗa brūte šoruden,
Ni dziedāja, ni runāja,
Domādama vien staigāja.

68

42.
Ko tā upe labu dara
Garam sētu tecēdama,
Tā aiznesa siena vālu,
Diženoji kasējiņu.

69

43.
Kam tie lielie rudzu lauki,
Kā ezeri līgojas,
Tam es dotu sav māsiņu,
Kā būt liela izaugusi.

70

44.
Ai Jānīti, ziedainīti,
Pēterīti lapainīti:
Ziediem Jāni neredzeja
Pēterīša lapiņām.

71

45.
Jānīts sēd kalniņā
Stīpu nasta mugurā:
Nāc Jānīti lejiņā,
Stīpo manu vēderiņu.



Расшыфраваць тэкст
KrājumsArchives of Latvian Folklore
KolekcijaCollection of Alfrēds Kvālis
Atslēgvārdi
Vienības#LFK 1602, 62
#LFK 1602, 63
#LFK 1602, 64
#LFK 1602, 65
#LFK 1602, 66
#LFK 1602, 67
#LFK 1602, 68
#LFK 1602, 69
#LFK 1602, 70
#LFK 1602, 71

This website uses cookies to improve your experience on our website. By browsing this website, you agree to our use of cookies.

Read more

Tēzaurs