Расшыфроўка | salika gar kāpostiem. Kaimiņu suns nāca un ēda speķi nost. Sieva saskaitās un noķēra suni, ieveda klētī un piesēja pie alus mucas tapas, un sita sunim ar pātagu. Suns raudamies izrāva alus mucai tapu un aizskrēja. Alus iztecēja zemē. Sieva paņēma bīdelētos miltus un apkaisīja slapjumu un saslaucīja. Pēc pāris dienām vīrs brauca mājā. Sieva izgāja pretī un stāstīja. Vai zini vīriņ ko es tagad par mājām esmu izstrādājusi? Nu ko tad? Visu speķi sagriezu un saliku gar kāpostiem. Un tas kaimiņu suns tik negants, nāca un ēda nost. Es viņu noķēru un ievedu klētī, piesēju pie alus mucas tapas, un sukāju ar pātagu. Raudamies suns izrāva tapu, un tas alus iztecēja zemē. Bet nu nekas, es paņēmu bīdelētos miltus un apkaisīja saslaucīja un viss tagad ir sauss un labi. Ak tu negantā! Man tevi būs pie velna jāaizdzen. Tu man visu māju gribi izpostīt.363Meita un zaglis. Reiz dzīvoja vienās mājās saimnieks Miķelis. Viņam bija dienest meita Katrīne. No agra rīta viņa izgāja kukiņā pēc uguns. Meklēdama oglīti viņa drusku paskatījās uz skursteni, un ieraudzīja zagli pie gaļas. Katrīne pati pie sevis runāja. Kad es apprecēšos, tad man būs puišelis tad es viņu krustīšu Miķeli. Bet zaglis smējās un domāja ka viņa ir muļķe. Saimnieks Miķēlis bija istabā. Meita sāka saukt stiprā balsī, Miķeli, Miķeli Miķeli. Saimnieks izskrēja no istabas ar |