Файл
0714-Edite-Sturma-01-0006
Расшыфроўшчыкlcalmane
СкончаныТак
ПрынятаТак
Створаны2023-08-02 00:15:10
Адноўлены2023-08-06 01:01:22
Расшыфроўка

[714]

47

i kūndžeņi laī nadz'er'
kaī dz'er muņi brūoļeļeni:
skōndot gūoja bikjāreīt'is
pa gaļd'eņa gaļeņim.

48

ganūs gūoja gonu m'ęīta,
īt' pī v'ēira nadūmovu;
kāī dagūoja mārgu gody,
ap maņim pūišy kai strody.
v'īne suōka maņi sūod'eit',
ūtrys soka, kab jaūnuōka.
āitu žūova, stūov pi grūova,
laī sūod'īeja jaūnuōki!
tys ar mātnu būorzdu b'eja,
tys pi maņi c'īšuōk ļēida,
jis maņ vūord'eņa nęļūoųjā,
as' jam būorzd'eņā p'īspļūovu.

49

vōi ib'eņa, vōi lazd'eņa,
z'īt' ceļeņa maļeņā.
vōi mūos'eņa, na mūos'eņa,
patur munu kum'ieļeņu!
ka paturieji munu kum'ieļeņu,
sjäst ar maņi komonuōs!
isādusä komonuōs,
paļeidz' myūžu nūdz'eīvuōt'!
paļēidz'ieju mūos'eņāi,
kū varieju paļēidz'ęt',
d'evu sovu kum'ieļeņu
rūožu dūorzu apäc'ät',
i ūtoru magaņeņu.

50

kūo t'ēi taīda skuja butka
ļela c'eļa maļeņā?
t'ēi brūoļeņi, muna sāta
āiz Lāim'eņis' lykum'eņa.

[714]

Stāstītāja Mūora Baugauļä no Andrupines ''Peirāgu'' ciema.

51

b'eja dāc ar būobu, ji turäja mozu siv'ieņeņu. Soka dāc uz būobu: ''Kot kaūs'im siv'ieņeņu?'' a būoba atsac'ieja: ''tūlāik, d'ied'eņ kaūs'im, nūbaros'im kūoļ tāuky ļēis''' - ''a kur ļēis' t'i tāuky?'' - ''kur bijūs tuktuōks, t'ī ļēiš, i baroba, i v'ārās' kotru d'īnu, kot ļēiš tāuky, t'ēi sīva iz d'ied'eņu runova: ''ļīn tāuky.'' āizbādavuōs, vāg kaūt', navā guņis'. nu soka d'iez d'eņč: ''šūd'īņ kaūsim z'amä; reīt īsim mäkļät' guņis.'' pirlyka [sīva] pūdā gaļis vūoreit'. sīve uz ūtru soka: ''aj tu sīveņ!'' a sīva soka iz vēiru: ''ej tu vēireņ!'' vēirs āizgūoja. sīva acaguluōs. sun'c' apęd'ä gaļi. at'īt', i sīva guļ, gaļis nāu. vjäļ jī pilyka gaļis pūdā, āizd'ędz'ä guņis sīva vūoreit', soka: ''nau suoļa, veireņ!'' vinc yz ūtra soka: ''īt' sūoļa m'ękļät'.'' sīva aizgūoja. kūoļāi sīva m'ękļäja sūoļa, tam lāikam vēirs rāudz'iēdams tū gaļu apjęd'ä. at'īt' sīva, v'äļ pīl'īk pūdā gaļis. v'äļ jūvīt guņis niäkļät'. āizīt vēirs. i ūtru rāiz'i ap'ędä sun'c. atgūoja trešūo rāiz'i- goļa jāu vysa, ap'ędä koļ jis gūoja. t'yuļeņ, suōka sis't' tū siv'eņu. [sīva]izgūoja uōrā, v'erās: aļeņa stūov. iļēida tymā aļeņā. v'ēirs īt' m'ękļät' jūos, jis r'ädz'äja, ka jēi īļēid'ä, a kod jēi izļēid'a, nar'ädzäja. jis vys jūos sāucę: ''ļīņ uōrā!'' t'ī soka: ''kūo tu sāuc? jāuņä sīva, a čōre. ļēiššu uōrā, sabad'eīšu.'' jis vāicoj: ''kaīda tu eši?'' jēi atsasāucas: ''maņ dzeļža rogi, sudobra būorzda; ļēiš uōrā, sabad'eīšu.- jis, tys čōre, izļ'eida i nūd'yura [i čiru]. sīva patyka dz'eīva vīna pat'i.






Расшыфраваць тэкст
KrājumsArchives of Latvian Folklore
KolekcijaCollection of Edīte Hauzenberga-Šturma
Atslēgvārdi
Vienības#LFK 714, 9, 47
#LFK 714, 9, 48
#LFK 714, 9, 49
#LFK 714, 9, 50
#LFK 714, 9, 51

We use cookies to improve your experience on our website. By browsing this website, you agree to our use of cookies. Read more.

Tēzaurs