Jānis Endzelīns

Імя
Jānis Endzelīns
Pseidonīms
Kaugurietis, J. Cilvēks
Papildu vārdi
Endselin, Mičkēnu Jānis Endzelins, Mitschken Jahn Endselin, Endzeliņš
Saiknes
Jānis Asars - Cousin
Alvils Augstkalns - Student
Kārlis Mīlenbahs - Co-worker
Ilona Leimane - Relative
Zinaīda Lazda - Student
Marta Grimma - Ex-wife
Oskars Grimms - Brother-in-law
Hermanis Enzeliņš - Brother
Imants Zemzars - Grandson
Kopsavilkums

Jānis Endzelīns (1873–1961) – valodnieks, filoloģijas zinātņu doktors, baltu valodu pētnieks un profesors. Starptautiskā vērtējumā J. Endzelīns ir viens no Latvijas visu laiku izcilākajiem zinātniekiem, jaunas nozares – baltistikas – pamatlicējs salīdzināmi vēsturiskajā valodniecībā. Ar augstvērtīgu latviešu valodas aprakstu zinātnē viņš pacēla to līdzās lietuviešu valodai. Latvijas Universitātē profesors nodibināja pasaulē pirmo Baltu filoloģijas nodaļu. Pievērsās vietvārdu vākšanai un izpētei, uz zinātniskiem pamatiem veidoja un izkopa vienotu latviešu literāro valodu un rakstību, latvisku terminoloģiju, paplašināja vārdu krājumu un risināja aktuālus valodas prakses jautājumus izglītībā un kultūrā. Jānis Endzelīns ir 15 zinātnisku grāmatu un vairāk nekā 300 zinātnisku un populārzinātnisku publikāciju autors latviešu, vācu un krievu valodā kopš 1897. gada.

Personiska informācija

Dzimis kā otrais dēls Kauguru pagasta Mičkēnu māju saimnieka un brāļu draudzes teicējtētiņa Mārča Endzeliņa (vācu valodā: Endselin) otrajā laulībā ar Kristīni Grasmani (1842–1917).

Viņa tēvs Mičkēnu mājas 19. gs. 60. gados bija no muižas izpircis dzimtīpašumā par 6000 rubļiem.

Brāļi: Hermanis Enzeliņš un Augusts Endzeliņš.

Bērni: Melita Endzelīna, Lūcijs Endzelīns (šahists), Līvija Endzelīna (gleznotāja).


1927: apprecējās ar savu studenti Martu Grimmu (1901–1983), bet laulība drīz vien tika šķirta. 

1931: kandidēja uz ievēlēšanu Saeimā Arveda Berga Nacionālās apvienības sarakstā (Nr. 15) kopā ar Longinu Ausēju, Gustavu Celmiņu, Juri Plāķi un citiem. Šis saraksts Saeimā neiekļuva.


PAGODINĀJUMI


Upsalas Universitātes (Uppsala universitet) goda doktors.

Vītauta Dižā universitātes (Vytauto Didžiojo universitetas) goda doktors.
LPSR Nopelniem bagātais zinātnes darbinieks.
J. Endzelīna vārdā nosauktas ielas Rīgā un Valmierā.

1938: Zenta Mauriņa publicējusi J. Endzelīnam veltītu eseju.


J. ENDZELĪNU PORTRETĒJUŠI VAIRĀKI GLEZNOTĀJI


1949: Elza Kalniņa.

1958; 1960: Jānis Roberts Tillbergs.

1964: Līvija Endzelīna.

1987: Šarūns Milkevičs (Šarūnas Milkevičius).

1996: Uldis Zemzaris.

1958: Teodors Zeltiņš attēlojis profesoru romānā "Rožu gaitenis".

1960: Juris Bajārs radījis J. Endzelīna krūšutēlu.

J. ENDZELĪNAM VELTĪTIE DZEJOĻI


1958Mirdza Ķempe "Latvju bite san".

1959: Kārlis Krūza "Agrais arājs".

J. ENDZELĪNAM VELTĪTIE RAKSTU KRĀJUMI


1933: Latvijā un Itālijā.

1935: Lietuvā.

1959; 1972: LPSR.

1960: ASV.

1955: Jāņa Endzelīna Kauguru pamatskola.

1970: Latvijas Zinātņu akadēmija sāk piešķirt J. Endzelīna  balvu par izciliem darbiem baltistikā.

2022: Valodniekam veltīta Apvidvārdu talka.

2023: J. Endzelīna 150. dzimšanas diena 22.02. iekļauta UNESCO svinamo dienu kalendārā.

2023: Vietvārdu diena, konference 22. februārī, izstāde. Īpaši Jānim Endzelīnam veltīts LU Latviešu valodas institūta žurnāla Linguistica Lettica 2023. gada numurs.

Citātu galerija

JĀŅA ENDZELĪNA LINGVISTISKĀ DARBĪBA

"Jānis Endzelīns (1873. 22. II — 1961. 1. VII) ir viens no lielākajiem mūsu gadsimta pirmās puses valodniekiem. Akadēmiķa zinātnisko darbību raksturo viņa lielais ieguldījums latviešu valodas zinātniskajā izpētē un baltu valodu vēsturiski salīdzināmajā valodniecībā. Pirms Jāņa Endzelīna salīdzināmās valodniecības pētījumos izmantoja galvenokārt lietuviešu valodas faktus arī tad, ja analizēja un skaidroja visu baltu valodu vēsturi. J. Endzelīna lingvistiskā darbība bija ļoti ražīga un daudzpusīga. Jau mūsu gadsimta sākumā valodnieks savāca bagātīgu dialektu un izlokšņu materiālu, izstrādāja programmu šī materiāla zinātniskajai pētīšanai un aprakstīšanai. Izlokšņu un dialektu fakti plaši skaidroti un analizēti daudzos J. Endzelīna darbos, un Jāni Endzelīnu var uzskatīt par latviešu dialektoloģijas pamatlicēju."

Nītiņa, Daina. Vispārīgās valodniecības jautājumi akadēmiķa Jāņa Endzelīna darbos. Veltījums akadēmiķim Jānim Endzelīnam. Rīga: Zinātne. 1972. 11. lpp.


"Gandrīz līdz sava mūža beigām 1961 .gadā viņš bija aktīvs valodnieks, kopā sarakstīdams ap 300 zinātnisku un populāri zinātnisku darbu, galvenokārt latviešu valodas gramatikā, vēsturē un salīdzināmajā valodniecībā. Viņu ar pilnām tiesībām var uzskatīt par latviešu valodniecības un filoloģijas zinātnisko pamatlicēju."

Karulis, Konstantīns. Jānis Endzelīns un latviešu valodas vēsture. Latvijas Vēstnesis. 10.10.1997.


NOPELNI LATVIEŠU VALODAS PRAKSĒ

"Jānis Endzelīns zinātniski dziļi izpētījis latviešu valodu un to pacēlis pienācīgā vietā salīdzināmajā valodniecībā līdzās lietuvju valodai, parādīdams latviešu valodas faktu patstāvīgo vērtību indoeiropiešu valodu problēmu pētniecībā. Viņa nopelni latviešu valodas praksē – mūsu pašreizējās rakstības izveidošanā un literārās valodas izkopšanā nav pārvērtējami."

Stradiņš, Jānis. Jānis Endzelīns un mūsu Zinātņu Akadēmija. Latvijas Vēstnesis. 08.10.1997. 


JĀNIS ENDZELĪNS KĀ UNIVERSITĀTES PROFESORS

"Apbrīnojama un neparasta bija Endzelīna precizitāte: reizē ar zvanu viņš ieradās auditorijā un bez liekiem ievadiem un vārdiem sāka savu tiešo vielas stāstījumu. Lekcija ilga 90 minūtes bez pārtraukuma, un visu vielu profesors stāstīja no galvas bez jebkāda palīglīdzekļa, grūtākos valodas piemērus, piemēram, senprūšu, lietuvju un citus, rakstīja uz tāfeles un skaidroja. Tukšu vietu šais lekcijās nebija, tā ka studenti dabūja krietni nopūlēties ar vielas pierakstīšanu."

Šmite, Elfrīda. Viņš necieta liekvārdību. Literatūra un Māksla. 03.02.1990.

Profesionālā darbība

Pastāvīgu zinātnieku atzinību guvis kā vēsturiski salīdzināmās valodniecības speciālists. Pievērsies vietvārdu vākšanai un izpētei, ieguldījis lielu darbu jaunās latviešu ortogrāfijas izstrādāšanā un ieviešanā, kā arī literārās valodas kopšanā.
Jānis Endzelīns ir 15 zinātnisku grāmatu un vairāk nekā 300 zinātnisku un populārzinātnisku publikāciju autors latviešu, vācu un krievu valodā kopš 1897. gada.

1892: Pirmie darbi – dzejas tulkojumi no grieķu un latīņu valodas, piemēram, “Horācija ode” (“Austrums”, Nr. 5), ar pseidonīmu Kaugurietis.
1893: Pirmā recenzija – par Kārļa Mīlenbaha atdzejotās Homēra “Odisejas” 5. un 6. dziedājumu (“Austrums”), ar parakstu J. Cilvēks.
1897: Pirmie zinātniskie raksti – "Par latviešu prepozīcijām" ("Austrums" Nr. 8); "Diftongu un garo vokāļu izruna latviešu valodā" (Rīgas Latviešu biedrības Zinību komisijas Rakstu krājums Nr. 11).

SARAKSTĪTĀS UN SAKĀRTOTĀS GRĀMATAS

1907: "Latviešu gramatika" (kopā ar Kārli Mīlenbahu).

1907: "Latviešu valodas mācība" (līdz 1993. gadam 14 izdevumos. Kopā ar Kārli Mīlenbahu).

1921: "Izrunas un rakstības vadonis" (kopā ar Pēteri Šmitu).

1922: "Lettische Grammatik" (Latviešu valodas gramatika).

1922; 1925: "Latvijas vietu vārdi" (2 sējumos, piedaloties A. Ābelei, J. Kauliņam un P. Šmitam).

1922: "Zinātniskās terminoloģijas vārdnīca" (piedalījies sastādīšanā).

1928: "Dažādas valodas kļūdas".

1936: "Baltu valodu teksti".

1938: "Latviešu valodas skaņas un formas".

1942: "Latviešu valodas pareizrakstības vārdnīca" (piedalījies sastādīšanā).

1943: "Senprūšu valoda".

1945: "Ievads baltu filoloģijā".

1948: "Baltu valodu skaņas un formas".

1951: "Latviešu valodas gramatika".

1956; 1961: "Latvijas PSR vietvārdi" (2 sējumos).

1971: "Darbu izlase" (4 sējumos).


TULKOJUMS NO LATĪŅU VALODAS


1938: Gajs Kornēlijs Tacits "Ģermānija".


REDIĢĒTIE IZDEVUMI

19211940: "Filologu biedrības raksti" (1–20).

19231932: Kārlis Mīlenbahs "Latviešu valodas vārdnīca" (1–4).

1924; 1936: Eduards Ozoliņš "Latviešu pareizrakstības vārdnīca".

1926; 1934: Eduards Ozoliņš "Svešvārdu vārdnīca".

19281932"Latvju tautas daiņas" (1–12).

19341946Kārlis Mīlenbahs "Latviešu valodas vārdnīca" (1–2. Kopā ar Edīti Hauzenbergu sagatavojis papildinājumus un labojumus).

1935: "Valodas prakses jautājumi".

1940: "Valodas un rakstības jautājumi".


PUBLIKĀCIJAS (IZLASE)


1902: "Daži jautājumi par latviešu valodu, K. Mīlenbaha izskaidroti" (Pēterburgas Avīžu Literārais Pielikums 20.10. Nr. 84). 

1912: "J. A. Dubura Latviešu fonētikas ābece" (Dzimtenes Vēstnesis, 05.05. Nr. 102).

1920: "Par s un z jaunajā rakstībā" (Latvijas Sargs, 29.08. Nr. 195).

1921: "Par Latvijas vietu vārdu rakstību" (Latvijas Sargs, 01.05. Nr. 97).

1921: "Prof. J. Lautenbach. Kleine lettische Sprachlehre zum Selbstunterricht" (Izglītības ministrijas mēnešraksts, 01.11. Nr. 11). 

1924: "Piezīmes par pagastu vārdiem" (Latvis, 19.03. Nr. 750).

1933: "Latviešu valodnieku turpmākie uzdevumi" (Burtnieks, 01.11. Nr. 11).

1940: "Par jauna uzvārda izraudzīšanos" (Latvijas Skola, 01.01. Nr. 1).

1942: "Oficiālu pareizrakstības vārdnīcu klajā laižot" (Izglītības Mēnešraksts, 01.01. Nr. 1).

1951: "Daži atzinumi par mūsu gramatikas terminiem" (Skolotāju Avīze, 13.04. Nr. 15).

Birth time/place22.02.1873
Kauguri
Kauguri, Kauguru pagasts, Valmieras novads
Kauguru pagasta Mičkēni.
Residence1893 – 1908
Tartu
Tartu, Tartu County, Estonia

1908 – 1920
Harkiva
Kharkiv, Kharkiv Oblast, Ukraine

1920
Rīga
Rīga
Education1881 – 1884
Kauguru pagastskola
Kauguri
Kauguri, Kauguru pagasts, Valmieras novads

1885 – 1888
Valmieras apriņķa skola
Valmiera
Valmiera

1888 – 1892
Rīgas pilsētas klasiskā ģimnāzija
Rīga
Rīga

1893 – 1897
Tērbatas Universitāte
Tartu
Tartu, Tartu County, Estonia

Klasiskās filoloģijas nodaļa


1897 – 1900
Tērbatas Universitāte
Tartu
Tartu, Tartu County, Estonia

Slāvu filoloģijas nodaļa


1905
Tērbatas Universitāte
Tartu
Tartu, Tartu County, Estonia

Ieguvis salīdzināmās valodniecības maģistra grādu par darba "Latviešu prievārdi" 1. daļu.


1912
Pēterburgas Universitāte
Sanktpēterburga
Saint Petersburg, Leningrad Oblast, Russia

Salīdzinādams baltu un slāvu valodu skaņu un gramatiskās sistēmas, kā arī leksiku, viņš radīja versiju par seno baltu un slāvu valodu attiecībām un to izklāstīja grāmatā "Slāvu un baltu etīdes" (Славяно-балтийские этюды, 1911). Aizstāvējis to kā disertāciju, ieguva salīdzināmās valodniecības doktora grādu.

Working place1903 – 1909
Tērbatas Universitāte
Tartu
Tartu, Tartu County, Estonia

Salīdzināmās un slāvu valodniecības privātdocents. Docēja latīņu valodas fonētiku un morfoloģiju, latīņu valodas vēsturisko gramatiku, grieķu dialektoloģiju, slāvu akcentoloģiju.


1908 – 1911
Rīgas Latviešu biedrība
Rīga
Rīga
Ortogrāfijas komisijas loceklis

1909 – 1920
Harkovas Universitāte
Harkiva
Kharkiv, Kharkiv Oblast, Ukraine
Privātcocenta, ārkārtas profesora un profesora amatā Salīdzināmās valodniecības un sanskrita katedrā un Augstākajos sieviešu kursos. Docēja ievadu valodniecībā, indoeiropiešu salīdzināmo gramatiku, ģermāņu valodu salīdzināmo gramatiku, sanskritu, lietuviešu, senprūšu, senpersu un citu valodu kursus, vadīja eksperimentālās fonētikas kabinetu.

1920 (Прыкладная дата)
Riga Teachers Institute
Rīga
Rīga

Mācījis gramatiku


1920 – 1950
Latvijas Augstskola
Rīga
Rīga

Profesors. Docēja latviešu valodas zinātnisko gramatiku, baltu valodu salīdzināmo gramatiku, slāvu valodu salīdzināmo gramatiku, ievadu baltu filoloģijā, leišu valodas zinātnisko gramatiku, ģermāņu pirmvalodu, senislandiešu, sensakšu valodu, sanskritu un citas.


1920 – 1923
Latvijas Augstskola
Rīga
Rīga
Filoloģijas un filozofijas fakultātes dekāns.

1920 – 1940
Filologu biedrība
Rīga
Rīga

Dibinātājs un vadītājs.


1921 – 1940
Latvijas Augstskola
Rīga
Rīga

Baltu filoloģijas nodaļa. Izveidoja un vadīja pirmo un ilgus gadus vienīgo šādu nodaļu pasaules universitātēs.


1921 – 1940
Filologu biedrības izdevums
Rīga
Rīga

Pirmo 20 sējumu redaktors.


1922 – 1940
Science Commission of the Riga Latvian Society
Rīga
Rīga

Valodniecības nodaļas priekšnieks.

Jau kopš 1899. gada Endzelīns  kopā ar K. Mīlenbahu  Zinību komisijas darbības ietvaros organizēja ekskursijas latviešu valodas izlokšņu pētīšanai.


1925 – 1929
The Archives of Latvian Folklore
Rīga
Rīga

Izveides aktīvs atbalstītājs, kolēģijas pirmais priekšsēdētājs. Krātuves fondu bagātināšanā piedalījās līdz pat 1943. gadam. 


1936 – 1946
Rīga
Rīga

Latviešu valodas krātuves izveides rosinātājs un izlokšņu pētīšanas vadītājs.


1938 – 1940
Rīgas Latviešu biedrība
Rīga
Rīga

Zinātņu komitejas priekšnieks.


1944 – 1950
Latvijas Valsts universitāte (1940–1941, 1944–1958)
Rīga
Rīga
Latviešu valodas katedras vadītājs.

1946 – 1953
Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas Andreja Upīša Valodas un literatūras institūts
Rīga
Rīga

Valodas daļas vadītājs.


1953 – 1961
Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas Andreja Upīša Valodas un literatūras institūts
Rīga
Rīga

Vārdnīcu sektora vadītājs. Tur nodarbojās ar vietvārdu apstrādi, aktīvi piedalījās terminoloģijas, pareizrakstības, pareizrunas un citu valodas prakses un runas kultūras problēmu risināšanā.

Participation in organisations
Latvijas PSR Zinātņu akadēmija
Rīga
Rīga

Īstenais loceklis.



Igauņu Zinātnes biedrība
Tartu
Tartu, Tartu County, Estonia

Goda biedrs.



Lietuviešu Zinātņu biedrība
Viļņa
Vilnius, Vilnius County, Lithuania

Goda biedrs.



Linguistic Society of America
Ņujorka
New York, USA

Goda biedrs.



Čehijas Karaliskā zinātņu biedrība
Prāga
Prague, Czechia

Ārējais biedrs.



Čehu Zinātņu un mākslas akadēmija
Prāga
Prague, Czechia

Ārējais biedrs.



Nīderlandes Karaliskā Zinātņu akadēmija
Amsterdama
Amsterdam, North Holland

Ārējais biedrs.



Zviedrijas Karaliskā Zinātņu akadēmija
Stokholma
Stockholm, Södermanland, Sweden

Ārējais biedrs.



Getingenes Karaliskā Zinātņu biedrība
Getingene
Göttingen, Lower Saxony, Germany
Korespondētājloceklis.


Kēnigsbergas Zinātņu biedrība
Vācija
Germany

Korespondētājloceklis.



Helsinku Somugru biedrība
Helsinki
Helsinki, Finland

Korespondētājloceklis.


1893 – 1900
Studentu korporācija "Lettonia"
Tartu
Tartu, Tartu County, Estonia

1908 – 1940
Rīgas Latviešu biedrība
Rīga
Rīga

1920 – 1940
Filologu biedrība
Rīga
Rīga

Dibinātājs un vadītājs.


1925
Latvju rakstnieku un žurnālistu arodbiedrība
Rīga
Rīga

Goda biedrs

Place/time of death01.07.1961
Koknese
Koknese, Kokneses pagasts, Aizkraukles novads
Nākas
Buried1961
Raiņa kapi
Aizsaules iela 1, Rīga, LV-1026
Memorials26.09.2018
University of Latvia
Visvalža iela 4a, Rīga
Visvalža iela 4A, Rīga, LV-1050

Eiropas valodu dienā Humanitāro zinātņu fakultātē tika atklāts Jāņa Endzelīna portrets.


27.09.2019
Raiņa kapi
Aizsaules iela 1, Rīga, LV-1026

Tika atklāts kapa piemineklis Jānim Endzelīnam un viņa meitai Līvijai Endzelīnai.

Apbalvojumi
1913
Svētās Annas ordenis

1916
Svētās Annas ordenis

1926
Krišjāņa Barona prēmija
Prēmija piešķirta par grāmatu "Latvijas vietu vārdi" (2. d.)

1926
The Order of Three Stars
III šķira
Triju Zvaigžņu ordeņa komandieris ar Domes 1926. gada 16. novembra lēmumu. No ordeņa atteicies.

1933
Čehoslovākijas Baltā lauvas ordenis

1937
Lietuvas Lielkunigaiša Ģedimina ordenis

1939
Kultūras fonda prēmija
Zinātne
Prēmija piešķirta par grāmatu "Latviešu valodas skaņas un formas".

1939
The Fatherland's Award

1940
Humbolta medaļa

1946
Sarkanās Zvaigznes ordenis
Ordeni saņēmis kā Latvijas Valsts Universitātes baltu valodu katedras vadītājs.

1953
Darba Sarkanā Karoga ordenis
Ordenis piešķirts sakarā ar profesora J. Endzelīna 80. dzimšanas gadu un atzīmējot viņa auglīgo zinātnisko darbu.

1954
Ļeņina ordenis

1957
Latvijas PSR Valsts prēmija
Zinātnē un ražošanā
Prēmija piešķirta par darba "Latvijas PSR vietvārdi" 1. daļas 1. sējumu.

1958
Ļeņina prēmija
Zinātne
Prēmija piešķirta par pētījumiem baltu filoloģijā ("Latviešu valodas gramatika").

Kartes leģenda

















Паказаны запісы 1-46 з 46.
#МесцаДатаТыпVietas tips
  
1Kauguri
(Kauguri, Kauguru pagasts, Valmieras novads)
22.02.1873Birth time/placeVillage
2Rīga
(Rīga)
1920ResidenceCity
3Tartu
(Tartu, Tartu County, Estonia)
1893 - 1908ResidenceCity
4Harkiva
(Kharkiv, Kharkiv Oblast, Ukraine)
1908 - 1920ResidenceCity
5Koknese
(Koknese, Kokneses pagasts, Aizkraukles novads)
01.07.1961Place/time of deathCity
6Raiņa kapi
(Aizsaules iela 1, Rīga, LV-1026)
1961BuriedCemetery
7Sanktpēterburga
(Saint Petersburg, Leningrad Oblast, Russia)
1912EducationCity
8Kauguri
(Kauguri, Kauguru pagasts, Valmieras novads)
1881 - 1884EducationVillage
9Valmiera
(Valmiera)
1885 - 1888EducationCity
10Rīga
(Rīga)
1888 - 1892EducationCity
11Tartu
(Tartu, Tartu County, Estonia)
1893 - 1897EducationCity
12Tartu
(Tartu, Tartu County, Estonia)
1897 - 1900EducationCity
13Tartu
(Tartu, Tartu County, Estonia)
1905EducationCity
14Rīga
(Rīga)
1920Working placeCity
15Tartu
(Tartu, Tartu County, Estonia)
1903 - 1909Working placeCity
16Rīga
(Rīga)
1908 - 1911Working placeCity
17Harkiva
(Kharkiv, Kharkiv Oblast, Ukraine)
1909 - 1920Working placeCity
18Rīga
(Rīga)
1920 - 1950Working placeCity
19Rīga
(Rīga)
1920 - 1923Working placeCity
20Rīga
(Rīga)
1921 - 1940Working placeCity
21Rīga
(Rīga)
1921 - 1940Working placeCity
22Rīga
(Rīga)
1922 - 1940Working placeCity
23Rīga
(Rīga)
1925 - 1929Working placeCity
24Rīga
(Rīga)
1936 - 1946Working placeCity
25Rīga
(Rīga)
1938 - 1940Working placeCity
26Rīga
(Rīga)
1944 - 1950Working placeCity
27Rīga
(Rīga)
1946 - 1953Working placeCity
28Rīga
(Rīga)
1953 - 1961Working placeCity
29Rīga
(Rīga)
1920 - 1940Working placeCity
30Tartu
(Tartu, Tartu County, Estonia)
1893 - 1900Participation in organisationsCity
31Rīga
(Rīga)
1908 - 1940Participation in organisationsCity
32Rīga
(Rīga)
1920 - 1940Participation in organisationsCity
33Rīga
(Rīga)
(Nav norādīts)Participation in organisationsCity
34Tartu
(Tartu, Tartu County, Estonia)
(Nav norādīts)Participation in organisationsCity
35Viļņa
(Vilnius, Vilnius County, Lithuania)
(Nav norādīts)Participation in organisationsCity
36Ņujorka
(New York, USA)
(Nav norādīts)Participation in organisationsCity
37Prāga
(Prague, Czechia)
(Nav norādīts)Participation in organisationsCity
38Prāga
(Prague, Czechia)
(Nav norādīts)Participation in organisationsCity
39Amsterdama
(Amsterdam, North Holland)
(Nav norādīts)Participation in organisationsCity
40Stokholma
(Stockholm, Södermanland, Sweden)
(Nav norādīts)Participation in organisationsCity
41Getingene
(Göttingen, Lower Saxony, Germany)
(Nav norādīts)Participation in organisationsCity
42Vācija
(Germany)
(Nav norādīts)Participation in organisationsCountry
43Helsinki
(Helsinki, Finland)
(Nav norādīts)Participation in organisationsCity
44Rīga
(Rīga)
1925Participation in organisationsCity
45Visvalža iela 4a, Rīga
(Visvalža iela 4A, Rīga, LV-1050)
26.09.2018MemorialsBuilding, house
46Raiņa kapi
(Aizsaules iela 1, Rīga, LV-1026)
27.09.2019MemorialsCemetery

We use cookies to improve your experience on our website. By browsing this website, you agree to our use of cookies. Read more.