Расшыфроўка | 367Pamuļķīgs vīrs. Senākos laikos nebija ratiņu kur tā bija vārpstes kur dziju vērpt. Vīrs teica sievai, linu diezgan daudz vajadzētu savērpt. Sieva paņēma linus un pievērpa divi vārpstes, un nolika klētī apcirknī. Vīrs teica, kālab tu nevērp vairāk. Sieva teica, klētī jau lielā pus apcirkņa ir pievērpts ar vārpstēm. Viņa teica, nāc uz klēti es tev parādīšu. Viņi tad abi aizgāja uz klēti. Sieva teica, paliec turpat pie durvīm, te jau tumšs ko tad tu te nāksi. Sieva gāja un iekāpa apcirknī, un pacēla vienu vārpsti, nolika un pacēla otru un tā viņa rāda cik viņa daudz savērpusi. Vīrs teica, būs jāiet uz meža nocirst koki, jāuztaisa loki, kā var izlocīt. Vīrs ņēma cirvi un gāja uz mežu. Bet sieva ar līkumu gāja uz meža vīram priekšā, un uzkāpusi kokā gaidīja. Kā vīrs gribēja kādu koku cirst tā viņa tūliņ dziedāja kā putns saukdama. Kas lokus cirtīs tas ātri mirs. Kas lāpīs vecu kažociņu tas ilgi dzīvos. Vīrs iesāka klausīties, un nenocirta un gāja mājā. Sieva atkal ar līkumu mājā un izgāja vīram pretī prasīdama, kā ta nu nepārnesi lokus. Vīrs teica, ja viens putns tā dziedāja, kas lokus cirtīs tas ātri mirs. Kas lāpīs vecu kažociņu tas ilgi dzīvos. Sieva teica, nu ta jau labi ka neesi cirtis, še salāpi kažociņu. |