Файл
| Расшыфроўшчык | Anna Putāne |
|---|---|
| Скончаны | Не |
| Прынята | Не |
| Створаны | 2025-01-29 15:00:19 |
| Адноўлены | 2025-01-29 15:00:40 |
| Расшыфроўка | Kad tys tai jau labi ilgu raudojis, jis peški iz- dzērda, ka nazkas pi jo pilt. Vecis pagriza golvu un áraudzija, ka pi jo be ja pigojis vecs vecītis. Vecītis vaicos, a dals! Soki par ku tad tu tai vari rau- dot?" Be t dis"Ai!" nusa pyuta bobas apsmitais veirs." Kai_gona, es naraudošu kad man tai uz pasaula it. I Divs, lauds mani ir aizmērsuši". Un vecis soka stostit, kai ju si- va ju apsmē juse un kai vyss ejut pa nalobu ceļu. Vecis kaidu laiku klausijos, tad teica: "Tev dals tu ar spaku porvarēt jau navares. vai tad Tev nav ni druskąs gudrības. Tu jau zyni; a ka nazyni, to es tev pasacišu,, ka bobom jau nava daudzi nikaidas gudrības. Kas ta, ka jom gari moti a eiss prots. Tu tak vari kai nabyut ju pimulkot lai jej tevi labi Varatu izbarot un tad jus obus labi vin sapert. Jo kas tevi labi baros, tad tu varēsi arī atspergt. Tai dals, tad tikai esi gudrs un kai nabyuta ar kaidim nabyut leikumiem apej apleik sovu bobu un sovu inaidniku." Un vecis taisejos it prujom un aizgoja. Un xxx be ja nuticus bels breinums arī ar veča pro- tu. Jis vaira nagribēja it uz mežu kārtis, bet gona so- ka dumot kai sobu nalobu bobu pimulkot ar le ikumim apējut. Un dreiži vecim beja lobs padums golva. Jis nat oli na šejines zynoja vinu lelu kuku, kam beja tukšs byds, un nugojis pi ton soka stipri smitis. Jis beja nudumojis, ka plyks ileiss kūkā vydä, tai ka lai pa kuka caurumu ora byutu redzami tikai veča plyki gurni un cyts gurnu tyvums Vecis müdigi skrēja uz mojom un sacīja sovai sivai, ka nupat idams pa mežu un esut atradis kuku kurā esut i leidis un stāvut Sväts Meikuls. Tys arī sacējis, ka jus obus vare šut laimīgi izšķert, vai nu pa gudam iz- skert. Tys. ari sa ceišut, ka, kai kura vita un kur kuta laime tus sagaidut un arī kurš pirmais mēršut. Boba, kurai jau arī be ja apnicis vecis galigi, be- ja kai ar spornim un ar vinu reizi steidzēs uz veča pa- stostētu vitu. Brunči vin aizspēidēja pa mežu, ka boba aizskrēja uz turini, kur vecis be ja nurodējis. a TA, vecis, tagad, broli, ari na duraks, jis mudīgi, pa mežu pametis ari kaidu ha cuk lelu leikumu un arī aizgoja uz tu pašu vitu un ileida tymā pašā kūkā un atmaucis bik- ses gaidēja, kad jo siva piskris, Un uz bobas atskrišonu arī nabe ja ilgi jogaida, jo tej skrēja, kai jau i sacēju agrok, ka brunči vin plei- vinējas pa gaisu. Piskrojuse klot jej porsakristējās un sacēja uz Sva- tu Meikulu: 0, Svatais o lobais nuns milais Meikuliņš, soki kai nu sova nalobo ye ira lai es atsakrotus. Manjis ni druskas nepateik un es gribētu nu jo tikt vaļā. Te bobina pasaveres tyvok Svata Meikula un izsasau- ces: 0, Svātais, O lobais. Kaids tu esi sovaids. Tev pire mute un tej pori par vysu vaigu uz zemi, a daguniņš zam zuda palikts. Un actina? A tej arī vina pate un vel mute iksa, un pyužnīša tak!! un bobinai palyka cik žel Svato, ka jej gribēja vysmoz pyužņus izslaucīt nu svato acs, bet te svatais saceja: "Tu milo lobo sivina. Var gona pricot is ka esi tu tikloba un gudiga sivina. Bet ku lai dora ka jis taids nav tev lodzigs. Man arī tevis palik žal, jo man ari na- Patyktu lai tik lobim lautin im, kai tev det jo byutu jo- cis. Topēc, klaus is: Tad kad tu nu jo gribi tikt vala to tu soc ju barot ar tu pašu loboku kas vin ir mojos, jo jis pi to nava piradis un atri saslims un pēc numers, bet kam jis nabyus numiris, tas tu tai pēc kaida mēneša Tu atej uz mani un es tev dušu padumu. Tys, ka jis paliks tukke tukloks. tu uz tu nasaveris. Jis nu to vysa tikai byus sa- tyuksis, bet nu to jam nabyus veselīgi, jam tys byus sli- miba. Ka jau pēc mēneša laiką jis nanümers, to Tu le idza pēc kaida mēneša atej uz mani un es tev pasacīšu kas tokok byus jodora," Svats Meikuls nube id za. Bobina paldivoja, paldīvoja un vēl arvinu bre inoda- mos par Svata Meikula sovaidu izskotu par zamzuda daguni- nu un garum muti' un izpyvušu aci, atri tecinus nuzunda pa mežu. Tikku bobina beja aiz kryumin, kai ar vinu reizi Svats Meikuls nu sova kūka ora un pa mežu ar leikumu skri- šus vin uz satu un pats pyrmais tyka ari mojos un gulēja sova gultā kai i ogrōk. Bobina atskrēja un aizelsüsēs stōsta: Ak milais ve- celit cik gona sovaids tys Svats Meikuls, jis cik skaists cik jucīgs. A podumiņu man deva lobu lobu. Jis soka ka gona mums jau tai grákot un man sacēja lai es vairs nu te- vis ni sula nas pēru nust, jo es tai daudzi esut graōjuse un tagad lai ar tevi labi vin sateiku." Un bobina soka kurt povorda guni un cept ulas un vysaidus gordus ce pe čus un vorit vinu nu vysgordokom pu- trom lai sovu veciti pabarotu, kai mocīja tu Svats Meikuls. |
| Расшыфраваць тэкст |
| Krājums | Archives of Latvian Folklore |
|---|---|
| Kolekcija | Collection of T. Zelčs |
| Atslēgvārdi |
|
