493

128: Iebraucis vienā māja žīds ar reņģēm. Un atstājis savu reņģu vezumu sētā. Viņam citi teikūši kā viņš tik droši atstāj savu vezumu sētsvidū. Žīds teicis pie mana vezma neviens neķersies.
Kad žīds iegājis istabā, tad saimnieka tēvs teicis lai iet droši pie vezma klāt. Līdz ko puisis piegājis pie vezuma tad palicis piesiets. Tad saimnieks teica otram puisim lai viņš iet un rauj pirmo no vezuma nost, bet tas arī palicis piesiets. Bet trešais vairs nav gājis. Tad vecais saimnieks teicis lai piegrābj pilnas blodas reņģēm. Tad vecais saimnieks atlaidis puišus vaļā jo tam bijuši tādi vārdi kas māk atlaist vaļā. Pēc tam viens aizgāja uz krogu pēc šnabja, un tad viņi dzēruši visu nakti. No rīta žīds nevarējis saprast kas tas ir bijis tas godrenieks kas varējis no viņa vezuma reņģes ņemt

494

129: Viena meitene gājūsi gar Sparnes kalnu un Sparnes kalna malā stavējusi jumprava un lūgūsi lai viņai piedur pirkstiņu
Bet meitene baidījusies pieķerties jumpravai Un tā ar lielu troksni iegāzūsies Sparnes ezerā. Un teikūsi simts gadu gulēju simts vēl jāguļ.

495

130: Īles pagastā pie Kupju mājām dzīvojis kāds vīrs. Vīrs isutīts rudzus vagot dienu vairāk velns maisījies vīram pa kājām. Vakarā kad vīrs gājis mājas uz upes tilta saticis velnu, velns saucis viņu spēkoties viņi spēkojušies tik ilgu laiku kāmēr vīrs velnu uzvarējis un iegāzis upē. Kad vīrs pārgājis mājās bijis slapš nosvīdis.