Egīls Ermansons

Egīls Ermansons

Egīls Ermansons (1940–2007) – kinooperators, režisors un rakstnieks. Egīls Ermansons līdzās Aivaram Freimanim, Jānim Streičam, Valdim Eglītim un Austrai Zīlei pārstāv spilgtus Latvijas kino profesionāļus, kuri ar panākumiem darbojušies arī literatūrā. Egīls Ermansons publicējis četrus romānus: "Cilvēks ar bērnu ratiņiem" (1994), "Mala" (1999), "Lāsts un mīlestība" (2005) un "Gaisma no vakariem" (2007). Darbojies arī īsprozā un publicistiskā, bērnu literatūrā un dramaturģijā – sarakstījis lugas "Teicējs" (1995), "Žagaru nastiņa" (2001), "Eh!" (2004) un "Subates Fen Šui" (2004). Egīla Ermansona darbus raksturo reālistisku detaļu un fantastisku, arī absurdu situāciju savijums.

Dzimis tramvaja vadītāja un bibliotēkas pārzines ģimenē.
1960: beidzis Rīgas 45. vidusskolu.
1969: beidzis Vissavienības Valsts kinematogrāfijas institūta Kinooperatoru fakultāti.

Par Egīla Ermansona personību un daiļradi

"Ermansona prozai raksturīgs reālistisku detaļu savijums ar fantastiskām situācijām, risinot cilvēkam un dabai svarīgus jautājumus, dažkārt jūtama publicistikas dominante."

Rožkalne, Anita. Egīls Ermansons. Latviešu rakstniecība biogrāfijās. R.: Zinātne, 2003.

---

"Būtiskākā Egīla iezīme bija tā, ka viņš prata uzdot bērnišķīga izbrīna pilnus jautājumus, bija ārkārtīgi zinātkārs un spēja palūkoties uz dažādām lietām no pilnīgi netradicionāliem skatupunktiem. Laikam tieši tādēļ viņa raksti pat par tik šķietami sausu jomu kā ekonomika vienmēr sanāca interesanti."

Ēriks Hānbergs. Citēts pēc: Kusiņa, Linda. Gaisma no vakariem. Pēdējā. Latvijas Avīze, 30.11.2007.

---

"Egīls bija intelektuāli ļoti drosmīgs cilvēks. Nekad viņš nerakstīja kaut ko sadomātu, nebalstījās uz iepriekšējiem pieņēmumiem, bet lika uz papīra tikai to, ko pats bija izdzīvojis un sapratis. Prasme palikt pašam ir ļoti reta, domāju – tieši tā viņam ļāva saglabāt jaunu garu. Skolu teātriem Egīla nāve ir liels zaudējums."

Dainis Grīnvalds. Citēts pēc: Kusiņa, Linda. Gaisma no vakariem. Pēdējā. Latvijas Avīze, 30.11.2007.

---

Par romānu "Mala"

"Ermansona romāns būtiski iekļaujas maģiskajā reālismā. Mūsdienu Latvijas īstenībai tuvākajos "Malas" vēstījuma aspektos var samanīt arī tā saukto sociālo reālismu, ko nereti sajauc ar bēdīgi slaveno sociālistisko reālismu. Pirmais atšķiras no otra ar patstāvīgu, bieži daudz objektīvāku ievirzi; sociālistiskais (pseudo)reālisms bija pēc kompartijas ideologu receptes gatavota propagandas literatūra. (..) Egils Ermansons par sabiedrības nebūšanām izsakās atklāti, bet drīzāk tikai "gaŗām ejot" .. . Romances iezīmes Egila Ermansona "maģiski reālistiskajā" sacerējumā rodas galvenokārt no teiksmainības un svešādiem "varoņdarbiem". (..) Lasītājs sastopas ar kaut ko tādu, ko varētu uzskatīt par "sapņu īstenību", jo gandrīz visas "reālistiskās detaļas" pārliecinoši ietilptu arī miega uzburtās ainās. Kopiespaids ir it kā mazliet gaisīgs vai irdens, lai gan nav šaubu, ka "sapņu īstenībā" uzrodas laba tiesa no tā, kas redzēts, dzirdēts, izjusts nomodā. Ir jau arī šis tas par dvēselīgu mīlēšanos; centrālais raksturs izsakās visai emocionālās vēstulēs. Nekļūst skaidrs, kādēļ viņa darba biedre Anete, kas sākotnēji bijusi ļoti draudzīga un atsaucīga, pēkšņi no viņa novērsusies. Protams, "sapņu īstenībā" šādas neizprotamas norises var gadīties, bet lasītāju tās pieviļ."

Pļavkalns, Gundars. Romance romānā. Jaunā Gaita, Nr. 231, 2002, decembris.

---

Par romānu "Cilvēks ar bērnu ratiņiem"

"Egīla Ermansona fantastiskais romāns ir pārpilns ar mūsdienīgām psiholoģiskām izjūtām, tas, ja tā varētu teikt, savdabīgi modelē nākotni. Cilvēks ar bērnu ratiņiem ir Arhivārs, kas staigā pa Latviju pēc tās Briesmīgās Dienas, "kad visi nomira" (lūdzu, nesāksim skaidrot tā, ka dzīvība bija Padomju Latvijā, bet atmoda ir Briesmīgā Diena − nāve). Arhivārs meklē nedaudzus dzīvos palikušos, lai pierakstītu, kā viņi izglābušies un kā dzīvo tagad. Līdzās Arhivāram pa Latviju klīst Gatis Ašmanis. Viens pats atkuģojis no Norvēģijas, jūrmalā sastapies ar citplanētu mazajiem cilvēciņiem un pārdevis viņiem gabalu Latvijas zemes, viņš mēģina nokļūt līdz Latgalei, cerot tur sastapt dzīvu savu sievu un meitiņu. Gata un Arhivāra ceļi brīžam krustojas, romāna sižetiskās līnijas savijot. Ermansons ir kinooperators, jādomā, no viņa operatora acs nāk viņa pirmā romāna tēlojuma spilgtā uzskatāmība, detaļu "runātīgums", psiholoģiskā precizitāte.

Kronta, Ildze. Darbs teic darītāju. Jaunā Gaita, Nr. 202, 1995, septembris.

---

".. jo "Cilvēks ar bērnu ratiņiem" drīzāk ir alegorisks romāns vai romāns līdzība, kurā ar pārlieku konsekventu loģiku viegli var iebraukt purvā. (..) Pirmkārt par alegorisko romānu liecina autora kolekcionāra noslieces: visi cilvēki, ko Arhivārs sastop savā ceļā (Saimnieks, kolhoza priekšsēdētājs, Mellais Gunārs, dakteris Juris, sirotāji, vidiots Viķka, Ivanda, Baiba utt.) kopā veido diezgan pilnīgu psiholoģisko tipu, pasaules skatījuma variantu, pārliecību un ilūziju kolekciju; tādējādi veidojas drūms civilizācijas sērgu, vainu un inžu modelis. Otrs moments – alegorijas un līdzības parasti ir diezgan caurspīdīgas, tālab nav nejaušība, ka pēcapokalipses skatos pavīd daudzas mūsdienu Latvijas būšanas un nebūšanas. Vārdu sakot, romāns ir mazliet skumji ironiska pastaiga cilvēces muļķības dārziņos zem sociālkritiski ietonēta lietussarga, jo sava tiesa muļķības un aprobežotības piemīt katrai no minētajām personām."

Berelis, Guntis. Pastaiga cilvēces muļķības dārziņā ap sasistu sili. Diena, 18.03.1994.

1960–1962: strādājis par ģeoloģijas laborantu.
1962–1963: apgaismotājs un operatora asistents Rīgas kinostudijā.
1966–1978: operators un režisors apvienībā "Telefilma–Rīga".
1978–1986: kinorežisors PSRS Meliorācijas ministrijas Rīgas kinotehnoloģiskajā nodaļā.
1986–1994: režisors, scenāriju un tekstu autors studijas "Eesti Reklaamfilm" Rīgas nodaļā.
1994–1997: žurnālists laikrakstā "Neatkarīgā Rīta Avīze".
1997–1998: laikraksta "Jaunā Balss" nodaļas vadītājs.
1998–2001: ārštata korespondents dažādos preses izdevumos.

Uzņēmis pilnmetrāžas dokumentālās filmas "Prieks" (arī līdzrežisors, 1973), "Saimnieki un kalpi" (1990), "Celtnieki" (1991), īsmetrāžas dokumentālās, pasūtījuma un koncertfilmas (kopā apmēram 30 operatora darbu, 24 režijas un 18 scenāriji). 2004. gadā Egīla Ermansona fotodarbi bija redzami izstādē "Melnbaltā pasaule – tālā un tuvā".

---

Pirmā literārā publikācija

1977: stāsts "Notikums" laikrakstā "Literatūra un Māksla" 27. maijā.

---

Romāni

1994: "Cilvēks ar bērnu ratiņiem" (Karogs), 2. vieta Raimonda Gerkena un žurnāla "Karogs" romānu konkursā.
1999: "Mala" (Karogs), godalgots Raimonda Gerkena un žurnāla "Karogs" romānu konkursā.
2005: "Lāsts un mīlestība" (Lauku Avīze, sērijā "Lata romāns").
2007: "Gaisma no vakariem" (Lauku Avīze, sērijā "Lata romāns", 2008).

---

Īsproza

1977: stāsts "Notikums" laikrakstā "Literatūra un Māksla" 27. maijā.
1977: stāsts "Sarkanais "Ikarus"" žurnālā "Karogs" (Nr. 8).
1994: stāsts "Ūdens" laikrakstā "Labrīt" 18. jūnijā.
1997: stāsts "Sadzīves binārās indes" žurnālā "Karogs" (Nr. 10).
1998: novele "Mēlītes" žurnālā "Karogs" (Nr. 12).
1999: novele "Vārdi, kuru nebija" laikrakstā "Literatūras Avīze" martā.
1999: stāsts "Pļaviņa, namiņš un meitene" žurnālā "Karogs" (Nr. 9).
2002: stāsts "Tikšanās Šveicē" žurnālā "Karogs" (Nr. 7).
2003: novele "Akmens akā" (sarakstīta 1997. gadā) žurnālā "Karogs" (Nr. 10).
2007: stāsts "Mīļā Džūlīte" žurnālā "Ievas Stāsti" 16. martā.

---

Darbi bērniem

2003: "Čaviņš, kokakola un ļaunie sīpoli: trīs labsirdīgi smaidi par amerikāņu filmām" (Enigma).
2007: "Jāpasakas, nēpasakas" (Zvaigzne ABC).

---

Dokumentālā proza

1997: "Dzīves lūzums" (fragmenti) žurnālā "Karogs" (Nr. 7).
2004: "Vienatnē pa Padomju Savienību" žurnālā "X Piedzīvojumi" maijā.

---

Lugas

1995: "Teicējs" grāmatā "Latviešu jaunāko lugu izlase" (Zvaigzne ABC), iestudēta Daugavpils rajona kultūras nama teātra trupā (režisore Inta Uškāne) un skolu teātros.
2001: "Žagaru nastiņa" (nepublicēta, iestudēta skolu teātros).
2004: "Eh!" (nepublicēta, iestudēta Latvijas radio).
2004: "Subates Fen Šui" žurnālā "Teātra Vēstnesis" (2005, Nr. 2). Luga ieguvusi 1. vietu pirmajā Nacionālajā lugu konkursā 2004. gadā.