Eva Eglāja-Kristsone

Eva Eglāja-Kristsone

Eglāja

Eva Eglāja-Kristsone (1977) – literatūrzinātniece, filoloģijas doktore (2007). Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūta vadošā pētniece (kopš 2016), Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūta direktore (kopš 2021). Monogrāfijas "Dzelzsgriezēji: Latvijas un Rietumu trimdas rakstnieku kontakti" (2013, atkārtoti 2016) autore; par monogrāfiju saņēmusi Latviešu Literatūras gada balvas speciālbalvu (2015). 1999. gadā saņēmusi Kārļa Dziļlejas fonda balvu par bakalaura darbu. Līdzās pētnieciskajam darbam darbojas kā sastādītāja un redaktore. Vortāla www.literatura.lv iniciatīvas autore, stratēģe un galvenā redaktore.

Par monogrāfiju "Dzelzsgriezēji: Latvijas un Rietumu trimdas rakstnieku kontakti" (Rīga: LU LFMI apgāds, 2013)

""Dzelzsgriezēji" - pirmais un līdz šim vienīgais augsta literatūrzinātniska līmeņa pētījums par "sašķleto" periodu 20. gadsimta otrās puses latviešu kultūrvēsturē. Balstoties uz plašu avotu bāzi, autore izvērtē un atklā jaunas, patstāvīgas atziņas par kultūras sakariem Dzelzs priekškara abās pusēs un to rezultātus Aukstā kara iznākumā. [..] Pēc autores zinātniski pamatotās pārliecības, "caurums Dzelzs priekškarā" iedarbojās pozitīvi uz visu virzienu un strāvu latviešiem. [..] Savas novitātes un arī augstā zinātniskā līmeņa dēļ uz "Dzelzsgriezējiem", šaubu nav, atsauksies ar šo fenomenu saistītās problēmās ieinteresēti zinātniski / zinātnieces. Īpaši atzīmējams ir autores izpētes bagātīgais, lielā mērā uz arhīvu dokumentiem balstītais materiāls par aptuveni trīsdesmit piecu gadu ilgu periodu un, galvenais, viņas rūpīgi un vispusīgi veiktā analīze.
Zinātniskās izpētes līmenī "sašķeltās" rakstniecības aplūkojums ir aktuāls, oriģināls un patstāvīgs. Priekšzīmīgi atrisināta ir materiālu sakārtošanas un klasificēšanas problēma. Līdzās rūpīgi izskatītajiem un izmantotajiem arhīvu materiāliem autore ir iedziļinājusies gandrīz visā, ko par šo jautājumu publicējuši latviešu autori gan Latvijā, gan arī ārpus tās, un viņu uzskatu un spriedumu fragmenti veiksmīgi salikti vienā veselumā. Izmantotas arī intervijas un avoti angļu un krievu valodā. Profesionāla ir autores virzība no atsevišķiem faktiem un parādībām uz apkopojošiem secinājumiem, teorētiskiem spriedumiem un analizējošiem salīdzinājumiem."
Ekmanis, Rolfs. Eva, "Jaunā Gaita" un "Dzelzsgriezēji". Letonica, Nr. 32, 2016, 149., 150. lpp.

1997: pirmās publikācijas par literāriem procesiem, notikumiem, strādājot laikrakstos "Jaunā Avīze", vēlāk laikrakstā "Rīgas Balss".
Kopš 2001: pirmās zinātniskās publikācijas.

Publicē literatūrzinātniskus un starpdisciplināras, kultūrvēsturiskas ievirzas rakstus dažādos zinātniskos izdevumos, konferenču rakstu krājumos.
Regulāri pētniecisko rezultātus prezentē vietēja mēroga un starptautiskās zinātniskās konferencēs.
Darbojas digitālo resursu izstrādē un satura veidošanā.
Pētnieciskās intereses saistās ar 19. un 20. gs. mijas sieviešu rakstniecību, sieviešu aktīvismu, sieviešu vietas, lomas un sasniegumu izpētes kultūrvēsturiskās aspektā, arhīvu studijām, totalitārisma laiks izpēti un latviešu trimdas un latviešu padomju rakstnieku literārajiem kontaktiem (t. s. kultūras sakari), dienasgrāmatu izpēti, vēstures aktivizēšanu sociālajos medijos (piemēram, Grosvaldi un Margareta Grosvalde), sabiedrības iesaisti (piemēram, akcijas "Lasi skaļi", "Lasīsim dzejiņas" un citas), digitālo resursu un digitālo pētniecisko rīku izstrādi (www.literatura.lv, romānu korpusa izveide un analizēšana, sieviešu rakstniecības ģeogrāfija un citi aspekti).

Literatūrzinātniskā un pētnieciskā darbība

2007: par disertāciju "Padomju Latvijas un trimdas literātu saskarsme dzelzs priekškara laikmetā (20. gs. 50.-80. gadi)" Latvijas Universitātē ieguvusi filoloģijas doktores grādu.
Disertācijas teksts 12 turpinājumos, pielāgots žurnāla formātam, atsevišķos rakstos publicēts izdevumā "Jaunā Gaita".

Literatūrzinātniskie darbi
2013 (atkārtoti 2016): Dzelzsgriezēji: Latvijas un Rietumu trimdas rakstnieku kontakti (Rīga: LU LFMI apgāds).

Autore kolektīvos izdevumos
2021: Latvijas kultūras vēsture (sastādītājs Ojārs Spārītis; Rīga: Jumava).
2021: The Impossible Resistence: Latvia Between Two Totalitarian Regimes 1940-1991 / atbildīgie redaktori un satstādītāji Valters Nollendorfs, Valters Ščerbinskis, tulkotājs Valdis Bērziņš (Rīga: Zinātne).
2020: Starp teksta baudām un dzimumdiferences kaislībām: veltījums akadēmiķei profesorei Ausmai Cimdiņai (Rīga: LU Akadēmiskais apgāds).
2018: The Literary Field under Communist Rule (Boston: Academic Studies Press).
2017: Fin de siècle literārā kultūra Latvijā: apceres par literatūras sociālo vēsturi (Rīga: LU LFMI apgāds).
2017: Kultūras feminisms: feminisma terminu skaidrojošā vārdnīca (Rīga: Zinātne).
2013: Latvieši un Latvija: akadēmiskie raksti. IV [4.] sējums, Latvijas kultūra, izglītība, zinātne (Rīga: Latvijas Zinātņu akadēmija).
2008: Latvieši, igauņi un lietuvieši: literārie un kultūras kontakti (Rīga: Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūts).

Sastādītāja
2022: Baltic Belles: The Dedalus Book of Latvian Women's Literature (United Kingdom: Dedalus).
2021: Treimanis, Eduards. Sarkanā paradīze (kopā ar Oskaru Treimani; Rīga: LU LFMI); arī komentāru autore.
2018: The Book of Riga: a city in short fiction (Great Britain: Comma Press).
2016: Treimanis, Eduards. 150 epitafu jeb kapuzrakstu: piemiņas panti latviešu rakstniekiem, māksliniekiem un kultūras darbiniekiem (Rīga: LU LFMI apgāds).
2008: Back to Baltic memory: lost and found in literature 1940-1968 (kopā ar Benediktu Kalnaču; Rīga: Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūts).

Redaktore
2020: Stinkuls, Alfrēds. Mati sarkanā vējā: patiesa teiksma.
2018: Nyet, Nyet Soviet! : stāsti par latviešu politiskajām demonstrācijām trimdā (Rīga: "Latvieši pasaulē": muzejs un pētniecības centrs.