Файл
| Расшыфроўшчык | Magdalina |
|---|---|
| Скончаны | Так |
| Прынята | Так |
| Створаны | 2021-05-08 12:03:18 |
| Адноўлены | 2021-05-09 12:51:42 |
| Расшыфроўка | brūtei mutē un to atdzīvina.210Vecos Bērza kapos augusi liela zāle. To nākušas pļaut apkārtējās sievas, lai būtu ko lopiem dot. Kāda no viņām, vēlā vakarā nopļaudama zāli un grībēdama to nest mājup, pēkšņi ieraudzījusi, ka no tā kapa uzceļas mirons, nostājas viņai priekšā un saka - lai to zāli pusnaktī atnes atpakaļ, ko uz viņa kapa pļāvusi, ja neatnesīs - paliks kurla! Sieva nobijusies, aizsteigusies uz mājām un domājusi, domājusi ko nu iesākt! Iet uz kapiem pusnaktī tai bijis bail. Neko darīt - zāles atpakaļ jāaiznes. Tai iešāvusies prātā laba doma. Viņa uzticējusies zāli atnest atpakaļ kādai otrai sieviņai, kas to izdarījusi. bet par to, ka viņa pati nav nesusi - no tā laika tā ari palikusi kurla.Teicēja Jūle Reševskis ap 50 g. v. dzīvo Slatē, dzirdēts Edolē. 211Nostāsti par Ēdoles pili un baznīcu.Ēdoles muižas pilī sen atpakaļ dzīvojuši 2 brāļi - prinči. Pilij visapkārt bijis liels parks, kas no visām pusēm apņemts ar ūdeni. Turpat netālu kalnā stāvējusi ari baznīca un kapi. Abi prinči mīlējuši vienu un to pašu meitu, kas dzīvojusi kaimiņu muižā un bijusi ļoti bagāta. Neviens ne otrs nevarējuši no tās atteikties un neviens un ne otrs savā starpā nepiekāpies, bet palika arvienu greizsirdīgāki. Viens brālis kādā brīdī nodūra otru, tā gribēdams ilgo nemieru izbeigt un iegūt izredzētās meitenes roku. Bet notika kautkas ļaunāks. Dziļu moku un sirdsapziņas vajāts viņš skrējis uz pili un viņu asiņainās rokas nevarējis vairs neviens ūdens nomazgāt. Pie sienām, kur dūrušies klāt pirkstu nospiedumi, |
| Расшыфраваць тэкст |
| Krājums | Archives of Latvian Folklore |
|---|---|
| Kolekcija | Collection of Alfrēds Kvālis |
| Atslēgvārdi |
|
| Vienības | #LFK 1602, 209 #LFK 1602, 210 #LFK 1602, 211 |
