Файл
1602-Alfreds-Kvalis-01-0047
РасшыфроўшчыкMagdalina
СкончаныТак
ПрынятаТак
Створаны2021-05-28 08:42:44
Адноўлены2021-05-29 14:47:29
Расшыфроўкаfrakā ar baltu vesti mugurā un baltiem cimdiem rokās. Kādreiz to redzējis nākot vecais muižas vagars. Viņš nostājies tam ceļā pretī, apturējis un nosvētījis, lai vairs nenākot no kapa lauka. No tā laika nav ari vairs nācis.

214

Stāsta, ka vecā Ēdoles pils nogrimusi mežā. Vēl skaidri varot redzēt pils jumtām līdzīgi izveidojošos kalnu, kas apaudzis ar sūnām un aizvijas grantēti celiņi. Kalnā varot redzēt skursteņu caurumus, kur uzsitot virsū - kaut kas skanot. Agrāk muižnieki aizlieguši tai kalnā ganīt lopus. Apkārt esot plēties kāds ezers, kuŗš tagad aizaudzis ar sūnām. Šo pili saucot ari par apburto pili. Ja pils vārdu kāds uzminēšot, tad pils celšoties augšā un tagadējā jaunā pils nogrimšot. Tamdēļ agrākie muižnieki aizlieguši uz tā kalnā kautko darīt, lai neuzminētu apburto vārdu un lai nenogrimtu jaunā pils, kuŗu tie apdzīvo.

215

(Teicējs stāsta, ka līdzīgs gadījums noticis ar Dundagas pili. Pēc apburtā vārda uzminēšanas uzcēlusies augšup vecā un nogrimusi jaunā pils)

216

1910. g. nomiris viens no pēdējiem Ēdoles pilskungiem. Visi viņu cienījuši, jo tas bijis ļoti humāns un daudz palīdzējis zemniekiem. Viņs šķiņķojis pēdējiem katru gadu renti. Minētā muižnieka bēres bijušas ļoti greznas. Sabraukuši bērinieki no malu malām. Pilī apmetušies apkārtnējie muižnieki - radi un pazīstamie. Muižas rentnieki dzēruši bēres parka mājā, zemnieki atsevišķi un strādnieki krogū.
Расшыфраваць тэкст
KrājumsArchives of Latvian Folklore
KolekcijaCollection of Alfrēds Kvālis
Atslēgvārdi
Vienības#LFK 1602, 213
#LFK 1602, 214
#LFK 1602, 215
#LFK 1602, 216

This website uses cookies to improve your experience on our website. By browsing this website, you agree to our use of cookies.

Read more

Tēzaurs